Paplašinātā meklēšana

âbuõlaîns, [âbulains PS.],

1) viel Klee enthaltend, kleereich:
ābuolaina tā pļaviņa;

2) geäpfelt, mit apfelrunden Flecken, namentlich von Pferden:
ābuolains zirgs; ābuolains kumeliņš (im Volkslied sehr beliebt); ābuolains gaiss, mit runden, nicht zusammenhängenden Wolken bedeckter Himmel Etn. II, 74; ābuolainus od. ābulainus cimdus adu BW. 7249.

Avots: ME I, 234

ailaîns, fächerig. Dr.

Avots: ME I, 12

àizzalaîns, später aufgekommene Nebenhalme habend: aizzalaini mieži aug BW. 10997; cf. atzalains.

Avots: ME I, 61

apkalaîns: apkalains laiks, Kahlfrost.

Avots: ME I, 92

atzalaîns: atzalaini mieži - auch Golg., Ramkau. atzalaiņi lini Siuxt.

Avots: EH I, 182

atzalaîns, atze̦lains, atzē̦lains in Kursiten n. BW. 10997. lielam rudzu sējējam atzalaini rudzi aug A. X, 1, 629.

Avots: ME I, 212

atze̦laîns, s. atzalaîns.

Avots: ME I, 212

bañlaîns, ‡

2) gestreift
(mit àn ² ) Saikava: b. aude̦kls.

Avots: EH I, 205

bā`rbalaîns (unter bā`rbaļaîns), ‡

2) mit bā`rbalas 2 versehen: (bē̦rzu) bārbalaini zari A. Brigadere Dievs, daba, darbs 11.

Avots: EH I, 209

‡ brukstalaîns, voller Gestrüpp (?): nuo brukstalaina priežu un egļu meža Janš. Dzimtene IV, 42.

Avots: EH I, 245

‡ bukulaîns, hornlos: pilni kārkli sīku kazu, viens pats āzis b. (Rätsel: die Sterne und der Alond) Wessen.

Avots: EH I, 250

‡ burzgalaîns Wessen, = burzgulains.

Avots: EH I, 256

‡ čârbalaîns ² Frauenb., ästig: čarbalaina vica.

Avots: EH I, 287

dābuolaîns, dābulains BW. 28585, 7, = ābuolains: man atjāja nuo tālienes dābuolainu kumeliņu BW. 10260, 1. dābuolaina tā pļaviņa Ltd. 1523.

Avots: ME I, 446

daglaîns, dagls (li. dãglas "weiss- u. schwarzbunt"), weiss- und schwarzbunt, brandfarben mit schwarzen Flecken PS., gew. nur von Schweinen: daglais vepris, kuilis, sivē̦ns; dagla cūka [Serbigal, BW. 21225, 9]. daglais zvērēs divreiz dienā, tuomē̦r ies tupiņuos. Nach U. in Ruj. auch von der Farbe des Wolfes. Nach L. und St. auch: daglaina vista. Zu degt.

Avots: ME I, 430

duobulaîns, duobumains Druva II, 308, gruftig, uneben: duobulains ceļš Spr.

Avots: ME I, 532

‡ drupulaîns Sonnaxt, = drupuļaîns.

Avots: EH I, 336

[dum̃blaîns Nigr., trübe: d. alus.]

Avots: ME I, 514

dze̦laîns: stachlig, grob, voller Schäben (vom Gewebe) Bērzgale.

Avots: EH I, 353

dze̦laîns "?": aud dze̦laiņu paladziņu! BW. 7481 var.; [ "stechend, stachlig" Ellei. Bers.],

Kļūdu labojums:
"?" =, = ar ceļiem?

Avots: ME I, 540

dze̦nuolaîns, stachlig, mit Stacheln versehen, beissend: dze̦nuolainas stīgas Vēr. II, 1396. dze̦nuolaina bardzība Stari III, 230.

Avots: ME I, 545

dzîkslaîns BW. 20142, 3, = dzîslains.

Avots: ME I, 556

dzîpslaîns, ‡

2) faserig
(mit î ² ) Dond.: dzīpslaini kāļi, rutki. dzīpslainas bietes.

Avots: EH I, 361

dzirkstelaîns, [dzirkstelains Bers.], funkelnd, Funken sprühend, feurig: pūķis ar dzirkstelainu asti LP. VI, 106. vidū jūŗas gulbi ķēra, dzirkstelaiņus viļņus meta BW. 2589. dzirkstelaina (Var.: dzirkstelīte) tautu meita.

Avots: ME I, 554

dzîslaîns, dzîslājs, dzîšļuojs, dzîsluots [li. gyslúotas], adericht, sehnicht: dzīslainas kājas. ruokas. dzīslaina (Var.: dzīslāja, dzīšļuoja, dzīsluota) vakara vista BW. 20142. dzīsluots dzintars Asp.

Avots: ME I, 558

gabalaîns,

1): par daudz gabalaiņa zeme; tā vel jāpieveļ ar rulli Frauenb.

Avots: EH I, 374

gabalaîns,

1) aus Stücken bestehend:
gabalaiņi mākuoņi MWM. VIII, 847;

2) wie aus einem Stücke gebaut, stämmig:
uotrs bij re̦sns, smags, gabalains Balss.

Avots: ME I, 578

gālaîns: auch (mit à ) C., (mit à ² ) Kalz., (mit â ² ) Schwitten.

Avots: EH I, 389

gālaîns, mit Glatteis (gāle) bedeckt Lös.

Avots: ME I, 617

gaŗaulaîns, mit langem Schaft versehen: gaŗaulaini zābaki Jauns.

Avots: ME I, 605

gre̦bulaîns, uneben : ce̦lms apakšgalā gre̦bulains Konv. 212.

Kļūdu labojums:
"gre̦bulaîns" vietā jābūt - gre̦buļaîns (gre̦bulaîns ist in gre̦buļaîns zu korigierren),

Avots: ME I, 646

‡ grobalaîns Stenden. = grubulaîns: grobalaini nagi. pa grobalainu taku gŗūti iet.

Avots: EH I, 410

grīslaîns, mit Riedgras bewachsen.

Avots: ME I, 657

‡ grīzulaîns, kapriziös (?): grīzulainuo ieduomu se̦kas Janš. Bandavā II, 361.

Avots: EH I, 407

‡ gŗobalaîns Stenden, = ‡ grobalaîns.

Avots: EH I, 414

gruobulaîns, uneben: gruobulains ce̦lms MWM. VIII, 326.

Avots: ME I, 670

gruñdulaîns, [

1) uneben, knorrig
Bixten]: šķībi, greizi grundulaiņi mana tē̦va uozuoliņi BW. 30379; [

2) "geäpfelt":
gr. zirgs Zeezern].

Avots: ME I, 665

gŗuveslaîns, ausgefahren N. -Autz n. U.

Avots: ME I, 673

‡. gùmzalaîns ² Oknist, uneben, gruftig: gumzalaina vieta (gulta).

Avots: EH I, 419

‡ gùmzulaîns ² Oknist, = ‡ gùmzaîaîns ² .

Avots: EH I, 419

irbulaîns,

3): i. ("ietrunējis") kuoks Sakstagals.

Avots: EH I, 431

irbulaîns,

1) ["uneben":
ja lauks uzarts un pēc tam atstāts atmatā, tad tas nav līdze̦ns, bet irbulains. slikti savē̦rpta, nevienāda dzija ar var būt irbulaina Nötk.;] knotig, mit Knoten versehen [?]: ķuņķains = irbulains, nuo ķuņķuotām, nevienādi vē̦rptām dzijām austs aude̦kls Etn. IV, 99; [

2) ìrbulains ²
Mar., gesprenkelt: i. audums, adījums;

1) ir̃bulains "acains, cirmuļains": i. kartupelis Drobbusch; ir̃buļaina maize Schwarden, Gr. -Autz "maize ar tukšumiem vidū."].

Avots: ME I, 709

juôslaîns: juoslainus (sc.: brunčus) Brigadere Dievs, daba, darbs 164.

Avots: EH I, 571

juôslaîns, gestreift, buntgestreift, mit gürtelartigen Streifen versehen, getigert: juoslains vepris Bers., Serb., Nötk., A. - Rahden, Gaw.

Avots: ME II, 127

juce̦klaîns, unordentlich, verwirrt: juce̦klains truoksnis Apsk.

Avots: ME II, 115

judrpraûlaîns, im Kern angefault: judrpraulaina egle J. Dr.

Avots: ME II, 115

[kaislaîns U., geil.]

Avots: ME II, 134

[kankalaîns, voller Klumpen, Schollen Wid.]

Avots: ME II, 155

kaũlaîns, knochtig, entfleischt, mager, stenglicht: kaulaina gaļa, ruoka; kaulains zirgs, cilvē̦ks. dzī(k)slainas, kaulainas panāksnu meitas BW. 20143, 3. kaulaina gulta Duomas II, 1018.

Avots: ME II, 174

kauslaîns ["sehnicht (z. B. vom Fleisch)" Schujen].

Avots: ME II, 178

‡ II kauslaîns : nevienādi (ja šur tur laukā ir tukšas un re̦tas vietas) saaugusi labība ir kauslaina Korwenhof.

Avots: EH I, 595

ķe̦blaîns, ‡

3) "žuburains" Grünh.

Avots: EH I, 692

ķe̦blaîns,

1) betatzt, tatzig:
čučiet, guliet, lāča bē̦rni, ķe̦blainām kājiņām BW. 2105, 3 ;

[2) an den Beinen befiedert:
ķe̦blainas vistas Grünh., Penkule. - Zur Bed. 2 vgl. ce̦blains und cablains].

Avots: ME II, 358

ķe̦r̂pulaîns,

1) zottig, kraus, lockig:
ķe̦rpulaini mati Ar., Ramkau, [Lis., N. - Peb.] ;

2) mit unebener Rinde:
ķe̦rpulains kuoks Smilt.

Avots: ME II, 368

ķe̦r̂ve̦laîns, ķer̂veļaîns Smilt., uneben, grob: slaiki ķe̦rve̦laini bē̦rzi Purap. kuoka miza ķe̦rve̦laina Lub.

Avots: ME II, 370

ķe̦r̂vulaîns: "Aps." ME. II, 370 zu streiehen.

Avots: EH I, 697

ķe̦r̂vulaîns Aps., Smilt., Sessw., = ķe̦rve̦laîns.

Avots: ME II, 370

ķīpslaîns, [sehnicht Garosen]; faserig (vom Holz) Spr.

Avots: ME II, 389

ķirme̦laîns, ķirmulaîns, ķirmuluojs, voller Larven: labāk dzēru purviņā ķirme̦lainu (ķirmuluoju, ķikurainu) ūdentiņu BW. 24328.

Avots: ME II, 384

ķivulaîns, ķivuļaîns, voller Larven, Maden: labāk dzēru purviņā ķivulainu (Var.: ķivuļainu, kivaruotu, ķikuraînu) ūdent˙iņu BW. 24328.

Avots: ME II, 387

knibe̦klaîns, knifflich: knibe̦klainu darbu darīt Etn. IV, 33.

Avots: ME II, 245

‡ krambulaîns "?": krambulaini, bambulaini ... kumeliņi, kâ nebūs krambulaini linu pe̦lu ēdināti Tdz. 44141.

Avots: EH I, 641

kraulaîns Lautb., C., mit krauļi versehen: jaukais, kraulainais krastmalis nuoaudzis kuokiem Lautb.

Avots: ME II, 263

krel˜laîns, [krel˜lains Ruj., Salis, kre̦l˜lains C., kre̦ļ˜ļains] PS.], kre̦ļ˜ļuôts, mit Glasperlen versehen, geschmückt: bāliņš nēma kreļļuotuo, bagātības gribē̦dams BW. 21521.

Avots: ME II, 272

krencelaîns, krumm, uneben: šis bē̦rzs ir krencelains Druw.

Avots: ME II, 273

krẽ̦slaîns, krẽšļaîns, dämmerig, dämmerhaft, schattig: pār laukiem nāves klusumā līst mēnesnīca krē̦slainā Vēr. I, 1425. šūpuolis kustas kâ lielas, baltas buŗas krē̦slainā jūŗā Vēr. II, 135. lampa krēšļaini apgaismuo nelielu istabiņu AU.

Avots: ME II, 276

‡ krevelaîns (mit e!) Iw., = krevaîns.

Avots: EH I, 650

krim̃slaîns: cūkai ir krim̃sle̦na rīkle Seyershof.

Avots: EH I, 654

krim̃slaîns, krim̃stalains, krim̃šļains, knorplig: krimslaina teļu gaļa.

Avots: ME II, 279

kruôplaîns, kruôpļains, verkrüppelt, krüppelig: kruoplaiņi zari MWM. X, 342.

Avots: ME II, 295

‡ krozalaîns, uneben Stenden: cita nagi tādi krozalaini.

Avots: EH I, 658

krum̃slaîns: krumslainus puņus Lange Latv. ārste 92.

Avots: EH I, 659

krumslaîns, krumšļains,

1) knorpelig
Smilt., U.;

2) hügelig, uneben:
krumšļains apgabals Erlaa.

Avots: ME II, 287

[kruñculaîns Smilt., gefaltet.]

Avots: ME II, 287

‡ krùnkulaîns ² Sonnaxt, = kruñkaîns: krunkulainas zarnas.

Avots: EH I, 660

‡ krũzulaîns Siuxt, = krũzaîns: krūzulaiņi svārki.

Avots: EH I, 663

kudlaîns: auch Tdz. 41s2s.

Avots: EH I, 667

kudlaîns, zottig: kudlains suns. [kudlains lācis Mekons Münchh. 21. kudlaina galva Gr.-Sessau; in Weinsch. nennt man kudlaiņais den Wolf.]

Avots: ME II, 299

kulaîns, in kulaîni cimdi, Fausthandschuhe Mar., N.-Schwanb., (Salisb,].

Avots: ME II, 304

kũlaîns,

a): kūlaina nuora, pļava AP., Ramkau;

b): auch Schrunden, (mit û ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 682

kuñgulaîns, klümpig, schollig Ruj., Salisb.

Avots: ME II, 315

kunkslaîns, uneben, knotig: kunkslainas pakulas Frauenb.

Avots: ME II, 315

kuñkulaîns, kuñkuļaîns, klumpig, klümperig, knotig, knotenreich: kunkulaina zeme, dzija BW. 8412; kunkuļains maisījums Konv. ² 2121. maza, maza jaunuvīte, kunkulainas dāvani-ņas BW. 25314, 7.

Avots: ME II, 315

kuplaîns, dicht, dicht belaubt Spr.

Avots: ME II, 318

kužlaîns, zottig St.

Avots: ME II, 331

‡ kuzulaîns Sonnaxt "?": slimi sivē̦ni kļūst kuzulaini (sarūvušies, ar lielu spalvu, vāji, kuprus uzme̦tuši).

Avots: EH I, 681

kūzulaîns, zerzaust, verwühlt: kūzulaiņi (= izpūruši) vedējiņu kumeliņi RKr. XVI, 114.

Avots: ME II, 339

kvè̦laîns: kvē̦lainas uogles auch Linden in Kurl., (kvēleines) Ev.

Avots: EH I, 690

kvè̦laîns, glimmend, glühend: kvē̦lainas uogles ; fig., kvē̦laina kaislība Duomas I, 657 ; kvē̦laina krūts Vēr. II, 963 ; kvē̦laina dvēsele Zalktis.

Avots: ME II, 353

liêlaîns: lielaina egle - auch Nötk., (mit iê ) Ramkau, (mit -an- ) Salis n. FBR. XV, 63.

Avots: EH I, 754

liêlaîns, mit grossen Jahresringen versehen [?]: lielains kuoks [Selsau], Golg. Etn. IV, 129, Lub. [lielaina egle, priede"egle, priede, kam ir liêls 3"N. - Peb. - Zu liêls 3.]

Avots: ME II, 497

liẽlkaũlaîns: i. abuliņš Orellen.

Avots: EH I, 755

[liẽlkaũlaîns, grobfaserig: lielkaulaini ("ar lieliem spaļiem") lini Morizberg; s. auch liẽlkaũls.]

Avots: ME II, 499

‡ liẽlpārslaîns, in grossen Flocken fallend: mīkstu, lielpārslainu sniegu Jauns. Raksti VIII, 119.

Avots: EH I, 755

mãlaîns,

2): auch Ramkau; hellgelb
(mãle̦ns) Seyershof.

Avots: EH I, 790

mãlaîns, -ãjs, -uojs, -uôts,

1) lehmig, lehmicht
[mālains Wolm., Kreuzb.]: kam, bāliņ, linus sēji mālainā Var.: mālāja, māluotā) kalniņā? BW. 16589; 23840. arājiņš... mālainām kājiņām 7291. dubļuota, māluota tā tautu meita BW. 21989;

2) lehmfarben
Mar. n. RKr. XV, 125, [Salis]: ap mājeli kašņājas četras mālainas vistas Stari I, 287. mālaiņi zirņi, eine Art Erbsen von lehmiger Farbe Oppek. n. U.

Avots: ME II, 581

I màulaîns ^2, ausgefahren (vom Wege) Bers., Lub. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 569

mazglaîns: auch Frauenb.

Avots: EH I, 787

mazglaîns, knotig.

Avots: ME II, 572

mazzâlaîns, graslos, spärlich mit Gras bewachsen: mazzālaina ganība Dr.

Avots: ME II, 575

mê̦slaîns, schmutzig, mit Schutt, Fegsel, Kehricht, Mist bedeckt: mē̦slainas kājas MWM. VIII, 545. meturēju me̦lna galda, ne mē̦slainas (Var.: gružainas) istabiņas BW. 6871.

Avots: ME II, 621

me̦zglaîns, me̦zgluôt, me̦zgls [Wolm., Ruj., Arrasch, Bauske, Kand.], me̦zgs, = mazglains usw.: ar me̦zglaiņu diegu nevar šūt Ahs. n. RKr. XVII, 39. sukrs diegs šujuot me̦zgluojas (verknotet sich) ibid.

Avots: ME II, 609

miezkalaîns [?], mit Spreu gemischt Angern: miezkalaini putraimi.

Avots: ME II, 657

miglaîns, neblig, umnebelt: ciema meitas kuoši dzied miglainā rītiņā BW. 529, 4 var. miglaiņas acis Stari III, 225. nav ne˙kā miglaiņāka un sarežģītāka par šuo modernismu Vēr. II, 1128.

Avots: ME II, 624

‡ miklaîns: ein wenig feucht PV.: m. laiks.

Avots: EH I, 813

I mîklaîns: auch Pas. XI, 396; m. (=dubļains) ceļš Schwanb. (hier mit -ikl- gesprochen).

Avots: EH I, 820

I mîklaîns, teigicht U.

Avots: ME II, 641

II mîklaîns, rätselhaft: te nav ne˙kā mīklaina A. v. J. 1896, S. 322.

Avots: ME II, 641

mizalaîns (unter mize̦laîns ): auch Sonnaxt (mit -al- ).

Avots: EH I, 819

mize̦laîns: "Zu miza" ME. II, 639 zu streichen; s. dafür oben unter mislaîni.

Avots: EH I, 820

mize̦laîns, mizulaîns Wid., mizalaîns, mizlāns Autz n. U., rindenartig, vom Gewebe, dessen eine Seite glatt, die andere aber rauh, wollig ist; geköpert Kand.: es, drēbei acis uzmetis, jau zināju, vai tā rate̦na, mize̦laina, vai vienkārtī Jauns. mizalains audums, kuŗa kreisā puse vienkārtī, bet labajā pusē re̦dzami tik audi Nerft. Zu miza; vgl. mislains.

Avots: ME II, 639

mizulaîns: auch Schnehpeln.

Avots: EH I, 820

mizulaîns Wid., s. mize̦laîns.

Avots: ME II, 640

muklaîns: m. e̦ze̦rs Pas. IX, 285.

Avots: EH I, 830

muklaîns, muklãjs Mat., sumpfig, durchschiessend, einschüssig bis zum Einsinken: lielceļš izvilkts cauri vis˙muklainākā vietā Etn. II, 76.

Avots: ME II, 663

mũsulaîns, = mũsaîns: mūdulains ģīmis, luogs, mūsulaina drēbe Mat.

Avots: ME II, 680

mūže̦klaîns, langwierig Dr.

Avots: ME II, 680

naglaîns: naglaini (= šķilaini) zirņi PS.

Avots: EH II, 2

naglaîns, mit Nägeln versehen: tādu es ieb āztu naglaiņā mucā LP. IV, 218. [naglaiņi zirņi, Nagelerbsen Fūr. I, unter zirņi.]

Avots: ME II, 687

nuõkrẽ̦slaîns, dämmerhaft, dämmerig: nuokrē̦slainajā lampas gaismā JR. VII, 75.

Avots: ME II, 802

ùoglaîns, = ùogļaîns: uoglaina zeme.

Avots: ME IV, 414

uõlaîns: auch (uõlans) Salis.

Avots: EH II, 743

uõlaîns, kiesicht, kieselig U.: juo tā (= upe) strauja, juo uolaiņa BW. 7860.

Avots: ME IV, 416

‡ uôslaîns Lubn., dunkel gestreift: uoslaina cūka.

Avots: EH II, 744

uôzuõlaîns, eichenreich: uozuolains apgabals.

Avots: ME IV, 426

pabulaîns, pabulis Pönau, = pubuļains, pubulis.

Avots: ME III, 10

‡ pakaũlaîns, etwas knochig, mager: pakaulaini darba zirgi Mahlup.

Avots: EH II, 141

pakulaîns, hedicht, voller Hede: pakulaini lini.

Avots: ME III, 50

[pakūlaîns "stellenweise kũla II 1 aufweisend": pakūlaina pļava Arrasch, Bers.; dafür pakūle Lautb.]

Avots: ME III, 52

‡ pallaîns, faltig, faltenreich (von Kleidern): sievām pallainie svārki Vanagu ligzda 144.

Avots: EH II, 152

[pamālaîns, aus Lehm und Sand bestehend Wid.]

Avots: ME III, 68

‡ pastalaîns, "Pasteln" anhabend: pastalainuo kāju Daugava 1928, S. 59.

Avots: EH XIII, 176

pe̦laîns: pe̦lans Salis, pe̦le̦ns Seyershof; atnāca nuo rijas pe̦laiņš Siuxt.

Avots: EH XIII, 220

pe̦laîns, mit Spreu, Kaff vermischt: pe̦lainu maizi BW. 9768.

Avots: ME III, 194

pè̦nkulaîns: auch (mi e̦n̂2) Ceļi VIII, 303 (aus Frauenb.).

Avots: EH XIII, 223

pè̦nkulaîns Kumbern, zottig: pe̦nkulainu (Var.: pinkulainu) kumeliņu BW. 33062 var.

Avots: ME III, 200

pḕ̦rslaîns, s. pā`rslaîns (ME. III, 176).

Avots: EH XIII, 229

pimpalaîns, knotig, zottig, uneben: dzija ļuoti pimpalaiņa Kronw. n. U.

Avots: ME III, 218

piñkulaîns: auch (piñkulans) Seyershof.

Avots: EH XIII, 235

piñkulaîns, zottig: pinkulainu kazu vedu BW. 18704. pinkulaiņu kumeliņu 33062.

Avots: ME III, 220

platmalaîns, platmalis L., mit breiten Rändern, breiträndrig: platmalaina ce̦pure. platmalaina salmenīca Brig. Vizb. 26.

Avots: ME III, 322

puolaîns, = puogaļaîns: īsāki (lini) maz˙lietiņ, bet kur tad puolaiņi! Vīt. 26. audziet, manas kaņepītes, apaļām galviņām, atjās mani precinieki puolainām ce̦purēm! BW. 9371.

Avots: ME III, 456

praûlaîns, moderig, molmig U.: jau praulains (Var.: izpraulējis, sapraulejis, izduobējis; iztrūdējis, izburbējis u. a.) uozuoliņš BW. 13041, 13 var. māja taps arvienu praulaināka Poruk II, 57. lai sakne netuop cieta, sausa un praulaina Peņģ. Sakņu dārzs 35.

Avots: ME III, 379

pugulaîns, abgerundet erhöht, knopfförmig Bergm. n. U., mit runden Erhöhungen versehen: pirku kumeļam pugulaiņus (Var.: zvārgulainus) iemauktiņus BW. 11373, 1 var.

Avots: ME III, 402

pumpalaîns, s. pumpulaîns.

Avots: ME III, 410

pumpulaîns, pumpalaîns, pumpuļuots Lettg., knotig, zottig, uneben U.

Avots: ME III, 411

purdulaîns, pur̃duļains Drosth., pùrduļaîns ² Lis., Golg., rotzig, schnodderig: purduļains zē̦ns Apsk. v. J. 1905, S. 173. maza, maza māsiņa, purdulaiņš de̦guns (Rätsel) RKr. VII, 1196.

Avots: ME III, 416

pûslaîns ² : sivē̦nam viena de̦sa nav gluda, bet tāda pûslaina2 Ramkau.

Avots: EH II, 343

pûslaîns ² Dunika, U., = pùšļaîns, blasig.

Avots: ME III, 450

rampalaîns, bunt - weiss, schwarz und brandfleckig: rampalaiņš kaķis, sivē̦ns, teļš Etn. II, 97.

Avots: ME III, 476

‡ rañklaîns Dunika, bunt gestreift.

Avots: EH II, 354

rate̦laîns "?": es drēbei acis uzmetis jau zināju, vai tā rate̦laina, mize̦laina, vai vienkārtī Jauns. baltā gr. I, 130. Wohl zu ratans.

Avots: ME III, 480

raûdulaîns: "Stockm. n." ME. III, 484 zu streichen!

Avots: EH II, 356

raûdulaîns N.-Peb., rauduļaîns, weinerlich: raudulains bē̦rns Stockm. n. Etn. I, 90; raudulaina balss. bailīgi žēlīgā, gan˙drīz rauduļainā balsī Janš. Dzimtene I ² , 354. es re̦dzu nuo tava rauduļainā ģīmja Purap.

Avots: ME III, 484

re̦ce̦klaîns, s. recekļaîns.

Avots: ME III, 501

rē̦talaîns,

1): rẽ̦talaiņš Frauenb.; ar ... rē̦talainu ģīmi Janš. Līgava I, 370; ‡

2) "?": le̦dus tanī vietā bija r., mazliet sajaukts ar sniegu Jauns. Neskaties saulē 9.

Avots: EH II, 370

rē̦talaîns Wid., ein wenig pockennarbig.

Avots: ME III, 521

riêbe̦klaîns, Ekel erregend, eklig, widerlich: cienmāte ar savu riebe̦klainuo šuneli Janš. Tie, kas uz ūdens 22.

Avots: ME III, 542

riņķulaîns, kreisförmig Heniņ: tievs, gaŗš tē̦vs, riņķulaina māte (Rätsel) RKr. VII, 70.

Avots: ME III, 529

rùobmalaîns, mit gekerbten, gezackten Rändern versehen: ruobmalainām zvīņām Konv. ² 3498.

Avots: ME III, 575

rūslaîns, rötlich, bräunlich, rostfarben: rūslaiņi mati. MWM. X, 446. Vgl. rusls.

Avots: ME III, 573

rūsulaîns Alksnis-Zundulis, rostfarben: rūsulaiņa zuoss.

Avots: ME III, 573

sàlaîns: auch Aahof n. Zemzare Lejasc. 89; salzartig Ramkau: s. akmens, ein salzähnlicher, körniger Stein Ramkau.

Avots: EH XVI, 470

sàlaîns ² Mar. n. RKr. XVII, 135, sāļaîns, salzig, Salz enthaltend: sālainās sastāvdaļas Konv. ² 2860. sāļainas jūŗas Odiseja IV, 80.

Avots: ME III, 802

sar̂kankre̦klaîns, ein rotes Hemd habend: s. zirgu puisis A. XVII, 302.

Avots: ME II, 720

saũlaîns, ‡

2) "?": smalkie linu aude̦kli esuot ... staraini, saulaini, puķaini un ziedaini Janš. Dzimtene III, 261.

Avots: EH XVI, 460

se̦glaîns, mit einem Sattel versehen, gesattelt: se̦glaiņi kumeliņi BW. 20561, 2.

Avots: ME III, 812

sē̦klaîns, viel Saat tragend U.

Avots: ME III, 825

sē̦nalaîns U., sē̦ne̦lains, sē̦nule̦ns, sē̦naluojs, sē̦nuluojs Erlaa, sē̦naluots, sē̦ne̦luots BW. 7953, 1 var.; kleüg, mit Kleie vermischt U.: tīri rudzi man maļuot, sē̦naluoti (Var.: sē̦naluoji, sē̦ne̦laini) sijājuot BW. 4314. miezīšam balts miltiņš; kuo līdz balts, sē̦naluots? 13245, 3. tautu maize sē̦nalaiņa (Var.: sē̦nule̦na) 26399, I.

Avots: ME III, 827

sē̦ne̦laîns, sē̦ne̦luôts, s. sẽ̦nalains.

Avots: ME III, 827

še̦rmulaîns, schaurig, grausig: Hofmaņa še̦rmulaiņā novelē Vēr. Il, 929.

Avots: ME IV, 16

siekalaîns, mit Speichel besudelt, begeifert Wid.: siekalaiņuo muti Stari II, 422.

Avots: ME III, 856

silaîns "waldicht von grossen Balken" St.;in der Verbindung silaina zeme, die Walkerde Wid.

Avots: ME III, 838

skalaîns, sich spalten lassend, Risse, Spalten, Splitter habend; faserig U.: skalaiņa gaļa, faseriges, schlechtes Fleisch U. Zu šķelˆt.

Avots: ME III, 867

skarbalaîns, skarbulaîns U.,

1) splitterig
U., Wid.; zottig Wid., (skarbulains) Doblen, Schrunden, zerfetzt: skarbulainu (Var.: pluskutaiņu ) kazu vedu spruogainam bucītim BW. 18705, 1. skarbalaiņi lindraciņi 10204, 1;

2) scharf, rauh
(fig.): dzirdēja nepatīkami skaļi skarbalainā balsī aitu . . . blējam Janš. Dzimtene V, 15. skarbulaiņa balss, eine heisere Stimme U.;

3) sich nicht leicht spalten lassend, faserig:
skarbalaina malka Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 873

skārbalaîns: im Stichwort (ME. III, 879) ist ār durch ār zu ersetzen; ‡

2) kreischend, scharf (von der Stimme)
Frauenb. (mit âr ² ).

Avots: EH II, 504

skārbalaîns, splitterig: dravenieki skārbalaiņu (Var.: skabargainu, skabardainu, sknabatainu) dravi dūra BW. 30329, 1.

Avots: ME III, 879

skarbulaîns, s. skarbalaîns.

Avots: ME III, 874

šķē̦laîns: škê̦laini ² (= šķēlēs sagriêzti) rāceņi Iw. šķê̦le̦ni ² (mit breiten Falten) brunči Seyershof. sūdus veda sķē̦laiņiem ("?") ratiņiem; tur uzauga kupli mieži šķē̦laiņām vārpiņām Tdz. 50058.

Avots: EH II, 633

šķē̦laîns Memelshof, (mit è̦ ² ) Saikava, gespalten, mit einem Spalt versehen: sievietei spalvainas luopu kājas un šķē̦laiņi luopu nagi LP. V, 396. šķè̦taini ² (in Schnitten geschnittene) kartupeļi Golg., Warkl.

Avots: ME IV, 32

šķe̦rbalaîns,

1): "skabargains" (mit e̦r̃ ) A.- Bergfried, Pēternieki, Ronneb., Widdrisch, Wrangelshof, (mit è̦r ) Serbig., Walk, (mit e̦r ) Kl.-Salwen, Meselau; zerfetzt (mit e̦r̃ ) Hofzumberge, (mit e̦r ) Mar., Smilt.

Avots: EH II, 631

šķe̦rbalaîns, šķe̦rbe̦lains,

1) mit vielen Splittern
Nerft: šķe̦rbe̦lainā lāviņas stūrī MWM. VIII, 597; šķe̦rbalains ² Schibbenhof, am untern Saum zerfetzt; šķe̦r̂be̦lains (schwer spaltbar, schwer zu behobeln) kuoks Jürg.; šķe̦rbalains "rissig, geplatzt" Roop, Sermus, N. - Wohlfahrt;

2) krächzend, rauh, heiser:
nav skaņa palikusi šķe̦rbalaina Hamlet 44. nuo rīkles bija sadzirdama šķe̦rbe̦laiņa skaņa Alm. ar ārkārtīgi šķe̦rbalainiem un če̦rkstuošiem pantiem LA.

Avots: ME IV, 28

šķē̦rlaîns, splitterig Brasche, V.

Avots: ME IV, 34

*šķẽ̦rpe̦laîns (gesprochen: šķê̦rple̦ns) Dond., splitterig: šķērpe̦laina malka.

Avots: ME IV, 35

šķilaîns,

1): š. ("skabargains") kuoks Allend., Schwitten; šķilaina malka Allend.

2): šķilaini zirņi - auch Schujen, Wrangelshof š. (leicht spaltbar)
kuoks - auch Drosth. Erlaa, Gr.-Autz, Mar.; "sašķe̦lts tikai šķilās, bet nesasmalcināts" (?) Nötk.; hart, schwer zu zerhauen od. zu zerschneiden Schibbenhof: š. kālis, šķilaina malka.

Avots: EH II, 635

šķilaîns,

1) "?": šķilains lūzums A. Brigader Vizb. 82;

2) "kas nav miltains" Erlaa, Peb., nicht weich
Bershof; šķilaini zirņi Erlaa, Jürg., Erbsen, die sich beim Kochen in zwei Hälften gespalten haben Aachof, Sessw., Peb. šķilaina malka N. - Peb., grob gespaltenes Holz; šķilains kuoks N. - Peb., ein leicht spaltbarer Baum.

Avots: ME IV, 39

skrimslaîns, s. skrimšļains.

Avots: ME III, 893

skrimstalaîns: "dzīslains, ciets, sīksts" Nötk.; skrim̃stalaiņa ir balsa rīkle Siuxt.

Avots: EH II, 510

skrimstalaîns, knorplig Vank.: skrimstalainas kapseles Konv. ² 1000.

Avots: ME III, 893

skrul˜laîns: auch Dunika, Janš. Līgava I, 400.

Avots: EH II, 513

skrul˜laîns, kraus V., lockig: skrul˜laiņi mati Ahs. n. RKr. XVII, 52. kas tā par skrullainu galviņu kâ jēriņam! Jaun. mežk. 18.

Avots: ME III, 899

sme̦laîns, harzig: sme̦laina malka Wolm., Ronneb.

Avots: ME III, 956

smur̃gulaîns, rotzig, mit Rotz besudelt: puišam mute smurgulaina BW. 9703. smurgulains de̦guns Dünsberg.

Avots: ME III, 970

šņargalaîns, voll Nasenschleim U.

Avots: ME IV, 91

snaudalaîns, schlafmützig: miegalaiņa, snaudalaiņa... tava līgaviņa BW. 21971.

Avots: ME III, 973

suoklaîns Wid., = suoklējs.

Avots: ME III, 1136

spe̦ngulaîns, = spangulains: spe̦ngulaini kumeliņi BW. 32931, 4 var.

Avots: ME III, 989

spraislaîns, gewölbt V.: spraislaini griesti, Schwibbogen V, spraislainas aliņas Vēr. II, 799. auss spraislainās alās 726.

Avots: ME III, 1008

spurgulaîns: uzklāt zirgam deķi, lai nav s., lai spalva stāv gluma (mit ur̃ ) Siuxt. spur̃gulaiņa dzija Frauenb., Kand.

Avots: EH II, 564

spurgulaîns, s. spurgalaîns.

Avots: ME III, 1032

staklaîns: guovīm ir stakle̦ni (šķe̦lti) nagi Seyershof. dzērvju strēķis ir staklans Salis.

Avots: EH II, 569

staklaîns, gabelig, zackig U.: bē̦rza staklainā sakne Etn. II, 77. aste . . . bezdelīgai staklaiņa LP. VII, 1185. ve̦lns grūda staklainuo sē̦tā, bet stakle iekaras sē̦tā LP. V, 91.

Avots: ME III, 1040

stērbelaîns: auch (stêrbele̦ns ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 577

stērbelaîns Wid., stērbele̦ns Ruj., zerfetzt: stērbele̦ni svārki Ruj. se̦gts... stērbelainiem kankariem Bārda Zem. d. 219.

Avots: ME IV, 1063

stẽrķelaîns: stẽrķele̦ni (reich an Kraftmehl) milti Seyershof.

Avots: EH II, 577

stērķelaîns Wid., (mit Kraftmehl) gestärkt.

Avots: ME IV, 1063

stiglaîns U., quebbig, morastig.

Avots: ME IV, 1066

stiklaîns, ‡

2) "rūtains" Zvirgzdine: s. galdauts.

Avots: EH II, 578

stiklaîns, gläsern, glasartig Wid.: stiklainas acis Seifert Chrest. III, 2, 205; MWM. VI, 335. stiklains skats P. Ērmanis.

Avots: ME IV, 1066

strē̦balaîns "?": caur strē̦balainiem kuoku vainagiem V. Egl. A. v. J. 1899, S. 259.

Avots: ME IV, 1087

strũglaîns Dunika, geschichtet U.; streifig Dunika: str. kartupelis, auguons, debess Dunika.

Avots: ME IV, 1097

strūklaîns,

1) geschichtet
U.: strūklaiņa siêna, eine geschichtete Felswand U.;

2) strahlig
V., streifig: strũklaiņām mākuoņām Janš. Dzimtene V, 59. sārtums... bija kļuvis strūklains un starains, tâ ka vaigu gali izskatījās it kâ sasprē̦gājuši 63.

Avots: ME IV, 1097, 1098

strungulaîns: putns, spalvas nuometis, ir s. Grünh.

Avots: EH II, 590

strungulaîns, mit strunguli ² versehen Naud., Gtünh.: zuosis vēl tik strungulainas, ka nav vē̦rts kaut Grünh.

Avots: ME IV, 1095

sulaîns: s. ābuols Strasden. sulans (= sūkalains) piens Salis. taukao, sulainuo zāli pļaut Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 239.

Avots: EH II, 602

sulaîns, vollsaftig: s. auglis. balss bija skaļa un sulaina J. R. VII, 122. sulât, -àju L., sulâtiês L., Spr., einen Saft, eine Feuchtigkeit von sich geben, langsam fliessen, tröpfeln U.

Avots: ME III, 1119

šūlaîns,

1) narbig, mit Narben, Striemen bedeckt
Wid.;

2) mit šūlas 3 bedeckt: kāds tur šùlains ^2, nu jau būs lietus Lind. (in Kurl.).

Avots: ME IV, 109

šuslaîns, mit šuslas versehen: šuslains kuoks Warkl.

Avots: ME IV, 107

sve̦laîns Ermes, Wid., = sve̦luošs, sveļains: sv. gaiss, sals.

Avots: ME III, 1148

svībulaîns: svībule̦ns lakats Seyershof.

Avots: EH II, 619

svībulaîns Aahof, Adl., (mit ì ² ) Adset, Lis., (mit ĩ ) Bauske, Nötk. "gestreift, mit länglichen Flecken, schattiert, braunu": man kazīte svībulaina, netiek balta vilnainīte BW. 25420, 1.

Avots: ME III, 1162

sviķalaîns, mit einer sviķele versehen: sviķalainus cimdus adu BW. 7251 (aus Wiezenhof).

Avots: ME III, 1157

tālaîns Spr., (mit â) Warkl., weit, in der Ferne wohnend: pasterīte saderēja tālainās tautiņās BW. 7783 var.

Avots: ME IV, 144

tē̦laîns, mit einem Bilde versehen U., bilderreich; (fig.) bildlich, anschaulich: tē̦lains pimberis U., ein Fünfer (Zweigroschenstück) mit einem Kopf (tē̦ls). tālumā iet mākuon[i]s aiz makuoņa tē̦lainā barā Duomas II, 1239. tē̦laina valuoda, anschauliche, bilderreiche Sprache.

Avots: ME IV, 170

tiẽme̦zglaîns N.-Bartau, uneben: tieme̦zglaina dzija, Garn, das stellweise zu dick, stellweise zu dūnn gesponnen ist.

Avots: ME IV, 211

tiêvgalaîns, tiêvgalîgs, mit einem dünnen Ende versehen, spitz: tievgalaini paaugstinājumi MWM. VI, 673 tievgalīga kaudze Jaunības Raksti III, 6.

Avots: ME IV, 215

tùolaîns: auch (mit ùo ² ) Mālup, (mit uo) PV., Wessen.

Avots: EH II, 709

tùolaîns Nötk., Serbigal, Smilt., (mit ùo ² ) Golg., Lubn., Meiran, Schwanb., Warkl., = tuols: tuolaina guovs, tuolains vērsis.

Avots: ME IV, 285

trejzìlaîns, mit drei Perlen versehen: trejzīlainu (Var.: trīszīļainu) gredzeniņu BW. 6396 var.

Avots: ME IV, 229

trùopulaîns ² Gr.-Buschh., = truopains 1.

Avots: ME IV, 253

tulaîns "?": tulainie vīri Latv.

Avots: ME IV, 258

ūbelaîns,

1) kolumbinfarbig
L., Bergm. u. U., (mit ù ² ) Kr.; (ein wenig glänzend) blaugrau Vīt. (mit ù ² ), Grünw.; (blaugrau und weiss Kr.-Würzau [ûbulaîns ² ]) gesprenkelt Ruhental (vom Gefieder der Vögel gesagt): ūbelaina vista Ruhental. ūbelainuo angļu dogu U. b. 110, 52;

2) "ar bārdiņu abās pusēs" Odsen, Saikava; ùbelaina ("ar pūkainām spalvām, piem. ap kājām") vista Odensee.

Avots: ME IV, 403

vē̦laîns,

1) spät, verspätet
Spr.;

2) "?" nu dziediet, lustējiet. vē̦lainās dze̦ltainītes! BWp. 169.

Avots: ME IV, 556

ve̦llaîns Schlehk n. FBR. VII, 37"?".

Avots: ME IV, 531

viêngabalaîns, viêngabaligs*, aus einem Stück gemacht; einheitlich: ģē̦rbusies viņa bija... viengabalīgā apģē̦rbā Veselis Saules kapsēta 14.

Avots: ME IV, 658

viênsẽ̦klaîns,* einsamig: v. auglis Konv. ² 2607.

Avots: ME IV, 665

vīslaîns, nebelicht und regnicht U.

Avots: ME IV, 643

vîtuolaîns mit Weiden bestanden: vītuolaiņā sētiņā BW. 10412 var.

Avots: ME IV, 648

vizulaîns, s. vizuļaîns.

Avots: ME IV, 632

žâklaîns: žāklaĩni zuobi (guovīm) AP.

Avots: EH II, 817

žâklaîns Erlaa, Gotthardsberg, Lennew., Schujen, Serben, Smilt., Uogre, žâkļaîns ² Frauenb., ästig, verzweigt; gegabelt: nuo zemes izlauzts ce̦lms ir par daudz žākļains Frauenb. uz žāklainiem mietiem pakārtā katliņā Latv., Druw., Sessw.

Avots: ME IV, 795

zâlaîns: auch Lng.: zâlaĩna ² (Unkrautsamen enthaltend) linu sē̦kla Iw.

Avots: EH II, 802

zâlaîns, grasig, reich an Gras U., Dunika, Jürg., Schnehpeln, Siuxt: pļavas bija zālaiņas MWM. VIII, 549. uz zālainiem ganekļiem Lapsa-Kūm. 172. ganās... uz zālaiņa pakalna LP. IV, 82. dusēt zālaiņās vietās Dünsb. Par. 74. zālaiņi salmi Frauenb. zālaina labība.

Avots: ME IV, 696

žarklaîns "starains" Schwanb., "žuburains" (mit ar̂ ) Adl.

Avots: ME IV, 789

žūlaîns,

1) striemig
V.; vgl. šūlains 1;

2) schmutzig, verunreinigt, befleckt (z. B. von Kleidern gesagt)
Erlaa.

Avots: ME IV, 836

zvārgulaîns, s. zvārguļaîns.

Avots: ME IV, 768

‡ ābuolajs Stone 1797 I, S. 157, = âbuõlaîns 2.

Avots: EH I, 192

‡ âbuoļans ² Salis, = âbuõlaîns 2.

Avots: EH I, 192

âbuõltaîns, gleichbed. mit âbuolaîns: ābuoltains kumeliņš BW. 14321, 1.

Kļūdu labojums:
114321, 1 = 14821, 1

Avots: ME I, 235

‡ âbulâts Ramkau, = âbuôlaîns 2: ā. zirgs.

Avots: EH I, 191

brūkšu, brūkalaîns, brūkulaiņi, s. brukulaîns, brukulaiņi. Gen. Pl. von * brūkle [od. * brūkse], Strickbeere: brūkšu (Var.: brūkle̦nāju) viju vainadziņu BW. 17003.

Kļūdu labojums:
aiz brūkšu jāiesprauž (nach dem Artikel brūkšu ist einzufügen): brūkulaîns, brūkulaoņi, s. brukulaîns, brukulaiņi.

Avots: ME I, 341

‡ duôbuļaîns Ramkau, = duobulaîns: d. (mit uô) ceļš; ein unebener, gruftiger Weg Kalz. n. Fil. mat. 26. d. (mit uô) tīrums; ein Feld, dessen Mitte niedriger gelegen ist, als die Ränder ebenda. duobuļaina... istabiņa BW. 25789.

Avots: EH I, 349

drupaîns, drupaklains, drupalaîns, bröckelig: drupalains akmens Konv. ² 1279.

Avots: ME I, 504

‡ dzeñdzeļaîns Orellen, dzeñdzelaîns ebenda, verworren, verknotet: dzendzeļaina virve.

Avots: EH I, 355

dzîslājs (unter dzîslaîns): auch Zvirgzdine.

Avots: EH I, 361

gaŗkakla, gaŗkaklaîns, langhalsig: gaŗkakla od. gaŗkaklaina pudele, eine langhalsige Flasche.

Avots: ME I, 606

‡ grebuļaîns (mit e! ) Sonnaxt, = gre̦bulaîns: lāča purni (Morcheln) ir grebuļaini.

Avots: EH I, 402

[grè̦mzdaîns PS.], gre̦m̃zde̦laîns, [grè̦mzde̦lains N. -Peb.], voller Saft, voller Splint : gre̦mzde̦lains bē̦rzs K.

Avots: ME I, 649

grìslãjs,

1): grīslājā (od. zu einem nom. s. *grīslāja?) ieskrējušas BW. 1379; ‡

2) Adj., = grīslaîns: grīslāja pļava FBR. XIV, 74.

Avots: EH I, 407

‡ grobuļe̦ns Seyershof, = grubulaîns: g. kuls.

Avots: EH I, 410

grubuļaîns (unter grubulaîns): auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Frauenb., Sessw.

Avots: EH I, 410

‡ kaũsle̦ns Seyershof, knochig, mager: k. zirgs. tam tāds k. ģimis, kâ nevmaz nebūtu ēdis. Vgl. k auslaîns.

Avots: EH I, 595

‡ ķe̦r̂vuļains Lis., = ķe̦r̂vulaîns.

Avots: EH I, 697

ķivaruôts, s. ķivulaîns.

Avots: ME II, 387

‡ klom̃pans Salis, = kuñkulaîns, klumpig: k. māls:

Avots: EH I, 620

‡ klučuôts Ap., = kuñkulaîns, pikaîns: klučuota zeme.

Avots: EH I, 621

‡ knibêklīgs Lis. n. FBR. I, 33, = knibe̦klaîns: kaut kuo knibēklīgu taisīt.

Avots: EH I, 630

krimstalains, krìmste̦laîns, s. krimslains.

Avots: ME II, 279

‡ kruñcuļaîns Trik., = kruñculaîns: (be̦kas) kruncuļainas, beberainas Tdz. 42293 var.

Avots: EH I, 660

[kruvuļaîns Mitau, Annenburg, Stenden, Treiden, Bixten, Walgalen], kruvulaîns Spr., [N.-Peb.], = kruvešains: [ceļš tik kruvuļains, ka ne˙maz pabraukt nevar Annenburg].

Avots: ME II, 291

kuñkuļaîns (unter kuñkulaîns): auch (vom Garn) Pas. V, 468, (vom Erdboden) AP.; = kuñkuļuôts 1 Dunika: kunkuļainu putru viru Tdz. 41346.

Avots: EH I, 676

mãlainis, ‡

2) = mãlaîns 1: mālaine zeme Warkl.; "kas nuo māla" (Adj. od. Subst.?) Auleja (mit à ² ); ‡

3) lehmfarben:
màlaine drēbe Pilda n. FBR. XIII, 48. Skardžius Arch. Phil. III, 52 erinnert an den li. ON. Mólainiai.

Avots: EH I, 790

mãluojs, mãluôts, s. mãlaîns.

Avots: ME II, 581

[mê̦šļains (sic!) Wandsen, = mê̦slaîns.]

Avots: ME II, 621

me̦zgls (unter me̦zglaîns): auch A. Ottenhof, Puhren, Orellen, Roop, Salis, Seyershof, Wainsel: pāte̦ga deviņiem me̦zgliem BW. 21368; rīkles m. Salis, der Adamsapfel.

Avots: EH I, 804

me̦zgs (unter me̦zglaîns): auch Orellen n. FBR. XI, 38.

Avots: EH I, 804

‡ migļaîns Stenden, = miglaîns: miglaina diena.

Avots: EH I, 812

mîklainîgs, = mîklaîns II: mīklainīgā briežu māte Lautb. Vidv. II, 63.

Avots: ME II, 641

‡ mikle̦ns PV., = ‡ miklaîns: vārpas sausas, re̦sgaļi zāļaini un mikle̦ni.

Avots: EH I, 813

mislaîni [acc. s. oder Adv.?] aust "weben wie Zich [sic!] gewebt wird" Mag. IV, 2, 109; ["rakstiem, strīpām aust" A. - Schwanb.]; mislains "atlasartige Leinwand" U. - Vgl. mize̦laîns.

Avots: ME II, 636

[mizlains, = mize̦laîns: aude̦kli e̦suot... spundaini, mizlaini..., austi pēc daž˙dažādiem raudzekņiem Janš. Dzimtene ² III, 261. vienam aude̦klam bija skujaiņi, uotram mizlaiņi raksti Dzimtene V, 116.]

Avots: ME II, 640

mugurkaũlaînis ,* mugurkaũlaîns dzīvnieks, mugurskaũlniẽks *, das Wirbeltier MWM. VI, 792; Konv. ² 832, 2115.

Avots: ME II, 661

II muklãjs (unter muklaîns): auch Heidenfeld; muklāja e̦ze̦rmale FBR. XIV, 74.

Avots: EH I, 830

nezâļaîns, nezâlaîns, mit Unkraut versehen, vermengt: (puķes) bij nezālaiņas Duomas I, 602.

Avots: ME II, 741

uõlainuôts, = uõlaîns, uõluôts: tautu zeme uolainuota (Var.: tautiņām uolu zeme) BW. 16980, 3 var.

Avots: ME IV, 416

pãrslacinât, pãrslacît, tr., überspritzen, besprengen: grīdu ar üdeni. pā`rslaîns, pḕ̦rslaîns, flockig: pē̦rslainu ziedu (gen. pl.), pārslainu adatiņu veidā Konv. ² 1066.

Avots: ME III, 176

‡ pē̦rslājs, = pā`rslaîns: p. sniegs FBR. XIV 74.

Avots: EH XIII, 229

per̂veļaîns PS., C. per̂velaîns kuoks, ein Baum mit unebener Rinde Smilt.

Avots: ME III, 202

praûluôts (li. pjaulúotas), = praûlaîns: es izvilku ze̦lta stīgu caur prauluotu uozuoliņu BW. 33125, 6 var.

Avots: ME III, 379

rauduļaîns, s. raudulaîns.

Avots: ME III, 484

recekļaîns, re̦ce̦klaîns Karls., receklains Ruj., gallertartig, geronnen: uoliņas turas cieti kuopā kādā recekļainā vielā Konv. ² 2976.

Avots: ME III, 501

rẽ̦puļaîns Salisb., rē̦pulaîns, rēpeļaîns Ronneb., pockennarbig, uneben: rē̦puļains ģīmis Salisb. tas nuoglauda savas rē̦pulainās de̦lnas vienu gar uotru Duomas I, 122. ar rē̦pulainuo ruoku A. Upītis. Vgl. repeči.

Avots: ME III, 521

‡ se̦gle̦ns Seyershof, = se̦glaîns: s. gailis, kam ir citādākas, spīdīgākas spalvas uz ple̦ciem.

Avots: EH XVI, 474

‡ se̦l˜navains Walk, = sē̦nalaîns: šuogad maize se̦lnavaina.

Avots: EH XVI, 476

‡ sè̦ne̦lāts ² Kaltenbr., = sē̦nalaîns.

Avots: EH II, 481

‡ sẽ̦nulains Orellen, = sē̦nalaîns.

Avots: EH II, 481

šķiluojs, = šķilaîns 2: zirņi nav jāsēj ziemeļa vējā, tad tie ir šķiluoji Erlaa.

Avots: ME IV, 41

sknârbaîns ² Ahs., sknârbalaîns ² Dond., zerlumpt: sknārbainas (sknārbalainas) drēbes.

Avots: ME II, 883

skrimšļaîns, skrimslaîns, knorplig: mugurkauls vairāk vai mazāk skrimšļains Konv ² 1006. kaulu zivju... nav, ir tikai skrimslainas 588.

Avots: ME III, 893

snaudulains, =snaudalaîns: miegulaiņa, snaudulaiņa... līgaviņa BW. 21974 var.

Avots: ME III, 973

‡ šņur̃gule̦ns (mit e, < ai) Seyershof, = šņur̂gulaîns.

Avots: EH II, 654

II spalains, spalaiņš BW. 25465 var., = spalaîns.

Avots: ME III, 982

spal˜la, spal˜laîns, mundartlich (z. B. in Rothof, Popen n. FBR. VIII, 118, Hasau) für spal˜va, spalvaîns.

Avots: ME III, 982

spuoguļaîns U., spuogulaîns St., spuoguļuôts, glänzend: spuoguļainās actiņas Upīte Medn. laiki. spuogulaini laistīties DL. spuoguļuotu vainadziņu BW. 24463, 2 var.

Avots: ME III, 1034, 1035

spùrgalaĩns C., spurgalaîns Erlaa, spùrgulaîns ² Aps., Bers., spurgulaîns L., U., faserig, fluserig, zottig: spur galains pavediens Erlaa. spurgalaina aukla ebenda. spurgulains kuoks Aps., Bers.

Avots: ME III, 1031

‡ spùrguļains ² Lis., = spurgulaîns.

Avots: EH II, 564

‡ stērbeļains (mit ḕr ) C, (mit êr ² ) Dobl., Dunika, Siuxt = stērbelaîns.

Avots: EH II, 577

‡ svĩbe̦lē̦ts, = svībulaîns (?): (sivēniņus) citu me̦lnu, citu baltu, citu tādu svībe̦lē̦tu Tdz. 53610.

Avots: EH II, 619

‡ tùolê̦ts Ramkau, = tùolaîns.

Avots: EH II, 709

‡ trîszīlains BW. 6395 var. od. trîszīļains BW. 6396, = trejzìlaîns: t. gredzentiņš.

Avots: EH II, 696

‡ trùmpulains ² Gr.-Buschh., = trùopulaîns2.

Avots: EH II, 698

ùbaîns ² Odsen, Saikava, = ūbelaîns 2.

Avots: ME IV, 403

ūbelājs L., = ūbelaîns 1.

Avots: ME IV, 403

vilnaîns, villaîns U., vilnâns ² Sussei n. FBR. VII, 130, vil˜lāns Orellen n. FBR. XI, 38, PS., Ramkau, villans St., U., vil˜lātns PS., villatns U.,

1) vilnains Spr., vìlnāns ² Erlaa und Ogershof n. FBR. XI, 10, Kalzenau, Kl., Saikava, vil˜lāns Frauenb., (mit ìl ² ) Meselau, vìlnans ² Zvirgzdine, vìllans ² Golg., Schwanb., ville̦ns, vil˜lâtns Trik., Wolm., wollen, aus Wolle:
vilnaina dzija Etn. I, 94. vilnānas drēbes Kalzenau, Saikava. villātni lakati Trik., Wolm. vilnāni cimdi Kl. lāpīšu biksas ar villāniem ielāpiem Frauenb. sagša bija... ville̦nas drēbes Etn. IV, 108. veltis nee̦suot villatnas, bet nātnas 174. vilnana drēbe ilgāk stāv nekâ nātana Zvirgzdine;

2) vilnains ² Kalzenau, Saikava, vil˜lains Frauenb., (mit ìl ² ) Golg., vìlnāns ² Oknist, wollig:
mīksta un vilnaina āda Saikava. villaiņas nuokas (Hände, an die die Wolle neuer, feucht gewordener Handschuhe angeklebt ist) Frauenb. villaiņas aitas BW. 1318 var. aitiņa vilnainam (Var.: villainām, vilnājām, vilnuotām) kājiņām 7905 var. (gailītis) villainām kājiņām 33552 var. vilnānas lapas Oknist.

Avots: ME IV, 594

žākļaîns, s. žâklaîns.

Avots: ME IV, 796

zâļaîns, = zâlaîns, reich an Gras Wid., A.-Ottenhof, AP., Bauske, C., Dond., Erlaa, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Mahlup, Pankelhof, Saikava, Schwanh., Selsau, Sessw.: zāļaina taka A.XX, 137. zāļainiem līčiem Upīte Medn. laiki 57.

Avots: ME IV, 699

zâlîgs (li. žolìngas "grasreich" ) Trik., L., = zâlaîns: zālīga pļava; "zur Medizin nutzend" St.

Avots: ME IV, 698

zâlîns (li. žolýnas "ein Platz voller Grasstauden" ) Bers., Heidenfeld, Sessw., Vīt., = zâlaîns.

Avots: ME IV, 698

zâļuôts, = zâlaîns: ārdītājas zāļuotiem vaiņagiem BW. 28185 var.

Avots: ME IV, 699

zvãrguļaîns, zvãrgulaîns, mit Schellen (zvãrguļi) versehen, geschmückt: zvārguļaini iemauktiņi... skan zvārguļi rakstīdami BW 29845. zvārgulaiņus iemauktiņus 30963, 3 var. zvārgulaiņu kumeliņu 9377.

Avots: ME IV, 768