vaiņugs

vaiņugs, vaiņuks, s. vainags.

Avots: ME IV, 440

vaiņugs: auch (mit ài ² ) Liepna, Tdz. 55086, 1; Demin. vaiņudzeņš BW. 9011, 4, Tdz. 54869.

Avots: EH II, 749