vaķe

I vaķe,

1) U., Karls., Erkull, Widdrisch, vaķis Kürbis, Salis, Demin. vaķīte U., Kegeln und Waidau n. Latv, Saule 1927, S. 617, Salisb., vaķītis Segewold, die Kunkel (am Spinnrad), darum der Flachs gewickelt wird;
vaķ(īt)e, der Wockenstock Bielenstein Holzb. 379: likusi jaunu kuodeļu pie vaķes LP. VI, 169. māte liek vērpt. apē̦d kaķis visu vaķi BW. 7055, 2; vaķe LKVv. "Dockenflachs, Flachswickel";

2) "tura, uz kuŗas veķē linus" Nauksch. Nebst vuķis und estn. wokk "Spinnrad"
aus mnd. wocke "der Stock, um welchen der zu spinnende Flachs gewickelt wird".

Avots: ME IV, 449


vaķe

II vaķe (??) "kas vāc, kārtuo, liek blāķī" Nötk.

Avots: ME IV, 449