vieķēt

*viẽķêt "= taujât": mātes meita. *viēķēs (gespr.: viēķs) tavu paduomiņu Rothof n. FBR. VIII, 133. Wohl zu vieķis I.

Avots: ME IV, 655


vieķēt

II viẽķêt C. "schlagen". Vgl. auch ìeviẽķêtIII.

Avots: EH II, 795