Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'taujât' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'taujât' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (6)

aiztaujāties

àiztaujâtiês līdz kādai vietai, sich wiederholt nach dem Weg erkundigend, bis zu einem Ort hingelangen.

Avots: EH I, 57


notaujāt

nùotaujât, ‡

2) ausfragen:
pasaku meistars ..., kuo diemžē̦l nevarēju n. FBR. XIV, 52.

Avots: EH II, 99



pataujāt

[pataujât, ein wenig erfragen, erforschen: p. ceļu.]

Avots: ME III, 119


pietaujāt

pìetaujât, zur Genüge erfragen: ceļu vien nevar pietaujāt Salis; fragend, forschend erreichen: kuo nu daudz pietaujāsi?

Avots: ME III, 302


uztaujāt

uztaujât, fragend auffinden: uztaujāt īstuo ceļu. Refl. -tiês, mit Hilfe von Nachfragen auf etw. gelangen: viņš beidzuot uztaujājās uz ceļa.

Avots: ME IV, 391

Šķirkļa skaidrojumā (17)

iztauņāt

[iztauņât Nitau, Adsel, = iztaujât: tauņa iztauņājuse, ka es grīznu dziju vērpju Janš. Dzimtene 2 68.]

Avots: ME I, 815





taujāt

taũjât, -ãju Bershof, C., Jürg., Iw., Pe̦nkule, Ronneb., Selg., Siuxt, Stenden, (mit àu 2) Golg., Kl., Ogershof, Sessw., (mit aû) Adl., Bers., Gr.-Buschh., Saikava (unbek. in Dond., Dunika, N.Bartau, Nigr., Wandsen), = jautât, fragen, forschen, besorgt, angelegentlich forschen U., sich erkundigen, nachfragen Ronneb., AP.: tev vietiņu taujājuot BW. 6629, 5. taujāt pēc naudas LP. VII, 212. balsis . . . taujā pēc mūsu pašu mākslas A. XX, 67. lē̦nas meitas taujājam lē̦najam dēliņam BW. 14423. ja vietiņas netaujātu 15352 var.; unentschlossen, im Zweifel sein, nicht wissen, was man wählen soll L.; tasten Bl. (mit aũ); "aufrufen; zusammenrufen" Spr. - Refl. -tiês, verlangend fragen, forschen nach: meža es meitiņa, atkal meža taujājuos BW. 1019; 10300. lai bagātas taujājās 9870. līgaviņas taujāties 12106 var.; 13909 var. taujājies . . . līgaviņas 7864. gāju vieglu (dzirnu) taujāties 22483. kunga dē̦la taujājuos 33529, 3 var. kuo tik ilgi taujājies? 8077. Subst. taujâtãjs, der Nachfragende, der Befragende: ōrākulu taujātāji Pūrs I, 110. Leskien Abl. 313 stellt es mit einem? zu taustît u. a., was zuträfe, wenn die von Bl. gegebene Bed. zuverlässig und ursprünglich wäre; Preilwitz Wrtb. 2 458 - zu tautât, tauņuoties. tutinât und gr. τευμάομαι "bereite", τευτάζω "beschäftige mich fortwährend womit", ἐντύ(ν)ω "rüste zu" (worüber ganz anders Boisacq Dict. 259 und 963). Wenn von einer Bed. "ausschauen, trachten nach" auszugehen wäre (vgl. taujs), käme in Betracht als verwandt lat. tuērī "ins Auge fassen, betrachten", wozu nach Fick Wrtb. III 4, 186 and, thau "Brauch, Gewohnheit" gehört; desgleichen le. taulât, tauļât, tauņât I, taumêt. Wie verhält sich dazu li. taujóti "vagabundieren" (bei Bezzenberger Lit. Forsch. 187)?

Avots: ME IV, 135, 136


taujot

taujuôt, = taujât: pēc dziesmiņas . . . netaujuo līgaviņu! BW. I, S. 841, No 567, 1.

Avots: ME IV, 136


taujs

taujs L., schillernd ("scheint nicht bek." U): tauja dūviņa L. Vielleicht zu taujât, wenn dies urspr. etwa "ausschauen" bedeutete; zur Bed. vgl. etwa slav, ględati "schauen": d. Glanz u. a.

Avots: ME IV, 136



tauļāt

tauļât, -ãju Schwitten (mit aũ), Meiran, Sermus, (mit àu 2) Aiviekste, Lennew., = taujât: tauļā, māt, arājiņu, netauļā tīrumiņu! BW. 25954, 3 Refl. -tiês, tauļuôtiês, = taujâtiês: tauļājies... līgaviņas! BW. 7864 var. vēl labāku (gen. pl.) tauļuojuos 10698, 3 var. (ähnlich 22693).

Avots: ME IV, 138


taumēt

taumêt,

1) zu erschliessen aus ietàumêt 2 Aahof = ievē̦ruot (iegaumêt)";

2) schonen, sparen
(taupît) Für. I. Wohl zu taujât.

Avots: ME IV, 138


tauņāt

I taũņât Jürg., (mit àu 2) Kokn., Lennew., - taujât; schwatzen: es niekus netaũņāju Janš. Bandavā II, 176. Refl. -tiês Bers., = taujâties; viel schwatzen Nigr.

Avots: ME IV, 138


tauņāt

II taũņât Hasenp., Widdrisch, (mit àu 2) Golg. (t. bē̦rnu), wickeln, (Neuhausen) einwickeln (ein Kind): galvas auti abi ruoki tauņājami (Var.: dauņājami) BW. 24742 var. (ähnlich - mit aũ - RKr. XVI, 183); taũņât um Libau, zögern. Refl. -tiês Wirginalen, Telssen, (mit aũ) Nigr., Hasenpot, Gramsden, Bershof, (mit 2) Pilten, (mit àu 2) Golg., taũņuôtiês Neuhausen, U., sich langsam kleiden (Nigr.), sich einwickeln Wid., zögern, zaudern, nicht fertig werden, langsam sein (= tūļāties). Zur Bed. vgl. vīstīties "sich einwickeln; zögern". Nebst taurêt II und tūla wohl zu an. ƥaul "Verwickeltes und Langwieriges", norw. dial. tỹla "säumen" (nach Persson IF. XXXV, 216), sowie li. tunoti "to stay, to remain, to endure", arm. ťoyl "faint, feeble, weak" (nach Petersson Ba.-Sl. Wortst. 31 f.) und (?) ksl. zatuliti "abscondere", čech. touliti "schmiegen", poln. stulić "zudrücken", zatulić "zustopfen", r. тулить "biegen", втулить "einstecken". Anders Prellwitz Wrtb. 2 458 (s. oben unter taujât).

Avots: ME IV, 138


taustīt

taûstît, -u, -ĩju Wolm. u. a., tasten, betasten, befühlen: t. ceļu uz kruodziņu Aps. J. III, 3. lai tausta (zirgs) ceļu A. v. J. 1898, S. 7. jāpierāda taustāmi (handgreiflich) Vēr. II, 156. vēl taustāmāku ieme̦slu A. v. J. 1899, S. 490. Refl. -tiês, tappen St., tastend die Lage erforschen U.: ta sāka taustīties pa istabu pēc kaut kā Stari II, 896. viņš sāka taustīties uz priekšu Zemn. dē̦ls 11. Subst. taûstĩjums, das abgeschlossene Betasten BW. 25507 var. Nach Leskien Abl. 313 (mit?) zu taujât (für das nur Bl. eine Bed. "tasten" gibt). Eher wohl nebst li. tausóti (pieną) "parce utendo efficere, ut copia augeatur" (in Kvėdarna), "sparen" (bei Geitler Lit. Stud. 116) zur Wurzel teu̯-, zu der auch taupît (s. dies) gehört.

Avots: ME IV, 140


tautāt

tautât Mag. IV, 2, 150 und 164, U., = taujât. Aus taujât + jautât? Anders Prellwitz Wrtb. 2 458.

Avots: ME IV, 141


tauvēties

tauvêtiês,

1) s. tauvêt II;

2) =taujâties: tādas vietas tauvējuos BW. 9714 var. (aus Selb.).

Avots: ME IV, 142


tūlēt

tūlêt, = taujât (?): maganiņa labas vietiņas tūlēja (Var.: taulava) Tdz. 39269, 1.

Avots: EH II, 708


vieķēt

*viẽķêt "= taujât": mātes meita. *viēķēs (gespr.: viēķs) tavu paduomiņu Rothof n. FBR. VIII, 133. Wohl zu vieķis I.

Avots: ME IV, 655