Paplašinātā meklēšana

galˆviniẽks (unter galˆveniẽks); ‡

4) der Zeuge
Gr.- Sessau.

Avots: EH I, 381

kal˜viniẽks (unter kal˜veniẽks): auch (mit àl ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74, Oknist n. FBR. XV, 176.

Avots: EH I, 580

krìeviniẽks,

1): auch Livl. n. BielU.; ein Lette, der die Wehrpflicht in Russland abgedient hat und russisch versteht
ebenda; ‡

3) ein Russe
Kaltenbr., Oknist.

Avots: EH I, 658

krìeviniẽks, krìev(e)niẽks,

1) ein rechtgläubiger Lette
Kand.;

2) ein russisches Pferd
Mag. XIII, 2, 67.

Avots: ME II, 284

sieviniẽks: vairāk par divi sieviniekiem nedrīkstuot būt vienā sētā Janš. Līgava I, 61. s. (ein verheirateter Knecht) ar bē̦rniem Jauns. Augšz. 202.

Avots: EH II, 496

sieviniẽks, ein Verheirateter Latv. Av. 1828, № 33, U.: nu es zināju, ka kalps ir sievinieks Jauns.

Avots: ME III, 862

strāviniẽks Apsk. v. J. I903, S. 269, strāvnieks Ar., = jaûnstrāvnieks, Anhänger der jaunā strāva.

Avots: ME IV, 1084

tuviniẽks U., tuveniẽks C., Nigr., R. Kam. 126; MWM. V1, 31 (f. -niẽce), wer sich in der Nähe befindet, in der Nähe wohnhaft ist; ein Nahestehender, ein Verwandter U.: dzinēji, kuriem bija tāļāku mājas, sāka duoties nuo vakara puses un tuvinieki nuo rīta... pruojām Lautb. Luomi 183. (tirgu) nelaidīs ne˙viens tuvinieks garām Vēr. II, 1299. vientulis, kam nebija ne radu, nei ar tuvinieku Krilova pas. 54. nelaiķa tuvinieki BW. III, 3, S. 861; A. Xl, 741. vienprātība tuvinieku starpā A. v. J. 1900, S. 883.

Avots: ME IV, 276

galˆveniẽks, galˆviniẽks (li. galviniñkas "Bürge"), galvnieks,

1) das Haupt, Oberhaupt, der Vorgesetzte, der Anführer:
še ir viņu tē̦vu namu galvinieki II Mos. 6, 14. tādēļ tā ir citiem vedējiem par galvenieci BW. III, 1, 20. tu galvnieks mums, mēs luocekļi GL.;

2) Bürge, Kavent, Geissel:
kad parādnieks nespēj maksāt, tad jāmaksā galvniekiem;

3) (lokal) der Gipfel, Wipfel
Sessw. (= galuotne): rāva viena, rāva uotra, nenuorāva galvnieka BW. 13250, 12.

Avots: ME I, 597

kal˜veniẽks, kal˜viniẽks, der Schmiedegast, der Mensch, welhcer zum Schmied geschickt wird, um einige Sachen vom Schmied schmieden zu lassen und diesem dabei behilflich zu sein: labam kalējam daudz kalvenieku Mar., Nötk., Druw., Bers. n. A. XVI, 284. pienāca pie smēdes vēl citi kalvenieki Niedra.

Avots: ME II, 146

krìeveniẽks (unter krìeviniẽks),

1): auch Sessw.; ‡

3) der Russe
Sessw., Siuxt.

Avots: EH I, 658

krìevniẽks (unter krìeviniẽks),

1): auch Pas. XV, 317; ‡

3) ein Russe
AP.; Kand.

Avots: EH I, 658

prāvniẽks, prāveniẽks, prāviniẽks, der Prozessierende, wer Prozesse führt: ienāk prāvenieki, un tiesnesis spriež tiesu RKr. XVI, 246. val tad gan mazums tuo kukuļu, kuo prāvenieki iestiepj skrīveŗa kukņā? Siliņš 4. lai pēc kārtas izteic prāvinieki, kā lieta ir un kādi liecinieki Krilova pas. 72. vgl. li. provinirīkas dass.

Avots: ME III, 384

‡ tujnieks Rojen n. FBR. XIII, 72, = tuviniẽks.

Avots: EH II, 700

tuveniẽks, s. tuviniẽks.

Avots: ME IV, 275

tuvĩnniẽks, = tuviniẽks: mēs tuvīnnieki braucam biežāk uz Rīgu RA.

Avots: ME IV, 276

tuvumniẽks, = tuviniẽks, ein Anwohner Ar., Dr.; ein naher Verwandter Aps. V, 33: kāds nuo Steņģa tuvumnie-kiem Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 183.

Avots: ME IV, 277