zvigât Janš. LIgava I, 324, Bers., N. - Bartau, Nigr., Saikava, Tadaiken, Vīt., -ãju, übermässig lachen, wiehern: kuo jūs zvigājat? vai nevarat lē̦nām smieties? Vīt. zvigāja un klaigāja Baltpurviņš.

Avots: ME IV, 774

zvigât: auch OB. ‡ Refl. -tiês Sārts Jaun. Ziņas 1938, № 70, (spöttisch) lachen.

Avots: EH II, 815