zvīgāt

zvīgât, ohne Grund lachen Bewershof.

Avots: ME IV, 779


zvīgāt

zvīgât: mit ĩ Rutzau.Refl. -tiês, (höhnisch) lachen: zvīgājās par ... nuožē̦luojamu vīru Jaun. Ziņas 1938, № 20.

Avots: EH II, 815