Paplašinātā meklēšana

‡ àizâkstîtiês, bis zu einem gewissen Grade Possen treiben, sich närrisch gebärden: a. pārāk tālu Bers.

Avots: EH I, 7

džākstīties U., = žākstīties.

Avots: ME I, 563

[izžākstîtiês, sich ausgähen Wid.: pavē̦rdams muti, gribē̦dams diži un plati ižīkstīties Janš. Dzimt. ² 457.

Avots: ME I, 833

kràkstîtiês,

[1) krâkstīties ² Rönnen, = rīstīties (sich würgen):
kad maizes drupata iegājusi "uotrā"rīklē (in die Luftröhre), tad cilvē̦ks krākstās;]

2) sich krümmen, Grimassen schneiden:
viņš krākstās kâ āksts Dr. [Vgl. krāstîtiês und âkstîtiês.]

Avots: ME II, 266

nùoākstîtiês [l.], Spr., zur Genüge Possen treiben, albern.

Avots: ME II, 758

pažâkstîtiês,

1): auch ("paākstīties") Sermus, ("papriecāties", mit â ² ) Allend.;

2): auch (ein wenig gähnen)
Dond., Gramsden.

Avots: EH XIII, 194

saâkstîtiês, zur Genüge längere Zeit hindurch albern, Unsinn treiben Spr.

Avots: ME III, 590

šākstîtiês Alksn. - Zund. "ākstīties, ķē̦muoties": "an gefährlichen Stellen klettern" (mit â )Stomersee; vgl. žākstīties.

Avots: ME IV, 12

uzžākstîtiês "šâ, tâ uzkāpt" Bauske: gans uzžākstījies uz krāsns.

Avots: ME IV, 402

vākstîtiês L., U., (mit â) Nötk., = âkstîtiês 1. Aus vaikstît(iês) 1 . âkstîtiês?

Avots: ME IV, 494

I žākstîtiês,

1): auch Alschw.;

2): auch Pankelhof;

3): auch Luttr., Samiten, Schwitten; "kle̦puot aizrijuoties" Blieden.

Avots: EH II, 818

I žākstîtiês, -uôs od. -ĩjuôs (U.), -ĩjuôs,

1) (mit weit offenem Munde) gähnen
Assiten, Gramsden, U., (mit â ) Kr., Vīt., (mit â ² ) Frauenb., Grobin, Hasenpot, Ob. - Bartau, Schnehpeln, Stenden, (žâkstêtiês ² ) Dond.: kad žākstās, tad jāaizliek ruoka mutei priekšā, lai nelabais neieskrien iekšā Dond. (ähnlich JlgRKr. VI, 20);

2) sich (nach dem Schlaf) recken
Neander n. U., Grünh., (mit â ) Golg., Vīt., (mit â ) Bauske;

3) aufstossen (hauptsächlich vor dem oder beim Vomieren)
Libau, Semgallen, (mit â ) Golg., Lis., N. - Peb., Vīt., (mit â ² ) Autz, Frauenb., Grenzhof (Kr. Tuckum), Jürg., Libau: kuo nu žāksties, it kâ vemt gribē̦tu! Autz. žākstās, kad nevar izvemt N. - Peb. kaķis vai suns, kad taisās uz vemšanu, tad žākstās ebenda; (beim Verschlucken) hüsteln (mit â ² ) Autz;

4) "ķē̦muoties ar mutes daļām; izrunāt nesapruotamus vārdus nuo sažņaugtā kakla" Rentzen;

5) "?": vāverīte (d. h., das weibliche Schamglied)
žākstījās, sarkanzuti gaidīdama BW. 35098. Nebst li. žiokščioti zur Wurzel von žākle I.

Avots: ME IV, 796

II žâkstîtiês: "ākstīties" Kokn.; ej pruojām, knēvelīti! kuo gar mani žākstījies? Tdz. 43472.

Avots: EH II, 818

II žâkstîtiês Adl., Bers., C., Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Lis., Neuhof, Nötk., Plm., Ronneb., Sermus, Sessw., Vīt., (mit â ² ) Adiamünde, AP., Arrasch, Grenzhof (Kr. Tuckum), Libau, Ob. - Bartau, Pankelhof, Rutzau, Sessau, = žaustîtiês 1 Adsel, ausgelassen sein, umherklettern, albern, tollen, sich herumtreiben; scherzen, spassen Walk: vīreļi žākstās pa kaktiem bļaustīdamies Kundziņš Kronv. 78. nu duod! kuo tu žāksties! Deglavs Rīga II, 1, 436. tu... niķu puoli! tāda žākstīšanās nav laba Vīt. 64. Zu žâksts II; vgl. auch šākstīties.

Avots: ME IV, 796

III žâkstîtiês ² Frauenb., -uôs, -ĩjuôs, lange plappern, schwatzen, schimpfen; schamlos sprechen Libau, Semgallen; schreien LKVv.: es negribu dzirdēt, ka sievas žakstās Frauenb. Zu žākstīties I?

Avots: ME IV, 796

‡ II izderbelêt PV. "flüchtig, hastig oder übereilt (etwas) verrichten oder aussprechen". Refl. -tiês "zur Genüge derbelêt(ies)" PV., "izākstīties" (mit er̂ ) AP.

Avots: EH I, 441

[izmādîtiês,

1) = izmūdīties N. - Peb.: viņa izkāpa nuo ratiem, saņēma dūkanuo pie galvas un grozīja starp kuokiem, kamē̦r beidzuot izmādījāmies atkal uz ceļa A. Austriņ;

2) "izākstīties" Manzenhof u. a.]

Avots: ME I, 769

izpleñderêt, tr., vertun, verprassen: kad ieduotais izple̦nde̦rē̦ts, tad nabagi žē̦luojas, ka jāmirstuot badā MWM. III, 103, Kand. Refl. - tiês ["sinlos zur Genüge die Zeit vergeuden" Domopol]: vai vakar visu nakti diezgan neizplenderējās MWM. VII, 506; ["izdzīvuoties, iedzīvi izautināt, nejēdzīgi iztērēties, izdzerties, izākstīties" Bers., Roop, Golg., Marzenhof u. a.; "bez darba vazāties, izklaiņuoties, ļurbuoties" Stenden; in Weinsch. dafür izpļenderêtiês].

Avots: ME I, 782

muôšķîtiês [Kr.], Peb., Kokn., Gr. - Jungf. n. U., = ākstīties.

Avots: ME II, 684

pļurgâtiês Gr.- Sessau,

1) ungern, ungeschickt und saumselig arbeiten
Grünwald; "ākstīties, ģeķuoties" N.-Peb.; "ļurbuoties" Bornsmünde; pļur̂gâtiês ² Schibbenhof, pļur̃gâtiês C., Salis, Arrasch, Wandsen, unordentlich, ungehörig arbeiten;

2) "im Kot waten"
Pabbasch, (mit ur̃ ) Bauske;

3) "Suppe in den Mund nehmen und von da hlnausfliessen lassen"
(mit ur̃) Berstein; unschön essen Golg.

Avots: ME III, 373

rẽ̦guôtiês Neuenb., Lin., Iw., Wid., rẽ̦gâtiês, -ãjuôs U.,

1) auch rē̦guôt Altr. asins zieds 5, sich (im Dunkeln unklar) zeigen; sich drohend erheben :
dzer, kamē̦r mucai dibins rē̦guojas LP. IV, 27. tikai skursteņa gals vien ūdens virsū rē̦guojās VI, 496. ve̦lna miteklis rē̦guojies attālumā III, 47. bads rē̦guojas gar visiem pakšķiem II, 29. rē̦guojas pretim šausmīga gara nabadzība A. v. J. 1904, S. 832. grē̦ks visur rē̦guojas priekšā LP. V1, 145. vai aiz luoga nerē̦guojas galva? Jaun. Dr. v. J. 1901, S. 358. iz vilņiem rē̦guojās . . . ple̦ci Rainis. vājprātīgam nevar pierādīt, ka tas, kas viņam rē̦guojas, ir fantazija Uolavs Ētika 104. man rē̦guojas pie kājām mana bē̦rna kaps Rainis;

2) auch rē̦guot Gr.-Buschhof, gaffen, zurückschauen
U.: kuo tu tur rē̦guo? Gr.-Buschhof. arvienu uz durnīm rē̦guodamies Kaudz. M. 40. kādēļ mans kumeliņš atpakaļ rē̦gājās? BW. 18397, 6. ja jau tu . . . būtu manu balsi pazinis, tad tev atpakaļ rē̦gāties nevajadzē̦tu Jaunie mērn. laiki I, 120;

3) sich scheuen (von Tieren gesagt Kursiten)
U.: zirgs rē̦gājas, das Pferd schaut sich ängstlich um, stutzt und scheut Biel. n. U. zirgs tâ rē̦guojas, - diezin kuo nu krūmuos ieraudzījis Kursiten n. Etn. I, 58. laumas (raganas LP. VI, 57) lai rē̦guojas (sollen fernbleiben) nuo mana luopa! Br. 510;

4) eine Sache zögernd anfassen
U.;

5) albern, Unsinn treiben
Freiziņ, "visādi ākstīties" Hochrosen: citām jāja precenieki, es pa priekšu rẽ̦guojuos (Var.: gruozījuos, plātījuos u. a.) BW. 7918 var. Zu redzêt.

Avots: ME III, 518, 519

šagalêt Mar., Refl. -tiês, -ẽjuôs C. RKr. XV, 70, Serben, PS., Ar., Golg., Wolmarshof, Smilten (unbek. in Papendorf u. a.), = trakuot, draiskāt, niekuoties, juokuoties, aušāties, ākstīties, palaidņuoties, tollen, albern, unartig (aber nicht böswillig) sein: meitiņ, savaldies! kuo tu te šagalējies! Seibolt Mājas naids 46.

Avots: ME IV, 1

‡ šèikstîtiês (?) Plm., Smilt. "ākstīties". Laut einer Person aus Smilten, sei dort nur ein gleichbed. žeîkstîtiês bekannt.

Avots: EH II, 624

teļuôtiês,

1) kalben
Plm. n. RKr. XVII, 83, Dr.;

2) faulenzen
Wolmarshof; "muļķuoties, ākstīties" Adsel, Bers., Erlaa; sich ungewandt bewegen oder betragen Erlaa, Notk.; "niekuoties" A. Wrangelshof, Walk; "saumselig arbeiten" Walk.

Avots: ME IV, 161

žābîtiês "ākstīties": kuo nu žābies (žābījies) kâ negudrs? Alksnis-Zundulis; "albern sprechen" (mit â ² ) Ruhental.

Avots: ME IV, 794

I žākle,

1) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., Kalz., KatrE., Lennew., Lindenhof, Lubn., Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle ² AP., Arrasch, Iw., Jürg., žãkle Katzd., žākle Ar., Memelshof, žākles Linden (in Kurl.), Erlaa, žâklis Bers., žâklis ² Ahs., Frauenb., Līn., Luttr., Schibbenhof, Schrunden, Stenden, žāklis Drosth., Siuxt, die Gabelung eines Baumes, die Stelle, wo der sich nach oben richtende Ast mit dem Baumstamm einen spitzen Winkel bildet; "žuburs" Erlaa; die Gabelung an einem (hölzernen) Gerät (z. B. am Harkenstiel [žâklis ^2] Frauenb.); der Wagenhals Ahs.; ein ästiges, gegabeltes Hölzchen (als Stütze gebraucht) KatrE. (žâkle), Siuxt (žâklis ^2), Gr. - Buschh. (žākle): kuokam, kam žāklis galā LP. V, 29. uozuols... izdalās divi žākļuos Lancmanis. uozuola duobumā, kuŗa... augšgals atradies žāklī starp diviem re̦snākajiem žubuŗiem Janš. Mežv. ļ. I, 384. vāvere taisa ligzdu... zaru žāklē Vidiņš Par zīd. kust. 56. nuo lemesnīcas žākles Etn. II, 113. dūcis, uzdzīts uz lemesnīcu bez žākļa A. v. J. 1893, S. 231. ratu žāklis salūzis Ahs. - žākļa arkls, eine Art hölzerener Pflug Frauenb.;

2) žâkle C., Erlaa, Gotthardsberg, Gr. - Buschh., KatrE., Lindenhof, Luhde, Prl., Raiskum, Serben, Sermus, Uogre, žâkle ² AP., Arrasch, Jürg., žākle Druw., Memelshof, Plm., Schujen, Sessw., žâklis Bers., žâklis ² Frauenb., Luttr., Schrunden, Stenden, die Gabelung der Beine (in Luhde u. a. nur von Frauen):
augšpus priekškāju žākles (von einem Pferde) Etn. IV, 119;

3) žâkle ² Alschw., Plur. žâkles Serbigal, die Stelle, wo 2 oder mehrere Flüsse zusammenfliessen;

4) die Enge eines Grabens, eines Flusses
Erlaa n. U.; das Stück Land zwischen zwei sich in spitzem Winkel kreuzenden Wegen Plm.: žākle nuo krustcelēm starp abiem lielceļiem ir auglīga zeme Plm. n. RKr. XVII, 87;

5) der Blattwinkel
Kreuzb., (Demin. žāklīte) Dr.: pumpuri bē̦rzam ieperinās ve̦cuo lapiņu žāklītēs Konv. ¹ 212;

6) "das Innere der Kehle eines kleinen Vogels"
Kreuzb.;

7) žāklītes, žāklīši, kleine, eben ausgebrütete Vögel in der Libauer Gegend.
Nebst žākslis, žākstīties I, žāksts I, žāva I u. a. zu li. -žióti "(den Mund) aufsperren", žiógauti "gähnen", žiópčioti "fortgesetzt den Mund öffnen", žiotìs "eine tiefe Kluft" u. a., lat. hiāre "gähnen, klaffen" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 548 f., Trautmann Wrtb. 368).

Avots: ME IV, 795

III žāksts, ein Schreihals LKVv.; zu žākstīties III.

Avots: ME IV, 797

žārbît, -u, -ĩju, refl. žārbîtiês, hin und her klettern U., (žā`rbîtiês ² ) Kl., (žârbîtiês ² ) Frauenb.; übermütig sein Depkin n. U.; toben, herumtoben U.; "ungezogene Bewegungen machen, ākstīties"(žārbîtiês).

Avots: ME IV, 797

žārguôtiês (unter žãrgâtiês): "ākstīties" Ellei.

Avots: EH II, 818

žeîkstîtiês PS., Smilt., (mit eî ² ) Siuxt, -uôs, -ĩjuôs "ākstīties" Lub.: žeikstās kâ žeiksts, negribas i[r] skatīties Druw. n. RKr. XVII, 87.

Avots: ME IV, 801

žuoklîtiês, shreiend, breitmäulig sprechen, schimpfen (prs. žuokluos) Bauske (mit uô ² ); "muti plātīt" Lubn. (mit uô); "ākstīties" um Friedrichstadt.

Avots: ME IV, 839