Paplašinātā meklēšana

aumaļains, stürmisch, heftig, hastig, eifrig: aumaļaina darbība B. Vēstn.; cf. aumaļām.

Avots: ME I, 224

bā`rbaļains, bā`rbalains, zerfetzt Burtn. Trik.

Avots: ME I, 273

[bir̂zuļains Lis., = bir̂ze̦ns.]

Avots: ME I, 300

‡ brukšļaîns, = ‡ brukstalains: krūmainas, brukšļainas ganības Frauenb.

Avots: EH I, 245

bubuļaîns (unter bubulains): bē̦rnam bubuļaina piere Ahs.

Avots: EH I, 248

bur̂buļains, ‡

2) faltig (kruokains) Ramkau: zirgu skābenes ar burbuļainām lapām; ‡

3) knorrig
Segew.; b. (= verveļains) akmens Segew.

Avots: EH I, 254

bur̂buļains, burbulains, voller Wasserblasen: burbuļainas peļķes. burbuļaina upe BW. 27327.

Avots: ME I, 352, 353

[če̦r̃muļains, uneben: če̦rmuļains ceļš Ekau.]

Avots: ME I, 410

[čer̂veļains,

1) uneben, runzelig
N. - Bergfried, Lub., Fest.: č. ābuols (von einem unreif gepflückten Apfel, der nachher runzelig geworden ist) C.;

2) zusammengekrollt:
č. dzija Lis.]

Avots: ME I, 410

če̦rvuļains, [če̦rvulains Erlaa, Druw., Lasd., Adsel, Pabbasch, Widdrisch, = čer̂veļains 1 Morizberg, Roop, Schujen, Wenden, AP., Mar., Kokn., Posendorf, Fehteln, Ruj.]: če̦rvuļainas be̦kas (anderswo ķēvju pupi genannt); [če̦rvuļaina miza Sessw., Schwaneb., Bers.; če̦r̂vulains Peb., schief und krumm gewachsen].

Avots: ME I, 410

‡ cimbuļains, holperig Segew.: c. ceļš.

Avots: EH I, 271

ciñguļains: auch Salisb.

Avots: EH I, 272

ciñguļains, voller Ackerschollen U.

Avots: ME I, 384

‡ ciñkuļaîns Lems., voller Hümpel; voller Ackerschollen: cinkuļaina pļava. c. tīrums.

Avots: EH I, 272

čirksteļains Druva I, 725, = čirkstains.

Avots: ME I, 414

[cir̂muļains ^2, noch nicht verdeckte Bienenbrut enthaltend: c. kāres Wandsen; s. auch unter cirmitains.]

Avots: ME I, 386

‡ čûkšļains ² Grobin, = čùkslains.

Avots: EH I, 298

‡ duôbuļaîns Ramkau, = duobulaîns: d. (mit uô) ceļš; ein unebener, gruftiger Weg Kalz. n. Fil. mat. 26. d. (mit uô) tīrums; ein Feld, dessen Mitte niedriger gelegen ist, als die Ränder ebenda. duobuļaina... istabiņa BW. 25789.

Avots: EH I, 349

[drapšļains "trocken": drapšļaina gaļa Wandsen. drapšļa gaļa Sassm., mürbes Fleisch; drapšļa dzelzs Sassm., sprödes Eisen; vgl. drapsnas.]

Avots: ME I, 490

‡ dre̦buļains Warkl. "= dre̦bulîgs".

Avots: EH I, 332

drupuļaîns, bröckelig: drupuļains akmens Saul.

Avots: ME I, 505

dubļaîns, dublaiņš BW. 34905. auch dubļājs. kotig: dubļainas kājas, ruokas; dubļaini ceļi; dubļains laiks; dubļājs pagalms.

Avots: ME I, 509

dusuļaîns: auch Brucken.

Avots: EH I, 345

[dusuļaîns Preekuln, fortwährend hustend; vgl. dusulains.]

Avots: ME I, 522

‡ dzeñdzeļaîns Orellen, dzeñdzelaîns ebenda, verworren, verknotet: dzendzeļaina virve.

Avots: EH I, 355

‡ II dzirksteļaîns; Funken sprühend: dzìrksteļaina ² guns Saikava. grìezdams dzirksteļainu zuobe̦na riņķi ap sevi Veselis Saules kaps. 88.

Avots: EH I, 359

gaļaîns, fleischig: gaļaina aste MWM. VIII, 75. gaļainas lapas Vēr. II, 415.

Avots: ME I, 598

‡ grambuļaîns, = gram̃baîns: grambuļainiem ceļiem Kaudz. Izjurieši 50.

Avots: EH I, 398

‡ grebļaîns Kalz. n. Fil. mat. 27, Sessw., = grebjaîns.

Avots: EH I, 402

‡ grebuļaîns (mit e! ) Sonnaxt, = gre̦bulaîns: lāča purni (Morcheln) ir grebuļaini.

Avots: EH I, 402

‡ greceļains Līvāni, gekrollt, verwickelt, verstrickt: greceļaina dzija.

Avots: EH I, 402

‡. grīšļaîns, mit Riedgras bewachsen: grīšļaina pļava Salis. pa... grīšļainām lankām Veselis Saules kaps. 77.

Avots: EH I, 407

grubuļaîns (unter grubulaîns): auch Grenzhof n. FBR. XII, 16, Frauenb., Sessw.

Avots: EH I, 410

‡ gruduļains "ausgebrannt" Warkl.: gruduļaina vieta.

Avots: EH I, 410

grumuļaîns, = grumbulains: grumuļains kuoka ce̦lms MWM. XI, 288.

Avots: ME I, 665

‡ gurguļaîns "?"; gurguļaini smieties Daugava 1934, S. 1014.

Avots: EH I, 420

‡ ķe̦r̂vuļains Lis., = ķe̦r̂vulaîns.

Avots: EH I, 697

ķe̦r̂vulaîns Aps., Smilt., Sessw., = ķe̦rve̦laîns.

Avots: ME II, 370

‡ knubuļaîns, uneben (vom Garn) Ruhental, Salis: knubuļaina dzija.

Avots: EH I, 634

‡ kre̦buļaîns "kŗaupains" Lems.: kre̦buļaina galva.

Avots: EH I, 646

krecekļaîns, gallertreich, Gallert enthaltend.

Avots: ME II, 270

krẽpļains, schnodderig, rotzig: bēr nam krēpļains de̦guns.

Avots: ME II, 276

krẽšļains, s. krē̦slains.

Avots: ME II, 277

kreveļaîns: auch Lems., Memelshof. Ramkau: plaušu zâlītes ir tādas kreveļainas kâ sūnas AP.

Avots: EH I, 650

kreveļains, s. krevains.

Avots: ME II, 275

‡ krevuļaîns (mit e!) Sonnaxt, = krevains Schujen: lāča purni (Morcheln) ir krevuļaini.

Avots: EH I, 650

krimšļaîns Wid., = krimslains.

Avots: ME II, 279

‡ krubuļaîns, uneben, holperig: k. ceļš Frauenb.

Avots: EH I, 659

krumuļaîns, uneben: krumuļains ceļš Lub. krumuļaini uozuoli Vārds. [Vgl. li. krumšlỹs "ком, глыба", krumslỹs "dir̃vo velėna sudžiúvusi" und an. hrumr "gebrechlich."]

Avots: ME II, 287

‡ kruñcuļaîns Trik., = kruñculaîns: (be̦kas) kruncuļainas, beberainas Tdz. 42293 var.

Avots: EH I, 660

krunkuļaîns, = krunkuots.

Avots: ME II, 287

[kruvuļaîns Mitau, Annenburg, Stenden, Treiden, Bixten, Walgalen], kruvulaîns Spr., [N.-Peb.], = kruvešains: [ceļš tik kruvuļains, ka ne˙maz pabraukt nevar Annenburg].

Avots: ME II, 291

[kruzeļains Jürg., gekräuselt, stark gedreht.]

Avots: ME II, 291

‡ kruzuļaîns, kruzuļaiņš, gekräuselt: kruzuļaini mati Orellen. kruzulaiņā svārciņā Janš. Dzimtene V, 244.

Avots: EH I, 662

‡ kružuļaîns "?": kružuļainā mistērijā Deglavs Rīga II, 1, 22.

Avots: EH I, 662

[kumuļaîns, mit zerstreuten Wolken bedeckt Fest., Stelp.]

Avots: ME II, 313

‡ kuñguļains Salis; Trik., = kungulains.

Avots: EH I, 675

kuñkuļaîns (unter kuñkulaîns): auch (vom Garn) Pas. V, 468, (vom Erdboden) AP.; = kuñkuļuôts 1 Dunika: kunkuļainu putru viru Tdz. 41346.

Avots: EH I, 676

kuñkulaîns, kuñkuļaîns, klumpig, klümperig, knotig, knotenreich: kunkulaina zeme, dzija BW. 8412; kunkuļains maisījums Konv. ² 2121. maza, maza jaunuvīte, kunkulainas dāvani-ņas BW. 25314, 7.

Avots: ME II, 315

lùocekļaîns,* gegliedert: kāpuriem ir luocekļains ķermenis B. Vēstn.

Avots: ME II, 522

mãkuļaîns: auch Ramkau, (mit à ² ) Daudsewas n. FBR. XVII, 17, Sonnaxt, mãkulaiņš Siuxt.

Avots: EH I, 790

mãkuļaîns Grünh., [C., PS., Jürg., Salis, Wolmarshof, N. - Peb., Gr. - Essern, mâkule̦ns ² Ruj. (-e̦ns vertritt in Ruj. auch schriftle. -ains)], mit Wolken bedeckt, bewölkt, trübe: mākuļains laiks; mākuļaina diena; mākuļains debesis. šuodien saule mākuļuoja (Var.: mākuļaina) BW. 4238.

Avots: ME II, 580

[mê̦šļains (sic!) Wandsen, = mê̦slaîns.]

Avots: ME II, 621

‡ mieļains "?": mieļaina... piegarša Veselis Daugava 1934, S. 987 (ähnlich Netic. Toma mīl. 178). m. alus C. (mit ìe ), Saikava, Schwitten.

Avots: EH I, 825

‡ migļaîns Stenden, = miglaîns: miglaina diena.

Avots: EH I, 812

mijkrēšļaîns, dämerig, von Dämmerung erfüllt: mijkrēšļaina baznīca MWM. VIII, 529.

Avots: ME II, 625

‡ mor̂moļains ² Lems., nicht glatt (rauh); knorrig.

Avots: EH I, 827

‡ murmuļains Segew., = verveļains: m. akmens.

Avots: EH I, 835

nezâļaîns, nezâlaîns, mit Unkraut versehen, vermengt: (puķes) bij nezālaiņas Duomas I, 602.

Avots: ME II, 741

ùogļaîns, ùogļuôts, mit Kohlen bedeckt, reich an Kohlen, kohlenhaltig: uz mitrā, uogļuotā kula (in der Schmiede) Ezeriņš Leijerk. I, 249.

Avots: ME IV, 414

ùoļaîns: auch (mit aĩ) AP.

Avots: EH II, 743

ùoļaîns C., reich an Kalksteinen; kiesicht, kieselreich: uoļaina, rupja grante Būvm. 10. upei vietām uoļaina gultne Ascheraden.

Avots: ME IV, 418

‡ pàgļains AP., reich an pàgļi: pāgļaina ganība.

Avots: EH XIII, 194

pakrẽšļaîns, schattig: pakrēšļainas vietas Vēr. II, 1191.

Avots: ME III, 49

pẽrļaîns, pẽrļuots, perlenartig, mit Perlen geschmückt: putas pērļuotās Akurater. piere pārklājās vizuošām pērļainām sviedru lāsēm Veselis Saules kapsē̦ta 12.

Avots: ME III, 209

per̂veļaîns PS., C. per̂velaîns kuoks, ein Baum mit unebener Rinde Smilt.

Avots: ME III, 202

‡ *pim̃buļains, mit Kot od. Mist verklebt, klumpig: zirgam pimbuļe̦nas krēpes Seyershof.

Avots: EH XIII, 233

piñkuļaîns,

1): (priedes) mēģināja savus pinkuļainuos ce̦kulus iemērkt ūdenī Upītis Pirmā nakts 6.

Avots: EH XIII, 235

piñkuļaîns,

1) zottig:
pinkuļainu kumeliņu BW. 33062 var.;

2) klunkerig, klumpig
U.

Avots: ME III, 220

pīšļaîns, pīšļuots, staubig: pīšļuota maltuvīte BW. 10880. istaba neslaucīta, pîšļaiņa ² Sassm.

Avots: ME III, 234

puõgaļaîns U., puoguļaîns, viele Samenkapseln habend (von Flachs) U., viele Knoten, Knospen überhaupt habend (von Gewächsen): meitai puoguļains dābuola vaiņags galvā Duomas IV, 459.

Avots: ME III, 455

puõļaîns: puõļaini lini AP., (mit ùo) Ramkau.

Avots: EH II, 346

puõļaîns, kapselig Dr., reich an Samenkapseln, Knollen.

Avots: ME III, 456

pubuļaîns,

1) pubulains N.-Schwanb., Gr.-Pönau, Wid., pubuļē̦ns U., pubuļe̦ns U., BW. 6999 var., pubuļuojs, pubuluojs Erlaa, pubuļuôts, pubuluôts Kav., mit kleinen Knoten versehen U.: gaiši ielāpi uz tumšas, pubu ļainas drēbes blāvuojās Druva I, 42. vedekliņa man uzsedza pubulaiņu villainīti BW. piel. ² 25314. pubuļuoja vedekliņas vilnānīte BW. 25314, 8 var. pubuļuoju dē̦la māte dziju sprēde 7015. pubuļuota galvas drēbe 20615. migla uz straumes izplaiksnījās, izstaipījās kā pubuļuoti dzīpari gaisā Vēr. II, 1198. pubuļe̦nas drēbes, rotwollen Zeug, mit schwarzen Flecken darauf Kremon n. U.;

2) pubulains, mit Bläschen, Häutchen bedeckt (von einer Flüssigkeit)
Wid.;

3) mit kleinen (Frühlings)wolken versehen:
kartupeļi jāstāda tad, kad pubuļaini (mākuļaini) gaisi Etn. II, 96.

Avots: ME III, 401

‡ pūļains, mit pūļi (unter pūlis II

2) versehen (?):
kviešuos ... re̦ti kādu pūļainu vārpu atradīsi Pēt. Av. I, 46.

Avots: EH II, 342

pum̃buļains C., Ruj., pumbuļuots Lettg., pùmburaîns ² Sessw., uneben, knotig Tirs.: aude̦kla virsa ir nelīdze̦na, pumburaina Druw. pumbuļaina dzija; pumbuļuota drebe; pum̃buraina nūja Peb.

Avots: ME III, 409

pur̃puļaîns, rotzig, mit Rotz, Nasenschleim besudelt: bē̦rnam purpuļains de̦guns Ahs.

Avots: ME III, 419

pùšļaîns, blasig.

Avots: ME III, 451

putekļaîns, staubig: mati bij izjukuši un putekļaini Kleinb. st. 31. caur putekļainajām rūtīm Apsk. v. J. 1905, S. 233.

Avots: ME III, 440

rauduļaîns, s. raudulaîns.

Avots: ME III, 484

‡ raũkuļains Schwitten "sačumuruojies 2": līkumaiņi bē̦rzi auga raukuļainām lapiņām .Tdz. 37465.

Avots: EH II, 358

recekļaîns, re̦ce̦klaîns Karls., receklains Ruj., gallertartig, geronnen: uoliņas turas cieti kuopā kādā recekļainā vielā Konv. ² 2976.

Avots: ME III, 501

redeļaîns, räufenartig: lieliem, redeļainiem zuobiem U. b. 61, 51.

Avots: ME III, 502

rè̦mpaļains ² Saikava, = re̦m̃bulains.

Avots: ME III, 510

rè̦mpuļains ² : r. (mit -em̃-! ) bē̦rzs ("ar nelīdze̦nu, saplaisājušu mizu") Ramkau.

Avots: EH II, 365

rè̦mpuļains ² Golg., re̦m̃puļains Bauske, re̦mpuļains ² Salis, = re̦m̃bulains.

Avots: ME III, 510

‡ repeļains Segew., maserig.

Avots: EH II, 366

rēpeļaîns, s. rē̦puļaîns.

Avots: ME III, 521

‡ re̦puļains A.-Schwanb., Liepna, Seltingshof, rauh, uneben: re̦puļainas kājas kâ rupučam.

Avots: EH II, 367

rẽ̦puļaîns: sirmi, rē̦puļaini bē̦rzi A. Upītis Pirma nakts 190.

Avots: EH II, 370

rẽ̦puļaîns Salisb., rē̦pulaîns, rēpeļaîns Ronneb., pockennarbig, uneben: rē̦puļains ģīmis Salisb. tas nuoglauda savas rē̦pulainās de̦lnas vienu gar uotru Duomas I, 122. ar rē̦pulainuo ruoku A. Upītis. Vgl. repeči.

Avots: ME III, 521

‡ rim̃buļains Lemb., ringförmig gemustert: rimbuļaina drēbe.

Avots: EH II, 371

ripuļaîns: (vardes) ripuļainās acīs Jauns. Raksti V, 273.

Avots: EH II, 373

ripuļaîns, mit kreisartigem, ringelförmigem Muster versehen.

Avots: ME III, 531

‡ runkuļains, = runkaîns Lubn.: rùnkuļaini ² brunči, burbuļainas, runkuļainas be̦kas auga laìdarā Tdz. 58702; "punuots" Dobl., Ziepelhof (mit uñ).

Avots: EH II, 385

‡ sàoļains ² Baltinow n. FBR. XI, 132, Liepna, salzig.

Avots: EH XVI, 471

skâbekļaîns,* Sauerstoff enthaltend: meža gaiss visai skābekļains Pūrs III, 65.

Avots: ME III, 878

‡ skre̦buļains Anekd. IV, 56 "?".

Avots: EH II, 508

skremsteļaîns, knorpelig: zivis ar skremsteļainuo skeletu Akmeņuogles 13.

Avots: ME III, 891

skrimšļaîns, skrimslaîns, knorplig: mugurkauls vairāk vai mazāk skrimšļains Konv ² 1006. kaulu zivju... nav, ir tikai skrimslainas 588.

Avots: ME III, 893

skrituļaîns

2): s. ("ripuļains") aude̦kls Adsel, Mahlup. šim zirgam uz kakla skrituļaina ("riņķīšuos saaugusi") spalva Schrunden. skrituļaina ("ruobaina, grumbainā") kāpuostgalviņa, drāna Mitau.

Avots: EH II, 510

skrituļaîns,

1) radförmig:
viņa (= kāpura) ķermenis tārpveidīgi skrituļains Mežuos un ārēs II, 91. skrituļaina ,"nuo slapjuma riņķuos savijusies") virve Serben;

2) skrituļaini (mit einer radförmigen Vertiefung)
pirkstu gali Wandsen. skrituļains (puķains) aude̦kls Mar. skrituļaini (radförmig gemustert) cimdi Golg. skrituļains (viele skrituļi habend) mugurkauls Hirschenhof. s. rullis Salgaln. s. (im Strudel wirbelnd) ūdens Neuhausen.

Avots: ME III, 894, 895

‡ skrubuļains Orellen, = grumbuļains.

Avots: EH II, 512

slâpekļaîns* Stickstoff enthaltend: slāpekļainas vielas Mzv. m. 16.

Avots: ME III, 923

smakuļaîns, stickig, dumpf: smakuļaina tautu zeme; aizsmuok mana valuodiņa pirmajā vakarā FBR. VII, 68 (aus Serbigal).

Avots: ME III, 950

smaļains Bers. "harzig".

Avots: ME III, 953

šņur̂guļaîns Gr.-Buschhof,(mit ur̃ ) Drosth., Wolmarshof, rotzig V.

Avots: ME IV, 98

spaļains: s. palags Lubn. n. FBR. XVII, 126.

Avots: EH II, 546

spaļaîns, voller Schäwen U.: spaļainu (Var.: spalaiņu) linu sauju BW. 21742. plūc kuodeļu spaļaiņuo MWM. X, 139.

Avots: ME III, 984

spīduļaîns, = spīdulîgs: atnesu... dārgas rnantas, . . . spīdulainas, ar kuo bē̦rnus kairināt Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 25.

Avots: ME III, 1001

‡ *spiguļains, in der Verbind. spìgulaiņš un gluds, geschniegelt und gebügelt Diet.

Avots: EH II, 550

spiguļains, schillernd Golg., Schwanb.

Avots: ME III, 995

spĩguļaîns Salis, Drosth., glänzend, leuchtend: kukainis drusku spīguļains Konv. ¹ 838.

Avots: ME III, 1003

spuoguļaîns U., spuogulaîns St., spuoguļuôts, glänzend: spuoguļainās actiņas Upīte Medn. laiki. spuogulaini laistīties DL. spuoguļuotu vainadziņu BW. 24463, 2 var.

Avots: ME III, 1034, 1035

‡ spriešļains, = sprieslains: spriešļaini ... griesti A. Upītis Māsas Ģertrūdes nosl. 34.

Avots: EH II, 560

‡ spùrguļains ² Lis., = spurgulaîns.

Avots: EH II, 564

staipekļaîns, sich windend, kriechend (von Gewächsen): staipekļains... augs Konv. ² 985. gurķu staipekļains augums 2719. staipekļainās vītes 1165.

Avots: ME III, 1040

sterbeļaîns,

1): zerfetzt
(mit èr ) Wolmarshof, (mit er̃ ) Lemb.: brunčiem sterbeļaina mala;

2) locker:
lazdām ir stèrbeļaini ziedi Smilt., Trik.

Avots: EH II, 577

sterbeļaîns, mit einem Schoss, Stoss versehen U.: sterbeļaini svārki,

a) der lange, altmodische Rock
Salis n. U.;

b) ein zerrissener Rock
Ruj., Allend., Salisb. n. U.

Avots: ME IV, 1062

‡ stērbeļains (mit ḕr ) C, (mit êr ² ) Dobl., Dunika, Siuxt = stērbelaîns.

Avots: EH II, 577

stre̦buļaîns: "pārsteidzīgs, neapvaldīts" Stuhrhof.

Avots: EH II, 585

stre̦buļaîns, alles hastig machend Wolmarshof, Meiran: pats tāds ātrs, stre̦buļains kâ čigāna zirgs Duomas III, 201, Laud., Lasd., Erlaa, Mar.

Avots: ME IV, 1085

sveļains, scharf, kalt: sv. laiks, sehr kaltes Wetter Ruj., Burtn., SaIisb. n. U.

Avots: ME III, 1150

svēļaîns, glühend heiss Bers.: blāzma svēļaina Asp. R. VII, 56.

Avots: ME III, 1153

tīpuļaîns,

1) tĩpuļains C., PS., tīpulaĩns Wid., trübe (vom Wetter)
U., bewölkt: tīpuļains laiks PS. tīpuļainas debesis id.;

2) "samudžināts ar tīmekļiem" (mit ĩ) Nötk.

Avots: ME IV, 202

‡ traduļains "?": ar traduļainu ... sakti Jürgens 12.

Avots: EH II, 689

traipekļaîns, fleckig: zē̦ns ar traipekļainu seju Apsk. v. J. 1903, S. 257.

Avots: ME IV, 218

‡ trīsuļains, zitternd (?): balss trīsuļaini plūda Sārts Str. 284.

Avots: EH II, 696

tumuļaîns, schwül: tumuļains gaiss Warkl.

Avots: ME IV, 264

tuntuļaîns,

1) ungeschickt bei der Arbeit:
tuntuļaina tautu meita tuntuļainu dziju sprēda BW. 25314, 12;

2) knotig, uneben (vom Garn):
tuntuļainu dziju sprēda BW. 25314, 12.

Avots: ME IV, 265

tupeļaîns, Pantoffeln anhabend: tupeļainajam baltmatim Krišs Laksts 46.

Avots: ME IV, 266

tupuļaîns "mit kleinen Kartoffeln bewachsen": tupuļains kartupelis Schwanb.

Avots: ME IV, 268

ūbuļains Grünw., = ūbelains, (ein wenig glänzend) blaugrau.

Avots: ME IV, 403

ûdeļaîns N.-Rosen. = ûdeņaîns: acis... ūdeļainas un bālas Sudr. E.; ļ aus ņ dissimiliert?

Avots: ME IV, 404

ur̃buļains Mitau, = urbulains: urbuļaina maize.

Avots: ME IV, 302

vaļaîns: vaļans Salis "drusku vaļīgs".

Avots: EH II, 754

vaļaîns Mar., Adv. vaļaini Spr., frei, offen: vaļainas durvis Mar. n. RKr. XV, 142. viņam vaļains kakls ebenda.

Avots: ME IV, 464

‡ ver̂puļaîns (sic!) Liepna "cirtains."

Avots: EH II, 772

verveļaîns, maserig Sehren; uneben, knorrig Golg. (mit er̂ ), Memelshof, Sonnaxt: verveļains kuoks. verveļainajiem un līkajiem zariem Daugava I, 1058. verveļains akmins Segew., Kugelsandstein.

Avots: ME IV, 543

‡ ver̃vuļains (sic!) Linden in Kurl., Marienhausen, = verveļains, uneben.

Avots: EH II, 773

viesuļaîns,* wirbelwindartig: viesuļains uztraukums Vēr. II, 572. viesuļaina prieka saplūdumā Upītis Sieviete 228.

Avots: ME IV, 671

vìļaîns, striemig Brasche; schwielig: vīļaina ruoka.

Avots: ME IV, 639

virpuļaîns Kalzenau, Lubn., Meiran, wirbelig, wirbelicht Dr.

Avots: ME IV, 610

viruļaîns, klumpig (?): zeme palikusi viruļaina Sessw.

Avots: ME IV, 619

vizuļaîns, vizulains,

1) mit Flittem besetzt; flimmernd:
vizuļaina tautu meita BW. 18417, vizulaiņu māršu ve̦d 18538. vizulaiņie rasas vainadziņi Stari II, 489. vizuļainas mēness... dzijas stīguo Druva I, 335;

2) "plankumains": vizuļainas uolas Bauske.

Avots: ME IV, 632

žākļaîns, s. žâklaîns.

Avots: ME IV, 796

zaļaîns,

1) grünlich
Spr.;

2) stark, gesund
Spr.

Avots: ME IV, 686

zâļaîns: z. gads Orellen; zāļaini (mit Unkraut gemischt) lini Ramkau.

Avots: EH II, 802

zâļaîns, = zâlaîns, reich an Gras Wid., A.-Ottenhof, AP., Bauske, C., Dond., Erlaa, Golg., Heidenfeld, KatrE., Kl., Lubn., Mahlup, Pankelhof, Saikava, Schwanh., Selsau, Sessw.: zāļaina taka A.XX, 137. zāļainiem līčiem Upīte Medn. laiki 57.

Avots: ME IV, 699

zẽveļaîns,

1) schwefelicht;

2) = zẽvelîgs 2 BW. 21746, 6.

Avots: ME IV, 715

zieduļaîns, blütenreich, blütengeschmückt: zieduļainas sagšas Stari II, 806.

Avots: ME IV, 741

‡ zirnekļains, mit Spinngewebe durchzogen: zirnekļainajām pagriestēm Sārts Druvas san 61.

Avots: EH II, 809

‡ žuokļains, mit einer stark entwickelten Kinnlade (?): žuokļainā galva Daugava 1936, 107.

Avots: EH II, 823

I žvanguļains, mit Schellen (?) behängt: jāja pieguļā žvanguļainu kumeliņu BW. 33662, 4.

Avots: ME IV, 841

II žvànguļains ² Schwanb., wackelig.

Avots: ME IV, 841

zvãrguļaîns, zvãrgulaîns, mit Schellen (zvãrguļi) versehen, geschmückt: zvārguļaini iemauktiņi... skan zvārguļi rakstīdami BW 29845. zvārgulaiņus iemauktiņus 30963, 3 var. zvārgulaiņu kumeliņu 9377.

Avots: ME IV, 768

zvīļaîns,

1) "?": atspīd ziemeļblāzma zvīļaina Asp. IV, 27. ugunīgās ripas zvīļainuos gre̦dze̦nuos izplētās Stari II, 102. uzplūda zvīļaini plūdi V. Eglītis Eleģijas 64. (vēji) nuo smilgām rauj zvīļainuo plē̦ku Domas I, 914;

2) "buntfarbig schillernd":
zvīļains ūdens; "gleissend": zvĩļains ze̦lts Schwitten.

Avots: ME IV, 780

[cirkuļains od. cirkulains Bers., gekräuselt: c - i mati.]

Avots: ME I, 386

‡ čurbuļains,

1) "uneben, höckerig":
č. kuoks (mit ur̃ ) Frauenb.;

2) porös
Hopfenhof: č. akmens.

Avots: EH I, 296

bubulains, bubuļains Grühl., knotig, zottig, uneben: bubulainu (Var.: pubuļainu) dziju vērpa BW. 6999. lindruoki bubulaini od [bubulaiņi BW. 35096].

Kļūdu labojums:
bubulainu (Var.: pubulainu) = bubuļainu(Var. bubulaiņu,pubuļainu)

Avots: ME I, 343

bum̃bulains, auch bum̃buļains, knorrig, knollig, knotig, mit Buckeln besetzt: adu cimdus bumbulainus BW. 7292; bumbulaina dzija. bumbulaini, grubulaini tautu dē̦la kumeliņi 17160. bumbuļainu linu kre̦klu BW. 25314, 5. [bumbuļains aude̦kls, b - a dzija; b - s (holperig) ceļš, lauks Ruj.]

Avots: ME I, 349

burbulains (unter bur̂buļains): burbulaiņš Siuxt (mit ur̂ ² ), Janš. Mežv. ļ. II, 358.

Avots: EH I, 254

‡ bur̂buļâts Ramkau, = bur̂buļains ‡ 2.

Avots: EH I, 254

‡ čakarne̦ns Seyershof, uneben ("grumbuļains").

Avots: EH I, 283

cirmitains [Stuhrh.], U., [cìrmitains Jürgensburg, cìrme̦nains C., cìrmeņains ² Lis., cìrmulains ² Domopol], cìrmuļains Smilt., wurmstichig; ja Jē̦kaba, Annas dienā jeb Labrencī iet kartupeļus vilkt jeb ravēt, tad kartupeļi tiekuot cirmuļaini Etn. IV, 91.

Avots: ME I, 386

[diderains Schujen "uneben, knotig" (bubuļains).]

Avots: ME I, 466

divdalîgs ,* divdaļains * Latv., zweiteilig: rinda ir divdalīga RKr. IX, 111.

Avots: ME I, 471

dublaiņš (unter dubļains): auch Blieden.

Avots: EH I, 338

dubļi, der Kot, Schlamm: pa dubļiem vārtuoties dubļains paliksi. savu tuvāku dubļiem apmē̦tāt. es kalpuone, tu kalpiņš, abi dubļu bridējiņi. ai saulīte, nebrien dubļu. verbirg dich nicht hinter die Wolken. nauda kâ dubļi od. rubļu kâ dubļu, naudas ne graša. [Wohl zur Wurzel von dube̦ns nebst dubra "Sumpf", akymr. dubr "Wasser" u. a., s. Leskien Abl. 295. Bezzenberger bei Stokes Wrtb. 153 f., Berneker Wrtb. I, 238, Trautmann Wrtb. 46.]

Avots: ME I, 509

[I dusulains od. dusuļains, satvīcis, sadedzis: d-i milti, d-s siens, d-a (gubā sakarsusi, sadzeltējusi) zâle Mar.]

Avots: ME I, 522

II dusulains [um Bauske, Daiben, Wandsen], schweratmig, engbrüstig: dusulains cilvē̦ks; [d. zirgs Bers.; in Weissenstein dusuļains.]

Avots: ME I, 522

grobaîns, uneben, ausgefahren [vom Wege): ceļš tagad grobains - slikta braukšana Drnd.; [in Wandsen grobļains].

Avots: ME I, 664

grubulains, [grubuļains U.], uneben, holperig, höckerig: āda ir grubulaina bez spīduma Konv. ² 1273; grubulains čakārnis Stari III, 226. uz baznīcu grubulaiņš ceļš BW. 20073 var., [Weinsch.].

Kļūdu labojums:
grubulaina = grubuļaina

Avots: ME I, 664

grum̃ba,

1) die Runzel, Falte:
grumbas ģīmī arī nelikās e̦suot ļuoti dziļas Aps. mācītājam nuoritēja dažas asaras par mīļiem grumbu vaigiem;

2) die Radspur, ausgefahrener Weg.
[Wohl nebst grumbulis zu grums 2, grumuļains und (?) li. grum̃slas "ком на пашнѣ" grùmtis "втискаться" grumb- vielleicht eine Kontamination von grum- und grub- (in grubulis u. a.). Vgl. auch gr. -alb. grumbε "gebogen, höckerig" bei Vasmer Stud. zur alb. Wortf. I, 21.]

Avots: ME I, 664

grum̃bulains, [grumbuļains], uneben, höckerig, holperig: grumbulains kuoks, ceļš. bumbulaiņi, grumbulaiņi tautas dē̦la kumeliņi BW. 17160. grumbulainās saknes nuobrāza viņam ādu Vēr. II, 225. grumbulaina šī grīdiņa BW. 32652.

Avots: ME I, 665

irbulaîns,

1) ["uneben":
ja lauks uzarts un pēc tam atstāts atmatā, tad tas nav līdze̦ns, bet irbulains. slikti savē̦rpta, nevienāda dzija ar var būt irbulaina Nötk.;] knotig, mit Knoten versehen [?]: ķuņķains = irbulains, nuo ķuņķuotām, nevienādi vē̦rptām dzijām austs aude̦kls Etn. IV, 99; [

2) ìrbulains ²
Mar., gesprenkelt: i. audums, adījums;

1) ir̃bulains "acains, cirmuļains": i. kartupelis Drobbusch; ir̃buļaina maize Schwarden, Gr. -Autz "maize ar tukšumiem vidū."].

Avots: ME I, 709

ķe̦rvaîns, [= ķerveļains]: bē̦rzi ar ķe̦rvainu ce̦lmu Janš. Dzimtene ² II, 324.

Avots: ME II, 370

krel˜laîns, [krel˜lains Ruj., Salis, kre̦l˜lains C., kre̦ļ˜ļains] PS.], kre̦ļ˜ļuôts, mit Glasperlen versehen, geschmückt: bāliņš nēma kreļļuotuo, bagātības gribē̦dams BW. 21521.

Avots: ME II, 272

krevaîns, [kre̦vains Warkl., krevains C., Lis., N.-Peb.], kreveļains [Gr.Essern, Prawingen, Sessau, Grünh., Salisb., Fehteln, Siuxt, Hofzumberge, Brandenburg], kre̦vulains Vēr. II, 1335, grindig, schorfig, uneben, rauh, mit grober, unebener Rinde bedeckt: kreveļaina āda, miza. luogs bij aizsalis biezu, kreveļainu le̦dus kārtu Vēr. II, 426. kreveļaini bē̦rzi Jauns. Duomas II, 1369. kreveļaini kartupeļi Serben.]

Avots: ME II, 274

krim̃slaîns, krim̃stalains, krim̃šļains, knorplig: krimslaina teļu gaļa.

Avots: ME II, 279

kruôplaîns, kruôpļains, verkrüppelt, krüppelig: kruoplaiņi zari MWM. X, 342.

Avots: ME II, 295

‡ krumaîns, mit Auswüchsen, Knorren (krumi) versehen Iw.: k. kuoks. Zu krumuļains.

Avots: EH I, 659

[krum̃pêt, -ẽju PS., Ruj., in Falten legen; krumpêt U., verschrumpfen. Vgl. kslav. krǫpěti "contrahi" und le. krum̃pa; s. auch krum̃pât. - Dies krump- vielleicht aus krup- (in krupt) und krum- (in krumuļains) kontaminiert.]

Avots: ME II, 286, 287

‡ krums, ein Auswuchs (Knorren) am Baumstamm Iw., Schnehpeln. Vgl. krumuļains.

Avots: EH I, 659

krumslaîns, krumšļains,

1) knorpelig
Smilt., U.;

2) hügelig, uneben:
krumšļains apgabals Erlaa.

Avots: ME II, 287

krum̃slis [auch Nigr., Dunika, Bauske. Selg., Bl., Luttr., Gr.-Essern, Līn.], Smilt., Kand., [Dond., Wandsen], krùmslis C, (li. krumslỹs), krumsls LP. VI, 647, [krum̃sls Salis, Lautb.],

1) der Knochel:
tu maniem suoliem platu ceļu darījis, ka mani krumšļi nav slīdējuši II Sam. 22, 37. nuositu labās kājas krumsli. sasitu pirkstu krumšļus asinaiņus Nigr., Kand. [sniedzās man līdz krumšļiem Glück Ezech. 47, 3; krum̃slis, Knorpel Ruj.; krum̃slis, Fingergelenk Nigr., Selg., Dond., Dunika, Ruj.];

2) der Pl. krumšļi, Unebenheiten
Lind., Mag. XIII, 2, 47. [Vgl. krum̃pa, krumpêt, krumuļains.]

Avots: ME II, 287

I laĩpuôt [auch Dond., Selg., Wandsen, Bauske, làipuôt Jürg., Arrasch, Trik., C., laîpuo ² Gr. - Essern, Lautb., Ruj.,], instr.,

1) über einen Steg gehen:
es redzēju savu Laimīti ze̦ltu laipu laipuojuot BW. 9227. mēs bijām trīs māsiņas, trīs lapiņas laipuojām 3638;

2) von einem Brett, Stein, Hümpel zum andern seinen Weg nehmen, um die Füsse nicht schmutzig, nass zu machen; beim kotigen, nassen Wege trockene Stellen suchen:
me̦tat laipas, laipuojiet BW. 18778, 1. purvā laipuojām kâ varē̦dami uz priekšu. viņš laipuo kâ kaķis;

3) hüpfen, schweben:
bērziņam lapas dre̦b, lakstīgalai laipuojuot (Var.: lakstīgala laipuojās) BW. 14869, 2. Laimiņa laipuoja pa jumta virsu 1441;

[4) jem. nach dem Sinne, zustimmend reden Wandsen:
kuo tu viņam laĩpuo?] Refl. - tiês,

1) über einen Steg, über Stege gehen, schmutzigen Stellen ausweichend gehen:
šļampa dubļus brida, vīzde̦gune laipuojās BW. 12158, 2. nei man laipu laipuoties 18795. ruoku ruokā laipuojās abi pa ceļmalu Druva II, 3. [viņa nāca laipuodamās un lipinādamās pa daudz maz nuobrieduošuo ceļmali, juo ceļš še... bija ļuoti dubļains Janš. Dzimtene V / VI, 281];

2) fig., lavieren, auf beiden Seiten hinken, den Mantel nach dem Winde hängen:
tas nebija vīrs, kas prastu luocīties vai laipuoties Plūd. Subst. làipuôtãjs, einer, der auf beiden Seiten hinkt. Zu làipa.

Avots: ME II, 410

[lakauši Nötk., eine Art Wasserpflanzen (augļi gļuotaini un līdzīgi kalmju čukuriņiem, sirds veida lapas biezas, stublājs - stingrs, gaļains; pavasarī, kad nav vēl citu zāļu, lakaušus sagrūstus duod sivē̦niem).]

Avots: ME II, 415

I le̦ska,

1): "dubļains, netīrs auta gals, kas izlīdis nuo cauras pastalas" Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 616; ein schmutziger, alter Lappen
Orellen; ein schmutziges Kleidungsstück; eine schmutzige Wollzotte Seyershof;

3): ein Schmutzfink
Seyershof; ein Schimpfname Trik.

Avots: EH I, 734, 735

mãkuôņaîns, = mākuļains.

Avots: ME II, 580

I mîklaîns: auch Pas. XI, 396; m. (=dubļains) ceļš Schwanb. (hier mit -ikl- gesprochen).

Avots: EH I, 820

nùobriêst, intr.,

1) völlig reif werden, grobkörnig werden, anschwellen:
labība pat˙laban nuobrieduse LP. IV, 32. nuobriedušu uogu rāvu BW. 11370;

[2) trocken werden, (ab) trocknen:
viņa nāca... pa daudz maz nuobriedušuo ceļmali, juo ceļš še... bija ļuoti dubļains Janš. Dzimtene V, 281].

Avots: ME II, 765

‡ nuoļê̦patiês ² Salis, watend schmutzig werden: bē̦rns nuoļē̦pajies slapjš un dubļains.

Avots: EH II, 65

pabulaîns, pabulis Pönau, = pubuļains, pubulis.

Avots: ME III, 10

‡ pâkšķains ² "bumbuļains, kreveļains" Iw.: kad kāpuostus daudz lej, tad viņiem laižas tādi trumi apakšā, ruodas tādas pākšķainas saknes.

Avots: EH XIII, 195

pe̦mpurains Segew. "verveļains": p. akmins.

Avots: EH XIII, 223

plàucekņains ² , =grumbuļains, spaļains: p. aude̦kls Lis.

Avots: ME III, 323

pubuluojs, pubuluôts, pubulains, s. pubuļains.

Avots: ME III, 401

purdulaîns, pur̃duļains Drosth., pùrduļaîns ² Lis., Golg., rotzig, schnodderig: purduļains zē̦ns Apsk. v. J. 1905, S. 173. maza, maza māsiņa, purdulaiņš de̦guns (Rätsel) RKr. VII, 1196.

Avots: ME III, 416

‡ ratelains (mit -nis zu lesen?) Dricēni "grumbuļains, nelīdze̦ns lietaskuoks".

Avots: EH II, 355

‡ rempelains Wessen "= rè̦mpaļains ² " (vom penis eines Pferdes).

Avots: EH II, 365

repeči, etwas Unebenes, Schorfiges, zerplatzte Haut: viņam kājas vienuos repečuos Bers., Domopol. ruokas... sasprē̦gā kâ repeči Vīt. 24. Zu izrapêt, rapėt III, rapuls, rẽ̦puļains, li. repė´čka, poln. ropucha, klr. penyxa "Kröte" und weiterhin, wenn vom Begriff des Rissigen auszugehen ist - zu gr. ἐρέπτομαι "reisse ab", alb. rjep "ziehe ab", ndl. rafel "ausgezupfter Faden", li. rẽplės, apr. raples "Zange", li. aprėpti "ergreifen", r. репей(никъ) "Klette" ?

Avots: ME III, 512

repjaîns, hornhäutig Dond. (gespr.: repē̦ns); uneben (grubuļains) Golg., Schwanb.

Avots: ME III, 512

‡ riêne Zvirgzdine, = riêva: r. starp dēļiem galdā. dubļains ceļš: dziļas rienes ar skrituļiem izgriêztas.

Avots: EH II, 379

skrimslaîns, s. skrimšļains.

Avots: ME III, 893

‡ skrumuls (Demin. skrumulītis) Orellen "uzkalniņš". Vgl. krumuļains.

Avots: EH II, 513

spaļuôts, = spaļains: spaļuotu dvieli BW. 25465 var. lini . . . bija . . . pamaz tilējuši, kādēļ šķiedri gan labu labie, bet stipri spaļuoti Janš. Bandavā II, 191.

Avots: ME III, 984

I spràuslains ² Selsau "= spaļains": sprauslaini (labi neiztalināti, asi) lini Sessw., ("flockig") Segewold.

Avots: ME III, 1012

strebelîgs Jürg., Memelsh., strebeļains Meiran, = stre̦buļaîns.

Avots: ME IV, 1085

‡ sũdīgs "nejauks, nelabs" Salis; s. ("nejauks, slapjš, dubļains") laìks Seyershof; "niecīgs" (mit ù ² ) Kaltenbr. Adv. sũdīgi Salis, = ‡ sũdiski; būs diezgan s. ("muļķīgi"), ja lemesi pa nakti nedabūs gatavu Seyershof.

Avots: EH II, 606

sve̦laîns Ermes, Wid., = sve̦luošs, sveļains: sv. gaiss, sals.

Avots: ME III, 1148

‡ tašķîgs "tāds, kas mē̦dz tašķīties": nuodzīvuojies dubļains kâ vis˙tašķīgākais mūrnieks Veldre Dēli un meitas 181.

Avots: EH II, 668

‡ trîszīlains BW. 6395 var. od. trîszīļains BW. 6396, = trejzìlaîns: t. gredzentiņš.

Avots: EH II, 696

‡ ver̂velejs Marienhausen, = verveļains: v. ceļš, aude̦kls.

Avots: EH II, 772

žâklaîns Erlaa, Gotthardsberg, Lennew., Schujen, Serben, Smilt., Uogre, žâkļaîns ² Frauenb., ästig, verzweigt; gegabelt: nuo zemes izlauzts ce̦lms ir par daudz žākļains Frauenb. uz žāklainiem mietiem pakārtā katliņā Latv., Druw., Sessw.

Avots: ME IV, 795