Paplašinātā meklēšana

âbuõlaîns, [âbulains PS.],

1) viel Klee enthaltend, kleereich:
ābuolaina tā pļaviņa;

2) geäpfelt, mit apfelrunden Flecken, namentlich von Pferden:
ābuolains zirgs; ābuolains kumeliņš (im Volkslied sehr beliebt); ābuolains gaiss, mit runden, nicht zusammenhängenden Wolken bedeckter Himmel Etn. II, 74; ābuolainus od. ābulainus cimdus adu BW. 7249.

Avots: ME I, 234

âbulains PS. [und BW. 28585, 1], gleichbed. mit âbolains.

Avots: ME I, 234

ailaîns, fächerig. Dr.

Avots: ME I, 12

àizzalaîns, später aufgekommene Nebenhalme habend: aizzalaini mieži aug BW. 10997; cf. atzalains.

Avots: ME I, 61

‡ amuolains, kleereich: amuolaina tā pļaviņa BW. 28582.

Avots: EH I, 69

[amulainis"?": ak tu puisi amulaini! BW. 34436].

Avots: ME I, 70

‡ apalains Spr., rundlich.

Avots: EH I, 71

apkalaîns: apkalains laiks, Kahlfrost.

Avots: ME I, 92

atzalaîns: atzalaini mieži - auch Golg., Ramkau. atzalaiņi lini Siuxt.

Avots: EH I, 182

atzalaîns, atze̦lains, atzē̦lains in Kursiten n. BW. 10997. lielam rudzu sējējam atzalaini rudzi aug A. X, 1, 629.

Avots: ME I, 212

atze̦laîns, s. atzalaîns.

Avots: ME I, 212

bañlaîns, ‡

2) gestreift
(mit àn ² ) Saikava: b. aude̦kls.

Avots: EH I, 205

bā`rbalaîns (unter bā`rbaļaîns), ‡

2) mit bā`rbalas 2 versehen: (bē̦rzu) bārbalaini zari A. Brigadere Dievs, daba, darbs 11.

Avots: EH I, 209

be̦duklains (zu best), grüftig: b. arumi Kaln. Uo. 44.

Avots: ME I, 277

buozelains, zottig.

Avots: ME I, 363

bruklains [vielleicht mit ū zu lesen]"?": pilns stallis baltu aitu, viens pats ave̦ns bruklains RKr. VII, 657, 2.

Avots: ME I, 339

‡ brukstalaîns, voller Gestrüpp (?): nuo brukstalaina priežu un egļu meža Janš. Dzimtene IV, 42.

Avots: EH I, 245

brukulains, brūkulains, liederlich gekleidet Mag. IV, 2, 111, schlotterig im Anzug Bütner. In einem bekanten VL. brāļi mani, brukulaiņi, zābakuos sienu pļāva scheint das Wort Stutzer, Protzen zu bezeichnet; vgl. brakalaiņi.

Avots: ME I, 339

bubulains, bubuļains Grühl., knotig, zottig, uneben: bubulainu (Var.: pubuļainu) dziju vērpa BW. 6999. lindruoki bubulaini od [bubulaiņi BW. 35096].

Kļūdu labojums:
bubulainu (Var.: pubulainu) = bubuļainu(Var. bubulaiņu,pubuļainu)

Avots: ME I, 343

‡ bukulaîns, hornlos: pilni kārkli sīku kazu, viens pats āzis b. (Rätsel: die Sterne und der Alond) Wessen.

Avots: EH I, 250

bum̃bulains, auch bum̃buļains, knorrig, knollig, knotig, mit Buckeln besetzt: adu cimdus bumbulainus BW. 7292; bumbulaina dzija. bumbulaini, grubulaini tautu dē̦la kumeliņi 17160. bumbuļainu linu kre̦klu BW. 25314, 5. [bumbuļains aude̦kls, b - a dzija; b - s (holperig) ceļš, lauks Ruj.]

Avots: ME I, 349

burbulains (unter bur̂buļains): burbulaiņš Siuxt (mit ur̂ ² ), Janš. Mežv. ļ. II, 358.

Avots: EH I, 254

‡ burzgalaîns Wessen, = burzgulains.

Avots: EH I, 256

burzgulains, sprudeln, brodelnd: tur apveļas mutulis burzgulains, plats Skalbe.

Avots: ME I, 355

‡ buzbulains Dunika "= pũkaîns".

Avots: EH I, 256

būzelains, zottig.

Avots: ME I, 360

bũzulains, zottig: būzulaina galva AP.

Avots: ME I, 360

cablains ["behaart, befiedert"]: (kumeliņš) cabalainām kājiņām BW. 33302 var. [šai vistai cablainas kājas Naud.; in Gr. - Würzau spreche man dafür ķe̦blains; vgl. ce̦blains.]

Avots: ME I, 363

‡ čârbalaîns ² Frauenb., ästig: čarbalaina vica.

Avots: EH I, 287

čàulains,

1) mit Hülsen, Schalen, mit einer Kruste versehen;

2) hartnäckig, eigensinnig.

Avots: ME I, 406

[ce̦blains Ruhental u. a., = cablains: ce̦blaina vista.]

Avots: ME I, 367

ce̦kulains, ce̦kuluots, mit einem Zopf, Schopf, Wipfel, Gipfel, mit Büscheln, Troddeln versehen: ce̦kulaina vista, zīle, sila priede, ce̦kuluots kalns, ce̦kulaini mati.

Avots: ME I, 368

cilains, voller Klumpen (von zum ersten Mal gepflügtem Felde): cilains lauks Vēr. II, 1033.

Avots: ME I, 381

‡ cimslains "sehnicht" Usmaiten.

Avots: EH I, 272

[činkulains, uneben, voll Klumpen Nurtn.]

Avots: ME I, 413

cîpslains ² : c. pūslis N.-Peb. plāce iznākusi nuo sasīkslējuša kuoka un smagi cīpslaina Saikava.

Avots: EH I, 276

cîpslains ² [Ekau, Ruj.], sehnicht: cīpslaina, dzīslaina vakara meita BW. 20142. uozuols izstiepj savus cīpslainus zarus Latv. cīpslains kuoks"kuoks, kas labi neplīst" N. - Peb.

Kļūdu labojums:
meita = vista

Avots: ME I, 391

čipslains "?": (anīss) ir stāds ar čipslainu saknīti Konv. ¹ 81; [vgl. čīpslains und cìpsla].

Avots: ME I, 414

čīpslains: auch Brucken, Druw., (mit ì ² ) Sonnaxt.

Avots: EH I, 292

[čìpslains Jürg., Bers., čîpslains Selb., čîpslains ² Ekau, sehnicht: č. gaļa; čìpslains ² Lis., Praulen, faserig, schwer spaltbar: č. kuoks; vgl. cīpslains.]

Avots: ME I, 416

[cirkuļains od. cirkulains Bers., gekräuselt: c - i mati.]

Avots: ME I, 386

‡ čìslains ² Warkl., faserig (?): č. kuoks.

Avots: EH I, 292

čùkslains [C.], mit kleinem, dichtem Gestrüpp bewachsen: č. purvs Saul.

Avots: ME I, 424

čùlains, siepend, eiternd, mit siependen, eiternden Wunden, Hitzblasen bedeckt: čūlainas rē̦tas, de̦guma brūces.

Avots: ME I, 425

[čumulains Wid., = čumurains.]

Avots: ME I, 420

‡ čurbuļains,

1) "uneben, höckerig":
č. kuoks (mit ur̃ ) Frauenb.;

2) porös
Hopfenhof: č. akmens.

Avots: EH I, 296

čurgulains, vom Wasser durchlöchert, durchsickert Kurl. n. U.

Avots: ME I, 422

‡ čūsklains, = čūkslains (?): čūsklainām ... vietām Janš. Līgava I, 327.

Avots: EH I, 299

čūslains, morästig, kleine Moräste zwischen Anhöhen enthaltend Plm., Druw.

Avots: ME I, 426

dābuolaîns, dābulains BW. 28585, 7, = ābuolains: man atjāja nuo tālienes dābuolainu kumeliņu BW. 10260, 1. dābuolaina tā pļaviņa Ltd. 1523.

Avots: ME I, 446

dābulains (unter sābuolains): (geäpfett) auch Linden (mit â).

Avots: EH I, 311

daglaîns, dagls (li. dãglas "weiss- u. schwarzbunt"), weiss- und schwarzbunt, brandfarben mit schwarzen Flecken PS., gew. nur von Schweinen: daglais vepris, kuilis, sivē̦ns; dagla cūka [Serbigal, BW. 21225, 9]. daglais zvērēs divreiz dienā, tuomē̦r ies tupiņuos. Nach U. in Ruj. auch von der Farbe des Wolfes. Nach L. und St. auch: daglaina vista. Zu degt.

Avots: ME I, 430

de̦glains: gar de̦glainu ("?") ezeriņu BW. 13605 var.

Avots: EH I, 313

de̦glains,

1) mit Zündschwamm bewachsen:
d. kuoks;

2) leicht in Brand geratend:
de̦glaina zeme;

3) feuerfarbig, brandfleckig:
de̦glaina cūka, vista, lapsa. Auch vom Flachs n. U.; vgl. daglains.

Avots: ME I, 451

deviņme̦zglains, mit neun Knoten versehen: d. pātadziņa BW. 18543. Dafür deviņme̦zgluots Asp. Ziedu klēpis 76.

Avots: ME I, 460

duobelains, uneben, gruftig Etn. IV, 162.

Avots: ME I, 531

duobulaîns, duobumains Druva II, 308, gruftig, uneben: duobulains ceļš Spr.

Avots: ME I, 532

dre̦be̦lains, geädert, streifig L.

Avots: ME I, 495

‡ dre̦bulains Warkl. "= dre̦bulîgs".

Avots: EH I, 332

‡ drè̦llains ² Saikava, drè̦llāts ² ebenda "?": d. aude̦kls (=drellis?) bij astuoņās nītīs.

Avots: EH I, 332

drùmstalains: "dramstalās sabe̦rzts" Festen.

Avots: EH I, 336

[drùmstalains C., N. - Peb., Bers., bröckelicht: drumstalaina maize, drumstalains le̦dus.]

Avots: ME I, 504

drum̃zlains Burtn., = drumskains.

Avots: ME I, 504

‡ drupulaîns Sonnaxt, = drupuļaîns.

Avots: EH I, 336

[dum̃blaîns Nigr., trübe: d. alus.]

Avots: ME I, 514

[I dusulains od. dusuļains, satvīcis, sadedzis: d-i milti, d-s siens, d-a (gubā sakarsusi, sadzeltējusi) zâle Mar.]

Avots: ME I, 522

II dusulains [um Bauske, Daiben, Wandsen], schweratmig, engbrüstig: dusulains cilvē̦ks; [d. zirgs Bers.; in Weissenstein dusuļains.]

Avots: ME I, 522

dze̦gulains, gezinkt L.

Avots: ME I, 539

dze̦laîns: stachlig, grob, voller Schäben (vom Gewebe) Bērzgale.

Avots: EH I, 353

dze̦laîns "?": aud dze̦laiņu paladziņu! BW. 7481 var.; [ "stechend, stachlig" Ellei. Bers.],

Kļūdu labojums:
"?" =, = ar ceļiem?

Avots: ME I, 540

dze̦nuolaîns, stachlig, mit Stacheln versehen, beissend: dze̦nuolainas stīgas Vēr. II, 1396. dze̦nuolaina bardzība Stari III, 230.

Avots: ME I, 545

‡ džer̂ksteļaîns "kas ātri džerkstelējas" Kalz. n. Fil. mat. 26: džerksteļaina dzija.

Avots: EH I, 365

džerkstelains Fest., voller Krollen: dž - a dzija.

Avots: ME I, 564

dzîkslaîns BW. 20142, 3, = dzîslains.

Avots: ME I, 556

dzîpslaîns, ‡

2) faserig
(mit î ² ) Dond.: dzīpslaini kāļi, rutki. dzīpslainas bietes.

Avots: EH I, 361

[dzîpslains, sehnicht: dz-a gaļa C., Ruj.]

Avots: ME I, 557

[džîpstalains Lis., = dzîpslains.]

Avots: ME I, 564

dzirklains [für * dzirklainis?], schlecht gewebtes Zeug Krem., Oppek.; [dzirklains N. - Peb. "čuokarains": dz. diegs, dz-a virve; vielleicht dissimilatorisch aus * dzirknains; vgl. dzirknes.]

Avots: ME I, 553

dzirkstelaîns, [dzirkstelains Bers.], funkelnd, Funken sprühend, feurig: pūķis ar dzirkstelainu asti LP. VI, 106. vidū jūŗas gulbi ķēra, dzirkstelaiņus viļņus meta BW. 2589. dzirkstelaina (Var.: dzirkstelīte) tautu meita.

Avots: ME I, 554

dzîslaîns, dzîslājs, dzîšļuojs, dzîsluots [li. gyslúotas], adericht, sehnicht: dzīslainas kājas. ruokas. dzīslaina (Var.: dzīslāja, dzīšļuoja, dzīsluota) vakara vista BW. 20142. dzīsluots dzintars Asp.

Avots: ME I, 558

gabalaîns,

1): par daudz gabalaiņa zeme; tā vel jāpieveļ ar rulli Frauenb.

Avots: EH I, 374

gabalaîns,

1) aus Stücken bestehend:
gabalaiņi mākuoņi MWM. VIII, 847;

2) wie aus einem Stücke gebaut, stämmig:
uotrs bij re̦sns, smags, gabalains Balss.

Avots: ME I, 578

gālaîns: auch (mit à ) C., (mit à ² ) Kalz., (mit â ² ) Schwitten.

Avots: EH I, 389

gālaîns, mit Glatteis (gāle) bedeckt Lös.

Avots: ME I, 617

gaŗaulaîns, mit langem Schaft versehen: gaŗaulaini zābaki Jauns.

Avots: ME I, 605

[gramzdalains Nerft, = gre̦mzde̦lains.]

Avots: ME I, 637

gre̦bulaîns, uneben : ce̦lms apakšgalā gre̦bulains Konv. 212.

Kļūdu labojums:
"gre̦bulaîns" vietā jābūt - gre̦buļaîns (gre̦bulaîns ist in gre̦buļaîns zu korigierren),

Avots: ME I, 646

grepstelains,

1) voller Krollen, Knoten :
grepstelaina dzija Lös. n. Etn. III, 178 ; [

2) lockig :
gre̦pste̦laini mati Domopol].

Avots: ME I, 650

‡ grobalaîns Stenden. = grubulaîns: grobalaini nagi. pa grobalainu taku gŗūti iet.

Avots: EH I, 410

grīslaîns, mit Riedgras bewachsen.

Avots: ME I, 657

‡ grīzulaîns, kapriziös (?): grīzulainuo ieduomu se̦kas Janš. Bandavā II, 361.

Avots: EH I, 407

‡ gŗobalaîns Stenden, = ‡ grobalaîns.

Avots: EH I, 414

gruobulaîns, uneben: gruobulains ce̦lms MWM. VIII, 326.

Avots: ME I, 670

grubulains, [grubuļains U.], uneben, holperig, höckerig: āda ir grubulaina bez spīduma Konv. ² 1273; grubulains čakārnis Stari III, 226. uz baznīcu grubulaiņš ceļš BW. 20073 var., [Weinsch.].

Kļūdu labojums:
grubulaina = grubuļaina

Avots: ME I, 664

grum̃bulains, [grumbuļains], uneben, höckerig, holperig: grumbulains kuoks, ceļš. bumbulaiņi, grumbulaiņi tautas dē̦la kumeliņi BW. 17160. grumbulainās saknes nuobrāza viņam ādu Vēr. II, 225. grumbulaina šī grīdiņa BW. 32652.

Avots: ME I, 665

[grumslains "häutigt, sehnicht" St.]

Avots: ME I, 665

gruñdulaîns, [

1) uneben, knorrig
Bixten]: šķībi, greizi grundulaiņi mana tē̦va uozuoliņi BW. 30379; [

2) "geäpfelt":
gr. zirgs Zeezern].

Avots: ME I, 665

gŗuveslaîns, ausgefahren N. -Autz n. U.

Avots: ME I, 673

‡. gùmzalaîns ² Oknist, uneben, gruftig: gumzalaina vieta (gulta).

Avots: EH I, 419

‡ gùmzulaîns ² Oknist, = ‡ gùmzaîaîns ² .

Avots: EH I, 419

irbulaîns,

3): i. ("ietrunējis") kuoks Sakstagals.

Avots: EH I, 431

irbulaîns,

1) ["uneben":
ja lauks uzarts un pēc tam atstāts atmatā, tad tas nav līdze̦ns, bet irbulains. slikti savē̦rpta, nevienāda dzija ar var būt irbulaina Nötk.;] knotig, mit Knoten versehen [?]: ķuņķains = irbulains, nuo ķuņķuotām, nevienādi vē̦rptām dzijām austs aude̦kls Etn. IV, 99; [

2) ìrbulains ²
Mar., gesprenkelt: i. audums, adījums;

1) ir̃bulains "acains, cirmuļains": i. kartupelis Drobbusch; ir̃buļaina maize Schwarden, Gr. -Autz "maize ar tukšumiem vidū."].

Avots: ME I, 709

juôslaîns: juoslainus (sc.: brunčus) Brigadere Dievs, daba, darbs 164.

Avots: EH I, 571

juôslaîns, gestreift, buntgestreift, mit gürtelartigen Streifen versehen, getigert: juoslains vepris Bers., Serb., Nötk., A. - Rahden, Gaw.

Avots: ME II, 127

juce̦klaîns, unordentlich, verwirrt: juce̦klains truoksnis Apsk.

Avots: ME II, 115

judrpraûlaîns, im Kern angefault: judrpraulaina egle J. Dr.

Avots: ME II, 115

[kaislaîns U., geil.]

Avots: ME II, 134

[kankalaîns, voller Klumpen, Schollen Wid.]

Avots: ME II, 155

kaũlainis, der Knocherichte RKr. VII, 90.

Avots: ME II, 174

kaũlaîns, knochtig, entfleischt, mager, stenglicht: kaulaina gaļa, ruoka; kaulains zirgs, cilvē̦ks. dzī(k)slainas, kaulainas panāksnu meitas BW. 20143, 3. kaulaina gulta Duomas II, 1018.

Avots: ME II, 174

kauslaîns ["sehnicht (z. B. vom Fleisch)" Schujen].

Avots: ME II, 178

‡ II kauslaîns : nevienādi (ja šur tur laukā ir tukšas un re̦tas vietas) saaugusi labība ir kauslaina Korwenhof.

Avots: EH I, 595

ķe̦blaîns, ‡

3) "žuburains" Grünh.

Avots: EH I, 692

ķe̦blaîns,

1) betatzt, tatzig:
čučiet, guliet, lāča bē̦rni, ķe̦blainām kājiņām BW. 2105, 3 ;

[2) an den Beinen befiedert:
ķe̦blainas vistas Grünh., Penkule. - Zur Bed. 2 vgl. ce̦blains und cablains].

Avots: ME II, 358

ķe̦r̂pulaîns,

1) zottig, kraus, lockig:
ķe̦rpulaini mati Ar., Ramkau, [Lis., N. - Peb.] ;

2) mit unebener Rinde:
ķe̦rpulains kuoks Smilt.

Avots: ME II, 368

ķe̦r̂ve̦laîns, ķer̂veļaîns Smilt., uneben, grob: slaiki ķe̦rve̦laini bē̦rzi Purap. kuoka miza ķe̦rve̦laina Lub.

Avots: ME II, 370

ķe̦r̂vulaîns: "Aps." ME. II, 370 zu streiehen.

Avots: EH I, 697

‡ ķillains "Wasserhuhn" Stender Deutsch-lett. Wrtb. Zu ķila 2?

Avots: EH I, 702

ķīpslaîns, [sehnicht Garosen]; faserig (vom Holz) Spr.

Avots: ME II, 389

ķirme̦laîns, ķirmulaîns, ķirmuluojs, voller Larven: labāk dzēru purviņā ķirme̦lainu (ķirmuluoju, ķikurainu) ūdentiņu BW. 24328.

Avots: ME II, 384

ķivulaîns, ķivuļaîns, voller Larven, Maden: labāk dzēru purviņā ķivulainu (Var.: ķivuļainu, kivaruotu, ķikuraînu) ūdent˙iņu BW. 24328.

Avots: ME II, 387

knibe̦klaîns, knifflich: knibe̦klainu darbu darīt Etn. IV, 33.

Avots: ME II, 245

‡ krambulaîns "?": krambulaini, bambulaini ... kumeliņi, kâ nebūs krambulaini linu pe̦lu ēdināti Tdz. 44141.

Avots: EH I, 641

krāpalainis: "3858" ME. II. 266 zu ersetzen durch "3858, 1 var."

Avots: EH I, 645

kraulaîns Lautb., C., mit krauļi versehen: jaukais, kraulainais krastmalis nuoaudzis kuokiem Lautb.

Avots: ME II, 263

krel˜laîns, [krel˜lains Ruj., Salis, kre̦l˜lains C., kre̦ļ˜ļains] PS.], kre̦ļ˜ļuôts, mit Glasperlen versehen, geschmückt: bāliņš nēma kreļļuotuo, bagātības gribē̦dams BW. 21521.

Avots: ME II, 272

krencelaîns, krumm, uneben: šis bē̦rzs ir krencelains Druw.

Avots: ME II, 273

[kre̦ñdze̦lains Wolmarshof, zackig.)

Avots: ME II, 273

krẽ̦slaîns, krẽšļaîns, dämmerig, dämmerhaft, schattig: pār laukiem nāves klusumā līst mēnesnīca krē̦slainā Vēr. I, 1425. šūpuolis kustas kâ lielas, baltas buŗas krē̦slainā jūŗā Vēr. II, 135. lampa krēšļaini apgaismuo nelielu istabiņu AU.

Avots: ME II, 276

‡ krevelaîns (mit e!) Iw., = krevaîns.

Avots: EH I, 650

krim̃slaîns: cūkai ir krim̃sle̦na rīkle Seyershof.

Avots: EH I, 654

krim̃slaîns, krim̃stalains, krim̃šļains, knorplig: krimslaina teļu gaļa.

Avots: ME II, 279

krimstalains, krìmste̦laîns, s. krimslains.

Avots: ME II, 279

krobglains, holpericht, uneben, höckerig: krobe̦lains ceļš Dond.

Avots: ME II, 285

kruôplaîns, kruôpļains, verkrüppelt, krüppelig: kruoplaiņi zari MWM. X, 342.

Avots: ME II, 295

‡ krozalaîns, uneben Stenden: cita nagi tādi krozalaini.

Avots: EH I, 658

krum̃slaîns: krumslainus puņus Lange Latv. ārste 92.

Avots: EH I, 659

krumslaîns, krumšļains,

1) knorpelig
Smilt., U.;

2) hügelig, uneben:
krumšļains apgabals Erlaa.

Avots: ME II, 287

[kruñculaîns Smilt., gefaltet.]

Avots: ME II, 287

‡ krùnkulaîns ² Sonnaxt, = kruñkaîns: krunkulainas zarnas.

Avots: EH I, 660

‡ krũzulaîns Siuxt, = krũzaîns: krūzulaiņi svārki.

Avots: EH I, 663

kudlaîns: auch Tdz. 41s2s.

Avots: EH I, 667

kudlaîns, zottig: kudlains suns. [kudlains lācis Mekons Münchh. 21. kudlaina galva Gr.-Sessau; in Weinsch. nennt man kudlaiņais den Wolf.]

Avots: ME II, 299

kulaîns, in kulaîni cimdi, Fausthandschuhe Mar., N.-Schwanb., (Salisb,].

Avots: ME II, 304

kũlaîns,

a): kūlaina nuora, pļava AP., Ramkau;

b): auch Schrunden, (mit û ² ) Frauenb.

Avots: EH I, 682

kuñgulaîns, klümpig, schollig Ruj., Salisb.

Avots: ME II, 315

kunkslaîns, uneben, knotig: kunkslainas pakulas Frauenb.

Avots: ME II, 315

kuñkulains: kunkulaina vaga Lubn. palūkuoja ... sūcienu, vai tas ... nav ... k. Janš. Līgava I, 228.

Avots: EH I, 675

kuplaîns, dicht, dicht belaubt Spr.

Avots: ME II, 318

‡ ķùrkstulains ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, "pumpas" habend: ķurkstulaina drēbe.

Avots: EH I, 708

‡ ķur̃zulans Salis, gekräuselt.

Avots: EH I, 708

kuželains U., zottig.

Avots: ME II, 331

kužlaîns, zottig St.

Avots: ME II, 331

‡ kuzulaîns Sonnaxt "?": slimi sivē̦ni kļūst kuzulaini (sarūvušies, ar lielu spalvu, vāji, kuprus uzme̦tuši).

Avots: EH I, 681

kūzulaîns, zerzaust, verwühlt: kūzulaiņi (= izpūruši) vedējiņu kumeliņi RKr. XVI, 114.

Avots: ME II, 339

kvè̦laîns: kvē̦lainas uogles auch Linden in Kurl., (kvēleines) Ev.

Avots: EH I, 690

kvè̦laîns, glimmend, glühend: kvē̦lainas uogles ; fig., kvē̦laina kaislība Duomas I, 657 ; kvē̦laina krūts Vēr. II, 963 ; kvē̦laina dvēsele Zalktis.

Avots: ME II, 353

liêlaîns: lielaina egle - auch Nötk., (mit iê ) Ramkau, (mit -an- ) Salis n. FBR. XV, 63.

Avots: EH I, 754

liêlaîns, mit grossen Jahresringen versehen [?]: lielains kuoks [Selsau], Golg. Etn. IV, 129, Lub. [lielaina egle, priede"egle, priede, kam ir liêls 3"N. - Peb. - Zu liêls 3.]

Avots: ME II, 497

liẽlkaũlaîns: i. abuliņš Orellen.

Avots: EH I, 755

[liẽlkaũlaîns, grobfaserig: lielkaulaini ("ar lieliem spaļiem") lini Morizberg; s. auch liẽlkaũls.]

Avots: ME II, 499

‡ liẽlpārslaîns, in grossen Flocken fallend: mīkstu, lielpārslainu sniegu Jauns. Raksti VIII, 119.

Avots: EH I, 755

‡ lil˜lains Ramkau, lila.

Avots: EH I, 742

mãlaîns,

2): auch Ramkau; hellgelb
(mãle̦ns) Seyershof.

Avots: EH I, 790

mãlaîns, -ãjs, -uojs, -uôts,

1) lehmig, lehmicht
[mālains Wolm., Kreuzb.]: kam, bāliņ, linus sēji mālainā Var.: mālāja, māluotā) kalniņā? BW. 16589; 23840. arājiņš... mālainām kājiņām 7291. dubļuota, māluota tā tautu meita BW. 21989;

2) lehmfarben
Mar. n. RKr. XV, 125, [Salis]: ap mājeli kašņājas četras mālainas vistas Stari I, 287. mālaiņi zirņi, eine Art Erbsen von lehmiger Farbe Oppek. n. U.

Avots: ME II, 581

I màulaîns ^2, ausgefahren (vom Wege) Bers., Lub. Etn. IV, 146.

Avots: ME II, 569

II maulains, enthalten in maulaini od. maulu rati Lös. n. Etn. IV, 146 "ein altmodischer Wagen mit hölzernen, schienenlose Rädern".

Avots: ME II, 569

mazglaîns: auch Frauenb.

Avots: EH I, 787

mazglaîns, knotig.

Avots: ME II, 572

mazzâlaîns, graslos, spärlich mit Gras bewachsen: mazzālaina ganība Dr.

Avots: ME II, 575

mê̦slaîns, schmutzig, mit Schutt, Fegsel, Kehricht, Mist bedeckt: mē̦slainas kājas MWM. VIII, 545. meturēju me̦lna galda, ne mē̦slainas (Var.: gružainas) istabiņas BW. 6871.

Avots: ME II, 621

me̦zglaîns, me̦zgluôt, me̦zgls [Wolm., Ruj., Arrasch, Bauske, Kand.], me̦zgs, = mazglains usw.: ar me̦zglaiņu diegu nevar šūt Ahs. n. RKr. XVII, 39. sukrs diegs šujuot me̦zgluojas (verknotet sich) ibid.

Avots: ME II, 609

miezkalaîns [?], mit Spreu gemischt Angern: miezkalaini putraimi.

Avots: ME II, 657

miglaîns, neblig, umnebelt: ciema meitas kuoši dzied miglainā rītiņā BW. 529, 4 var. miglaiņas acis Stari III, 225. nav ne˙kā miglaiņāka un sarežģītāka par šuo modernismu Vēr. II, 1128.

Avots: ME II, 624

‡ miklaîns: ein wenig feucht PV.: m. laiks.

Avots: EH I, 813

I mîklaîns: auch Pas. XI, 396; m. (=dubļains) ceļš Schwanb. (hier mit -ikl- gesprochen).

Avots: EH I, 820

I mîklaîns, teigicht U.

Avots: ME II, 641

II mîklaîns, rätselhaft: te nav ne˙kā mīklaina A. v. J. 1896, S. 322.

Avots: ME II, 641

mizalaîns (unter mize̦laîns ): auch Sonnaxt (mit -al- ).

Avots: EH I, 819

mize̦laîns: "Zu miza" ME. II, 639 zu streichen; s. dafür oben unter mislaîni.

Avots: EH I, 820

mize̦laîns, mizulaîns Wid., mizalaîns, mizlāns Autz n. U., rindenartig, vom Gewebe, dessen eine Seite glatt, die andere aber rauh, wollig ist; geköpert Kand.: es, drēbei acis uzmetis, jau zināju, vai tā rate̦na, mize̦laina, vai vienkārtī Jauns. mizalains audums, kuŗa kreisā puse vienkārtī, bet labajā pusē re̦dzami tik audi Nerft. Zu miza; vgl. mislains.

Avots: ME II, 639

[mizlains, = mize̦laîns: aude̦kli e̦suot... spundaini, mizlaini..., austi pēc daž˙dažādiem raudzekņiem Janš. Dzimtene ² III, 261. vienam aude̦klam bija skujaiņi, uotram mizlaiņi raksti Dzimtene V, 116.]

Avots: ME II, 640

mizulaîns: auch Schnehpeln.

Avots: EH I, 820

mizulaîns Wid., s. mize̦laîns.

Avots: ME II, 640

mugurkaũlaînis ,* mugurkaũlaîns dzīvnieks, mugurskaũlniẽks *, das Wirbeltier MWM. VI, 792; Konv. ² 832, 2115.

Avots: ME II, 661

muklaîns: m. e̦ze̦rs Pas. IX, 285.

Avots: EH I, 830

muklaîns, muklãjs Mat., sumpfig, durchschiessend, einschüssig bis zum Einsinken: lielceļš izvilkts cauri vis˙muklainākā vietā Etn. II, 76.

Avots: ME II, 663

mũsulaîns, = mũsaîns: mūdulains ģīmis, luogs, mūsulaina drēbe Mat.

Avots: ME II, 680

mūže̦klaîns, langwierig Dr.

Avots: ME II, 680

naglaîns: naglaini (= šķilaini) zirņi PS.

Avots: EH II, 2

naglaîns, mit Nägeln versehen: tādu es ieb āztu naglaiņā mucā LP. IV, 218. [naglaiņi zirņi, Nagelerbsen Fūr. I, unter zirņi.]

Avots: ME II, 687

nuõkrẽ̦slaîns, dämmerhaft, dämmerig: nuokrē̦slainajā lampas gaismā JR. VII, 75.

Avots: ME II, 802

ùoglaîns, = ùogļaîns: uoglaina zeme.

Avots: ME IV, 414

uõlaîns: auch (uõlans) Salis.

Avots: EH II, 743

uõlaîns, kiesicht, kieselig U.: juo tā (= upe) strauja, juo uolaiņa BW. 7860.

Avots: ME IV, 416

‡ uôslaîns Lubn., dunkel gestreift: uoslaina cūka.

Avots: EH II, 744

uôzuõlaîns, eichenreich: uozuolains apgabals.

Avots: ME IV, 426

pabulaîns, pabulis Pönau, = pubuļains, pubulis.

Avots: ME III, 10

‡ pakalains Heidenfeld, = pakulains: šās linu dzijas ir pakalainas.

Avots: EH II, 139

‡ pakaũlaîns, etwas knochig, mager: pakaulaini darba zirgi Mahlup.

Avots: EH II, 141

pakulaîns, hedicht, voller Hede: pakulaini lini.

Avots: ME III, 50

[pakūlaîns "stellenweise kũla II 1 aufweisend": pakūlaina pļava Arrasch, Bers.; dafür pakūle Lautb.]

Avots: ME III, 52

[palsaîns,

1) (mit l˜) "fleckig, schimmelfarbig";
p. zirgs Nitau, Salisb., Peb., Drosth., Druw., Schwanb., Bolwen, Laudohn, Mitau, Grünh., Alt-Rahden;

2) (mit àl ² ) "trocken und locker"
Selsau: p. sniegs Serben, Sermus.]

Avots: ME III, 62

‡ pallaîns, faltig, faltenreich (von Kleidern): sievām pallainie svārki Vanagu ligzda 144.

Avots: EH II, 152

[pamālaîns, aus Lehm und Sand bestehend Wid.]

Avots: ME III, 68

‡ pastalaîns, "Pasteln" anhabend: pastalainuo kāju Daugava 1928, S. 59.

Avots: EH XIII, 176

‡ peklains, morastig Brasche Anl. 125.

Avots: EH XIII, 219

pe̦laîns: pe̦lans Salis, pe̦le̦ns Seyershof; atnāca nuo rijas pe̦laiņš Siuxt.

Avots: EH XIII, 220

pe̦laîns, mit Spreu, Kaff vermischt: pe̦lainu maizi BW. 9768.

Avots: ME III, 194

pè̦nkulaîns: auch (mi e̦n̂2) Ceļi VIII, 303 (aus Frauenb.).

Avots: EH XIII, 223

pè̦nkulaîns Kumbern, zottig: pe̦nkulainu (Var.: pinkulainu) kumeliņu BW. 33062 var.

Avots: ME III, 200

pḕ̦rslaîns, s. pā`rslaîns (ME. III, 176).

Avots: EH XIII, 229

per̂velains (unter per̂veļaîns): per̂velaini tupiņi, unebene, viele Grübchen habende Kartoffeln Ramkau.

Avots: EH XIII, 225

pimpalaîns, knotig, zottig, uneben: dzija ļuoti pimpalaiņa Kronw. n. U.

Avots: ME III, 218

piñkulaîns: auch (piñkulans) Seyershof.

Avots: EH XIII, 235

piñkulaîns, zottig: pinkulainu kazu vedu BW. 18704. pinkulaiņu kumeliņu 33062.

Avots: ME III, 220

platmalaîns, platmalis L., mit breiten Rändern, breiträndrig: platmalaina ce̦pure. platmalaina salmenīca Brig. Vizb. 26.

Avots: ME III, 322

puolaîns, = puogaļaîns: īsāki (lini) maz˙lietiņ, bet kur tad puolaiņi! Vīt. 26. audziet, manas kaņepītes, apaļām galviņām, atjās mani precinieki puolainām ce̦purēm! BW. 9371.

Avots: ME III, 456

praûlaîns, moderig, molmig U.: jau praulains (Var.: izpraulējis, sapraulejis, izduobējis; iztrūdējis, izburbējis u. a.) uozuoliņš BW. 13041, 13 var. māja taps arvienu praulaināka Poruk II, 57. lai sakne netuop cieta, sausa un praulaina Peņģ. Sakņu dārzs 35.

Avots: ME III, 379

pugulaîns, abgerundet erhöht, knopfförmig Bergm. n. U., mit runden Erhöhungen versehen: pirku kumeļam pugulaiņus (Var.: zvārgulainus) iemauktiņus BW. 11373, 1 var.

Avots: ME III, 402

pumpalaîns, s. pumpulaîns.

Avots: ME III, 410

pumpulaîns, pumpalaîns, pumpuļuots Lettg., knotig, zottig, uneben U.

Avots: ME III, 411

purdulaîns, pur̃duļains Drosth., pùrduļaîns ² Lis., Golg., rotzig, schnodderig: purduļains zē̦ns Apsk. v. J. 1905, S. 173. maza, maza māsiņa, purdulaiņš de̦guns (Rätsel) RKr. VII, 1196.

Avots: ME III, 416

‡ puskrẽ̦slains, halbdämmerig: puskrē̦slainā istabā Austriņš Raksti V, 63.

Avots: EH II, 332

pûslaîns ² : sivē̦nam viena de̦sa nav gluda, bet tāda pûslaina2 Ramkau.

Avots: EH II, 343

pûslaîns ² Dunika, U., = pùšļaîns, blasig.

Avots: ME III, 450

‡ pute̦klains Dunika pute̦kle̦ns Seyershof, = putekļaîns: pute̦klainu ... darbnīcu Janš. Dzimtene II, 87.

Avots: EH II, 338

rampalaîns, bunt - weiss, schwarz und brandfleckig: rampalaiņš kaķis, sivē̦ns, teļš Etn. II, 97.

Avots: ME III, 476

‡ rañklaîns Dunika, bunt gestreift.

Avots: EH II, 354

‡ ratelains (mit -nis zu lesen?) Dricēni "grumbuļains, nelīdze̦ns lietaskuoks".

Avots: EH II, 355

rate̦laîns "?": es drēbei acis uzmetis jau zināju, vai tā rate̦laina, mize̦laina, vai vienkārtī Jauns. baltā gr. I, 130. Wohl zu ratans.

Avots: ME III, 480

raûdulaîns: "Stockm. n." ME. III, 484 zu streichen!

Avots: EH II, 356

raûdulaîns N.-Peb., rauduļaîns, weinerlich: raudulains bē̦rns Stockm. n. Etn. I, 90; raudulaina balss. bailīgi žēlīgā, gan˙drīz rauduļainā balsī Janš. Dzimtene I ² , 354. es re̦dzu nuo tava rauduļainā ģīmja Purap.

Avots: ME III, 484

re̦ce̦klaîns, s. recekļaîns.

Avots: ME III, 501

re̦m̃bulains, uneben, knorrig: r. kuoks N.-Peb.

Avots: ME III, 509

‡ rempelains Wessen "= rè̦mpaļains ² " (vom penis eines Pferdes).

Avots: EH II, 365

repulains Mar. "uneben".

Avots: ME III, 513

rē̦pulains (unter rẽ̦puļaîns): rẽ̦pule̦ni karpeļi ir tādi sasprē̦gājuši Seyershof. acte̦ns audakls tāds r. ir, -nav glumjš ebenda.

Avots: EH II, 370

rē̦talaîns,

1): rẽ̦talaiņš Frauenb.; ar ... rē̦talainu ģīmi Janš. Līgava I, 370; ‡

2) "?": le̦dus tanī vietā bija r., mazliet sajaukts ar sniegu Jauns. Neskaties saulē 9.

Avots: EH II, 370

rē̦talaîns Wid., ein wenig pockennarbig.

Avots: ME III, 521

riêbe̦klaîns, Ekel erregend, eklig, widerlich: cienmāte ar savu riebe̦klainuo šuneli Janš. Tie, kas uz ūdens 22.

Avots: ME III, 542

‡ rimalains Grenzh. n. FBR. XII, 24, = re̦m̃de̦ns.

Avots: EH II, 371

riņķulaîns, kreisförmig Heniņ: tievs, gaŗš tē̦vs, riņķulaina māte (Rätsel) RKr. VII, 70.

Avots: ME III, 529

rīpelains Sassm., geriefelt: rīpelaina bise ir dārga.

Avots: ME III, 539

‡ ruñklains Dunika, = runkaîns.

Avots: EH II, 385

‡ ruslains, = ruslans: tumši ruslainiem matiem Janš. Dzimtene II, 113.

Avots: EH II, 386

rūslaîns, rötlich, bräunlich, rostfarben: rūslaiņi mati. MWM. X, 446. Vgl. rusls.

Avots: ME III, 573

rūsulaîns Alksnis-Zundulis, rostfarben: rūsulaiņa zuoss.

Avots: ME III, 573

‡ sailains, begeifert, mit Speichel besudelt: sailainām lūpām Veselis Cilv. sac. 192.

Avots: EH XVI, 412

sàlaîns: auch Aahof n. Zemzare Lejasc. 89; salzartig Ramkau: s. akmens, ein salzähnlicher, körniger Stein Ramkau.

Avots: EH XVI, 470

sàlaîns ² Mar. n. RKr. XVII, 135, sāļaîns, salzig, Salz enthaltend: sālainās sastāvdaļas Konv. ² 2860. sāļainas jūŗas Odiseja IV, 80.

Avots: ME III, 802

sar̂kankre̦klaîns, ein rotes Hemd habend: s. zirgu puisis A. XVII, 302.

Avots: ME II, 720

saũlaîns, ‡

2) "?": smalkie linu aude̦kli esuot ... staraini, saulaini, puķaini un ziedaini Janš. Dzimtene III, 261.

Avots: EH XVI, 460

saũlains, sonnig: saulaina diena. saulains laiks MWM. X, 40. saulainā sē̦tā Vēr. II, 1118. uz saulainiem klajumiem Stari 1, 241. viss tik spuodrs un saulains Vēr. II, 571. kur saulīte saulaināka le̦c A. v. J. 1899, S. 164.

Avots: ME III, 772

šaušalains, = šausmains, schauerlich Brasche: cīniņš šaušalains JIgRKr. III, 1; Pas. II, 165 (aus Kalleten). šaušalaiņas scēnas SDB. VIII, 12. par kādiem šaušalainiem gadījumiem Kaudz. Izjurieši 23.

Kļūdu labojums:
SDB. = SDP.

Avots: ME IV, 8

sauskaulains, mit nicht dickem Kern (vom Baum): sauskaulaina priede Warkl.

Avots: ME III, 775

se̦glaîns, mit einem Sattel versehen, gesattelt: se̦glaiņi kumeliņi BW. 20561, 2.

Avots: ME III, 812

sē̦klaîns, viel Saat tragend U.

Avots: ME III, 825

sẽ̦lains, ein Holzfloss, auf dem die Weiber Wäsche waschen Peb. n. Bielenstein. Anscheinend fehlerhaft für sielains.

Avots: ME III, 826

sē̦nalaîns U., sē̦ne̦lains, sē̦nule̦ns, sē̦naluojs, sē̦nuluojs Erlaa, sē̦naluots, sē̦ne̦luots BW. 7953, 1 var.; kleüg, mit Kleie vermischt U.: tīri rudzi man maļuot, sē̦naluoti (Var.: sē̦naluoji, sē̦ne̦laini) sijājuot BW. 4314. miezīšam balts miltiņš; kuo līdz balts, sē̦naluots? 13245, 3. tautu maize sē̦nalaiņa (Var.: sē̦nule̦na) 26399, I.

Avots: ME III, 827

sē̦ne̦laîns, sē̦ne̦luôts, s. sẽ̦nalains.

Avots: ME III, 827

‡ sẽ̦nulains Orellen, = sē̦nalaîns.

Avots: EH II, 481

še̦rmulaîns, schaurig, grausig: Hofmaņa še̦rmulaiņā novelē Vēr. Il, 929.

Avots: ME IV, 16

siekalaîns, mit Speichel besudelt, begeifert Wid.: siekalaiņuo muti Stari II, 422.

Avots: ME III, 856

‡ sìelains Valve "kārtains": s. kuoks; sielaina ("kam dažas kārtas neplīst, bet drūp") priede Stackeln. sielainās kārtas ir tumšākas ebenda.

Avots: EH II, 494

sielains U., Bielenstein Holzb. 625, (mit ìe ² ) Kr., sìelajs ² Kreuzb., sìelajs ² ("Fähre") Nerft, sielajs Kokn. n. U., sielaviņš Kroppenhof bei Kokn., sielējs Warkl., Borchow, sìelejs ² Saikava, sielejs Sessw., Laud., Lubn., Stockm., sieleija Lubn., sielis (li. sielis ) Schujen, Ramkau (in R. mit iẽ ), (mit iẽ ) AP., Fehgen, Fehteln, ein kleines Floss; sielains, ein Holzfloss, darauf Weiber waschen Salwen n. Mag. IV, 2, 143, U.; sielājs, sielējs, die Gesamtheit der miteinander verbundenen Flösser (plenīcas) Bielenstein Holzb. 625: iet ar sielejiem Saikava, sielejus laist Laud., flössen. slīd bez air,iem egļu sielis U. b. 85, 74. siẽl(īt)is, ein kleiner Prahm AP., N.-Peb. Nach Leskien Nom. 275 zu siet "binden".

Avots: ME III, 858

silaîns "waldicht von grossen Balken" St.;in der Verbindung silaina zeme, die Walkerde Wid.

Avots: ME III, 838

skalaîns, sich spalten lassend, Risse, Spalten, Splitter habend; faserig U.: skalaiņa gaļa, faseriges, schlechtes Fleisch U. Zu šķelˆt.

Avots: ME III, 867

skarbalaîns, skarbulaîns U.,

1) splitterig
U., Wid.; zottig Wid., (skarbulains) Doblen, Schrunden, zerfetzt: skarbulainu (Var.: pluskutaiņu ) kazu vedu spruogainam bucītim BW. 18705, 1. skarbalaiņi lindraciņi 10204, 1;

2) scharf, rauh
(fig.): dzirdēja nepatīkami skaļi skarbalainā balsī aitu . . . blējam Janš. Dzimtene V, 15. skarbulaiņa balss, eine heisere Stimme U.;

3) sich nicht leicht spalten lassend, faserig:
skarbalaina malka Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 873

skārbalaîns: im Stichwort (ME. III, 879) ist ār durch ār zu ersetzen; ‡

2) kreischend, scharf (von der Stimme)
Frauenb. (mit âr ² ).

Avots: EH II, 504

skārbalaîns, splitterig: dravenieki skārbalaiņu (Var.: skabargainu, skabardainu, sknabatainu) dravi dūra BW. 30329, 1.

Avots: ME III, 879

‡ šķarbalains Frauenb. "krächzend, rauh (von der Stimme)".

Avots: EH II, 629

skarbulaîns, s. skarbalaîns.

Avots: ME III, 874

šķē̦laîns: škê̦laini ² (= šķēlēs sagriêzti) rāceņi Iw. šķê̦le̦ni ² (mit breiten Falten) brunči Seyershof. sūdus veda sķē̦laiņiem ("?") ratiņiem; tur uzauga kupli mieži šķē̦laiņām vārpiņām Tdz. 50058.

Avots: EH II, 633

šķē̦laîns Memelshof, (mit è̦ ² ) Saikava, gespalten, mit einem Spalt versehen: sievietei spalvainas luopu kājas un šķē̦laiņi luopu nagi LP. V, 396. šķè̦taini ² (in Schnitten geschnittene) kartupeļi Golg., Warkl.

Avots: ME IV, 32

‡ šķe̦m̃balains Ramkau, sich spaltend: š. zirnis ir tāds, kuo nevar izvārīt mīkstu; vāruot tas pārdalās uz pusēm.

Avots: EH II, 631

‡ šķe̦mbe̦lains "?": daža (scil.: egle) pārlauzta vidū, baltam ste̦mbē̦nam vien gaisā šķe̦mbe̦laini rē̦guojuot Austriņš Raksti VII, 101.

Avots: EH II, 631

šķè̦ndalains ² Lubn., = skabar̂gaîns: šķ. dēlis; šķe̦ñdalaini (= šķe̦ltnaini) zirņi AP.

Avots: ME IV, 27

‡ šķẽplains Kaugurciems "ātri atplīstuošs": paeglis ir š. Zu šķẽpele?

Avots: EH II, 633

šķẽ̦rbalains, krächzend, heiser, unrein (von der Stimme) Nigr.

Avots: ME IV, 33

šķe̦rbalaîns,

1): "skabargains" (mit e̦r̃ ) A.- Bergfried, Pēternieki, Ronneb., Widdrisch, Wrangelshof, (mit è̦r ) Serbig., Walk, (mit e̦r ) Kl.-Salwen, Meselau; zerfetzt (mit e̦r̃ ) Hofzumberge, (mit e̦r ) Mar., Smilt.

Avots: EH II, 631

šķe̦rbalaîns, šķe̦rbe̦lains,

1) mit vielen Splittern
Nerft: šķe̦rbe̦lainā lāviņas stūrī MWM. VIII, 597; šķe̦rbalains ² Schibbenhof, am untern Saum zerfetzt; šķe̦r̂be̦lains (schwer spaltbar, schwer zu behobeln) kuoks Jürg.; šķe̦rbalains "rissig, geplatzt" Roop, Sermus, N. - Wohlfahrt;

2) krächzend, rauh, heiser:
nav skaņa palikusi šķe̦rbalaina Hamlet 44. nuo rīkles bija sadzirdama šķe̦rbe̦laiņa skaņa Alm. ar ārkārtīgi šķe̦rbalainiem un če̦rkstuošiem pantiem LA.

Avots: ME IV, 28

šķẽ̦rbalains, ‡

2) "?": š. ir saskābis rūgušpiens, tāds kâ zieduos, kâ klučuos Ramkau.

Avots: EH II, 633

šķẽrbelains stenaen, Wandsen, splitterig: š-na grīda.

Avots: ME IV, 33

šķe̦r̃bulains, ‡

2) = šķe̦rbalains 1: š. kuoks.

Avots: EH II, 631

šķe̦r̃bulains Salis, krächzend, heiser: šķe̦rbulaina balss.

Avots: ME IV, 28

šķē̦rlaîns, splitterig Brasche, V.

Avots: ME IV, 34

*šķẽ̦rpe̦laîns (gesprochen: šķê̦rple̦ns) Dond., splitterig: šķērpe̦laina malka.

Avots: ME IV, 35

šķilaîns,

1): š. ("skabargains") kuoks Allend., Schwitten; šķilaina malka Allend.

2): šķilaini zirņi - auch Schujen, Wrangelshof š. (leicht spaltbar)
kuoks - auch Drosth. Erlaa, Gr.-Autz, Mar.; "sašķe̦lts tikai šķilās, bet nesasmalcināts" (?) Nötk.; hart, schwer zu zerhauen od. zu zerschneiden Schibbenhof: š. kālis, šķilaina malka.

Avots: EH II, 635

šķilaîns,

1) "?": šķilains lūzums A. Brigader Vizb. 82;

2) "kas nav miltains" Erlaa, Peb., nicht weich
Bershof; šķilaini zirņi Erlaa, Jürg., Erbsen, die sich beim Kochen in zwei Hälften gespalten haben Aachof, Sessw., Peb. šķilaina malka N. - Peb., grob gespaltenes Holz; šķilains kuoks N. - Peb., ein leicht spaltbarer Baum.

Avots: ME IV, 39

‡ šķimelains, schimmelfarbig: š. zirgs Salis; šķimelaiņa dzija Siuxt, Garn, das aus zwei verschieden gefärbten Fäden gezwirnt ist.

Avots: EH II, 636

skrimslaîns, s. skrimšļains.

Avots: ME III, 893

skrimstalaîns: "dzīslains, ciets, sīksts" Nötk.; skrim̃stalaiņa ir balsa rīkle Siuxt.

Avots: EH II, 510

skrimstalaîns, knorplig Vank.: skrimstalainas kapseles Konv. ² 1000.

Avots: ME III, 893

‡ skrulains, = skrul˜lains (?): ar savām skrulainajām peļastītēm A. Brigadere Dievs, daba, darbs 18.

Avots: EH II, 513

skrul˜laîns: auch Dunika, Janš. Līgava I, 400.

Avots: EH II, 513

skrul˜laîns, kraus V., lockig: skrul˜laiņi mati Ahs. n. RKr. XVII, 52. kas tā par skrullainu galviņu kâ jēriņam! Jaun. mežk. 18.

Avots: ME III, 899

‡ skrùzulains ² Sonnaxt, = skrũzaîns: skrūzulaini mati.

Avots: EH II, 513

slains, schwankend, beweglich Wid.: slàins ² (Warkl.) purvs, ein Sumpf, wo man einschiesst U. Seit Leskien Abt. 286 zu slìet gestellt; zur Bed. vgl. besonders li. šlýti "nach vom sinken", pašlýti "straucheln", zur Form - li. atšlainis "Erker", air. clóin "schief, ungerecht" und an. hlein "Felsvorsprung".

Avots: ME III, 913

smalains "harzig" Warkl.

Avots: ME III, 951

smaulains,

1): auch (mit àu ² ) Saikava.

Avots: EH II, 534

smaulains,

1) übermütig
(nebēdîgs);

2) sich beschmutzt habend
(mit aũ) Wolmarshof.

Avots: ME III, 955

sme̦lains: kuoks ir sme̦le̦ns, kad tas izskatās tāds brūnule̦ns Seyershof. zirgiem ir tādi smē̦le̦ni ("cieti un tumši") zuobi ebenda.

Avots: EH II, 535

sme̦laîns, harzig: sme̦laina malka Wolm., Ronneb.

Avots: ME III, 956

‡ smieklains, zum Lachen geneigt (?): dakteris kļuva uomulīgāks, runīgāks, smieklaināks Janš. Dzimtene II, 220.

Avots: EH II, 539

smulains, schmutzig Ar.

Avots: ME III, 969

smur̃gulaîns, rotzig, mit Rotz besudelt: puišam mute smurgulaina BW. 9703. smurgulains de̦guns Dünsberg.

Avots: ME III, 970

šņargalaîns, voll Nasenschleim U.

Avots: ME IV, 91

snaudalaîns, schlafmützig: miegalaiņa, snaudalaiņa... tava līgaviņa BW. 21971.

Avots: ME III, 973

snaudulains, =snaudalaîns: miegulaiņa, snaudulaiņa... līgaviņa BW. 21974 var.

Avots: ME III, 973

suoklaîns Wid., = suoklējs.

Avots: ME III, 1136

‡ šuôklains Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 72, šuôklas habend (?).

Avots: EH II, 660

I spalains: auch Sessw.

Avots: EH II, 545

I spalains, geschichtet, schichtweise gelagert: spalaina zeme, ungleicher, aus verschiedenen Erdarten bestehender Boden Druw., Lub., Fest., Stelp., Saikava.

Avots: ME III, 982

II spalains (unbelegt!); nuoauž... spalaiņu rumpaču Janš. Līgava I, 60.

Avots: EH II, 545

II spalains, spalaiņš BW. 25465 var., = spalaîns.

Avots: ME III, 982

spangulains, = spañgains 3: jāja . . . spangulainu kumeliņu BW. 32931, 7.

Avots: ME III, 985

spe̦ngulaîns, = spangulains: spe̦ngulaini kumeliņi BW. 32931, 4 var.

Avots: ME III, 989

spĩlains Grob. "?": spīlaina pļava. pa purviem tāds s. siens. Zu spīle 5.

Avots: EH II, 553

spraislaîns, gewölbt V.: spraislaini griesti, Schwibbogen V, spraislainas aliņas Vēr. II, 799. auss spraislainās alās 726.

Avots: ME III, 1008

I spràuslains ² Selsau "= spaļains": sprauslaini (labi neiztalināti, asi) lini Sessw., ("flockig") Segewold.

Avots: ME III, 1012

II spraũslains: auch (mit au ) Sermus.

Avots: EH II, 557

II spraũslains Grünwald "sich mit Speichel oder Rotz beschmutzt habend" (mit âu ) Nötk.

Avots: ME III, 1012

sprieslains, mit Gewölben versehen, gewölbt Wid.

Avots: ME III, 1022

‡ sprungulains, einem Knüppel ähnelnd (?): kuce̦ns ... ar savām sprungulaini īsajām kājām A. Brigadere Skarbos vējos 35. sprungulainu kazu veda, ... pliku veda tautu meitu B. Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S. 75.

Avots: EH II, 561

spùrgalaĩns: "Aps.," (zweimal) ME. III. 1031 zu streichen!

Avots: EH II, 564

spùrgalaĩns C., spurgalaîns Erlaa, spùrgulaîns ² Aps., Bers., spurgulaîns L., U., faserig, fluserig, zottig: spur galains pavediens Erlaa. spurgalaina aukla ebenda. spurgulains kuoks Aps., Bers.

Avots: ME III, 1031

spurgulaîns: uzklāt zirgam deķi, lai nav s., lai spalva stāv gluma (mit ur̃ ) Siuxt. spur̃gulaiņa dzija Frauenb., Kand.

Avots: EH II, 564

spurgulaîns, s. spurgalaîns.

Avots: ME III, 1032

staklaîns: guovīm ir stakle̦ni (šķe̦lti) nagi Seyershof. dzērvju strēķis ir staklans Salis.

Avots: EH II, 569

staklaîns, gabelig, zackig U.: bē̦rza staklainā sakne Etn. II, 77. aste . . . bezdelīgai staklaiņa LP. VII, 1185. ve̦lns grūda staklainuo sē̦tā, bet stakle iekaras sē̦tā LP. V, 91.

Avots: ME III, 1040

stāklains, mehrere Gabelungen habend; st. kuoks ("ar vairākiem stumbriem" N. - Wohlfahrt.

Avots: ME III, 1050

stērbelaîns: auch (stêrbele̦ns ² ) Seyershof.

Avots: EH II, 577

stērbelaîns Wid., stērbele̦ns Ruj., zerfetzt: stērbele̦ni svārki Ruj. se̦gts... stērbelainiem kankariem Bārda Zem. d. 219.

Avots: ME IV, 1063

stẽrķelaîns: stẽrķele̦ni (reich an Kraftmehl) milti Seyershof.

Avots: EH II, 577

stērķelaîns Wid., (mit Kraftmehl) gestärkt.

Avots: ME IV, 1063

stiglaîns U., quebbig, morastig.

Avots: ME IV, 1066

stiklaîns, ‡

2) "rūtains" Zvirgzdine: s. galdauts.

Avots: EH II, 578

stiklaîns, gläsern, glasartig Wid.: stiklainas acis Seifert Chrest. III, 2, 205; MWM. VI, 335. stiklains skats P. Ērmanis.

Avots: ME IV, 1066

strē̦balaîns "?": caur strē̦balainiem kuoku vainagiem V. Egl. A. v. J. 1899, S. 259.

Avots: ME IV, 1087

stre̦bulains, hastig, hitzig, schnell, unruhig: s. zirgs Roop, Schujen, Sermus, N. - Wohlfahrt, Odsen; s. cilvē̦ks Sawensee.

Avots: ME IV, 1085

strē̦lains: s. ("?") dūmu mutulis A. Upītis Laikmetu griežos II, 60. krūmi pārvilka strē̦lainas (streifige) ē̦nas pār lielceļu Arnis Andreja Salgala dz. un nāve 203. strê̦le̦ns ² gaiss, kad ir kâ stīgas (vertikālas mākuoņu svītras) gaisā Seyershof.

Avots: EH II, 587

strē̦lains "so wird der ferne Horizont beim Gewitter genannt, gestreift" U.

Avots: ME III, 1088

‡ *struõgulains, = spaļaîns (?): lini tik struõgule̦ni, ka nevar vērpt; kulstuot atstāti kauli iekšā Seyershof.

Avots: EH II, 592

strũglaîns Dunika, geschichtet U.; streifig Dunika: str. kartupelis, auguons, debess Dunika.

Avots: ME IV, 1097

strūklaîns,

1) geschichtet
U.: strūklaiņa siêna, eine geschichtete Felswand U.;

2) strahlig
V., streifig: strũklaiņām mākuoņām Janš. Dzimtene V, 59. sārtums... bija kļuvis strūklains un starains, tâ ka vaigu gali izskatījās it kâ sasprē̦gājuši 63.

Avots: ME IV, 1097, 1098

strungulaîns: putns, spalvas nuometis, ir s. Grünh.

Avots: EH II, 590

strungulaîns, mit strunguli ² versehen Naud., Gtünh.: zuosis vēl tik strungulainas, ka nav vē̦rts kaut Grünh.

Avots: ME IV, 1095

sūkalains,

1): auch (mit û ² ) Grenzhof n. FBR. XII, 16, (sûkalaiņš ² ) Siuxt.

Avots: EH II, 607

sūkalains,

1) zuviel Molken aussondernd:
slikts, sūkalains piens Etn. II, 163;

2) "?": sapulce, kur kādu sūkalainu graudu ņēma uz zuoba R. Sk. II, A.

Avots: ME III, 1131

sulaîns: s. ābuols Strasden. sulans (= sūkalains) piens Salis. taukao, sulainuo zāli pļaut Blaum. Raksti II ⁵ (1939), 239.

Avots: EH II, 602

sulaîns, vollsaftig: s. auglis. balss bija skaļa un sulaina J. R. VII, 122. sulât, -àju L., sulâtiês L., Spr., einen Saft, eine Feuchtigkeit von sich geben, langsam fliessen, tröpfeln U.

Avots: ME III, 1119

šūlaîns,

1) narbig, mit Narben, Striemen bedeckt
Wid.;

2) mit šūlas 3 bedeckt: kāds tur šùlains ^2, nu jau būs lietus Lind. (in Kurl.).

Avots: ME IV, 109

šuslaîns, mit šuslas versehen: šuslains kuoks Warkl.

Avots: ME IV, 107

‡ sviķelains Linden in Kurl., Saikava, sviķe̦lē̦ns Seyershof, mit Zwickeln versehen: sviķelainas zeķes.

Avots: EH II, 617

sve̦laîns Ermes, Wid., = sve̦luošs, sveļains: sv. gaiss, sals.

Avots: ME III, 1148

svè̦lains ² Odensee "= kvēlains": pagale vēl ir stipri svē̦laina.

Avots: ME III, 1153

svībulaîns: svībule̦ns lakats Seyershof.

Avots: EH II, 619

svībulaîns Aahof, Adl., (mit ì ² ) Adset, Lis., (mit ĩ ) Bauske, Nötk. "gestreift, mit länglichen Flecken, schattiert, braunu": man kazīte svībulaina, netiek balta vilnainīte BW. 25420, 1.

Avots: ME III, 1162

sviķalaîns, mit einer sviķele versehen: sviķalainus cimdus adu BW. 7251 (aus Wiezenhof).

Avots: ME III, 1157

tālaîns Spr., (mit â) Warkl., weit, in der Ferne wohnend: pasterīte saderēja tālainās tautiņās BW. 7783 var.

Avots: ME IV, 144

tē̦laîns, mit einem Bilde versehen U., bilderreich; (fig.) bildlich, anschaulich: tē̦lains pimberis U., ein Fünfer (Zweigroschenstück) mit einem Kopf (tē̦ls). tālumā iet mākuon[i]s aiz makuoņa tē̦lainā barā Duomas II, 1239. tē̦laina valuoda, anschauliche, bilderreiche Sprache.

Avots: ME IV, 170

tiẽme̦zglaîns N.-Bartau, uneben: tieme̦zglaina dzija, Garn, das stellweise zu dick, stellweise zu dūnn gesponnen ist.

Avots: ME IV, 211

tiêvgalaîns, tiêvgalîgs, mit einem dünnen Ende versehen, spitz: tievgalaini paaugstinājumi MWM. VI, 673 tievgalīga kaudze Jaunības Raksti III, 6.

Avots: ME IV, 215

tùolaîns: auch (mit ùo ² ) Mālup, (mit uo) PV., Wessen.

Avots: EH II, 709

tùolaîns Nötk., Serbigal, Smilt., (mit ùo ² ) Golg., Lubn., Meiran, Schwanb., Warkl., = tuols: tuolaina guovs, tuolains vērsis.

Avots: ME IV, 285

trejzìlaîns, mit drei Perlen versehen: trejzīlainu (Var.: trīszīļainu) gredzeniņu BW. 6396 var.

Avots: ME IV, 229

‡ trîszīlains BW. 6395 var. od. trîszīļains BW. 6396, = trejzìlaîns: t. gredzentiņš.

Avots: EH II, 696

trùopulaîns ² Gr.-Buschh., = truopains 1.

Avots: ME IV, 253

‡ trùmpulains ² Gr.-Buschh., = trùopulaîns2.

Avots: EH II, 698

truntulains, truntuluots, masericht VL. n. Ar.

Avots: ME IV, 247

tulaîns "?": tulainie vīri Latv.

Avots: ME IV, 258

ūbelaîns,

1) kolumbinfarbig
L., Bergm. u. U., (mit ù ² ) Kr.; (ein wenig glänzend) blaugrau Vīt. (mit ù ² ), Grünw.; (blaugrau und weiss Kr.-Würzau [ûbulaîns ² ]) gesprenkelt Ruhental (vom Gefieder der Vögel gesagt): ūbelaina vista Ruhental. ūbelainuo angļu dogu U. b. 110, 52;

2) "ar bārdiņu abās pusēs" Odsen, Saikava; ùbelaina ("ar pūkainām spalvām, piem. ap kājām") vista Odensee.

Avots: ME IV, 403

urbulains: urbulaiņa maize Blieden.

Avots: EH II, 714

urbulains, durchlöchert, porös: urbulaini māla puôdi Konv. ¹ 462.

Avots: ME IV, 302

‡ urskulains "der mit Koder am Halse behaftet" Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Koder").

Avots: EH II, 715

vē̦laîns,

1) spät, verspätet
Spr.;

2) "?" nu dziediet, lustējiet. vē̦lainās dze̦ltainītes! BWp. 169.

Avots: ME IV, 556

ve̦llaîns Schlehk n. FBR. VII, 37"?".

Avots: ME IV, 531

‡ verbelains "?": verbelainu kazu veda Tdz. 46089.

Avots: EH II, 771

viêngabalaîns, viêngabaligs*, aus einem Stück gemacht; einheitlich: ģē̦rbusies viņa bija... viengabalīgā apģē̦rbā Veselis Saules kapsēta 14.

Avots: ME IV, 658

viênsẽ̦klaîns,* einsamig: v. auglis Konv. ² 2607.

Avots: ME IV, 665

vill˜aîns, s. vil`naîns.

Avots: ME IV, 592

vīslaîns, nebelicht und regnicht U.

Avots: ME IV, 643

vîtuolaîns mit Weiden bestanden: vītuolaiņā sētiņā BW. 10412 var.

Avots: ME IV, 648

‡ vizlains, glimmerhaltig (?): merģelis v.

Avots: EH II, 791

vizulaîns, s. vizuļaîns.

Avots: ME IV, 632

žâklaîns: žāklaĩni zuobi (guovīm) AP.

Avots: EH II, 817

žâklaîns Erlaa, Gotthardsberg, Lennew., Schujen, Serben, Smilt., Uogre, žâkļaîns ² Frauenb., ästig, verzweigt; gegabelt: nuo zemes izlauzts ce̦lms ir par daudz žākļains Frauenb. uz žāklainiem mietiem pakārtā katliņā Latv., Druw., Sessw.

Avots: ME IV, 795

zâlaîns: auch Lng.: zâlaĩna ² (Unkrautsamen enthaltend) linu sē̦kla Iw.

Avots: EH II, 802

zâlaîns, grasig, reich an Gras U., Dunika, Jürg., Schnehpeln, Siuxt: pļavas bija zālaiņas MWM. VIII, 549. uz zālainiem ganekļiem Lapsa-Kūm. 172. ganās... uz zālaiņa pakalna LP. IV, 82. dusēt zālaiņās vietās Dünsb. Par. 74. zālaiņi salmi Frauenb. zālaina labība.

Avots: ME IV, 696

žarklaîns "starains" Schwanb., "žuburains" (mit ar̂ ) Adl.

Avots: ME IV, 789

zeģelains "= galviņains": zeģelaini lini Nerft.

Avots: ME IV, 702

žūlaîns,

1) striemig
V.; vgl. šūlains 1;

2) schmutzig, verunreinigt, befleckt (z. B. von Kleidern gesagt)
Erlaa.

Avots: ME IV, 836

zvārgulaîns, s. zvārguļaîns.

Avots: ME IV, 768

bā`rbaļains, bā`lains">rbalains, zerfetzt Burtn. Trik.

Avots: ME I, 273

birzuoklējs, birzūklējs Tirs., Plm., birzūklīgs, birzklains, im Birkenhain gewachsen; so wird genannt ein skuju kuoks, kas birzī audzis ir mīksts un lieliem augumu riņķiem; p. p. šī ir birzūklīga priede, tādēļ nede̦r baļķam Druw. Etn. II, 161, III, 166.

Avots: ME I, 300

‡ brukšļaîns, = ‡ lains">brukstalains: krūmainas, brukšļainas ganības Frauenb.

Avots: EH I, 245

bubuļaîns (unter bubulains): bē̦rnam bubuļaina piere Ahs.

Avots: EH I, 248

bur̂buļains, lains">burbulains, voller Wasserblasen: burbuļainas peļķes. burbuļaina upe BW. 27327.

Avots: ME I, 352, 353

burbulisks [?], mit Buckeln besetzt: burbuliski iemaukti L.; [bei Manz. dafür burbulains].

Avots: ME I, 352

‡ čaũklis Frauenb. "sapuvis, lains%20kuoks">praulains kuoks".

Avots: EH I, 286

ceļš (li. kẽlias), der Weg, die Strasse, die Bahn, die Reise: lielsceļš, lielceļš, die Land-, Heerstrasse; jūras c., der Seeweg; zemes c., der Landweg; ganu od. luopu ceļš, ein Weg, auf dem man das Vieh zur Weide trieb Etn. II, 99; kāju celiņš, ein Fussweg; krusta c. od. krustceļš, der Kreuzweg; ārceļš, liels, sānu, malas c., ein Nebenweg; meža c., ein Waldweg, Buschweg; kamanu, ziemas c., die Schlittenbahn, die Winterbahn; putnu, dūmu, n. U. auch salmu, gaišs c., die Milchstrasse; dūmu ceļš ist auch der Ausweg für den Rauch: par dūmu ceļu tuolaik nuosauca tuo caurumu jumta šķuorē, pa kuru dūmi mēdza ņemt ceļu nuo kurināmām vietām. dieva ceļi, Gottes Wege; ceļš kâ galds od. kâ dēlis od. kâ dzītars, von schönem Wege: grumbulains c. od. tāds ceļš kâ pa āža muguru. Als Subj.: ceļš iet nuost, die Bahn geht ab. kur tas ceļš iet? ceļš iegriezās mežā. nāves ceļš visiem jāstaigā. man ceļš jau pa kājām, ich muss nun schon fort. brauci līdz, būs īsāks ceļš. Als Obj.: kaķis aizdirsis ceļu, aus der Reise wird nichts; ceļu aizcirst od. aizkrustuot, grìezt, iemīt od. ieraut, nuolīdzināt, sataisīt, den Weg versperren, ausweichen, Bahn brechen, den Weg ebnen, bereiten; ceļu šķirt, Platz machen Ltd. 948; ceļu vest, den Weg weisen. Sprw.: kas ceļu aŗ, tas badu aŗ. vilkam mežā ceļu nerāda. kur tu skriesi, kad ceļu nezini. Im Akk. - Instr. od. mit der Präd. pa: Sprw. tādu ceļu nācis, tādu gājis. katrs iet savu ceļu, eig. u. fig., jeder ist bloss mit sich beschäftigt; lielu ceļu iet, eine grosse Strecke zurücklegen; jau pagāju lielu ceļu, nu ieraugu lielu ciemu BW. 13250,27; gaŗu ceļu iet,

1) eine grosse Strecke zurücklegen;

2) fig., verloren gehen:
gaļa aizgājusi gaŗuo ceļu LP. V, 204. lai te̦k tautu kumeliņš deviņiem celiņiem Ltd. 645. būtu gājis pa gudru ceļu, nerietu ne suns. [ej pa ceļu! Infl. n. U., mache, dass du fortkommst! ] Im Lok. od. in Verbindung mit Präp.: ceļā duoties, eine Reise antreten; [uz ceļu dzīt U., eine Fuhre verlangen, absenden. ceļā mest U., in den Weg legen.] uz ceļa od. uz ceļu tikt, vest, auf den rechten Weg kommen (sein Fortkommen finden), auf d. r. W. führen; nuo ceļa nuoklīst, vom Wege abirren; uz ceļu puosties, taisīties, sich zur Reise vorbereiten, anschicken. tas man pa ceļam, das kann ich unterwegs besorgen. Genitivverbindungen: [ceļa jūtis (in Serbigal: ceļūtes), ein Scheideweg]; ceļa laiks, die Schlittenbahn: kad zeme sasalusi un mē̦re̦na kārta sniega sasnieg, tad iztaisās labs ceļa laiks Ahs. [ceļa stãkle, der Kreuzweg Trik.]; ceļa vīrs, ein Wandersmann U.; ceļa nauda, Reisegeld; ceļa māte VL., die Göttin der Reisenden. Demin. celiņš,

1) ein kleiner Weg, der Pfad, Gang:
viņš izlzīs dārzuos celiņus. kāju celiņš, der Fusspfad;

2) der Scheitel:
celiņu šķirt, Scheitel machen, scheiteln;

[3) der Teil eines
klâjums (od. metiens), den zwei Personen dreachen Alt - Ottenhof. Zu gr. χέλευϑος "Weg"; vgl. dazu auch Bezzenberger BB XVI, 241, Pedersen KZ. XXXVI, 322, Sommer Balt. 243, Būga Aist. St. 208, Prellwitz Wrtb. ² 215, Boisacq Dict. 431 und Reichelt IF. XL, 67.]

Kļūdu labojums:
pagāju = pajāju
jāizmet (zu streichen ist):tie aizgāja garus ceļus BW. piel.2221,5.
ein Wandersmann = ein mit einer Fuhre gehender Wandersmann

Avots: ME I, 371

če̦rvuļains, [če̦rvulains Erlaa, Druw., Lasd., Adsel, Pabbasch, Widdrisch, = čer̂veļains 1 Morizberg, Roop, Schujen, Wenden, AP., Mar., Kokn., Posendorf, Fehteln, Ruj.]: če̦rvuļainas be̦kas (anderswo ķēvju pupi genannt); [če̦rvuļaina miza Sessw., Schwaneb., Bers.; če̦r̂vulains Peb., schief und krumm gewachsen].

Avots: ME I, 410

čìnkurains ^2, činkulains Bers. [vgl. cinkulis], knorrig, hümpelig, buschig, abgelumpt: činkuraini viesi BW. 19766.

Avots: ME I, 413

cirmitains [Stuhrh.], U., [cìrmitains Jürgensburg, cìrme̦nains C., cìrmeņains ² Lis., cìrmulains ² Domopol], cìrmuļains Smilt., wurmstichig; ja Jē̦kaba, Annas dienā jeb Labrencī iet kartupeļus vilkt jeb ravēt, tad kartupeļi tiekuot cirmuļaini Etn. IV, 91.

Avots: ME I, 386

cĩrulis, [cīrvulis Lng.], cīrvulis Manz., cĩrvels Dond., [gen. s. cīrvēa BW. 24133, 4 var. (aus Sassm.)], die Lerche: cīrulis dzied, ļivina, vīturuo. Sprw.: kur cīrulis mē̦sluo, tur cīrulis pļauj. ce̦kulains od. sūdu cīrulis, Haubenlerche, cīrulītis als Liebkosungswort: vīriņ, manu cīrulīti BW. 9397. [Li. dial. cyrulỹs vielleicht ein Kuronismus (neben echt li. vyturỹs od. vieversỹs; unklar is das Verhältnis zu finn. kirvi "Lerche". Im Übrigen wohl eine Lautnachahmung; vgl˙sloven. čiriti "zirpen", r. чири́кать "zwitschern, zirpen", bulg. чурулига "Haubenlerche".]

Avots: ME I, 391, 392

[čīsla Wessen "malku šķeļuot plīšanas šķērslis; tauku lē̦na"; vgl. cīsla und čīpsla, čīpslains.]

Avots: ME I, 416

‡ čûkšļains ² Grobin, = lains">čùkslains.

Avots: EH I, 298

dagls, s. daglains.

Avots: ME I, 430

de̦gle̦ns Seyershof, = lains">de̦glains 3: d. lācis.

Avots: EH I, 313

[dripains, dripe̦lains, uneben (vom Gewebe) Lub., Fest.]

Avots: ME I, 499

drupaîns, lains">drupaklains, drupalaîns, bröckelig: drupalains akmens Konv. ² 1279.

Avots: ME I, 504

[dusuļaîns Preekuln, fortwährend hustend; vgl. dusulains.]

Avots: ME I, 522

I gàiss (li. gaĩsas "Lichtschein am Himmel"),

1) die Luft:
mitrs, smags, jauks, mīlīgs, spirgts gaiss. gaisa ceļš U., die Milchstrasse. ej pa gaisu, geh in die freie Luft; auch: geh zum Kuckuck. gaiss viņas visas var sazināt (Weiss der Kuckuck) Vīt. 66. lietus gaiss od. gaisi, von Regen geschwängerte Luft, Wolken: šķir, dieviņ, lietus gaisu! BW. 18157. visapkārt lietus gaisi, vidū saule ritināja 1046;

2) die Atmosphäre:
kad gaiss svītraini nuovilcies ar mākuoņiem, tad lini jāsēj Etn. II, 73. tupeņi jāmanās tad stādīt, kad gaiss ābuolains nuo mākuoņiem Etn. II, 74. gaiss apmācies Mag. V, 153;

3) die Wolke:
nelabs gaiss, eine unheilverkündende Wolke Spr.;

[4) das Wetter:
gaiss gruozās od. (Mag. V, 153) pārmijas, die Luft, das Wetter ändert sich. bargs g., vē̦tras gaiss Mag. V, 153. labs gaiss. kuo dara gaiss? was macht das Wetter? Manz. 10 Gespr.;]

5) gaiss, die Luft, zur Bezeichnung des Flüchtigen, Nichtigen:
es nezinu ne˙kādu gaisu nuo mājām iešanas, ich weiss nichts davon, dass ich nach Hause gehen soll Grünh. nuo visa gaisa runāt, Grosartiges, Unglaubhaftiges erzählen Ar. [gaisa grābējs U., jem., der seine Erzählungen aus der Luft greift (in Salis dafür: gaisp grābeklis). gaisa cilvē̦ks, ein leichtsinniger Mensch Golg.] iešāvies paduoms galvā tīri kâ nuo gaisa Upīte Medn. laiki 70;

6) gaisā,

a) in die Luft, in die Höhe:
ienaidnieki spridzinājuši pili gaisā. dzirkstelītes gaisā lēca Ltd. 892. māte spē̦ruse aiz dusmām zemes gaisā. guovīm aste gaisā un nu tik bizuot! So auch im Lok. Pl., oft mit dem verstärkenden Gen.: dubļi sprāgst gaisu gaisuos;

b) gaisā būt, ausser sich, ausser Fassung sein:
tē̦vs tuo zināt dabūjis, skaidri gaisā LP. IV, 23. nu pamāte bija gaisā III, 65;

7) maisā vai gaisā, sagt man, wenn jemand überlegt hat, was zu tun ist
Etn. II, 110. patiesi vēl nezināju, kur izšaušu - vai gaisā, vai maisā Stari II, 449;

8) pa gaisu gaisiem, in alle Winde:
tad pe̦lnus izkaisiet pa gaisu gaisiem Asp. eita jūs pruojām pa gaisu gaisiem, zum Kuckuck! Pump. gaisu gaisumis, in Verwirrung Ronneb. Zu gàišs.

Avots: ME I, 587

[grè̦mzdaîns PS.], gre̦m̃zde̦laîns, [grè̦mzde̦lains N. -Peb.], voller Saft, voller Splint : gre̦mzde̦lains bē̦rzs K.

Avots: ME I, 649

grumuļaîns, = lains">grumbulains: grumuļains kuoka ce̦lms MWM. XI, 288.

Avots: ME I, 665

ìepeldêt, intr., herein -, hineinschwimmen; auch von geschmeidigem flinkem Hereinkommen: sulains iepeldēja kâ spīkstulis A. XX, 803.

Avots: ME II, 50

‡ juceklîgs Frauenb. u. a., = lains">juce̦klains.

Avots: EH I, 565

[klan̂caîns ² Arrasch, = lains">gabalains: kl. piens.] klañcaîns, nicht überall aufgekeimt: klancaina labība Kav. [Vgl. klancis.]

Avots: ME II, 212

krẽšļains, s. krē̦slains.

Avots: ME II, 277

krevaîns, [kre̦vains Warkl., krevains C., Lis., N.-Peb.], kreveļains [Gr.Essern, Prawingen, Sessau, Grünh., Salisb., Fehteln, Siuxt, Hofzumberge, Brandenburg], lains">kre̦vulains Vēr. II, 1335, grindig, schorfig, uneben, rauh, mit grober, unebener Rinde bedeckt: kreveļaina āda, miza. luogs bij aizsalis biezu, kreveļainu le̦dus kārtu Vēr. II, 426. kreveļaini bē̦rzi Jauns. Duomas II, 1369. kreveļaini kartupeļi Serben.]

Avots: ME II, 274

krimšļaîns Wid., = lains">krimslains.

Avots: ME II, 279

‡ kuñguļains Salis; Trik., = lains">kungulains.

Avots: EH I, 675

I lẽ̦pa, [lê̦pa Kr.], ļē̦pa Peņģ.,

1) [lè̦pa ² Mar., ļē̦pa Alswig], die Pfote [Infl. n. U.]: čuči, guli, lāča bē̦rns, platajām lēpiņā! BW. 2105, 5 [aus Mar.];

2) [lẽ̦pa Bl.], Huflattich (tussilago farfara) Mag. IV, 2, 89; baltās lē̦pas, Seerose (nymphaea); dze̦lte̦nās lē̦pas, [lẽ̦pu lapas Arrasch, Ruj.], Teichrose (nuphar) RKr. II, 74. baltās lē̦pas un dze̦lte̦nās lē̦pas duod guovīm, kad viņām slikts, sūklains piens Etn. II, 163; mazās lē̦pas, Froschbiss (hydrocharis morsus) RKr. II, 72; mazā ūdens lē̦pa, Laichkraut (potamogeton natans) Mag. IV, 2, 28. Zu lēpe.

Avots: ME II, 461

‡ liẽlkaũlīgs Ramkau, = lains">liẽlkaũlains: l. ābuliņš.

Avots: EH I, 755

liẽlkaũls U. "starkknochig; grosser, starker Mensch [* liẽlkaũlis?], grosses, starkes Pferd"Erlaa; lielkauli (?) lini, [lìelkàuļu ² lini Sessw., Fest., Kalz.], grobfaseriger Flachs, ="rupji auguši (grobstengelig?) lini Lub., Aps. [liẽlkaũlis, jem. von grossem Wuchs; eine grobfaserige Pflanze: sarkanais ābuoliņš ir lielkaulis od., (N. - Peb.) liẽlkaũlains Neu - Wohlfahrt; "Klee, den man zu spät gemäht hat, und der deshalb zu hart ist" Mar.]

Avots: ME II, 499

liêls,

1) [bei Manz. Lettus lielis (li. lielis Miež.), lielas (?) kauls], das Schienbein, die Wade; der Fuss (pars pro toto):
liksim od. laidīsim lielus vaļā! wollen wir uns aus dem Staube machen;

2) zābaka liels, der Stiefelschaft;

3) [egles liêls "nesamērīgi liela izaugusi kuoksnes viena puse" Trik.; "egles stumburs" (?) Morizberg; egles liêls ² "tā egles puse, kur gadskārtas lielākas, cietas, iesarkanas" Stenden, Wizenhof; "die der Sonne zugekehrte, härtere und rötliche Seite einer Fichte"
Wirginalen; "ja egle aug purvainā vietā nepareizi apgaismuota, tai saules pusē ruodas lielas un rupjas gadskārtas, bet pretējā pusē sīciņas; šādu, grūti zāģējamu, trauslu (egles vai priedes) augumu sauc liêlu" N. - Peb., Gudenieki]; die härtere Seite der Nadelbäume: skuju kuokiem, sevišķi eglēm, vis˙vairāk purvā augušām, vienuoss sānuos kuoks ir cietāks, pabrūns un biezākām augumu kārtām, pret pūšanu arī izturīgāks, tuo sauc par liêlu Druw. Etn. II, 161, Golg., AP., Etn. IV, 130; ["liêls kuoks Selsau, = lielains kuoks". - Wenigstens in den Bed. 1 u. 2 das substantivierte liẽls; zur Bed. vgl. li. leilas; vgl. auch Grünenthal Изв. XVIII, 4, 139 und AfslPh. XXXVIII, 138. Der Bed. 3 liegt wohl zunächst die Bed. "Wade" zugrunde].

Avots: ME II, 502

‡ màlâts ² Skaista n. FBR. XV, 51, = mãluôts 1 (unter mãlains): m. kalniņš.

Avots: EH I, 790