Paplašinātā meklēšana

‡ bašlaks Rutzau, bašļaks Dunika, bašļiks OB., bašļuks Kal., eine Kapuze. Aus r. башлы#к dass.

Avots: EH I, 206

šlaka, s. šļaka.

Avots: ME IV, 58

šlakāns: "ein fauler Mensch; ein fetter, ungehorsamer Hund" Kalz.

Avots: EH II, 642

šlakāns, s. šļakāns.

Avots: ME IV, 58

šlakât Warkl., = šļakât: viļņi šlakā pret krastu.

Avots: ME IV, 58

šlakata Arrasch, Schwanb., s. šļakata.

Avots: ME IV, 58

šlakdraņķis Lind., n. U., šļakdraņķis Wid., Schlacken(wetter), = slapdraņķis, šlak- aus d. Schlacken.

Avots: ME IV, 58

šlakuôt Lasd., die Segel wendend fahren. Vgl. šļaka II 6.

Avots: ME IV, 59

šlakstîtiês Vēr. II, 603, = šļakstīties: bangas pāri par malām šlakstās Vēr. II, 387.

Avots: ME IV, 58

šlaukstitiês Etn. Il, 129, = šļaukstîtiês: visi šlaukstās un gul Latv.

Avots: ME IV, 59

izlakstît (li. išlakstýti), intr., von einem Ort, Aste auf den andern springen (von Vögeln): es jau nevaru tâ izlakstît kâ tu Sessw. Refl. - tiês, zur Genüge springen, charmieren: puiši gar meitām labi izlakstās.

Avots: ME I, 762

nùošļakstêt, ‡ Refl. -tiês, = nùošlakstêt: svieda ... bluķi ūdenī, ka nuošlakstējās vien Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 94.

Avots: EH II, 95

slacinât (li. -šlakinoti bei Bezzenberger BGLS. 330, šlãkinti "spritzen; sprengen"), freqn. zu slacît,

1) tr., nass machen, besprengen
U.: lietus nāca, nu tas mani slacinās (Var.: slapinās) BW. 14178 var. sviedriem slacinātuo pieri Vēr. I, 1164. vaidziņu ar asariņām slacināt Gesangb.;

2) intr., fein regnen
U.: pret rītu sāk slacināt A. v. J. 1898, S. 350. Refl. -tiês, sich besprengen.

Avots: ME III, 912

I šļaka,

1) = slaka, šļakata: viļņu šļakas Stari II, 732. putas un ūdeņa šļakās JR. VII, 65. saltas šļakas līst gar vaigiem MWM. XI, 223;

2) auch šlaka, Schlackenwetter
U.

Avots: ME IV, 61

II šļaka U., šlaka U.,

1) der Schlag, die Apoplexie
U., (mit šl-) Lasd., (mit šļ-) Serbigal;

2) der Pendel
U., (mit šļ-) Dunika, Serbigal, (mit šl-) Lasd.;

3) der Schlag (die Abteilung) des geteilten Waldes
U., (mit šļ-) Dunika, Stürzenhof, (mit šl-) Lasd.;

4) die Art das Geschiecht
(mit šļ-) Serbigal;

5) die Farbe im Kartenspiel
(mit šļ-) Dunika;

6) das Wenden des Segels
Lems. und Salis n. U., (mit šl-) Lasd. Aus dem Deutschen.

Avots: ME IV, 61

šļakans,

1) = šļagans (zum k vgl. ļe̦kans), nicht straff Saikava, Warkl.; schwer (mit šl-) Schwanb.: šļakans vē̦de̦rs Warkl. šļakans valgs Saikava. šlakans maiss Schwanb.;

2) šļakans, s. šļakāns 1.

Avots: ME IV, 61

šļakāns,

1) ein grosses, feistes und schweres Lebewesen
C., Druw., Lubn., N. - Peb., Saikava, (šlakāns) AP., Bers.; etwas Schweres überhaupt (šļakans) Bilsteinshof n. Etn. II, 50, Druw.; "liels un lempīgs" Sessw.: viņam ir izaudzis puika kâ šļakāns Druw. zaķis kâ šļakāns N. - Peb. kuoks ilgi ūdenī gulē̦dams ir palicis smags kâ šļakans Bilsteinshof n. Etn. Il, 50. ābuoli izauguši lieli kâ šļakāni Druw. burkāni, bietes, griežņi, tupiņi lieli kâ šļakāni ebenda; šļakans U., ein fetter, stämmiger Junge;

2) jem. mit langen Beinen
Warkl. Vgl. šļokāns.

Avots: ME IV, 61

šļakata Bers., Bershof, C., Ermes, Fest., Golg., Lennew., Lub., Lubn., Mar., Nötk., Siuxt, Smilt., Schwanb., šlakata, šļakate Saikava, der Tropfen, der Spritzer, der Strahl (einer Flüssigkeit): ūdens šļakatas, kas atsitas Bers. u. a. ūdens šļakatas nuošļakatājās pa gaisu Kleinb. st. 10 (ähnlich MWM. v. J. 1896, S. 919). nuo visas šalts mani ķēra tik neliela šļakata Fest. baltas putas pār galvu man šlakatas šļāc Sudr. E. (meiča) krita... baseinā, un šļakatas uzmirdzēja gaisā Veselis Tīrumu ļaudis, kamē̦r līķis mājās, nedrīkst velēties, juo šļakatas krītuot līķim ģīmī BW. III, 3, 862. zapts nuogāja (izlija nuo trauka) šļakatēm Saikava.

Avots: ME IV, 61

šļakdraņķis, s. šlakdraņķis.

Avots: ME IV, 62

slakstît (li. šlakstýti "mehrfach spritzen") Warkl., = slacît. Refl. -tiês, spritzen (intr.): ūdens vārījās tik stipri, ka slakstījās uz grīdas A. XX, 838.

Avots: ME III, 914

uzslakstît (li. užšlakstýti "hinaufspritzen"), = uzslacît: u. kam ūdeni virsū.

Avots: ME IV, 379