Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ģeņģe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ģeņģe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (20)
atģeņģerēt
atģeņģerêt, zurück-, hertaumeln: šis (nuo spēriena) atģeņģerēja vairākus suoļus atpakaļ Daugava 1928, S. 995.
Avots: EH I, 144
Avots: EH I, 144
ģeņģe
ģeņģelēt
ģeņģerēt
ģeņ̃ģerêt, -ẽju, ģeņģeŗuôt,
1) einen Pass gehen
St.;
2) ģeņģeŗuôt Ramelsh., Druw., Bewersh., intr., gängeln, unsicher, strauchelnd gehen, taumeln:
mazs bē̦rns ģeņģeŗuo, kad mācās iet. piedzēris cilvē̦ks ģeņģerē A. XIII, 81. tev kājas vairs negrib klausīt, ģeņģeŗuo kâ dzē̦rušam MWM.;
3) sich unruhig gebärden, sich tummeln:
jau tie rati šķībi tē̦k, vēl tas āzis ģeņģerēja BW. 23316, 8; so auch refl. -tiês: kuo tu tur ģeņģeŗuojies, ka neesi mierā A. XIII, 81;
4) tr., jem. gehen lehren, jem. Beine machen:
gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi ģeņģerēšu BW. 23316, 8.
Avots: ME I, 696
1) einen Pass gehen
St.;
2) ģeņģeŗuôt Ramelsh., Druw., Bewersh., intr., gängeln, unsicher, strauchelnd gehen, taumeln:
mazs bē̦rns ģeņģeŗuo, kad mācās iet. piedzēris cilvē̦ks ģeņģerē A. XIII, 81. tev kājas vairs negrib klausīt, ģeņģeŗuo kâ dzē̦rušam MWM.;
3) sich unruhig gebärden, sich tummeln:
jau tie rati šķībi tē̦k, vēl tas āzis ģeņģerēja BW. 23316, 8; so auch refl. -tiês: kuo tu tur ģeņģeŗuojies, ka neesi mierā A. XIII, 81;
4) tr., jem. gehen lehren, jem. Beine machen:
gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi ģeņģerēšu BW. 23316, 8.
Avots: ME I, 696
ģeņģergailis
ģeņģeris
ģeņģeris
ģeņ̃ģeris, [ģèņģeris C.],
1) der Gänger, Passgänger
L., St., U.:
2) [ģeņ̃ģeris Behnen], ein unruhiges Kind; ein Abenteurer:
tas zē̦ns ir liels ģeņģeris A. XIII, 81. bagātnieka dē̦ls, labs ģeņģeris, puoš uz jūŗu LP. VI, 340;
3) der Fuss:
bet kad es šim devu - ģeņģeŗus vien pagrieza gaisā Saul.; der Instr. Pl. ģeņģeŗiem, im Passgang: tec, bērīti, ģeņģeŗiem! BW. 13288, 1. ģeņģeŗiem bēri laižu 13969. ģèņģeŗu-ģèņģeŗiem iet vai skriet, = iet vai skriet tâ kâ piedzēries Drosth. n. RKr. XV, 70. Aus d. Gänger.
Avots: ME I, 696
1) der Gänger, Passgänger
L., St., U.:
2) [ģeņ̃ģeris Behnen], ein unruhiges Kind; ein Abenteurer:
tas zē̦ns ir liels ģeņģeris A. XIII, 81. bagātnieka dē̦ls, labs ģeņģeris, puoš uz jūŗu LP. VI, 340;
3) der Fuss:
bet kad es šim devu - ģeņģeŗus vien pagrieza gaisā Saul.; der Instr. Pl. ģeņģeŗiem, im Passgang: tec, bērīti, ģeņģeŗiem! BW. 13288, 1. ģeņģeŗiem bēri laižu 13969. ģèņģeŗu-ģèņģeŗiem iet vai skriet, = iet vai skriet tâ kâ piedzēries Drosth. n. RKr. XV, 70. Aus d. Gänger.
Avots: ME I, 696
ģeņģeriski
ģeņģeriski; ‡
3) jauns zirgs ne̦s galvu ģeņ̃ģeriski ("= izslietu un sagrìeztü) Salis n. FBR. XV, 77.
Avots: EH I, 426
3) jauns zirgs ne̦s galvu ģeņ̃ģeriski ("= izslietu un sagrìeztü) Salis n. FBR. XV, 77.
Avots: EH I, 426
ģeņģeriski
ģeņģeriski, ģeņģerisku,
1) im Passgang;
tes, bērīti ģeņģeriski! BW. 13288, 1;
2) [ģeņ̃ģeriski Treiden], strauchelnd, wackelnd, unsicher, kopfüber:
tas ģeņģeriski aizgāja pruojām. tas ģeņģeriski ievēlās gultā Baltp. ja tu iesi ģeņģerisku, nebūsi mans arājiņš BW. 9610. viņs nuogāja ģeņģeriski lejā, sagt man, wenn jemand kopfüber von wo herunterfällt.
Avots: ME I, 696
1) im Passgang;
tes, bērīti ģeņģeriski! BW. 13288, 1;
2) [ģeņ̃ģeriski Treiden], strauchelnd, wackelnd, unsicher, kopfüber:
tas ģeņģeriski aizgāja pruojām. tas ģeņģeriski ievēlās gultā Baltp. ja tu iesi ģeņģerisku, nebūsi mans arājiņš BW. 9610. viņs nuogāja ģeņģeriski lejā, sagt man, wenn jemand kopfüber von wo herunterfällt.
Avots: ME I, 696
ģeņģerot
ģeņģes
ģeņ̃ģes,
1) die Gänge, Schraubengänge
(in Selb.: ģeņģi): mazās atslēdziņas ģeņģītes Purap.;
2) "kāju vai ruoku luocītavu kauli" Adsel n. A. XIII, 81: ja tev kājas ģeņģēs mesies, wenn deine Beine schlottern, wanken werden
BW. 9610, 5;
1) = eņģes Bers. n. A. XIII, 81, [Kokn.] Aus d. Gänge
entlehnt.
Avots: ME I, 696
1) die Gänge, Schraubengänge
(in Selb.: ģeņģi): mazās atslēdziņas ģeņģītes Purap.;
2) "kāju vai ruoku luocītavu kauli" Adsel n. A. XIII, 81: ja tev kājas ģeņģēs mesies, wenn deine Beine schlottern, wanken werden
BW. 9610, 5;
1) = eņģes Bers. n. A. XIII, 81, [Kokn.] Aus d. Gänge
entlehnt.
Avots: ME I, 696
ieģeņģerēt
ìeģeņģerêt, ieģeņģeruôt, unsicher, wankend hineingehen: e̦ze̦rā ieģeņģerēt Citu t. r. XIV, 38. istabā ieģeņģeruoja... veči ar jau iztukšuotu pusstuopu Latv.
Avots: ME II, 21
Avots: ME II, 21
izģeņģerēt
‡ izģeņģerêt, (Frauenb.) izģeņ̃ģeŗuôt, taumelnd, unsicher hinausgehen: kad Cīkstuoņa bij izgeņģeruojis Kaudz, lzjurieši 134.
Avots: EH I, 451
Avots: EH I, 451
noģeņģerēt
paģeņģerēt
paģeņģerot
‡ paģeņģeŗuôt, = ‡ paģèņģerêt (?): kungi drusku paģeņģeŗuodami staigāja Kaudz. Izjurieši 290.
Avots: EH II, 136
Avots: EH II, 136
pusģeņģeris
pusģeņģeris
1) ein halber Fuss:
cūkas pusģeņger[i]s BW. 31795, 5;
2) wer nicht gut zu gehen versteht
PS., Wolmarshof: pusmūžiņa vīriņš biju, pusgeņģeŗa kumeliņš BW. 13891.
Avots: ME III, 427
1) ein halber Fuss:
cūkas pusģeņger[i]s BW. 31795, 5;
2) wer nicht gut zu gehen versteht
PS., Wolmarshof: pusmūžiņa vīriņš biju, pusgeņģeŗa kumeliņš BW. 13891.
Avots: ME III, 427
uzģeņģelēt
uzģeņģerēt
uzģeņ̃ģerêt, uzģeņģeŗuôt, auf etw. (hinauf)taumeln, -straucheln (perfektiv): dzē̦rājs uzģeņģerēja uz ceļa. viņš uzģeņģeruo... biedriem gan˙drīz virsū Apsk. v. J. 1905, S. 415.
Avots: ME IV, 335
Avots: ME IV, 335
Šķirkļa skaidrojumā (5)
ģeņģis
ģeņģis "?": liela pulka ģeņģu jāja BW. 13441, 1; n. RKr. XVII, 22 ģeņģis, einer, der beim Gehen wankt (vgl. ģeņģeris, ģeņģerêt) [In Mar. seien ģeņģi Türhängen (enģes); in Kursiten u. Behnen ģeņ̃ģis "ein unartiger Junge", in Briņķi - "ein ungewandter Mensch".]
Avots: ME I, 696
Avots: ME I, 696
ģeņģīzeris
jeņģerēt
ķenkarķenkariem
ķenķerēt
ķèņķerêt, -ẽju, intr., ungeschickt, strauchelnd gehen Erlaa, Smilt. [Vgl. ģeņģerêt.]
Avots: ME II, 366
Avots: ME II, 366