Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'ģeņģe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'ģeņģe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizģeņģerēt

àizģeņ̃ģerêt, intr., weg-, hingehen: viņš aizģeņģerēja mājās B. Vēstn.

Avots: ME I, 29

atģeņģerēt

atģeņģerêt, zurück-, hertaumeln: šis (nuo spēriena) atģeņģerēja vairākus suoļus atpakaļ Daugava 1928, S. 995.

Avots: EH I, 144

ģeņģe

‡ ģeņ̃ģe Orellen, ein Knochengelenk: ple̦ca ģeņģē sāpe iesitusies. Vgl. ģeñģes 2.

Avots: EH I, 426

ģeņģelēt

‡ ģeņģelêt, = d˛ind˛alât (?:) čigāns savu čigānieti ar ģeņģelu ģeņģelēja BW. 33532 var.

Avots: EH I, 426

ģeņģeris

ģeņģeris,

2): ein Vagabund;
dauzuoņa Seyershof; ‡

4) wer taumelnd geht
(mit èņ ) AP.

Avots: EH I, 426

ģeņģeriski

ģeņģeriski; ‡

3) jauns zirgs ne̦s galvu ģeņ̃ģeriski ("= izslietu un sagrìeztü) Salis n. FBR. XV, 77.

Avots: EH I, 426

ieģeņģerēt

ìeģeņģerêt, ieģeņģeruôt, unsicher, wankend hineingehen: e̦ze̦rā ieģeņģerēt Citu t. r. XIV, 38. istabā ieģeņģeruoja... veči ar jau iztukšuotu pusstuopu Latv.

Avots: ME II, 21

paģeņģerot

‡ paģeņģeŗuôt, = ‡ paģèņģerêt (?): kungi drusku paģeņģeŗuodami staigāja Kaudz. Izjurieši 290.

Avots: EH II, 136

pusģeņģeris

pusģeņģeris

1) ein halber Fuss:
cūkas pusģeņger[i]s BW. 31795, 5;

2) wer nicht gut zu gehen versteht
PS., Wolmarshof: pusmūžiņa vīriņš biju, pusgeņģeŗa kumeliņš BW. 13891.

Avots: ME III, 427

uzģeņģerēt

uzģeņ̃ģerêt, uzģeņģeŗuôt, auf etw. (hinauf)taumeln, -straucheln (perfektiv): dzē̦rājs uzģeņģerēja uz ceļa. viņš uzģeņģeruo... biedriem gan˙drīz virsū Apsk. v. J. 1905, S. 415.

Avots: ME IV, 335

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (2)

ģenģergailis

ģeņģergailis, jemand., der anderen lästig ist, andere stört Ramelsh.

Avots: ME I, 696

ģenģeriski

ģeņģeriski, ģeņģerisku,

1) im Passgang;
tes, bērīti ģeņģeriski! BW. 13288, 1;

2) [ģeņ̃ģeriski Treiden], strauchelnd, wackelnd, unsicher, kopfüber:
tas ģeņģeriski aizgāja pruojām. tas ģeņģeriski ievēlās gultā Baltp. ja tu iesi ģeņģerisku, nebūsi mans arājiņš BW. 9610. viņs nuogāja ģeņģeriski lejā, sagt man, wenn jemand kopfüber von wo herunterfällt.

Avots: ME I, 696

Šķirkļa skaidrojumā (8)

ģenģerēt

ģeņ̃ģerêt, -ẽju, ģeņģeŗuôt,

1) einen Pass gehen
St.;

2) ģeņģeŗuôt Ramelsh., Druw., Bewersh., intr., gängeln, unsicher, strauchelnd gehen, taumeln:
mazs bē̦rns ģeņģeŗuo, kad mācās iet. piedzēris cilvē̦ks ģeņģerē A. XIII, 81. tev kājas vairs negrib klausīt, ģeņģeŗuo kâ dzē̦rušam MWM.;

3) sich unruhig gebärden, sich tummeln:
jau tie rati šķībi tē̦k, vēl tas āzis ģeņģerēja BW. 23316, 8; so auch refl. -tiês: kuo tu tur ģeņģeŗuojies, ka neesi mierā A. XIII, 81;

4) tr., jem. gehen lehren, jem. Beine machen:
gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi ģeņģerēšu BW. 23316, 8.

Avots: ME I, 696

ģenģeris

ģeņ̃ģeris, [ģèņģeris C.],

1) der Gänger, Passgänger
L., St., U.:

2) [ģeņ̃ģeris Behnen], ein unruhiges Kind; ein Abenteurer:
tas zē̦ns ir liels ģeņģeris A. XIII, 81. bagātnieka dē̦ls, labs ģeņģeris, puoš uz jūŗu LP. VI, 340;

3) der Fuss:
bet kad es šim devu - ģeņģeŗus vien pagrieza gaisā Saul.; der Instr. Pl. ģeņģeŗiem, im Passgang: tec, bērīti, ģeņģeŗiem! BW. 13288, 1. ģeņģeŗiem bēri laižu 13969. ģèņģeŗu-ģèņģeŗiem iet vai skriet, = iet vai skriet tâ kâ piedzēries Drosth. n. RKr. XV, 70. Aus d. Gänger.

Avots: ME I, 696

ģeņģis

ģeņģis "?": liela pulka ģeņģu jāja BW. 13441, 1; n. RKr. XVII, 22 ģeņģis, einer, der beim Gehen wankt (vgl. ģeņģeris, ģeņģerêt) [In Mar. seien ģeņģi Türhängen (enģes); in Kursiten u. Behnen ģeņ̃ģis "ein unartiger Junge", in Briņķi - "ein ungewandter Mensch".]

Avots: ME I, 696

ģenģīzeris

ģeņ̃ģĩzeris, geņ̃ĩzars PS.,

1) ein Werkzeug (Eisen), mit dem man Schraubengänge
(ģeņģes) schneidet;

2) ein Werkzeug zum Aufschraubchen des Mütterchens der Schraube;

3) ein steifer, unbändiger Mensch
Bers. n. A. XIII, 81.

Avots: ME I, 696

ķenķerēt

ķèņķerêt, -ẽju, intr., ungeschickt, strauchelnd gehen Erlaa, Smilt. [Vgl. ģeņģerêt.]

Avots: ME II, 366