Paplašinātā meklēšana

‡ àizmatalât Bers., Warhl. "hin-, weglauten".

Avots: EH I, 38

‡ apdrumstalât, bröckelnd bestreuen Selsau: a. galdu ar druskām.

Avots: EH I, 78

‡ aprumalât Trik., = aprumelêt.

Avots: EH I, 110

balâtiês Linden, = baluôtiês 1: dzijas liek uz sē̦tas, lai balājas.

Avots: EH I, 200

burgzdalât Fest., burgzdelêt Wid., = burgzdalas mest, burbulêt.

Avots: ME I, 353

‡ burzgalât, = burzgulêt: ūdinis burzgalā ar guni aplīk

Zbiór XVIII, 436.

Avots: EH I, 256

calât: sāk calāt ... plinti Pas. III, 366 (aus Dond.).

Avots: EH I, 260

[calât Dond., vielfach heben; wohl eine Kontamination von ce̦lât und *kalât (vgl. dzanât).]

Avots: ME I, 363

čalât (unter čaluôt): auch Spr., Wessen.

Avots: EH I, 283

I dandalâtiês, ‡

2) unartig sein (von Kindern)
Siuxt (mit añ).

Avots: EH I, 306

I dandalâties Nigr., mit einer Peitsche fuchteln.]

Avots: ME I, 437

II dandalâties, -ājuos, über Grüfte mühsam fahren U.

Avots: ME I, 437

‡ III dandalâtiês,

1) "?": kas pruot ar zirgiem d. Janš. Nīca 31 (ahnlich Mežv. ļ. II, 144 und 246). kas tur būtu par dandalāšanuos ir ar... čigāniem, ir žīdiem, kam visiem labi zirgi! Bandavā II, 379;

2) "rīkuoties" Trik. (mit añ).

Avots: EH I, 306

deivalât, in besoffenem Mute russisch und deutsch durcheinandersprechen U. Refl. deivaluoties, ausgelassen tanzen, sich wild gebärden Biel. n. U. Gebildet auf Grund von plattd. Deuwel "Teufel".

Avots: ME I, 453

dikalâtiês KatrE., auf einer Stelle hin- und hertreten: tā guovs mē̦dz slaucuot d.

Avots: EH I, 320

‡ drùopstalât ² Lubn., Prl., Saikava, Sessw., bröckeln (tr.), zerkleinern: d. maizi. druopstiņa: stikla d. (drupatiņa) Austrums.

Avots: EH I, 338

druoztalât, -āju, druoztelêt [Manz. Post. III, 119]. -ēju,

1) tr., hin und wieder ein wenig schnitzeln,
drāztelēt;

2) intr., schmettern, gut singen:
aili, manu skaņu balsi, kâ nuo viena alva lieta! citu meitu pulciņā druoztalāt druoztalāja BW. 313.

Kļūdu labojums:
313 = 373

Avots: ME I, 508

drumstalât, [drumslât Fest.], bröckeln Karls.: nedrumslā maizes!

Avots: ME I, 504

džandžalât, džañdžalêt Ahs., schlagen: čigāns džandžalāja zirgu Kalnz.

Avots: ME I, 563

džendžalât BW. 33532, = džandžalât.

Avots: ME I, 563

džindžalât, džindžalêt, mit einer Peitsche schlagen [Wid.], BW. 33532, 1.

Avots: ME I, 564

I gričalât, -āju, einen Schlitten mit der Siange auf dem Eise drehen Kurl. n. U.

Avots: ME I, 654

II gričalât, schlummen Hasenp. n. U.

Avots: ME I, 654

griečalât, -ãju, intr.,

1) schlummen
U.; [

2) auf dem Eise Karussell fahren
Wid., Bielenstein Holzb. 561].

Avots: ME I, 659

[ìecalât Dond., = iece̦lât.]

Avots: ME II, 5

‡ izčumalât KatrE., izčumaluôt Meselau, = izčuminât, aushülsen: i. uozuola zīles nuo čaulām. Refl. izčumalaôtiês Meselau, = izčauluôtiês: zirņi virdami paši izčumaluojušies.

Avots: EH I, 440

‡ izdandalâtiês,

1) "?": sāniski sē̦duot nevar ar diviem zirgiem i. Janš. Mežv. ļ. II, 142 (zur Bed. vgl. katra... dīda, dandalā un valda savu kumeļu ebenda 143);

2) "mit Gerausch, polternd heraus-, hinauslaufen"
Pankelhof;

3) "iztrakuoties, izbļaustīties (von Zigeunern)"
Frauenb.;

4) "in der Rede und in den Bewegungen zur Genüge Zigeuner imitieren"
AP.

Avots: EH I, 441

‡ izdruõztalât Frauenb., allzu fein zerspalten.

Avots: EH I, 443

‡ izdrum̃stalât Frauenb., = ‡ izdrum̃slât.

Avots: EH I, 443

‡ izmatalât Warkl., heraus-, hinauslaufen: i. pa vārtiem.

Avots: EH I, 465

‡ izpakalâtiês, hedicht werden (perfektiv) Auleja: kaî cē̦rt saiveņu (sc.: linu) uz ūdiņa, tiê tai šķieznīte atle̦c, izpakalājas galveņa.

Avots: EH I, 470

‡ izskârbalât ² Frauenb., zersplittern (tr., Bäume, Holz): zibens var kuoku i.

Avots: EH I, 479

izsūkalât, ‡ Refl. -tiês, sämtliche Molken absondern (perfektiv): krējums jau nuorūga un izsūkalājās ķērnītē Siuxt.

Avots: EH I, 484

[izsūkalât,

1) (mit ũ C., mit û ² Dond., Selg., Nigr.) = izsūlât 1;

2) izsũkalât Arrasch, izsũkaļāt (mit u) me̦du nuo šūnām Warkl. izsūkaļātu cigāru mutē turēt Jürg.]

Avots: ME I, 808

izte̦kalât: māte dienas un naktis priekš jums izte̦kalājusi Bergm. Saņ. spr. māc. 1795, S. 48.

Avots: EH I, 488

izte̦kalât, tr., durchtrippeln: bē̦rns izte̦kalā visas istabas. Refl. - tiês, zur Genüge hin und her laufen, trippeln: es izte̦kalājuos J. St.

Avots: ME I, 816

‡ izžārgalâtiês, izžārgalêtiês Dond., sich austollen: uzsien šūpuli bē̦rniem par laika kavēkli, kurā tie labi var izžārgalāties Dünsb. Apakš ziemassvētku eglītes III, 8. vai nebūsi diezgan izžārgalējies? Dond.

Avots: EH I, 498

jūgalât U., jûgaļât [Jürg.], Bers., Lub., jūgalêt Sessw., freqn. zu jûgt; ["ohne Geschick anzuspannen versuchen" Jürg.]

Avots: ME II, 121

kakalât: zur Etymologie vgl. Sehwers Unters. 45.

Avots: EH I, 575

kakalât, tr., verschwenden, leichtsinnig vertun Lind. n. Mag. XIII, 2, 54. [Bei Wid. dafür kakalêt.]

Avots: ME II, 137

[kalât "schwatze " Warkh.]

Avots: ME II, 140

‡ karmalâtiês "pīties" Grenzhof (Mežamuiža).

Avots: EH I, 589

ķaumalât Spr., = čaumaluot. [Mit hypernormalem ķ- statt č-].

Avots: ME II, 357

kuõžalât [Wandsen, kuôžaļât Lautb.], kuožļât Grünh., Grünw., [kuõžļât Līn.], kuôžļât ² Sassm., [Salis, kuôželêt ² Ruj.], kuožņât, -ãju, tr., freqn., wiederholt beissen, kauen: kuožalāt nagus Sudr. E. zuobiņiem nākuot, duod kuožļāt (kuodaļāt) saitītē uzvē̦rtu un kaklā pakārtu vilka kaulu, sudrabu (gre̦dze̦nu), dzintaru JK. VI, 56. lē̦ni viņš kuožļāja smilgu Niedra. baigums, saltums miesu kuožņā Latv. Refl. -tiês, sich, einander beissen, schuppen: abi meļņi kuožļājās Latv. kad zirgi tuvu cits pie cita piesieti, tad viņi kuožņājas.

Avots: ME II, 350

‡ krandžalâtiês Kurmene, herabhangen.

Avots: EH I, 642

kravalât, - ãju, rasch und deshalb unverständlich sprechen Kaul.

Avots: ME II, 264

‡ matalât Warkl. "laufen".

Avots: EH I, 784

nùobiktalât, tr., durchprügeln.

Avots: ME II, 761

nùočumalât, Refl. -tiês,

1): auch Druw.; ‡

3) = izšķiltiês 2: cālīši nuočumalājušies N.-Bergfried; ‡

4) "ar čaumalām apbirt" N: Bergfried.

Avots: EH II, 37

nùočumalât, [(Beern od. Bohnen) von Stielen od. Hülsen reinigen Bers.] Refl. - tiês,

[1) sich abschälen
Gr. - Buschhof, A. - Schwanb., Festen, fehsen, Praulen, Lub., Bers.]: nuočumalājās visa virsāda A. XV, 149. [rieksti jau sāk nuočumalāties Erlaa, Jürg. pupas vāruot nuočumalājas Peb., Lös., Sessw., Serben, Sermus;

2) "lagen, ungeschickt und resultatlos sich abmühen"
Naud.]

Avots: ME II, 771

nùosiẽkalât: nav mūsu māsiņa vairs vakarēja: jau tautu siekalām nuosiekalāta Tdz.47837 (ähnlich BW. 35482).

Avots: EH II, 85

nùosiẽkalât, tr., mit Speichel besudeln: drēbes. Refl. -tiês, sich mit Speichel besudeln.

Avots: ME II, 846

nùoskarbalâtiês, intr., abfasern, zerfetzt werden: svārki nuoskarbalājušies Etn.II, 177.

Avots: ME II, 847

‡ nùosūkalât Burtn., Hasenp., Sessw., nùosūkalinât, von Molken befreien: nuosûkalināts2 piens Iw. Refl. -tiês, sich von Molken befreien: nuosûkalājies2 piens Popen.

Avots: EH II, 93

‡ pacalât, ein wenig calât: pacalā labuo kāj[u]! BW. 718, 7 (aus Dond.).

Avots: EH II, 123

padruoztalât, ein wenig schnitzeln: malcienā pašķēpelēja un padruoztalāja iekuŗamuos Apsk. v. J. 1903, S. 281.

Avots: ME III, 18

‡ pakalâtiês Auleja, = ‡ pakaluôtiês: jē̦las dzijas aude̦kls cieši pakalajas Warkl. apnasāts kre̦kls pakalājas ebenda.

Avots: EH II, 139

‡ pasiẽkalât Dunika, hier und da Geifer (od. Speichel) hinterlassen: trakais suns arī te pasiekalājis.

Avots: EH XIII, 172

pìesiekalât, mit siekalas (Geifer) anfüllen od. verunreinigen.

Avots: ME III, 289

pirkalât, pirkaļât Wid., -āju "bei Kleinigkeiten aufkaufen" U.

Avots: ME III, 223

‡ *rumalât, zu erschliessen aus ‡ aprumalât.

Avots: EH II, 383

sačalât "zu murmeln anfangen ( загудѣть, зашумѣть; von einer Menge)" Spr.

Avots: ME III, 604

‡ sačunčalâtiês Kurmene, = satuntulêtiês.

Avots: EH XVI, 401

‡ sadruopstalât Prl., zerbröckeln (tr.).

Avots: EH XVI, 404

sadruoztalât, sadruoztalêt, sadruoztelêt, tr., zerspleissen, zerschnitzeln, (fig.) zerteilen: viņš jēdzienu saturu sadruoztalē Pūrs III, 84.

Avots: ME III, 615

sadrum̃stalât, s. sadrum̃slinât.

Avots: ME III, 614

‡ sakarmalâtiês "?": tâ iet, kad sakarmalājas ar kaimiņiem! Janš. Mežv. ļ. I, 319.

Avots: EH XVI, 415

sasiẽkalât, begeifern: bē̦rns sasiekalājis maizi. Refl. -tiês, sich begeifern Dunika.

Avots: ME III, 730

‡ saskarbalât,

1) zerfetzen, zerreissen (tr.) C.
(mit "àr"): s. drēbes, kuoku;

2) = saplîst 1 Dobl.: saskarbalājušas drēbes. Refl. -tiês C., = saplîst 1: drēbes vai kuoks var s.

Avots: EH XVI, 447

sasmir̃galât "dziju vērpt" Dond. sasmìrkt,

1) = sasmakt 2: ūdens linu mārkā sasmircis Saikava;

2) ganz nass werden:
kuoks sasmircis PS., Lis.; cilvē̦ks sasmircis C.

Avots: ME III, 739

‡ saspirgalât Dond., allzu fein zerspalten: nesaspirgalā malku tik smalki spirgalās!

Avots: EH XVI, 449

saze̦ñgalât Nigr., = sakuôšļât: izspļaudams nuo mutes saze̦ngalātu tabakas klumšķi Janš. Bandavā II, 433.

Avots: ME III, 795

siekalât, ‡

2) geiferod begehren:
tu vari s. (mit iẽ ), bet nedabūsi Frauenb. Refl. -tiês: kādu viņu biedru, kas viņam siekalājuoties ("?") bija atradis par iespējamu skatīties uz mani un savādi smīnēt Janš. Līgava II, 424.

Avots: EH II, 494

siekalât U., Brasche, (mit iê ) Kr., -ãju, siekaluôt Dr., refl. siekalâtiês Dunika (mit iẽ ), Sassm., Naud., speicheln, geifern U.: ēd, krusttē̦vs, nuoslauki muti, lai tavs krustdē̦ls nesiekalāja! BW. 1483.

Avots: ME III, 857

skā`rbalât C., sich zerfetzen, abgelumpt werden.

Avots: ME III, 879

‡ *skarbalâtiês, zu erschliessen aus nùoskarbalâtiês.

Avots: EH II, 502

sliẽkalât Karls., Arrasch, C., Refl. sliekalâtiês Meiran, geifern.

Avots: ME III, 938

smĩgalât N.-Bartau, smīgaļât N.-Bartau, fein und gleichmässig staubregnen (smildzinât).

Avots: ME III, 967

‡ *smir̃galât, zu erschliessen aus sasmir̂galât.

Avots: EH II, 538

smurgalât Bers., smur̃galêt C., L., besudeln, beschmutzen.

Avots: ME III, 970

šnar̃galât Bershof, eine Speise für andere (darin wühlend) unappetitlich machen.

Avots: ME IV, 88

‡ sniegalât BielU., etwas schneien.

Avots: EH II, 543

spur̃galât Arrasch, prusten.

Avots: ME III, 1031

spùrgalât C., fasern (intr.).

Avots: ME III, 1031

straipalât LKVv., Zachar. 12, 12, straîpaļât ² Bl., straipalēt Glück, L., U., straipelēt Glück Zachar. 12, 12; St., -ẽju, straîpuluôt ² Karls., straipùuôt LKVv., Wid., = streipuļuôt: kas ar kājam straipalē Glück Hiob 12, 5. viņa suoļi nestraipalēs Psalm 37, 31. brandvīnnieki... ar truoksni straipelē St. n. Plūd. Llv. II, 191. Zu streipuļuôt.

Avots: ME IV, 1081

‡ *sũkalât, zu erschliessen aus izsūkalât und ‡ nùosũkalât. Refl. -tiês ² Bixten, Irmelau, Jürg., Lemb., Siuxt, (mit ù ² ) Fehteln, Lubn., Mahlup, Molken aussondern: kreims (vai piens) sūkalājas.

Avots: EH II, 607

talât, ‡

2) = talêt II C.: aude̦kls talā. ‡ Refl. -tiês Ramkau, ausgebreitet bleichen (intr.):
te lini var t.

Avots: EH II, 665

talât Nötk., = talinât I.

Avots: ME IV, 126

te̦kalât: te viņa staigāj[u]se, te te̦kalāj[u]se Senkeviča Godi Vidus-Kursā, S, 150.

Avots: EH II, 674

te̦kalât L., U., te̦kalât N.-Schwanb., te̦kaļât Wid., -ãju, te̦kalê̦t Nötk., -ẽju, hin und her laufen, trippeln U.: bē̦rni jau te̦kalā N.-Schwanb. kad tas vēl te̦kalēja un skraidīja še apkārt A. v. J. 1896, S. 882. vecene te̦kalā priecīgi kurdama . . . krāsni R. Sk. II, 78. sāka te̦kalēt muižas ļaudis, te̦kalēja arī pagastē̦ni Purap. D. 212, 62. mušiņa... sāk te̦kalēt čakli pa Jurīša apse̦gu Purap. Kkt. 6.

Avots: ME IV, 158

uzcalât: wiederholtaufheben: malku, baļķus Dond.

Avots: ME IV, 320

uzdrumstalât,

1) aufbröckeln:
uzdrumstalāt maizi uz galda Arrasch;

2) ein wenig bröckeln:
uzdrumstalāt rāceņus KatrE.

Avots: ME IV, 326

‡ zẽ̦galât Perkunen, = zẽģelêt I 1.

Avots: EH II, 805

‡ apdrupinât,

1) = ‡ apdrumstalât;

2) ringsum bröckeln
(tr., perfektiv): a. maizes klaipu.

Avots: EH I, 78

braũkaļât, - alât, - āju, auch braũkalêt, - ēju, freqn., demin., hin - und herkarren, - fahren: abi iekāpa kuģī un iesāka braukalēt LP. VI, 504.

Avots: ME I, 325

čaluôt, čalât Karls., intr., schwatzen, plaudern, murmeln: visi iet smiedamies, čaluodami Vēr. II, 138. te̦k upīte čaluodama BW. 3254. Vgl. li. čãlyti "калякать".

Avots: ME I, 402

čaumaluôt, čaumalât, -āju,

1) tr., aushülsen, auskernen;

2) intr., ausfallen aus der Hülse
LKVv.

Avots: ME I, 406

druoztelêt (unter druoztalât),

1): ze̦lta zarus d. BW. 33627 var.

Avots: EH I, 338

‡ drumstelêt Warkl., = drumstalât.

Avots: EH I, 336

džìndželêt ² Kalz. n. Fil. Mat. 26, -ẽju, = džindžalât: čigāns savu čigānieti ar džindželi džindželēja.

Avots: EH I, 365

‡ ģeņģelêt, = d˛ind˛alât (?:) čigāns savu čigānieti ar ģeņģelu ģeņģelēja BW. 33532 var.

Avots: EH I, 426

izaluôt, izalât, -ãju, aushöhlen: šie kuoki bij baltuo skudru izaluoti Stari I, 341. kurmji izaluojuši visas pļavas.

Avots: ME I, 712

izbaluôt (unter izbalinât ), ‡

2) intr., ausbleichen:
rudzi izbaluo Seyershof. ‡ Refl. -tiês Segew., izbalâtiês Linden in Kurl., ausbleichen (intr.): drēbe izbalājās saulē un liêtā Linden.

Avots: EH I, 433

‡ izniecinât (li. išníekinti "entwürdigen"),

1) "ganz und gar verachten und vernichten"
Für. I;

2) = iznievât, izniekalât: preci bij izniecinājis Pēt. Av. III, pieliek., S. 35.

Avots: EH I, 469

‡ izte̦kalêt Oknist, = izte̦kalât.

Avots: EH I, 488

‡ izzaluôt Bers., Dubena, Prl., Saikava, izzalât Kaltenbr., = izzaļuôt: tre̦knā zemē izzaluojuši kartupeļi Bers. zirņi tamā laukā smagi izzalā Kaltenbr.

Avots: EH I, 497

jûgaļât (unter jūgalât): kuo tâ tur jūgaļās zirgus! (spottweise gesagt) BielU.

Avots: EH I, 568

‡ jûgât, -ãju,

1) = jūgalât: kuo nu tik ilgi jūgā, - nevar vien sajūgt! PV.;

2) = jûguôt 1 Saikava;

3) = jûguôt 2 Meselau, Saikava.

Avots: EH I, 568

kuõžļât (unter kuõžalât): auch Dunika, Frauenb., Kal., OB.: lūpas kuožļādams Janš. Dzimtene V. 124.

Avots: EH I, 689

krẽ̦puļuôt Smilt., = krẽ̦palât.

Avots: ME II, 276

pìesliekât Warkl., Bers., Kreuzb., pìesiekalât.

Avots: ME III, 292

pìeslienât, = pìeslekalât: p. drēbes.

Avots: ME III, 292

rumelêt U., Ronneb. n. RKr. XVI, 40, rumulêt Saikava, Aahof, Wid., -ẽju, rumulât, -ãju Warkl., tr., rummeln, hänseln L., mit Wasser begiessen beim Kohlpflanzen od. wenn zum erstenmal im Jahre etwas vorgenommen wird, wie Pflügen, das Vieh auf die Weide treiben usw. U.: tagad mēs tuo jaunuo arāju rumelēsim (rumulēsim A. XX, 508) Tirzm. 59. rīt izdzīs pirmuo reizi ganuos, tad ganu meitu rumulāsim Warkl. Refl. -tiês,

1) rumelêtiês Etn. II, 181, PS., rumulêtlês Friedrichswalde, rumalâtiês Planhof, einander mit Wasser begiessen, wenn zum erstenmal im Jahre eine Arbeit vorgenommen wird:
kad pavasarī kādu jaunu darbu dara, rumulējas Karls. zeltenes ar puišiem rumulejās, kad pirmrelz sāka luopus laukā dzīt Saul. Vēr. I, 1175. pirmuo reiz luopus ga-nuos dze̦nuot bij vispārīgi liela "ru-mulēšanās", aplaistīšanās ar ūdeni Etn. II, 98. šuovakar bija liela rumelēšanās jeb liešanās Janš.;

2) rumelêtiês, -ẽjuôs, sich im Kote wälzen (wie Schweine)
Wellig n. U.

Avots: ME III, 559

sadruostêt,

1) zerschlagen
Wandsen: dē̦lam tamē̦r stienis sadruostē̦ts vienuos ķimpuļuos LP. IV, 1;

2) sadruõstêt Jürg. "sabārt" Nötk., N.-Peb., Bauske, Paltemal, Vank.; (auch "sadruostīt") "sabārt, sapērt" Kokn.; sadruõstêt Siuxt, Wandsen, Kalleten, verprügein;

3) sadruõstêt Neuhausen, Doblen, = sadruoztalât: s. kuoku; "piegraizīt": tâ sadruostējis (istabu), kâ pagāns!

Avots: ME III, 615

sadrum̃slinât, sadrum̃slāt Dond., sadrum̃stalât, sadrum̃staluôt, tr., zerbrockeln, zerkleinern: bē̦rni sadrumslina cāļiem maizi Sassm. sadrumstalāt zemes gabalus MWM. X, 330. Refl. -tiês, zerbrockeln (intr.): garuoza sadrumstaluojas pulka gabaluos MWM. X, 94.

Avots: ME III, 613, 614

salāt Welonen, Dricē̦ni, Kreuzb., (mit à2) Gr. -Buschhof, = sabārt, salamāt; salât Gr. -Buschhof, Warkl., salât ² Bauske, intensiv anbellen: suns viņu salāja.

Avots: ME II, 668

smĩgaļât, höhnisch lächeln (smīnêt): man tāda pastāvīga smīgaļāšana nepatīk. nesmīgaļā par katru vārdu, kuo es runāju! Ahs. n. RKr. XVII, 53; s. auch smĩgalât.

Avots: ME III, 967

staigaļât (unter staigalât ): auch (mit aĩ ) Schnehpeln.

Avots: EH II, 568

staigalêt (unter staigalât): auch (mit ài ² ) Auleja, Gr.-Buschh., Kaltenbr., Kalupe, Lubn., Nerft, Oknist.

Avots: EH II, 568

‡ ste̦ñnâtiês Nötk., (mit e̦n ) PV., = siekalâtiês.

Avots: EH II, 577

straipaļât (unter straipalât): auch Manz. Post. ⁴ , pielik., S. 21.

Avots: EH II, 584

‡ *sũkaļât, zu erschliessen aus sasũkaļât und izsũkaļât (unter izsūkalât).

Avots: EH II, 607

‡ *sūkuļât, zu erschliessen aus izsūkuļāt (unter izsūkalât).

Avots: EH II, 608

‡ *sūkalinât, zu erschliessen aus ‡ nùosūkalinât (unter ‡ nùosũkalât).

Avots: EH II, 607

takarât, -ãju U. (unter te̦kalât), hin und her laufen, trippeln; mit hochle. a aus e, in der Wurzelsilbe?

Avots: ME IV, 126

te̦kalêt (unter te̦kalât): auch Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 674

te̦kanât U., = te̦kalât.

Avots: ME IV, 158

te̦kulêt, = te̦kalât: sāka cūkas te̦kulēt BW. 29146.

Avots: ME IV, 159

te̦kuļuôt, = te̦kalât: tam te̦kuļuojis mazs sunītis līdz Etn. III, 92; LP. VII, 540.

Avots: ME IV, 159

uzdruskât, = uzdrumstalât: kas te maizi uzdruskājis uz galda? Dunika.

Avots: ME IV, 326