Paplašinātā meklēšana

aķīls: auch Bers., Vīt.: viņš jau kâ nagla tev katrā vietā ir aķīls - kâ pie uzstāšanās, tâ arī runā un darbuos. Mit ī zu lesen auch in den Zitaten aus A. und Ar.

Avots: EH I, 67

aķīls, auch aķils (das li. akýlas, aufmerksam), vorsichting, pfiffig, gewandt, flink: maza bija, bet aķīla (Var.: aķila, aķile) BW. 10282; 29917. aķila kalpu sieva iet kā adata A. XVI, 366. aķilai meitiņai dzīvuot ceļa maliņā Ar. 1027. Auch atķīls [Dazu als Substantiv ein aķīlis: gudrijam cauni dzīt, ačīļam vāverīti (mit hochle. č aus ķ) BW. 30463, 1 (aus Selburg)]. - Etn. III, 129 aķils, ein Schafsbock.

Avots: ME I, 66

atķīls, behend, geschwind Manz., gewandt Sessw., aufmerksam: lai ikkatrs cilvē̦ks atķīls ir dzirdēt Jak. 1, 19. atķīls kumeliņš (Var.: aķils) BW. 9699 Zirau. [Wohl eine Umdeutung des entlehnen (aus li. akýlas) aķīls.]

Avots: ME I, 170

cīls, Lebenskraft (von kleinen Kindern gesagt) Autz n. BielU.

Avots: EH I, 276

‡ ĩls PlKur., = ĩle̦ns.

Avots: EH I, 500

īls, stockfinster Neik. n. U. [Wohl zu slv. ilъ "Schlamm", gr. ἰλύς (mit langen Vokalen) "Schlamm", εἰλύ· μέλαν Hes.; s. Bezzenberger BB. XXVII, 164, Trautmann Wrtb. 103.]

Avots: ME I, 836

mīls: auch (mit ì ² ) Kaltenbr. n. FBR. XVII, 75, Warkl. n. FBR. Xl, 102: es redzēju savu mīlu aiz e̦ze̦ra ecējuot Tdz. 40831.

Avots: EH I, 822

[mīls Bers. "lieb".]

Avots: ME II, 645

‡ rīls (??) Kacēni, = rĩlis.

Avots: EH II, 376

rīls (?) Schwanb. "apšuvums ar zīdu kabatai galā".

Avots: ME III, 539

rĩls, gefrässig: rīla guovs Kl.-Dselden.

Avots: ME III, 539

‡ šmĩls Iw., = smails.

Avots: EH II, 649

tecîls (unter tecîla): mit ì ² Warkl., mit ĩ Ramkau.

Avots: EH II, 673

‡ uzcīls, ziemlich hoch gelegen: brāļa sē̦ta uzcīlā (Var.: cē̦lā, augstā) vietiņā BW. 3677, 1.

Avots: EH II, 720

zīls, = zīle II 2: "nuosvied ituos zīlus (fehlerhaft für zīļus?)"! rāda jī uz rožoncus Pas. IV, 284.

Avots: ME IV, 733

I zvī`ls ² : so zu lesen statt zvìls ² ME. IV, 780.

Avots: EH II, 816

I zvìls ² Bers., schwül: zvīls gaiss. Mit sekundär gedehntem ī zu zvilnêt II.

Avots: ME IV, 780

II zvīls Nötk. "schräge".

Avots: ME IV, 780

I ķìla Wolm., C., PS., n. L., St., U. auch ķīls od. ķīlis, das Pfand, Unterpfand: es atstāju tev savu zirgu par ķīlu od. ķīlā od. ķīlām. es tai meitu māmiņai ķīlām (ķīlā 14731, 1) devu kumeliņu BW. 14729. ķīlām od. ķīlas ņemt, als Pfand nehmen. dvēsele liekama ķīlā LP. VII, 500. [tad sūti... divi nuo viņa dē̦liem ķīluos Glück Makkabäer 13, 16. Aus liv. ķī'l dass., s. Thomsen Beröringer 261.]

Avots: ME II, 388

mīlis: auch (mit ĩ ) Karls., (mīls) Salis; labības m. ("?") Karls.

Avots: EH I, 822

mīlis, mīls, mīla, mīle U., die Kohlengrube, der Meiler; mīlu meisteris, der Kohlenbrenner U.;' mīlu malka, Holz zum Kohlenbrennen U. [Nebst estn. mīļ dass. aus mnd. mile.]

Avots: ME II, 645

I sìlis PS., Wolm., Arrasch, Drosth., Jürg., sĩlis Salis, sìlis ² Prl., Meselau, sîlis ² Karls., Ruj., Segewold, Deg., Siuxt, Ahs., sīls (?) U., sīle L., der Eichelhäher (garrulus glandarius) Ahs., Wid., ein Marquard U., "= kreķis" Nurmhusen: sīlis kliedz, brē̦c Etn. II, 51. sīlim spārni nuodiluši, sīkus krūmus luodājuot VL. Sprw.: tik pilns kâ sīlis ar utīm. tu tâ taisies, kâ sīlis uz Vāczemi, sagt man zu einem sehr eifrig Arbeitenden Etn. IV, 120. Etwa abgeleitet von einem Adj. *sīl(a)s (s. die Notiz zu silkans; oder zu slav. sińь "graulich, blau")?

Avots: ME III, 854

I uzpĩlis Arrasch, Dond., Drosth., Jfirg., Wandsen, uzpìlis ² Erlaa, Kl., Linden, Sessw., uzpilis Saikava, uzpilis ² Gr. - Sessau, uzpīlis L., U., uzpīle Schrunden, Wessen, Plur. uzpĩļi Drosth., uzpīles U., Grünh., das bei Tauwetter auf dem Eise sich sammelnde Wasser, Aufwasser Allunan und Seew. n. U.; uzpĩlis C., Nieder - Kurland, uzpīlis AP., Ronneb., uzpīls Altenwoga, das gefrörene Aufwasser; uzpìlis ² Druw. n. RKr. XVII, 85, Aps., die Eisbeule: upe, kuras vienā pusē bij sakrājusies uzpīle R. Sk. II, 141. ūdens sasalis ar uzpīļiem Lis. zeme sasalusi ar uzpīļiem ebenda. tas ir uz laišanuos, kad uzpīļi nāk Linden. - uzpĩlis le̦dus, schichtenweise aufgefrorenes, unebenes Eis Kurs.: nebaidies, ka brīkš! tas jau ir uzpīlis le̦dus, bet apakšā ir biezs Kurs. - uzpīlis dīķis, ein Teich mit gefrorenem Aufwasser Dunika. Vgl. atpĩle; uzpīlis in der Verbindung uzpīlis le̦dus dürfte ein part. praet. act. sein, vgl. uzpĩlums.

Avots: ME IV, 365

zvīla od. zvīls "?": bez skaita raibā zvīlā acis žilbst MWM. X, 196.

Avots: ME IV, 779

I zvĩlêt Jürg., brennen (von der Sonne): ta tad nu saule zvīlē! Jürg. (fig.) līdz kuo viena uotru mīl, kâ brīnums abām skati zvīl V. Eglītis. Zu zvīls I.

Avots: ME IV, 780

zvìļuôt ² Prl.,

1) glänzen, leuchten, funkeln, flimmern
Burtn., Lennew., (mit ì ) AP., C., (mit ĩ ) A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Jürg., Ruj., Salisb., Schibbenhof, Wolmarshof, (mit ì ² ) Bers., Golg., Sonnaxt, (mit î ² ) Karls.; (vielfarbig) schillern (mit ĩ ) Nötk.; glimmen U., Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln: uogles zvīļuo Burtn., Wolmarshof u. a. tauki zupas virsū zvīļuo Karls. tāda putra, ka zvīļuo vien (vor lauter Fett) Schibbenhof. čūskas gludā āda saulē drausmīgi zvīļuoja Lennew. izkapts zvīļuo Frauenb. ragavu slieces zvīļuo Burtn. rāmais e̦ze̦ra līmenis spuožajā mēness gaismā burvīgi zvīļuoja Lennew. starp kalniem, kur e̦ze̦ri zvīļuo Akuraters Astras 28. zils e̦ze̦rs tālumā kâ zvīļuo! Latv. tāltālā krastā sudraba pilsē̦ts zvīļuo ebenda. caur gaisu, kas saules staruos zvīļuo Kasparsons Starp zvaigznēm. zvīļuos mēnesnīcas bālas Zalktis Nr. 3, S. 86. zvaigznēm zvīļuojuot Stari II, 981. rīta blāzma nezvīļuo kâ ugunsgrē̦ks Bešina pļava 1. liekas, gar apvārsni zvīļuotu liesmas Vēr. II, 1068. tuorņa krusts... maigi zvīļuo Stari I, 138. zuobens mirdz un zvīļuo Krūza Zelta laipa 12. izdzisa dakts, kas tumsā zvīļuoja A. Brigader. acis mums zvīļuo MWM. X, 68. (acis) zvīļuo ar savādu... spuožumu Veselis Saules kapsēta 18. zvīļuojuoša jūŗa Stari II, 200. linu aude̦kls zvīļuot zvīļuo Heidenfeld. zvīļuojuošu zīdu MWM. VI, 481. kas tai bija mugurā, zvīļuoja un laistījās 662;

2) klaffen:
it kâ... jūŗas ūdeņu vidū zvīļuotu divi dziļi tumši atvari Veselis Saules kapsēta 18. sūneklī bija izkuosts... ruobs. viņš zvīļuoja kâ me̦lna nejauka mute 119. Refl. -tiês, = zvīļuôt 1: juostu gali zvīļuojās (Var.: zvīguļuo, spīguļuoja) BW. 5726, 2 var. stikla spaļi matuos... zvīļuojas Stari I, 149. skaidra un zila zvīļuojas debess Pūrs II, 61. baltā bārda... zvīļuojas bluķī Pas. II, 164 (aus Kalleten). Zu zvīls I; s. Wood Postconson. w in Indo-europ. 79.

Avots: ME IV, 780