Paplašinātā meklēšana

‡ àizķest, hin-, wegeilen Janš.: pate aizķe̦suse Silarājuos Janš. Bandavā II, I34.

Avots: EH I, 34

‡ apķestiês, sich bespritzen, besudeln: a. ar dubļiem Bauske.

Avots: EH I, 96

‡ atķest, hereilen: šuorīt atķeš Lībīte, lai nākuot tūlin Janš. Bandava II, 428. Marģietu, kuŗa arī bija atķe̦suse jūŗmalā Janš. Tie, kas uz ūdens 14.

Avots: EH I, 152

ìeķest (unter ìeķesêt), ‡ Refl. -tiês "ātri ieēst" Mitau, Pampeln: nu tik ieķesies, ka vari iet darbā!

Avots: EH I, 525

ķest,

2): auch Fravenb.;

3): Lušķe ... ķesa ... pruojām ... ērberģī Janš. Līgava I, 301. Zur Bed. vgl. auch ‡ apķestiês.

Avots: EH I, 697

ķest, ķešu, ķesu,

[1) "herausscharren"
MSil.; "gierig haschen" (tas nu pie cita mantas ticis ķeš, kuo var) Alt- Autz; reichlich nehmend schmieren: jūs ķešat pienu uz maizes Neuenb.];

2) viel essen, schlingen
[Mitau, Pampeln: suns ķeš Ellei]. dē̦ls tikai ķeš biezputru saujā un mēt un mēt un mēt mutē kâ mālus LP. VI, 346. nu me̦lnais izņēmis lielu, gaŗu nazi un ķesis sviestu, kuo saimnieks Rīgā bijis pircis LP. VII, 229;

3) gehen, eilen:
viņa ķeš zirgam pakaļ Janš.;

[4) "schlagen":
kad es tev ķesīšu, tad tu savu tē̦vu vairs neredzēsi Fockenhof.] Refl. -tiês "sich kratzen" [Dobeln], Sessw.; ķesties virsū, sich aufdrängen Grünh., [Bixten, Blieden, Fockenhof, Würzau]: vīrelis ķešas virsū kâ traks LP. I, 344. neķesies tik daudz virsū Druva I, 530. [Vielleicht für * cest mit dem k- von kasît, kašât (s. diese).]

Avots: ME II, 371

‡ ķeste Dunika, ein länglicher, auf ķestes tragbarer Heuhaufen.

Avots: EH I, 698

ķesteris: auch BW. 1356.

Avots: EH I, 698

ķesteris, auch šķesteris, der Küster. [Nebst estn. köster aus mnd. koster.]

Avots: ME II, 371

ķestes: auch im Sing. Dunika, OB., Rutzau: dabūsi ar ķesti pa muguru.

Avots: EH I, 698

ķestes, Hölzer zum Tragen der Heuhaufen gubu ne̦samie kuoki [Dunika, Rutzau], N. - Bartau n. Etn. II, 129. [Aus li. kẽstės dass.]

Avots: ME II, 371

‡ ķestît Dunika,

1) mit einer
ķeste (s. unter kestes) schlagen,

2) eilig essen.

Avots: EH I, 698

[ķe̦sturis (?) "kāts vēžu ķeseles piestiprināšanai" Wilzen.]

Avots: ME II, 371

‡ ķe̦stuve Grünh. "kas uotram virsū ķešas".

Avots: EH I, 698

ķe̦stuvis, die Kratzbürste, der Händelsüchtige Grünh. Zu ķest.

Avots: ME II, 371

[paķest Nigr.,

1) =paķert, pagrābt: sieva paķesa sienu;

2) eine Weile laufen:
paķesa kādu gabalu rikšis un pēc tam gāja suoļuos.]

Avots: ME III, 53

pašķestiês, ein wenig zanken, keifen: tâ+pat pašķesties ar Grietu jau gan reizēm pašķetās ir viņš Vēr. II, 192.

Avots: ME III, 113

saķest,

1) eilig zusammenharken:
s. sienu Nigr.;

2) gierig aufessen:
s. visu Bauske. Refl. -tiês, sich verzanken Frauenburg.

Avots: ME II, 663

šķest, šķe̦tu, šķetu, schelten Dond.; schreien, lärmen Wid.: glāb, kad ienaidnieks šķe̦t! GL. lai mani virsū zveļas, šķe̦t un pretī ceļas bailes, bē̦das, nāv[e] aus einem alten Gesangbuch. lai... nikna pasaul[e] šķe̦t ebenda. vē̦tra šķe̦t Plūd. Rakstn. I, 73. debeši... vē̦tru šķe̦t Klaust. 101. skaļā, šķe̦tuošā balsī runāt B. Vēstn. Refl. šķestiês Schlehk, prs. šķe̦tuôs (Bauske, Dond.) od. šķešûs (Bers., Bornsmünde),

1) schelten
(intr.) Wandsen: sievas šķe̦tas pa(r) niekiem Dond. n. FBR. VI, 67. "ak tu viena muļķe!"aukle šķetās B. Vēstn. sirds bīstas, šķe̦tas Diez; viel widersprechen MSil.;

2) wüten, rasen
Nigr.; sich befeinden Bornsmünde. Etwa zu d. schattern, schettern "schreien, klirren"?

Avots: ME IV, 28, 29

šķe̦sta: eine dünne Stange Laud.; "jumti" ME. IV, 29 im Zitat aus Druva II, 164 zu streichen! Zur Etymologie s. auch Būga Arch. Phil. I, 58 f.

Avots: EH II, 631

šķe̦sta Arrasch, Bers., eine dünne Stange Lenzenhof, Kl.; eine Angelrute Erlaa, Kalz.; eine Strohdachrute Bauske (šķestiņa), Erlaa, Kalz.: paduod šķestiņas, ka varu piesiet salmus, ka vējš nenuosviež Selb. nepaliekuot mežā vairs ne šķe̦stas, ne gubu kuoku kuo nuocirst Druva I,1340. jumti nuopalsušām, kailām šķe̦stām II, 164. paņēmis krietnu šķe̦stu pie naga Etn. II, 88. nuo gaŗas šķestiņas IV, 163. Nebst šķeste(re), šķe̦stra (nach Zubatý AfslPh. XVI, 414 f. und Būga KSn. I, 289) zu šķeteri, r. щети́на "Borste" u. a.? Oder zu šķe̦dē̦(r)ns?

Avots: ME IV, 29

šķe̦staines: "sativa" ME. IV, 29 durch "sativa" zu ersetzen!

Avots: EH II, 631

šķe̦staines, Saathafer (avena sativa L.) RKr. II, 67.

Avots: ME IV, 29

šķeste: vgl. li. kesčià od. kẽstė Jušk. "жердь носилок".

Avots: EH II, 631

šķeste Lubn., Saikava, eine (lange Wolmarshof) Rute U.; eine Hirtenrute (mit schlanken Zweigen) Salisb.; eine Strohdachrute U., Bers., Lis., Lub., eine dünne Stange U.: vīrs... nuolauž kramuos labu šķesti, ar kuo sievu miekšēt Pas. III, 43.

Avots: ME IV, 29

šķesterains "bunt, gestreift (von Geweben)" N. - Peb.; ebenda angeblich auch als Attribut von lini (Flachs) in der Bed. "šķiedrains".

Avots: ME IV, 29

šķesteres, Stangen, die zum Herstellen des Strusenbodens dienen Bielenstein Holzb. 631.

Avots: ME IV, 29

šķesteris: auch Allendorf, AP., C., Fehteln, Heidenfeld, Lemb., Lems., Ruj., Schujen.

Avots: EH II, 631

šķesteris U., Arrasch, Bers., Ermes, Kl., Lis., Lubn., Saikava, Schujen, Warkl., Wolmarshof, = ķesteris, der Küster: ceremonijas... izdara mācītājs vai šķesteris Etn. IV, 173.

Avots: ME IV, 29

šķe̦stra: eine lange Rute Fehteln, Lemb.; sviedu šķe̦stru (oder zum nom. šķe̦strs?) vanagam BW. 14203, 3 var.

Avots: EH II, 631

šķe̦stra U., Arrasch, šķe̦strs, šķestris, Plur. šķestri Oberl. n. U., = šķe̦sta, eine dünne Stange U., eine Rute U., eine Angelrute Rundel, Strohdachrute U.: dabūju nuo muižas... 300 kāršu, 500 šķe̦stru Dz. V. uz katras nuollktas salmu ailes uzliek šķe̦stru (tievu kārtiņu) Konv. ¹ 763. kāds šķestris bij ķēris pa galvu Pasaules lāp. 129. gaŗš kâ šķe̦strs.

Avots: ME IV, 29

šķestrains: "nevienāds, raibs, ar sare̦dzamām šķiedrām" Nötk.

Avots: EH II, 631

šķestrains N. - Peb., = šķesterains.

Avots: ME IV, 29

I šķe̦strs, s. šķe̦stra.

Avots: ME IV, 29

II šķe̦strs: "taisns, nesazaruojies" AP.; "re̦ts" PV.; "re̦ts; ar nedaudziem zariem" Nötk.: šim kuokam šķe̦stri zari AP., PV. vecim šķe̦stri mati PV. š. ("ar maz zariem") kuoks Nötk. š. mežs ebenda.

Avots: EH II, 631

II šķe̦strs, straff (von Haaren) Peb. n. U. Nach Zubatý AfslPh. XVI, 414 f. zu šķe̦sta.

Avots: ME IV, 29

III šķe̦strs, übermütig Bauske: šķe̦stra meita.

Avots: ME IV, 29

šķests, -s, eine lange, dünne Stange Saikava, Warkl.; šķestiņš, eine dünne Stange, die beim Herstellen eines Strohdachs benutzt wird Gr. - Buschhof, Kreuzb. Zu šķe̦sta.

Avots: ME IV, 29

I šķe̦sts Etn. "krietns (?)".

Avots: ME IV, 29

II šķe̦sts: ein Knüppel, eine Rute Kürbis, Salis; jumts caurumains, ... sānuos rē̦guojās šķe̦stu (od. zu šķe̦sta?) ribas A. Upītis Pirmā nakts 185. (nuo jumta) šķe̦stus pa ruoku galam svieda zemē Laikmetu griežos I, 29.

Avots: EH II, 631

II šķe̦sts "ein abgespaltenes Brettstück mit spitzem Ende" Sonnaxt; eine dünne, lange Stange Bewershof, Odsen, ein Knüppel, eine Rute Ruj.

Avots: ME IV, 29

‡ atskaņuôt,* (ein Musikstück) spielen: orķestris atskaņuo simfōniju.

Avots: EH I, 166

dãrdi (unter dãrdiens): orķestŗu mūzikas d. A. Grīns Dvēseļu putenis II, 200.

Avots: EH I, 311

‡ ìečudît, hineinstossen, -stecken Lemb., Meselau, Smilten, Trik.: šī nu ātri šķesteri iečudī[ju]si šķirstā Pas. XII, 115 (aus Serbigal). ie. adatu pirkstā, diegu adatā Smilten.

Avots: EH I, 507

[ìeķesêt C., ìeķest Nigr., Gr. - Essern, gierig essend zu sich nehmen: puisis putru brangi ieķesa.]

Avots: ME II, 34

izķesêt, izķe̦skât, [izķest Wid.], tr., ausessen (von einem gesagt, der viel isst) C.

Avots: ME I, 759

ķe̦saklis Sessw., ķeseklis, die Kratzbürste, ein Händelmacher Neik.: kuo tu, ķe̦sakli, man padarīsi? Nerft. Zu ķestiês.

Avots: ME II, 370

ķe̦sals, ķe̦se̦ls Annenburg, ein breiartiges Schweinefutter Grünh., Würzau, Gr. - Sessau. Vgl. ķest.

Avots: ME II, 370

ķe̦ska,

1) comm., die Kratzbürste, der Zänker
Frauenb., Salis, Lems., Treideln; 2) ein tüchtiger Esser Serb., Lub.;

3) gew. Pl., Lumpen, Fetzen:
žīds braukā, ķe̦skas pirkdams. [maizi... aptina īpašām lupatām un ķeskām Janš. Dzimtene ² 329.] viņš staigā tīrās ķe̦skās Gr. - Essern, Frauenb.;

4) das Eingeweide
Dond., Kalleten, Ober - Kurl.;

5) der Schmutzfink
Smilt. Zur Bed. 1 vgl. ķestiês, zur Bed. 2 - ķest 1, zur Bed. 3 und 4 - ķe̦sas, zur Bed. 5 - ķe̦sa.

Avots: ME II, 371

ķešķis [Hasenpot, Libau], Lasd., = ķestes. [Vgl. li. kẽščiai dass.]

Avots: ME II, 371

‡ nùoalinât, sich verirren machen (perfektiv): šķesteris ... mācītāju alinājis, ... kāmē̦[r] pēdīgi pa˙visam nuoalinājis Pas. XII, 471 (aus Neu-Bilskenshof).

Avots: EH II, 30

nùograust,

1) intr., eine kurze Weile rolle (in der Ferne):
pē̦rkuons nuograuda;

2) tr., schmettern:

2) tr., schmettern:
orķestris nuograuda pēdējās taktis MWM. VIII, 889.

Avots: ME II, 786

pankšķins, (pankšins Warkl.], ein Flschergerät, zvejas rīks, sastāv nuo gaŗas šķestiņas, ap 2 pē̦das gaŗas piesaukas (nuo diegiem sagrieztas šņuores) un galā piesieta āķa; pie piesaukas piesien nelielu akmeni un par nakti ielaiž ūdenī Kokn. n. Etn. IV, 162.

Avots: ME III, 78

pavadît (slav. povoditi),

1) begleiten:
tē̦vs pavada lielu gabalu dē̦lu LP. IV, 49. pavadīt uz pēdējuo dusu. darbus pavadīja ar piederīgām dziesmām BW. III, l, S. 50;

2) ausgeleiten:
pavadīt tautiņās BW. 27672, 1. ar klūgām izdzīs, ar akmeņiem pavadīs LP. V, 222. pate ganus pavadīja (Var.: izvadīja) BW. 11344;

3) zubringen, verbringen:
laiku. tev jāpavada naktis baznīcā LP. VII, 214. bez maizītes nevarēju ne dieniņas pavadīt BW. piel. ² 4413;

4) "abführen, hinbricfgen"
(?) U. Refl. -tiês, gebären (von Tieren): man guovs pavadījās N.-Schwanb. Subst. pavadîtãjs, der Begleiter: miruoņu pavadītājam duod cimdu pāri LP. VII, 401. pavadĩjums, pavadîšana, die Begleitung: dziesmu pavadīšana, orķestŗa pavadījums.

Avots: ME III, 131

plarkšis, plarkšķis,

1) ein schnarrender od. klappernder Lärm:
dārzā spēlēja kareivju orķestris. bija negants plarkšis Laiviņš. plārkšķis - truoksnis, kuo dzilnas taisa pie ve̦ciem stumbe̦niem, arī (Etn. IV, 165) starku knābju klabināšana Lub. plarkšis - vadmalas, aude̦kla plīsienā truoksnis Freiziņ;

2) plarkšķis, auch plarkšķe, die Schnarre des Nachtwächters
U.;

3) plarkšis Freiziņ, plarkšķis Wid., ein Schwätzer.

Avots: ME III, 320

sarežģît Wid., PS., Trik., Smilt., sarežģêt U., sarežģinât U., tr., verflechten, verwickeln, Stricke in Unordnung bringen U., verwirren (auch fig.): dzijas, diegus, tīklus. šāvieni drāts tīklus vēl vairāk sarežģī A. XX, 707. tuos cimdiņus brāļam devu, kur rakstiņi sarežģīti (Var.: sajukuši) BW. 25488. es nedevu ne˙vienam savu dziesmu sarežģīt (Var.: sarežģēt, samurkšīt) BW. 899. aptvert savā uomā sarežģītus jautājumus (verwickelte, schwer zu lösende Fragen) Vēr. I, 1436. nuo grgkiem sarežģītu (verwirrt) sirdi atpestīt aus einem alten Gesangbuch. Refl. sarežģîtiês Ruj., Bers., sarežgêtiês Celm., sarežģuôtiês Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 47, sich verwickeln, sich verwirren (auch fig.): dzija sarežģījas Ruj., Bers. zirgs stāvēja krūmuos sarežģījies Krišs Laksts 85. ķesterim sarežģījās kājas LP. VII, 129. cīņa vēl sarežģījās (wurde verwickelter, komplizierter) Konv. ² 404. sarežģas duomu audi Kārstenis. - Subst. sarežģījums, der Wirrwarr; die Verwicklung, Verwirrung, die Komplikation: teikā... viss burvīgi vijas un pinas, bez kādiem ievē̦ruojamiem sarežģījumiem B. Vēstn. bija kāds mazs sarežģījums Strausu dzimtā Jāņa dēļ A. v. J. 1896, S. 755.

Avots: ME II, 715, 716

saturêt,

2): es tev piezvērēju, ka ..., i[r] vārdu munu saturēšu Pas. V, 149 (aus Welonen). Refl. -tiês:

"3) = saēsties"

(ME. III, 768) zu ersetzen durch "4) = saêstiês"; šķesteŗam ... negribējies ēst, juo viņš jau ... dūšīgi saturējies Pas. XII, 471. izvārīja mums vērša zupu. saturējušies, laižam tāļāk ... Austriņš Raksti V, 59.

Avots: EH XVI, 458

skaņuôt, tr.,

1) ertönen lassen:
mednis skaņuoja savu dziesmu Stari I, 22;

2) (ein Musikinstrument) stimmen, den rechten Ton geben:
orķestris stīguoja un skaņuoja instrūmentus Upītis Sieviete 59. mūzikanti sāka skaņuot vijuoles Deglavs.

Avots: ME III, 872

skastiņš "jumta kārtiņa, ar kuo salmus pieve̦lk pie lielajām kārtīm" Nerft. Anscheinend zu šķeste.

Avots: ME III, 874

šķesne Celm., = šķeste.

Avots: ME IV, 28

šķe̦tâtiês, -ãjuôs, toben, lärmen U.; vexieren Depkin n. U. zu šķest.

Avots: ME IV, 29

šķetere Karls.,

1) drall gesponnenes Garn
Lubn.; verwühltes, verknotetes Garn Ermes (in Bauske: šķeteris); eine in die Runde gewickelte Garndocke Freiziņ; auf die Garnwinde aufgewikkeltes Garn Lubn., Pilda, Wolmarshof: senāk kārtniecēm bijis vienā nedēļā jāsavērpj viena mārciņa smalku linu dziju un jāsatin šķeterēs Etn. III, 89;

2) ein leichtfertiges Frauenzimmer
Gr. - Buschh., Selb.: kuo šī kâ šķetere te dauzās visu dienu! Selb.; (comm.) ein Leichtsinniger, der nicht bei vollem Verstand ist: iet kâ šķetere Gr. - Buschh.;

3) eine Zänkerin
Mag. IV, 2, 142, Lärm-, Händelmacherin U., Bauske (hier gen. comm.), Lubn., Saikava (hier dazu auch ein Maskulinum šķeteris): ja būs laba māsīciņa, duošu savu vainadziņu; ja būs kāda šķeterīte, likšu pūra dibenī BW. 24569;

4) Beiname der Wildente im
VL.: rauduvīte šķeterīte dūņas jauca e̦zarā BW. 7524. In der Bed. I zu šķetêt I; in den Bedd. 3 - 4 (und wohl auch 2) wohl zu šķest.

Avots: ME IV, 29, 30

II šķetêt, heulen (vom Winde) Hug. n. Mag. IV, 2, 142: sniega puteņi šķetēja R. Kam. 79; zankend schimpfen (prs. šķe̦tu) Stenden. Refl. -tiês, sich ärgern, zürnen; toben, rasen, wüten Nigr., zankend schimpfen Golg., Stenden: tas sāka šķetēties un dusmuoties uz sevi De̦glavs Rīga II, 1, 101. velti dusmuoties un šketēties Lauks. kal. 1893. tev ar tīk par katru nieciņu šketēties! neļauj bē̦rnam šķetēties Nigr. kuo tu te šķetējies kâ ve̦lna mātīte! kad nevari ar cilvē̦kiem sadzīvuot, skrej mežā! ebenda. bē̦rnam sasitās bļuodiņa, par kuo saimniece šķetējās visu dienu Stenden. Subst. šķe̦tê̦tājs, wer zu zanken und schimpfen liebt Stenden: viņš jau ir tāds nīgrs šķe̦tē̦tājs. Zu šķest.

Avots: ME IV, 30, 31

stîguôt,

1) intr., keimen, ausschiessen
Wid.; "stîgas dzìt" Ar.;

2) tr., saitenartig in die Länge strecken:
mēness starus stīguo Vēr. II, 235;

3) tr., mit Saiten beziehen
U.; (Saiteninstrumente) stimmen: orķestris stīguoja un skaņuoja instrūmentus Upītis Sieviete 59. kuokles stīguot Aus. I, 2;

4) intr., auf Saiten spielen
Für. I: viņš labi māk stīguot, er kann gut spielen Für. I. lai kuokles stīguo, lai grìežas dejas Rainis;

5) = stīdzêt 4 Golg.

Avots: ME IV, 1075

I tem̃me Bauenhof, Bauske, Frauenb., Gr.-Sessau, MSil., Neuermühlen, Salis, Schibbenhof, teme Allend., Lems. und Spiess n. U., die (taute, kräftige Naud., Schibbenhof) Stimme Spr., Wid., Grünh., Pampeln: ķesterim vare̦na temme Grünh, vilciņam laba temme, tas būs dūdu pūtējiņš BW. 2686, 11. temme kâ vērsim Alksnis-Zundulis. tam tāda temme, ka bailes; kad laiž vaļā, tad jau bāž vai ausis ciet Naud. laidīsi temmi vaļā B. Vēstn. Aus mnd. stemme "Stimme" in livischem Munde entstanden?

Avots: ME IV, 162