Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'ķircināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'ķircināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
izķircināt
izķir̃cinât, tr., gehörig necken, ärgern: kungs gudruo, kâ Ansi labi izķircināt LP. IV, 9. Refl. - tiês, sich gehörig necken, charmieren, zergen: izķircināties un izbučuoties ar kruogus meitām Egl. izķircināties ar suņiem.
Avots: ME I, 760
Avots: ME I, 760
ķircināt
I ķir̃cinât, fakt. zu ķḕrkt,
1) kreischen lassen
[Kl.], L., Etn. I, 34: bē̦rnu; necken, reizen, vexieren: tavi puiši manas meitas ik vakara ķircināja BW. 445. Refl. -tiês, einander necken, tändeln, spielen: meitene ķircinājas ar tē̦va suni Stari II, 251. es gan tik ilgi neķircinātuos, bet tev jau lē̦na daba Aps. Subst. ķir̃cinãjums, die Neckerei; ķir̃cinâšana, das Necken; ķir̃cinâtãjs, wer neckt, reizt. [Vgl. li. kìrkinti "заставлять кричать, дразниц"].
Avots: ME II, 383
1) kreischen lassen
[Kl.], L., Etn. I, 34: bē̦rnu; necken, reizen, vexieren: tavi puiši manas meitas ik vakara ķircināja BW. 445. Refl. -tiês, einander necken, tändeln, spielen: meitene ķircinājas ar tē̦va suni Stari II, 251. es gan tik ilgi neķircinātuos, bet tev jau lē̦na daba Aps. Subst. ķir̃cinãjums, die Neckerei; ķir̃cinâšana, das Necken; ķir̃cinâtãjs, wer neckt, reizt. [Vgl. li. kìrkinti "заставлять кричать, дразниц"].
Avots: ME II, 383
ķircināt
paķircināt
paķir̃cinât, tr., ein wenig reizen, necken: viņam tikās puisi mūžam paķircināt LP. III, 11. Refl. -tiês, einander reizen, necken: jaunavas paķircinājās savā starpā Purap.
Avots: ME III, 53
Avots: ME III, 53
saķircināt
Šķirkļa skaidrojumā (12)
ceidināt
izkarināt
II izkarinât, Refl. -tiês, ‡
2) jem. für sich zu gewinnen (disponieren, beeinflussen) suchen
PV.; ‡
3) zur Genüge reizen
N.-Peb., Smilten; "izķircināties" AP.
Avots: EH I, 453
2) jem. für sich zu gewinnen (disponieren, beeinflussen) suchen
PV.; ‡
3) zur Genüge reizen
N.-Peb., Smilten; "izķircināties" AP.
Avots: EH I, 453
ķērcināt
ķirķiņš
ķirķiņš, die Tändelei, Affäre, das Abenteuer: šejenietēm pa˙visam savāda ieraša tāduos mīlestības ķirķiņuos Etn. I, 34. Vgl. ķircināt.
Avots: ME II, 384
Avots: ME II, 384
mužināt
obažāt
‡ obažât, foppen, verspotten Oppek. n. U., "ķircināt" N.-Rosen; "nievāt, nicināt, pāri darīt" Alswig, Mar., N.-Laitzen. Aus r. обижать "kränken, beleidigen"?
Avots: EH II, 117
Avots: EH II, 117
tergāt
te̦r̃gât C., (mit è̦r 2 ) Mar., -ãju, schwatzen: beidz reiz te̦rgāt! jau apnikusi tava te̦rgāšana Mar. Refl. -tiês,
1) sich lange und Iaut unterhallen
Gramsden;
2) "ķircināties" (mit e̦r) Nötk.;
3) trinken und albern (sich aber nicht ganz und gar betrinkend)
Schibbenhof (mit e̦r̂ 2 ). Mit ter̃gât vgl. targât und die Notiz zu te̦rgavât.
Avots: ME IV, 166
1) sich lange und Iaut unterhallen
Gramsden;
2) "ķircināties" (mit e̦r) Nötk.;
3) trinken und albern (sich aber nicht ganz und gar betrinkend)
Schibbenhof (mit e̦r̂ 2 ). Mit ter̃gât vgl. targât und die Notiz zu te̦rgavât.
Avots: ME IV, 166
tērpināt
II tērpinât,
1): auch (mit ẽr) Nötk.; "spīdzināt, ķircināt" Lubn.; "drebināt" (mit ẽr) Misshof;
2): auch Linden in Kurl, N.-Peb., (mit ẽr) Ruj., Seyershof, Weissensee, Zögenhof;
3): auch Wainsel n. FBR. XIV, 78; ‡
4) "bārt" Linden in Kurl., (mit êr) Salis.
Avots: EH II, 678
1): auch (mit ẽr) Nötk.; "spīdzināt, ķircināt" Lubn.; "drebināt" (mit ẽr) Misshof;
2): auch Linden in Kurl, N.-Peb., (mit ẽr) Ruj., Seyershof, Weissensee, Zögenhof;
3): auch Wainsel n. FBR. XIV, 78; ‡
4) "bārt" Linden in Kurl., (mit êr) Salis.
Avots: EH II, 678
tielēt
I tielêt, Refl. -tiês: "kaulēties; ķilduoties" Salis; "tiepties, vilcināties, ķircināties, ķīvēties" Nötk.
Avots: EH II, 687
Avots: EH II, 687
tītīt
I tĩtît: "mulsināt, ķircināt" (mit î) Gr.-Buschh. Refl. -tiês,
1): "skaisties; būt neizdabājams" (prs. tĩtuos) Orellen; teļš tĩtās (= niķuojas): nedzeŗ Seyershof. pieci, seši tē̦vam dē̦li, viens pats tē̦va kumeliņš; ij tā paša nebaraoja, cits uz cita tĩtījās BW. 3138 var.
Avots: EH II, 687
1): "skaisties; būt neizdabājams" (prs. tĩtuos) Orellen; teļš tĩtās (= niķuojas): nedzeŗ Seyershof. pieci, seši tē̦vam dē̦li, viens pats tē̦va kumeliņš; ij tā paša nebaraoja, cits uz cita tĩtījās BW. 3138 var.
Avots: EH II, 687
žargoties
žarguôtiês,
1) rittlings schaukeln
(intr.): zē̦ni žarguojas uz kuokiem Nikrazen;
2) Possen treiben, tollen, scherzen:
puikas žarguojas pa sē̦tu Durben. bē̦rni, nu beidzat žarguoties! LP.;
3) "ķircināties" (mit ar̃ ) Nötk. Vgl. pazarguoties und zirguot(ies).
Avots: ME IV, 789
1) rittlings schaukeln
(intr.): zē̦ni žarguojas uz kuokiem Nikrazen;
2) Possen treiben, tollen, scherzen:
puikas žarguojas pa sē̦tu Durben. bē̦rni, nu beidzat žarguoties! LP.;
3) "ķircināties" (mit ar̃ ) Nötk. Vgl. pazarguoties und zirguot(ies).
Avots: ME IV, 789
žergoties
II žè̦rguôtiês (oder mit ḕ̦r zu lesen?) Nötk. "palaidņuoties, trakuot, ķircināties".
Avots: ME IV, 804
Avots: ME IV, 804