Paplašinātā meklēšana

I ķirza Lös. n. Etn. IV, 66, = ķimpa, ķilda, ķibele. Der Plur. ķirzas, Nergeleien AP. n. U.

Avots: ME II, 386

*II ķirza: ķîrza ² Auleja, ein kleines, mageres Schwein.

Avots: EH I, 704

*II  ķirza (od. * ķirzs?)"?": cūku ķirzu (Var.: cūkas ķirlu), kazas ragu, tuos pamešu māmeņai BW. 16436, 4.

Avots: ME II, 386

[III ķirza "ein Korb für Kartoffeln" Naukschen.]

Avots: ME II, 386

[IV ķir̂za ² Wirginalen "die Eidechse".]

Avots: ME II, 386

[V ķir̃za Wandsen "die Anfänge vom Eis auf einem Gewässer".]

Avots: ME II, 386

[VI ķir̃za Bauske "jem., der wählerisch und die Speise zerwühlend isst".]

Avots: ME II, 386

kir̃zaka: auch Frauenb., Gold., Homelshof, Jürg., Kremon, Lemb., Lems., Neuermühlen, Pankelhof, Ruj., Schwitten, Wandsen, Windau, (mit ir ) Blieden, gen. plur. ķirzaku BW. 28876 var.

Avots: EH I, 704

ķir̃zaka C., Smilt., Gr. - Sessau, [Erkul, Treiden, Seyershof, Gr. - Essern, Bauske, Wormen, Altmoken, Selg., Satingen, N. - Bartau, Altenburg, Thomsdorf, Preekuln, Stenden, Wohlfahrt, Puikeln, Marzenhof, Naukschen, Hochrosen, Karkel, Salisb., Schwarden, Setzen, Kroppenhof (bei Kokn.), Pürkeln, Burtn., Dickeln, Wolmarshof, Kegeln, Daugeln, Linden (Kurl.), Alt - Rahden, Zehrxten, Zerrauxt, Alt - Autz, Ringen, Samiten, Schlokenbeck, Puhren, Sehmen, Grobin, Senten, Tummen, Schujen, Gaiken, Kalleten, Lipsthusen, Waddaxt, Sunzel, Salis, ķìrzaka ² Kl.], ķir̃zaks Kand., [Angern], ķirzalks Lp. VII, 265. ķir̃zalˆktis [vgl. zalktis] Usmaiten, [Līn., Schrunden, Kurmāle, Wirinahlen], Etn. III, 162, MWM. VII, 593, [ķir̃zalˆtis ² Rutzau], ķir̃zata [Nigr., Brucken], ķir̃zate Purap., RKr. VIII, 100, U., ķirzatis, [ķirzakte Turlau, ķir̃zlasts Lubessern], gemeine Eidechse (lacerta agilis): gadījušās milzumis ķirzatu LP. VII, 1041. pie zirgiem katru nakti atvilcies liels ķirzatis VI, 496. ūdens ķirzaks, der Teichsalamander Ahs. kâ jūŗas ķirzalktim MWM. VII, 593. [ķirz- entweder dissimilatorisch oder in livischem Munde aus * skirz-, vgl. šķirgata.]

Avots: ME II, 386

ķir̃zaks (unter ķir̃zaka ): auch Ahs., Kl.-Roop, Stenden, (mit ir ) Grenči.

Avots: EH I, 704

ķir̃zalˆktis ² (unter ķir̃zaka): auch Alschw., Anzen, Bahten, Gramsden, Grob., Gudenieki, Kal., Rönnen, Schnehpeln, Suhrs; Ugalen.

Avots: EH I, 705

‡ kir̃zalˆts ² Stenden, (mit ir ) Schrunden n. FBR. XIII, 106, = ķir̃zaka.

Avots: EH I, 705

ķir̃zata (unter ķir̃zaka ): auch (mit ir ) Kurmene; Stelph., (mit ir̂ ) Linden in Kurl., gen. plur. ķirzatu BW. 19280, 1.

Avots: EH I, 705

‡ ķirzatka Pēt. Av. IV, 57, = ķir̃zaka.

Avots: EH I, 705

šķirzaka: auch (mit ìr ² ) Sessw.

Avots: EH II, 638

šķirzaķa Lng., Garssen, Laud. Trik., šķirzaklis Memelshof, šķìrzata ² Lös., Lub., Lubn., Prl., Saikava, šķirzata Elger Dict. 110, Manz. Lettus, Wid., Fehsen, Laud., šķìrzate ² Saikava, šķirzate Manz. Lettus, RKr. VIII, 100, šķirzats Lubn., šķirzgalis Saucken, šķirzgālis Ābeļi, šķirzgata Fehsen, šķirzlanka Memelshof, šķirzlants Ekengraf, Memelshof, Nesft, Saucken, šķirzlate Kreuzb., šķìrzlats ² Sussei n. FBR. VII, 139, Cibla, Gr. - Buschh., Wessen, Lixna, Schlossberg, Odsen, šķirzlāts Pas. IV, 368, šķìrzle̦ts ² Warkh., šķirzls Kurmen, šķirzutne RKr. VIII, 100, gemeine Eidechse (lacerta agilis L.): šķirzlats izrāpoja nuo... saknes ze̦maškas L. W. 1921, No 50, 31. elles tārpi, šķirzatiņas BW. 31886. Zur Wurzei von šķirgailis. Die Formen mit -at- und -ak- sind wohl ursprünglich deminutivisch; šķirzg- ist wohl kontaminiert aus šķirz- und šķirg-: šķirzlat- durch Metathese aus *šķirzalt- (vgl. ķirzaltis, ķirzalktis)? Das -n- in šķirzlanka und šķirzlants stammt vielleicht aus einem *šķirz(u)lē̦ns (vgl. Le. Gr. 221 f).

Avots: ME IV, 46

‡ sķìrznats ² Kalupe, Lixna, die Eidechse.

Avots: EH II, 638

šķirzata: auch (mit ìr ² ) Heidenfeld; gen. pl. šķirzatu (od. zum nom. šķirzats?) BW. 19280, 2 (aus Lasd.) und 3 (aus Sessw.), Tdz. 56890 (aus Lubn.).

Avots: EH II, 638

šķirzata, šķirzate, šķirzats, s. šķirzaka.

Avots: ME IV, 46

‡ šķìrzatē̦ns ² Lub., ein Eidechsenjunges.

Avots: EH II, 638

‡ sķirzatmèle ² Saikava, plantago lanceolata.

Avots: EH II, 638

čaksnis: iznāk ķirzaka nuo čakšņiem Pas. VII, 240 (aus Selg.).

Avots: EH I, 283

čirgailis LP. VI, 829 [aus Erlaa], A. VIII, 1, 146, čir̃gālis [Peb.], čir̃gata [Stuhrhof, Zirsten, Schujen, Roop, Fest., Arrasch, Peb., Morizberg], die Eidechse Etn. I, 104. [Anderswo: šķir̃gata od. ķirzate.]

Avots: ME I, 414

izšļircinât, izšļirkstinât, tr., herausspritzen: ķirzakas izšļircina baltu sulu Konv. ² 3540. šķidrums, kuo lapu utis izšļirkstina Konv. ² 2177.

Avots: ME I, 813

[III ķe̦rza (in der Kindersprache) N. - Peb.], ķe̦rzaka Kand., = ķirzaka, Eidechse.

Avots: ME II, 370

ķir̃zlaks Sassm., [ķir̃zlaka Wandsen, ķìrzlats ² Warkl.], = ķirzaka.

Avots: ME II, 386

perêt: 3. prs. pe̦r, - auch AP., peŗ - Lesten n. FBR. XV, 31, Oknist n. FBR. XV, 188. Refl. -tiês : " =perināties Lös. n. Etn. IV, 164" zu verbessern in "sich von selbst brüten : šķirzatu uolas saulē perējas Lös. n. Etn. IV, 164". ‡ Subst. perējums, das Resultat des Brütens, die Brut: tur palika kaņepēs, vistiņ, tavs p. BW. 24025, 2.

Avots: EH XIII, 224

rijîgs, gefrässig, gierig: le̦dus lāči ir rijīgi JR. III, 38. jūŗas ķirzatas - šie jūŗas rijīgie valdnieki. savuos rijīguos zuobuos Niedra. ātri un rijīgi ēst MWM. VI, 145.

Avots: ME III, 523

sariest,

1) tr., (zwei Stücke) verbinden:
kad čūska arī vairāk gabaliem pārsista, ķirzaka atkal sarieš kuopā Etn. II, 172. divus baļķus sariest (zusammenfügen) B. Vēstn.;

2) sich vereinigen (von gleichartigem)
Burtn., Wolm., Trik.;

3) tr., Halme, Ranken, Wurzeln treiben; stauden; entwickeln:
lefkojas sarieš lielus ce̦rus Konv. ² 2423. ieva, ziedus sarietuse (Var.: izkārusi, izlaiduse, sakrāvusi, sakrājusi), gaida pilnu mēnestiņu BW. 7601 var. kâ rasas pērlīte, kuo sarieš zieds Juris Brasa 356;

4) tr., fallen lassen
(von vielen Objekten): saujiņā vien sarietu (Var.: salasīju) savas gaudas asariņas BW. 26861, 3;

5) s. aude̦klu, (das Garn) auf den Weberbaum bringen:
kad aude̦kls bij sariests, audēja... vēra dzijas nītīs Jauns. Baltā gr. I, 133. Refl. -tiês,

1) sich ansammeln:
lē̦nām piles sariešas pie griestiem Druva I, 658. zara galā sariešas spuožs piliens Valdis Stabur. b. 30. kaut tik vienā kaujā jūs re̦dzē̦tu, kâ īsti cīkstās, - gan jums spē̦ki sariestuos! Valdis;

2) zu wachsen anfangen:
zuobi sariešas Lennew.; üppig stauden, WurzeIn treiben: krūmi pļavā sariesušies N. - Peb.

Avots: ME II, 719

šķìrdaka ² Aahof, = (š)ķirzaka. Dissimiliert aus *šķirgaka (aus šķirgata + šķirzaka)?

Avots: ME IV, 43

šķìrgaîlis ² Kl., šķirgailis Allunan n. U., RKr. VIII, 100; Etn. II, 172, šķir̃galis Plm., Smilt., šķirgalis Spr., MWM. VIII, 793, Elger Dict. 110, šķirgāle L., šķirgãlis Mehrhof, Ronneb., Serbigal, Trik., šķirgālis A. - Wrangelshof, Iw.; Wizenhof, šķir̃gata C., Ermes, Mehrhof, Trik., Weissenstein, Wolm., šķìrgata ² A. - Schwanb. n. FBR. V, 144, Mar. n. RKr. XVII, 132, Golg., Laitzen, Lis., N. - Rosen, šķirgata Elger Dict. 110, MWM. VIII, 793, Adsel, Alswig, Dond., Grundsahl, N. - Wohlfahrt, šķìrgate ² Schwanb., šķirgate L., U., RKr. VILI, 100, = (š)ķirzaka, die Eidechse: izvē̦musi pulka dzīvu šķirgaiļu LP. VII, 673. ve̦lni pārvē̦rtušies... par... čūskām un šķirgāļiem Pas. III, 59. Nebst šķirzaka usw. wohl zu li. skėrỹs, ae. secge - scēre "Heuschrecke", slav. skorъ "schnell" (wohl auch aksl. ašterъ, r. я́щерица, sloven. gúščer "Eidechse"), gr. σχαιρω "springe, hüpfe", σχαρίς "Springwurm", ahd. scerōn "mutwillig sein", mhd. scheren "eilen", alb. hargele "Eidechse" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 566 f.). Die Erweiterungen mit l (wozu Le. Gr. § 176) und t sind ursprüngüch wohl deminutivisch (vgl. Le. Gr. § 207 b).

Avots: ME IV, 43, 44

šķirzgalis, šķirzgata, s. šķirzaka.

Avots: ME IV, 47

šķirzgata (unter šķirzaka): auch (mit ìr ² ) Marzen.

Avots: EH II, 638

šķirzlants (unter šķirzaka): auch (mit ìr ² ) Oknist.

Avots: EH II, 638

šķirzlate, šķirzlats, šķirzls, s. šķirzaka.

Avots: ME IV, 47

šķìrzlats ² (unter šķirzaka): auch Bērzgale, Borchow, Kaltenbr., Pilda, Preiļi in Lettg., Skaista, Warkl.

Avots: EH II, 638

sliêka C., Kr., Kl., Prl., sliêka ² Karls., Salisb., sliẽka Nigr., slieka U., Stockm. n. Etn. I, 153, sliêks ² (li. slíekas) Dunika, PlKur., der Regenwurm: turas viņš pie tās kâ slieka pie ve̦lē̦nas Janš. cepa ... vabalus, naģes, ķirzakus, sliekus LP. VI, 28 (aus Ob.-Bartau). Nebst apr. slayx "Regenwurm" als "schleimig Glattes" zu sliekas "zäher Schleim", s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 390, sowie Johansson PBrB. XIV, 302 und le. slaîks, slaika.

Avots: ME III, 938

smecere: auch AP., Auleja, Gr.-Buschh., Pilda, Skaista, Warkl.; "ķirzakas vai čūskas mēle, kuo ieduomājas par dze̦luonu" Dunika.

Avots: EH II, 534

spîdîgs, glänzend, strahlend U.: spīdīgi ze̦lta gabaliņi MWM. v. J. 1899, S. 354. spīdīgu vaiņadziņu BW. 5963. spīdīgas le̦dus pērstiņas JR. IV, 45. svārki spīdīgām puogām A. v. J. 1896, S. 357. spīdīgiem zābakiem Janš. ģīmis palika spīdīgs un gluotains R. Sk. II, 143. spīdīga ķirzate Purap.

Avots: ME III, 1001

II urza: Gezänk, Unfriede Gramsden; ja par katru vārdu gribēs tiesāties un meklēties, tad jau nuo urzas un ķirzas netiks ārā Janš. Līgava II, 432.

Avots: EH II, 716