Paplašinātā meklēšana

iešļauks, ein wenig schräge: gals iešļauki nuolaists Konv. ² 1787.

Avots: ME II, 77

‡ izpļaûkstinât ² Frauenb. "mit der Hand schlagend (eine Flüssigkeit aus einem Gefäss) verspritzen".

Avots: EH I, 473

‡ izšļàukstêt ² Tirsen n. RKr. XVII, 81, ausschwatzen.

Avots: EH I, 486

ļauks, schlaff, herabhängend: ļaukas ausis Gr.-Essern. [Vgl. ļaugans.]

Avots: ME II, 532

‡ nuopļaûkstêt ² Frauenb., = nùopļaukšķêt: iekrita dubļuos, ka nuopļaukstēja vien. iesvieda akmeni upē, ka nuopļaukstēja vien.

Avots: EH II, 77

nùošļaũkstêt, = nùošļakstêt: ūdens nuošļaukstēja Salisb.]

Avots: ME II, 868

‡ nuošļaûkstîtiês ² Frauenb., nach dem Erwachen im Bett eine Zeitlang sich rekeln. Vgl. nùošļàustîtiês ² .

Avots: EH II, 96

pļaũks! Sassm., Interj. zur Bezeichnung des Schalles; der beim Ohrfefgen od. beim Fallen (eines weichen Gegenstandes) entsteht Samiten n. RKr. XVII, 46: es .viņam iesitu pļauks! pa ausi Sassm.

Avots: ME III, 366

‡ pļaûkstêt ² Frauenb., = pļaũkšķêt: bȩ̄rns sit ar ruokām pa ūdeni, ka pļaukst vien.

Avots: EH II, 306

pļaũkstinât: auch ("?") Puhren n. FBR. XIV, 46.

Avots: EH II, 306

pļaũkstinât, tr., (in die Hände) klatschen: pēc patīkamas izrādes mēdz ruokas pļaukstināt Ahs.

Avots: ME III, 366

šļaûks ² Dond., Stenden, Wandsen, = šļaups, schräg, am Ende dünner. Adv. šļaûki ² Wandsen, etwas schräg, abschüssig (aber nicht steil): kalns nuoiet šļauki uz leju Dond. Zur Wurzel sleu- "schlaff" (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 708 ff.)?

Avots: ME IV, 66

‡ II šļaũkste Nötk., eine Schwätzerin.

Avots: EH II, 644

šļaukste "der Schlauch einer Spritze".

Avots: ME IV, 66

šļaukstêt, -u, -ẽju,

1) šlaũkstêt C., PS., schallen;
šļàukstêt ² Bers., Kl., Kreuzb., Lubn., Saikava, Selsau, Sessw., Warkl., rauschen, wie beim Aneinanderschlagen der Wellen U.; plätschern: plūst ūdens rūkdams, šļaukstē̦dams Plūd. Llv. II, 313. ūdens šļaukstē̦dams te̦k nuo jumta Saul. III, 81. viļņi šlaukstē̦dami čaluos Lautb. Vidv. 53. viļņi diktāki šļaũkst Janš. e̦ze̦rā pie krasta vilņi šķīst un šļaukst JR. IV, 24, gāzās ūdens strāvas uz visām pusēm šļaukstē̦damas vien Krišs Laksts 54. dzird laivu ūdenī drusku šļaukstam Lautb. Luomi 112. slapjš meitietis tur ce̦ldamies nuo viļņiem ārā šļaukst Plūd. Llv. II, 314. airu šļaukstēšana A. XXI, 506; šļàukstêt ² Adl., Festen, Meselau, Stomersee, = šļankstêt;

2) plappern
(mit àu ² ) Tirs. n. RKr. XVII, 81. Refl. -tiês, = šļaukstêt 1: vilciņš alu padarīja,... visas purvu purvmalītes šļaukstēt vien šļaukstējās BW. 2394.

Avots: ME IV, 66

‡ II šļàukstîtiês ² Bers. "laistīties (ar ūdeni)".

Avots: EH II, 644

šļaukstîtiês Spr., Alksnis - Zundulis, Siuxt n. Etn. I, 153, = šļaucîtiês, šļaukâtiês: visi... šļaukstās un guļ Latv.

Avots: ME IV, 66

I šļàuksts ² Gr. - Buschh., = šļaupsts, der Giebelbalken. Zu šļauks.

Avots: ME IV, 66

II šļàuksts ² ,

1): auch (mit au) Gr.-Würzau, Nötk., (mit "àu ² ") Fehgen, N.-Scbwanb.; ‡

2) "der Schall beim Ausgiessen von Wasser"
(mit àu ² ) Bers.

Avots: EH II, 644

II šļàuksts ² Adl., ein Schwätzer: kur tu ej, tur visur piešļauksti kâ šļauksts Tirs. n. Rkr. XVII, 81.

Avots: ME IV, 66

III šļauksts, der Ärmel Wid.

Avots: ME IV, 66

IV šļauksts MWM. v. J. 1905, S. 239, = šļaukste.

Avots: ME IV, 66

‡ žļaukstêt, = žļakstêt 1: ūdeņa tur vairs nebij ..., bet uz sāniem paveļuoties sūna žļaukstēja A. Upītis Pirmā nakts 471. visi zābaki pilni, žļaukst vien 366.

Avots: EH II, 820

‡ žļaukstinât, = ‡ žļaukstêt (?): izdzirda ... zābakus streipulīgi žļaukstinām A. Upītis Laikmetu griežos 219.

Avots: EH II, 820

izšļaũcît PS., Drosth., izšļaûcît Wolm., reibend durchquetschen: izšļ. zarnas (beim Reinigen) Bauske; izšļ. gruodu virvi (um das Seil geschmeidiger und weicher zu machen) PS.] Refl. - tiês, izšļaũcîtiês, sich gehörig recken, sich rekeln: ve̦lns atmuodās, izšļaucījās, izžāvājās LP. VII, 1176. viņš tuo uzskatīja par pilnīgu atļauju izšļaukstīties A. XVI, 771. zâlē pamatīgi izšļaucies MWM. VII, 693.

Kļūdu labojums:
atmuodās,... 1176 = atmuodies... 1170

Avots: ME I, 812

ļàugans N.-Peb., ļaũgans Lautb.], ļàugans ² Lub., schlaff: ļaugani luocekļi Vēr. I, 1450, Gr.-Essern. [Aus *ļaungans? vgl. li. liáunas "гибкiй, слабый" (liauni pirštai) PФB. LXV, 318, aber auch le. ļauks.]

Avots: ME II, 531

nebèidzams, nicht endend, endlos, nicht enden wollend: nebeidzama pļaukstīšana sacēlās zãlē. [nebeidzama gaismas straume līst Asp.].

Avots: ME II, 708

‡ pìešlàukstêt ² Tirs. n RKr. XVII, 81, vollschwatzen: kur tu ej, tur visur piešļauksti kâ šļauksts.

Avots: EH II, 275

šlaukstitiês Etn. Il, 129, = šļaukstîtiês: visi šlaukstās un gul Latv.

Avots: ME IV, 59

šļaukšķêt Lennew., = šļaukstêt 1.

Avots: ME IV, 66

šlaukstêt, = šļaukstêt: ūdens te̦k šlaukstē̦dams Hug. Vgl. slaukš(ķ)êt.

Avots: ME IV, 59

II šļaûkt ² , -cu Dond., Stenden, Wandsen, schtäg machen, zuspitzen (= šļaupt). Zu šļauks.

Avots: ME IV, 67

šļaûkums ² Grünh., das Schräge, die Abschrägung Grünh.; die abschüssige Seite, der Abhang Dond.: kalnam garš šļaukums Dond.: es gāju pa šļaukumu uz augšu ebenda. Zu šļauks.

Avots: ME IV, 67