Paplašinātā meklēšana

àizšķūt, dass. was aizšķaudīt.

Avots: ME I, 55

‡ àizšķũtêt, ("mit Schiessen, Vorspann" oder irgendwie) hin-, wegbefördern, -schaffen Spr., Wid. u. a.: a. jaunkareivjus uz pilsē̦tu. a. visu kuo pruojām saviem radiem. Refl. -tiês, mühsam hin-, wegfahren: a. līdz stacijai.

Avots: EH I, 55

atšķũtêt, tr., herführen: lietas, ļaudis.

Avots: ME I, 202

[ìešķũtêt, [Lautb.], tr., einspritzen, injizieren, einprengen: māte iešļacīja pakrūtē morfiju Latv.

Avots: ME II, 77

izšķũtêt, tr., hinausfegen, hinausschicken, hinausexpedieren: biedri izšķūtē tuo laimi ārā A. XIV, 16. kalpuone izšķūtē mē̦slus nuo nama. izšķūtē kalpus pie darba Sassm.

Avots: ME I, 812

nùošķũtêt: kuo jaunie laiki nuošķūtēja pie malas (beseitigten) Jauns. J. un v. 8.

Avots: EH II, 95

nùošķũtêt, mit Postpferden abfahren lassen; abschicken Spr.

Avots: ME II, 867

pā`ršķũtêt, tr., nach Hause führen: bē̦rnus nuo skuolas B. Vēstn.

Avots: ME III, 181

pìešķũtêt, herschaffend anfüllen: p. pilnu māju ar mantām, ar viesiem; reichlich anführen: malku visai ziemai.

Avots: ME III, 301

sašķũtêt, tr., mit Vorspann od. vieles zusammenführen, -befördern: vai nu visu mežu sašķūtēsi mājā? Schujen.

Avots: ME III, 756

šķūt: auch (mit ù ² ) Pilda; šķuva bārdu, šķuva ("?") bikses Tdz. 44016 (aus Liepna). šķūtas uosas 57632, 4 (aus Sakstagals).

Avots: EH II, 641

šķūt Burtn. n. Mag. IV, 2, 143, U., Infl., (mit ù ² ) Bers., = skūt. rasieren: bārdu.

Avots: ME IV, 56

‡ šķũtaļa Salis, Name für eine Kuh, deren Rücken sich in der Farbe vom übrigen Körper unterscheidet.

Avots: EH II, 641

šķūtes, s. šķūtis.

Avots: ME IV, 56

I šķũtêt, ‡ Refl. -tiês,

1) "likties vest" Nötk.;

2) "?": kur tu šķūtēsies? (zu jem., der langsam geht)
Erlaa, Laud.

Avots: EH II, 641

I šķũtêt, -ẽju, mit Schiessen, Vorspann befördern L., U., Spr.; Fuhren zu Pferde begleiten Allend., Lems. und Smilt. n. U.: škūtēt tiesas vīrus uz tiesas namu Aps. Pie pag. tiesas 15. sievas tika šķūtē̦tas uz apriņķa pilsē̦tu B. Vēstn. muļķītis šķūtēja, un aizšķūtējis beidzamuo ve̦zumu... LP. VI, 368. vienu vajadzēja šķūtēt pruojām A. v. J. 1897, S. 952.; wegschaffen, hinschaffen: visu pienu tagad šķūtē uz tirgu N. - Peb.

Avots: ME IV, 56

II šķūtêt: š. (energisch und in grossen Mengen stopfen) tabaku pīpē Bers., Kalz. (mit ù ² ), Smilt.; š. (mit ũ; stopfen) tabaku makā, vilnu maisā Schujen.

Avots: EH II, 641

II škūtêt, anhaitend rauchend (die Pfeife) saugen Bers.: vairums šķūtē pašaudzinātuo tabaku MWM. VII, 802; gierig essen, schlingen: putru iekšā šķũtēt Bauske. viņš šķũtē kâ pie bada bijis Siuxt. Identisch mit šķũtêt I?

Avots: ME IV, 56

šķūtêtiês "?": cepešus te ne˙viens bļuodā nekraus, ja arī tu spē̦tu diezin kâ šķūtēties Alm.

Avots: ME IV, 56

šķūtĩbas, = šķūtis: sūtīt šķūtībās pa˙visam nuodzītus zirgus Celm.

Avots: ME IV, 57

šķūtis (nom. plur.),

1) šķūtis Kl. (mit ù ² ), Spr., Golg., šķūtes L., U., Dr., Karls., Nötk. (mit ũ), Schiesse, Vorspann: šķūtēs braukt, Schiesspferde fürs Militär stellen
Mag. XIII, 2, 43. braucis... uz Rīgu šķūtīs LP. V, 339. apsuolīdams daudz atvieglinājumu pagasta dzīvē, kâ atlaist šķūtis A. v. J. 1897, S. 385. bezgalīgas šķūtis ļaudis un zemi spieda A. Melnalksnis Mazsalaca 24. lielās od. prūšu šķūtes, in Livland die Jahre 1758, 1759 U.;

2) šķūtēs braukt, zu einer verwandten Wöchnerin mit Geschenken fahren:
viņmāte šuodien aizbrauca šķūtēs Stockmannshof n. Etn. II, 17. Nebst estn. küf "Schüsse (= Unterlegung von Bauernpferden statt der Postpferde)" aus dem Germanischen.

Avots: ME IV, 56, 57

‡ šķūtît, -īju, = šķũtêt I: šķūtnieki aicināja ... šķūtījamuos Austriņš Raksti V, 103.

Avots: EH II, 641

šķũtniẽks Salis, Wolm., der Schiesskerl, der den Vorspann Bringende, Kutschende L., U., Golg.: kungs bija apgādājis zirgu un šķūtnieku līdz stacijai Poruk II, 111. šķūtnieka zirgu nejūgs... zārkam priekšā Aps. Bag. radi 28. izkāpu un skatījuos pēc šķūtnieka Blaum. MWM. v. J. 1896, S. 637.

Avots: ME IV, 57

I braks, bre̦ks U., das Wrack, das Untaugliche: braks ir visa gudrība, kas bez Jēzus saduomāta. mēs duomājam visus tuos brakus šķūtēt laukā MWM. X, 304. Der Gen. braka bedeutet untauglich, nichtsnutzig, [minderwertig]: braka lieta vācieša prese Spr. tādiem braka puišiešiem ir actiņu nepagriezu. jauna meita braka bija. [braka (niedrigen Standes) ļaudis Glück Jerem. 26,23; nichtnutzige Leute, Pöbel U. Nebst estn. wrakk aus mnd. wrack

Avots: ME I, 322

‡ dìecinieks ² Kaltenbr., = dĩcinieks 1; šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.

Avots: EH I, 326

klimt, - stu, - u Dz. Vēstn., st. klim̂stêt, klim̂st: traki suņi skraidīja apkārt un klima RA. [spuokam, kurš grūtumā klima (= klīda) caur pasauli Austriņš Nuopūtas vējā 31. šķūtnieks dabūja visu dienu klimt (= bez darba gaiduot stāvēt, nīkt) Nötk.]

Avots: ME II, 228

I nùoîgt,

[1) = saîgt MSil., Kursiten; "nuobē̦dāties" Plm.;

2) sich abquälen, müde werden, schaflos die Zeit verbringen
N. - Peb.]: mana acs ir nuoīguse Psalm 6. 8. [ja cilvēks nav gulējis, tad saka, ka viņš nuolīdzis N. - Peb.; ohne ernste Beschäftigung weilen müssen": šķūtnieki nuoîga visu dienu Vank.]

Avots: ME II, 790, 791

reĩze,

1): klājienu nuopure̦nuot, salmus sataisa reizēs ("rindās") Ramkau. labībū izklāja reizēm Sonnaxt. linus stata ruozītēs un reizēs; kad ir reizēs statīti, tad var ar grābekli sajemt Linden in Kurl. reizēs braukt Smilt., = šķūtīs br.; kaŗa laikā bija reizēs jābrauc bez gala. meitām mē̦mā r. (die Mädchen unterhalten sich nicht)
Brigadere Dievs, daba, darbs 166. nuospļāvās gaŗuo reizi (spuckte weit aus) Ciema spīg. 120. trim reizēm (dreimal) dagāja guovi vest da vēršam Kaltenbr. - uz reizes "anfangs" Kaltenbr.: tik uz reizes (d. h. bis man sich daran gewöhnt) tas sliktums. - nuo reizes, anfangs - auch Pas. VII, 466, Kaltenbr., Sonnaxt: ve̦zumam jātaisa malas augstākas n. r, (gleich am Anfang) Linden in Kurl.; gleich, auf einmal (r. сразу): tis n. r. būs maisā Pas. IV, 81. sieviete n. r. tika ve̦se̦la 82 (aus Malta); "kādreiz": n . r. uz mazā pirkstiņa uztaisās tāds cietums Linden in Kurl. viņš e̦suot bijis par saimnieku n. r. ebenda. - par reizi, gleich, auf einmal Kaltenbr.: tur jāmirst p. r.

Avots: EH II, 364

šļūtis (nom, pl.) Fockenhof "= šķūtis": šļūtīs braukt.

Avots: ME IV, 80