Paplašinātā meklēšana

‡ àizšaũdît,

1) wiederholt schiessend verscheuchen, -treiben:
a. zvirbuļus nuo dārza (pruojām);

2) wiederholt schiessend betäuben:
a. kam ausis;

3) (fahrend oder gehend) sich hinbegeben
Gr.-Buschhof: a. uz kaimiņiem. Refl. -tiês Wolmarshof, sich hinbegeben: viņš atkal aizšaudījies uz kaimiņiem.

Avots: EH I, 55

apšaũdît ‡

3) a. mieru "des getroffenen Friedens wegen Freudenschüsse tun"
Für. I (unter šaudīt); ‡

4) = apduot 1: a. pa gabalam maizes Celm.

Avots: EH I, 119

apšaũdît [li. apšáudyti], tr., freqn.,

1) beschiessen:
pilsē̦tu;

2) einen nach dem andern erschiessen:
jaunais brālis bisenieks, viņš tuos putnus apšaudīs BW. 30987, 2. Refl. -tiês, einander beschiessen: kaimiņi arvienu apšaudījušies LP. V, 344.

Avots: ME I, 129

[atšaũdîtiês, sich durch wiederholtes Schiessen verteidigen.]

Avots: ME I, 200

ìešaũdît, tr.,

1) anschiessen:
iesim putnus iešaudīt un iebaidīt;

[2) einschieben
L.].

Avots: ME II, 76

izšaũdît,

1): izšaudīšu visus krūmus Pas. IX, 196, ich werde der Reihe nach durch alle Sträucher schiessen;
‡

2) wiederholt weggeben, verteilen
N.-Peb.: i. mantu. māte jau tâ˙pat izšauda vienam uotram. ‡ Refl. -liês, eine Zeitlang (vergeblich) schiessen: izšaudījās, bet ne˙kā nenuošāva.

Avots: EH I, 484

izšaũdît, tr., freqn. zu izšaũt, wiederholt aus-, abschiessen, verfeuern: izšaudi savas bultas Psalm 144, 6. neizšaudi visus putnus, visas skruotis. Vgl. li. iššáudyti.

Avots: ME I, 809

nùošaũdît, tr., freqn., erschiessen: bet jaunekļus ar stuopiem nuošaudīs Jes. 13, 18. Refl. -tiês, hin- und herschiessen, sich umhertreiben: netīk, ka šis tur vienmē̦r nuošaudās LP. IV, 185.

Avots: ME II, 865

pašaudît, ‡

3) eine Weile hin und her strecken (?):
(lācis) laizīdamies pašaudīja mēli Brīvā Zeme 1939, № 86, S. 4.

Avots: EH XIII, 178

[pašaudît,

1) wiederhoļt ein wenig (verstohlen und schnell) geben
N.-Peb.: pašauda vienam, uotram;

2) wiederholt ein wenig schiessen:
p. pīles LP. VII, 14.]

Avots: ME III, 111

sašaũdît, tr., freqn., (mit einer Peitsche) stark schlagen Wid.; (mehrfach) zerschiessen, schiessend verwunden Wid.: tur guļ vīri... sašaudīti, sakapāti BW. 31933, 21. Refl. -tiês, sich (ptötzlich) unruhig hin und herbewegen: Līrums savādi sašaudījās un atvirzījās nuo viņas Veselis Saules kapsē̦ta 143.

Avots: ME III, 753

šaũdît, Refl. -tiês,

2): vējš šaudās Orellen. kuo tu šaudies citiem starpā! Frauenb., Wessen; ‡

3) "lūkuoties" (?) NB. (entnommen aus Verbindungen wie acis tam gruozās un šaudās?).

Avots: EH II, 622

šaũdît C., Jürg., -u, -ĩju,

1) wiederholt (hin und her) schnellen:
guovs šaudīja mēli Krišs Laksts 52. čūska... dze̦nuliņu vien šaudīja BW. 26051;

2) wiederholt oder viel schiessen (mit einem Schiessgewehr):
tē̦vs šaudīja... rubeņus Mērn. laiki 238. uzcēla karuogus un šaudīja ar plintēm BW. III, 1, 82. vedējus sagaidīja taurē̦dami, šaudīdami, kliegdami 87. sāka puoļi šaudīt LP. VII, 153;

3) Backenstreiche geben
Neik. n. U. Refl. -tiês,

1) einander beschiessen;

2) wiederholt hin und her schiessen
(intr.), fahren (intr.), schnellen, zucken, huschen: visu nakti tur šaudījâs. citām jāja precinieki; es priekšā šaudījuos BW. 7918 var. (zirgs) kâ burbulis šaudījās 29720 var. pa gaisu šauduoties... spīganas LP. VII, 592. Šļupstis... vairs tâ pa mežu nešaudīšuoties Upīte Medn. laiki. šaudās palsi zibeņi Asp. R. VII, 56 (ähnlich LP. IV, 135). upē uguns šaudās Jaunības dzeja 59. uguns de̦g un izdzisdama šaudās MWM. VI, 334. uorīte šaudījās pa ceļu kâ atspuole Aps. III, 20. skanē̦damas šaudīsies... izkaptis Vēr. I, 1132. ķermeņu daliņas šaudās uz visām pusēm Pūrs III, 61. bites... šaudās pa kārklu krūmu Upītis St. 26. zivtiņas šaudījās pa akmeņu starpām Zemn. dē̦ls 63. bezdelīgas vidžināja šaudīdamās pa gaisu A. XX, 245. kad bē̦rns šaudās, nav mierīgs JIgRKr. VI, 45. acis viņam gruozās un šaudās A. XX, 82. mēle tev arī šaudās kâ atspuole Jaun. mežk. 89. viss manā sirdī ir šaudījies augšup, lejup Rainis Ģēte VI, 74. Nebst li. škudyti "mehrfach schiessen" zu šaũt.

Avots: ME IV, 6

‡ uzšaudît Dunika, wiederholt nach einem Ziel schiessen: uzšaudīja vienai uotrai vārnai, bet ne˙vienu nenuošāva.

Avots: EH II, 735

uzšaũdîtiês, wiederholt (hin)auffahren, -schnellen, -zucken: liesmas dažkārt uzšaudījās līdz jumtam.

Avots: ME IV, 388

ciêtuoksnis, die Festung: cietuoksni apšaudīt, ieņemt.

Avots: ME I, 397

del˜verêt: unruhig sein Bartau; unvernünftig etwas tun (mit èl ² ) Meiran; "šaudīties, svārstīties" (mit èl ² ) Kalz.; wackeln, (sch)wanken (mit èl ² ) Warkl.: piedzēris delverē; wackelnd (wankend) gehen Bērzgale. Refl. -tiês: tollen, ausgelassen (ungezogen) sein (mit el˜ ) Grünw.

Avots: EH I, 315

‡ paukšķinât "šaudīt" Grünh.

Avots: EH XIII, 184

pidelêt,

1) laut weinen
Serben, Ronneb., Smilt., Trik.: kuo nu pidelē! Seibolt;

2) auf einer pidele I ² pfeifen
Nötk.;

3) "žvickāties, šaudīties": kuo tu, meiten, pidelē pa visām malām? Dond. n. RKr. XVII, 46. Refl. -tiês "sich um Ungehöriges kümmern" Grünh.

Avots: ME III, 212

II šàustît ² Lubn., Memelshof, Saikava, = durstît; šaûstît ² Bauske "schnell und flüchtig trakeln". Refl. -tiês,

1) = šaudīties 2: liesmas šaustās Bers., Arrasch; šàustīties ² šurpu, turpu Golg.; hin und her laufen (mit aũ) Salis;

2) = dīdīties Meselau: tie šaustās un bļaustās Plūd. Rakstn. I, 188. iesācis gar žuogiem šaustīties MWM. (vgl. žaustîties). kuo tu te šausties! sagt man zu einem Kinde, das unruhig hin und her läuft und oft hinfällt Erlaa;

3) "sich in eine Sache einmischen"
Wessen.

Avots: ME IV, 8

I skārstît, -u, -ĩju "?": vējš tumšzaļus matus skārsta (= šķirsta?) Zalktis v. J. 1908, S. 173. Refl. -tiês, = šaudīties: uguns mēles skārstās Bauske.

Avots: ME II, 881

spelstiķis,

1) Böller
V.: šuo . . . apšaudīt ar lielgabaliem un spelstiķiem MWM. 1899, S. 639;

2) in Ramelshof spöttisch von attmodischen Pfeifen und Hüten.
Aus d. Feldstück;

3) "?": Emiluks . . . staigāja apkāri kâ spelstiķis Kürstenis.

Avots: ME III, 988

‡ svelberêt Druw. "apkārt šaudīties ar darbiem vai valuodu; neiet nuoteiktā virzienā."

Avots: EH II, 614

zibelêt,

1) = zibēt: kas tur gar acīm zibelē? Jürg.;

2) sich schnell hin und her bewegen,
šaudīties Bauske.

Avots: ME IV, 715