Paplašinātā meklēšana

àizšaũstiês, sich verhüllen, -decken Rutzau. Zu li. siaũsti "umhüllen".

Avots: EH I, 55

apšaust, ‡

2) bedecken ("apsegt") Rutzau (mit aũ). ‡ Refl. -tiês, sich bedecken Rutzau. Der Intonation wegen wohl auf li. apsiaũsti "ringsum einhüllen" beruhend.

Avots: EH I, 119

apšàust, tr., geisseln, stäupen: iegadās kādā vietā sarkanums, kuŗš niez, sūrst un plešas lielāks, tad ir apšautums. apšautums ceļas nuo tam, ka svē̦tās meitas apšautušas JK. VI, 49.

Avots: ME I, 129

[ìešaust,

1) durchprügeln:
viņu vajag paamtīgi iešaust Warkl.;

2) durch wiederholte Züchtigung furchtsam machen:
iešausts bē̦rns Bauske.]

Avots: ME II, 76

[ìešaustît, wiederholt durchprügeln: guovi Warkh., Warkl.]

Avots: ME II, 76

[izšaust pautus Lautb., (zu Ostern) mit Ruten schlagend (von den Geschlagenen) Eier erpressen.]

Avots: ME I, 810

‡ izšàustêt ² Bērzgale, verschwenden, vertun, vergeuden: i. visu naudu, mantu.

Avots: EH I, 484

nùošàust: auch bei Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 33).

Avots: EH II, 94

nùošàust, tr., abprügeln, stäupen: nuošauš mani māmuliņa, iesviež nātres krūmiņā BW. 3042. miesas tik˙pat kâ ar nātrēm nuošaustas Etn. II, 136.

Avots: ME II, 865

[pãršaust,

1) gründlich verprügeln
Vank.;

2) (eine Reihe von Objekten mit Ruten verprügeln
(biblisch) Grundsahl;

3) = pãrklât, pãrsegt: p. vilnaini pār ple̦ciem Rutzau.]

Avots: ME III, 180

[pãršaustît "zum zweiten Mal (das Weberschiffchen) hineinstossen": audēja pāršausta atspuoli, kad tā aužuot ieķeŗas nītīs (izņe̦m atspuoli nuo nītīm un šauj atkal diegiem cauri) Mesoten.]

Avots: ME III, 180

[pašàust, eine Weile od. ein wenig šàust: puiši lieldienu rītā pašauta meitas.]

Avots: ME III, 112

pašaûsts, selbst-, eigengewebt: pašaustas drēbes (im Gegensatz zu pirktas drēbes).

Avots: ME III, 112

sašàust: sašaustu un apsmietu nuodeve Elger (Günther Altle. Sprachd. I, 140).

Avots: EH XVI, 453

sašàust, freqn. sašaustît L., tr., geisseln (perfektiv): jātnieks bij švītras mugurā sašautis LP. VI, 685. miesa tapa asiņaina sašausta Asp. mana sirds ir upuru bultām sašaustīta Stati I, I 15.

Avots: ME III, 754

šàust Wolm., C., Ermes, (mit àu ² ) Gr. - Buschhof, Prl., Sessw., Warkl., (mit aû ² ) Bauske, Dond., Nigr. (li. siaũsti "schlagen (Bezzenberger Lit. Stud. 168), worfeln, spielen, toben, rasen"), šàušu, šàutu, stäupen, geisseln U.: šaut (Var.: per), māmiņa, mani mazu ar vītuola žagariņu! BW. 1711, 2 (ähnlich 6991 var.; 8627; 114281). lai šauš kungi ve̦cus vīrus ar ābeļu rīkstītēm! 22118 (ähnlich 29154). kāpēc manus bālelinus šauš sestdienas vakarā? 31300. auka trakuo un viļņus šauš U. b. 42, 23. pautus (uolas) šaust Siuxt, Wandsen (mit aû ² ), U., zu Ostern mit Ruten schlagen, wovon der Bedrohte sich durch Eier loskauft. Figürlich: nepatīkamus viesus šauta ļuoti asām satiriskām dziesmām BW. III, 1, 8. Refl. -tiês, einander oder sich geisseln; sich geisseln lassen: puiši grib ar meitām šaûstiês ² Nigr. es vairs neļaušuos šausties Por. IV, 155. nebūtu licis šausties jē̦ls Dziesmu grām. 68, 1. Subst. šàutẽjs, wer stäupt, geisselt (= šautnieks); der Geisselbruder Dr., ein Flagellant: kuo duosim šautējam? BW. 32264, 1. parādījās ve̦se̦li bari šautēju. Nebst šust und li. IIl p. prt. ùžstautė (in Dusetos) "versetzte einen Hieb, Schlag", siũtis "Stoss" wohl zu r. шутъ "Possenreisser", s. Bezzenberger GGA. 1898, 5511 und Walde Vrgl. Wrtb. II, 472.

Avots: ME IV, 8

I šàust: geisseln, stäupen Lng., "sist" (mit aû ² ) Frauenb.

Avots: EH II, 623

‡ *II šaũst, zu erschliessen aus ‡ àizšaũstiês.

Avots: EH II, 623

šausteris, das Schaudern Ruj.: man šausteris iet caur kauliem. Zu šausmas: -ter- ist wohl hier das Suffix der Nomina agentis (wie z. B. in degteris; zur Bed. vgl. z. B. das Nomen agentis dũrêjs ² ).

Avots: ME IV, 8

šausteve: "šaustuva" Würzau; "steļļu striķīšuos pakārti kuociņi, pie kuŗiem piestiprināti ripulīši" (mit àu ² ) Grawendahl; "steļļu piede̦rums" (mit àu ² ) Lubn.

Avots: EH II, 623

šausteve Erlaa"?"; "atspuole" (mit àu ² ) N. - Schwanb.

Avots: ME IV, 8

šaûsti ² : šausti Strods Par. vōrdn. 169 "?".

Avots: EH II, 623

šaûsti ² Bauske, = sitieni, Schläge.

Avots: ME IV, 8

šaustiês L. (li. šiáuštis "sich sträuben"), sich die Haare zu Berge stehen lassen. Zu šausmas.

Avots: ME IV, 8

I šàustît C., (mit àu ² ) Warkh., Warkl., (mit aû ² ) Dond., wiederholt geisseln Pas. IV, 148, Ar.: tu viņu šaustītu... atdabūsi, kad tas vēl dzīvs izspruks Glück Makkab. 3, 38; schlagen (mit àu ² ) Warkl.; zu Ostern mit Ruten schlagen Bershof. Refl. -tiês, sich schlagen Warkl.

Avots: ME IV, 8

II šàustît ² , ‡

2) vergeuden; allzu viel (etwas) essen
(šàustêt ² ) Bērzgale: š. mantu, maizi. Refl. -tiês,

1): kuo tu šausties apkārt kâ kaķis? (zu jem., der sich auffällig anzuschmeicheln sucht)
Laud., Saikava. viņš šaustās kâ atspuole (von jem., der mehrere Handwerke lernt und in keinem von ihnen vorwärts kommt) Schnickern.

Avots: EH II, 623

II šàustît ² Lubn., Memelshof, Saikava, = durstît; šaûstît ² Bauske "schnell und flüchtig trakeln". Refl. -tiês,

1) = šaudīties 2: liesmas šaustās Bers., Arrasch; šàustīties ² šurpu, turpu Golg.; hin und her laufen (mit aũ) Salis;

2) = dīdīties Meselau: tie šaustās un bļaustās Plūd. Rakstn. I, 188. iesācis gar žuogiem šaustīties MWM. (vgl. žaustîties). kuo tu te šausties! sagt man zu einem Kinde, das unruhig hin und her läuft und oft hinfällt Erlaa;

3) "sich in eine Sache einmischen"
Wessen.

Avots: ME IV, 8

šàustrs ² Warkl., = šautrs I, šautris 1: laižu šaustru (Var.: šautru) dibinā BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 8

aûstene, ein gewebtes Tuch, mit dem sich die Frauen bedecken, die Decke (sagša), liela pašausta drāna, kuo sievieši se̦dzas Jan.; Nieder-Kurl. [vgl. aûstine].

Avots: ME I, 229

banīte, bane, banīca, auch bānīca A. XX, 790, banītis od. bānītis [aus mnd. bonit "Hut" > frz. bonnet], das Barett, die Kalotte, eine Frauenmütze: viņš strādādams bij nuolicis ce̦puri, paturē̦dams galvā tik banīti Vēr. I, 1456. pašaustas drēbes mices, izšūtas apakšā ar dzīpariem, sauktas bānītis od. bānīca Plutte 65.

Avots: ME I, 263

‡ kãjceles (auch im Singular?), Fussbodenläufer: uz grīdas pašaustas k. Ciema spīg. 90.

Avots: EH I, 599

laîst,

1): guovs nelaiž pienu (milcht nicht)
Frauenb. pamāte... laiž asaras (lässt Tränen rinnen) par savu nuogaisinātuo meitu Pas. V; 436. l. ar ķipi ūdeni "strauji liet" Seyershof. kad laiž alu, tad pave̦lk drusku sviķīti, un alus te̦k AP. spirktu (Spiritus) l., destillieren Diet. pienu l., Milch durch die Zentrifuge lassen Sonnaxt. kuokus (baļķus) l: (nuo kājas), Bäume fällen: skuju kuoki jālaiž jaunā mēnesī AP., KatrE., Ramkau, Saikava. laide egles sārtiem Warkl. kājas vaļā l., fliehen, schnell laufen Diet, l. grāmatu, einen Brief schicken Auleja, Kaltenbr., Sonnaxt. tādus laide (schickte man) da muižai Kaltenbr. l. bļāvienu, schreien Sonnaxt: sveces l. (= liet) Bērzgale, Lubn, de̦sas (zarnas Bērzgale, Lubn., Mesoten) l. (reinigen) Erwalen, Siuxt. sìenu ārā l. (= izārdīt) Strasden. māte laidusi (= [iz]klājusi) linus Pas. X, 352 (ähnlich in AP., Frauenb., Iw.). tīklus l. (= mest) Kaugurciems, teibas mē̦dz ar tīkliem l. (auf eine bestirnmte Art und Weise fischen) Salis. zeķi l. (beim Stricken abnehrnen) Lös. īksis jālaiž ("jāada, nuoskaituot zināmu daudzumu adīkļa acu") Seyershof. (viesus) l. Wessen, (Gäste) begleiten: laidiet ("przygotujcie") man kulīti! man jāiet pa ceļu Zbior XVIII, 36i ; paldies devu Laimiņai, ka ļustīgu mani laide (geschalfen hat) Tdz. 35798. še viss kâ laists, lai varē̦tu labi izpeldēties Janš. Dzimtene I ² , 159;

2): l. kam ar kuoku Erlaa, Linden in Kurl. nezinu, kuo jums laida: akmeni vai zemes Frauenb.;

3): man sirds nelaiž tuo bē̦rnam darīt Salis;

4): zirgu juoņiem l. ("jagen")
Diet.;

5); es laižu, ich vermute, meine
N.-Autz n. BielU.; ‡

6) = laistiês 3, ņem̂t 4: laidēm i[r] aizgājām Kaltenbr. jī laide bēgt Pas. IV, 251; ‡

7) schmelzen
(tr.) Auleja: saule laiž sniegu. Refl. -tiês;

1): nelaižas klāt, nuostin dze̦n Auleja. jis nelaižas runāt (ist nicht zu sprechen)
Kaltenbr, vai šis būs l. (= laist, lai viņam ...) FBR. XI; 82. viņi laižas klāt (gestatten; dass man ihnen naht) Seyershof. meita ar viņu ne˙maz nelaidās (= neielaidās) Frauenb. meitas šaustas, ka nelaižas pie kunga ebenda. kalpi tais mājās ne˙maz nelaidās iekšā (verdingten sich nicht dahin) ebenda. viņš nu laižas ķēniņam pazīstams Pas. IX, 98;

2): saule laižas - auch Auleja. ne˙kur nedrīkst viens pats l., ka nekrīt Frauenb. ja vari, tad laidies pa tām peļķēm! ebenda. l. (sich auf den Weg begeben)
uz māju Kaltenbr. cikuos laidīsietēs uz balli? Sonnaxt. viņa laidās (= lēca) nuo ratu malas zemē Janš. Dzimtene I ² , 423. meitines ... laidēs (begaben sich) līdumā Pas. X, 66. tad visi laidēs un izgāja pa duravām IV, 285; sich mit der Herde wohin begeben Saikava: laidies tāļāk ar luopiem! Auleja; rodeln AP.: ar ragaviņām uz kalnu pruom, - tur viņi laidēs da vē̦lai naktij;

3): laižas braukt uz jiem Pas. XII, 375;

4): kad sāk l., dubļi da acīm AP. sniegs jau sāk saulē l. Seyershof. luogi laižas Mežamuiža (Grenzhof). siens pret vakaru laižas (wird weich und feucht)
Ramkau. tūska sāk l. (atslābt) Salis. bij briesmīgi satūkšis, nu sāk pamazām l. AP.;

5): jēriņš sāk l. Siuxt. sarkani l., rote Ruhr haben (aus einer Handschrift).
cauri l., Durchfall haben (aus einer Handschrift). dzinēji, mājā putru iestrē̦buši un saskrējušies, laidās vē̦de̦riem K. Jürgens Mana vect. nostāsti 128; ‡

6) nachlassen, nachgeben:
dē̦ls nelaidies, kamē̦r mežsargs atdevis ar Pas. V, 31; ‡

7) entstehen; sich einfinden:
guovīm kaklā vairāk laižas utis; tārpi tur nelaižas iekšā Iw, kāpuosti grib re̦tāk augt, lai tiem galviņa var l. Seyershof; ‡

8) keimen:
auzas vēl ne˙maz nav laidušās Seyershof. ‡ Subst. laîšanâs, das Fliegen: teikas par... e̦ze̦ru laišanuos A. Melnalksnis Mazsalaca 55. uz laišanuos Kalz. n. BielU., im Scheiden. Wurzelverwandt ist nach M. E. Schmidt KZ. LV1I, 34 f. auch alb. l`ir (< *leidros) "schlaff".

Avots: EH I, 714, 715

muciņa,

1) das Tönnchen,
Demin. zu muca;

2) auch: mucīte U., in der Fischersprache ein auf dem Wasser schwimmendes Zeichen (Boje):
pie āma plūksnas tiek sieta muciņa, kas pe̦ld virs ūdeņa Etn. II, 106. mucīte, Marke am Zugnetze, um in rechter Richtung zu ziehen PK., U.;

[3) eine Art Männerrock:
visi nē̦sāja pašaustas pe̦lē̦kas vadmalas svārkus vai muciņas Janš. Dzimtene ² II, 287].

Avots: ME II, 658

I muncis,

1): bē̦rnu sautēt nuost tik karstā laikā ar vadmalas muncīti A. Brigadere Dievs, daba, darbs 307; "kamzuolis; vīriešu adīta jaka" (mit un̂ ² ) Grenzhof n. Fil. mat. 63; "bieza pašaustas drēbes (sieviešu) jaka" (mit uñ ² ) Frauenb.; "adīta vai nuo drēbes šūta šaura (sieviešu) jaciņa" (mit uñ ) Siuxt; dabūsi pa muñci (= muguru)! Siuxt.

Avots: EH I, 832

nùotràipît, tr., beflecken, besudeln, beschmieren: tu tapi sašausts, asiņains nuotraipīts GL. Refl. -tiês, sich beflecken, sich besudeln: visas drēbes e̦suot nuotraipījušās LP. VII, 102.

Avots: ME II, 876

pamice, eine Kopfbekleidung, "pašaustai rupjai drēbei uzšūta brūna pirkta drēbe" Plutte 66.

Avots: ME III, 70

plàucêt, -ẽju, brühen: plaucē̦ta maize. tu drātīm tiksi šausts, ar sārmu plaucē̦ts Rainis. kaļkus plaucēt, Wasser auf gebrannten Kalk giessen, um den Kalk zu pulverisieren Plm., Kroppenhof, Aahof, Golg., Kortenhof. Zu plukt.

Avots: ME III, 323

ruzêt, -u, -ẽju, abgehen, ausbleichen (von der Farbe): pašausta vadmala valkājuot ruz Fest.

Avots: ME III, 565

šaũsmas Dunika, N. - Bartau, Katzd., Nigr., (mit àu) C., PS., Arrasch, Ermes, Jürg., Schujen, Wolm., (mit àu ² ) KL, Lubn., Prl., Saikava, Sessw., (mit aû) Gr. - Buschhof, (mit aû ² ) Bershof, Kandau, Ruj., Salis, Selg., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, auch šaušmas Dünsb., Schauder: viņu sagrāba tādas neizpruotamas saldas šausmas Lautb. Luomi 177. grūž cilvē̦ku... šausmu rīklē Vēr. I, 1063. pārcietām vis˙smagākās šausmas 1513 stāvēju brīdi šausmās MWM. XI, 220. šausmas nuo miruoņiem Pūrs I, 97. Nebst šaustiês, šaušalas und šausteris zu li. šiáuštis "sich sträuben (von den Haaren)" nach Leskien Abl. 320, šiáušti "zerzausen (die Haare)" nach Būga KZ. LI, 124 und (nach Jagić AfslPh. lI, 397) zu kroat. susmat "zerzaust".

Avots: ME IV, 7

III šaûtrs,

1) locker
Alswig, BoIwen, Lasd., (mit àu ² ) Aahof, Golg.: šautra vilna Oppek. n. U.; šautra (labi izrūgusi, mit àu ² Golg.) maize Mar. n. RKr. XV, 139; š. zeme N. - Schwanb.; šautrs siens Oppek. n. Mag. XIII, 24, (mit aû) Schwanb.;

2) unbeständig:
š. cilvē̦ks A. - Laitzen; šautrs (= jautrs) miegs Alswig, Laitzen, (mit aû) Mar., (mit "àu ² ") Schwanb.;

3) munter, frisch, fröhlich
Wid.: š. cilvē̦ks Mar. n. RKr. XV, 139;

4) "leicht":
šàutrs ² kuoks Warkl.;

5) schnell, flink
(mit aû ² ) Wandsen. Nach Leskien Nom. 443 zu šaust; zur Bed. vgl. Ii. siaũsti "worfeln, spielen", r. шутъ "Spassmacher".

Avots: ME IV, 11

I šàustît: auch (šàustêt ² ) Bērzgale; šaust[i], māmiņa, cik tev tīk! BW. 6991, 1 var. kuo tu šaussi ar rīkstēm? gribu š. šuo pasauli Tdz. 54620.

Avots: EH II, 623

vēžaustiņas Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169; RKr. II, 70, vēžaustiņi U., vēžaušas St., vēžauši Elv., Für. I, Maiblümchen, Maiglöckchen (convallaria majalis L.); vēšaustiņš Mag. IV, 2, 55, lathraea squamaria. Wohl zu vêzis II + àuss (die feinen Wurzeln erinnern an die Fühlhörner der Krebse).

Avots: ME IV, 575

viênulaũku, über eine ganze Fläche hin (ohne Zwischenräume): slimībā cilvē̦ka miesas e̦suot vienulauku ar sīkām... pumpiņām, tik˙pat kâ ar nātrēm nuošaustas Etn. II,? 36.

Avots: ME IV, 667

I žaustîtiês, -uôs, -ĩjuôs,

1) freqn. zu žautiês, (hin und her) klettern
Spr., Peb. n. U., Druw., Dweeten, Kokn., Lös., N. - Peb., Plm., Sessw., (mit aû ) Bers., C., Erlaa, Fehsen, Fest., Golg., Kalz., Kr., Lub., Lubn., Nötk., Saikava, Serben, Sermus, (mit aû ² ) AP.; sich unruhig gebärden (mit aû ) C., Lis.; tollen Druw., (mit aû ) Bers., Drosth., Kalz., Lub., Lubn., Prl., Schwanb. (hier besonders von Kindern gesagt); "skraiduot dauzīties" Memelshof, (mit aû ) Adl., C., Gr. - Buschh., Heidenfeld, KatrE., Lubn., Meiran, Oknist, Prl., Saikava, Schwanb., Sessw., Warkh., Zvirgzdine; sich schnell bewegen (mit aû ² ) Arrasch; ausgelassen sein, Unarten begehen (mit aû ) Gr. - Buschh.; ungezogen sein (mit aû ) Prl.; verkehrt etwas tun Stockm.; "sehr oberflächlich, flüchtig etwas tun" Festen; "iet nedarbuos" (mit aû ) Golg.; (andere bei der Arbeit störend Festen) sich herumtreiben Dweeten, N. Schwanb., Selb., (mit aû ) Gr. - Buschh., Nötk.: kuo tu te kâ ve̦lns žausties pa jumta virsu? Saikava. kuo tu tādā nakts laikā žausties kâ traks? Gr. - Buschh. guovis žaustās Bers., Lub. guovs žaustījās vis vasaru vēršuos Vīt.;

2) taumeln
(mit aû) Schwanb.;

3) sich prügeln
Oppek. n. U.;

4) schreien, lärmen
(mit aû ) Bers., Kl.;

5) Unsinn sprechen
Bers., Lasd., Laud., Lubn.; "aplamas, rupjas valuodas vest" Bers., Laud., Lubn.; "izrunāt nelāga" N. - Schwanb. Zur Bed. 1 vgl. auch zaustīties (?) und šaustīties II, zu Bedd. 4 - 5 - žaut III, zur Bed. 3 - žaut II 1.

Avots: ME IV, 792