Paplašinātā meklēšana

‡ àizšvirkstêtiês, für eine kurze Zeit zu prasseln (knistern) anfangen: paeglis aizde̦gts aizšvirkstējās.

Avots: EH I, 57

[izšvir̃kstêt, prasselnd verfliegen: tauki nuo pannas visi izšvirkstējuši PS.]

Avots: ME I, 814

nùošvirkstêt, nùožvirkstêt Zalkt., intr., einen prasselnden, zischenden, rauschenden Schall von sich geben: sausais kadiķis sadega, ka nuošvirkstēja vien [Vank., Nötk.] nuošvirkstē̦dama pašķīst balta zibeņa strāva Saul.

Avots: ME II, 871

pašvirkstinât,

1) intr., etwas schwirren:
vārna pašvirkstina ar spārniem Saul.;

[2) das beim Gebratenwerden hörbare Geräusch hervorbringen lassen:
p. gaļu Jürg.].

Avots: ME III, 118

švirks, Interjektion zur Bezeichnung schwirrenden Fliegens (tur ... zvirbuļi samuka - švirks! Zalktis No 4, S. 35. švirks! putni skrej uzbudināti Apsk. v. J. l905, S. 302) oder prasselnden Brennens (žagari aizdegās - švirks! Vīt.).

Avots: ME IV, 117

švirkste (bloss fem.?), švirkstelis, (bloss fem.?) švirkstele Vīt., ein Jähzorniger.

Avots: ME IV, 117

švirkstelêt, -ẽju Vīt., leichtzornigwerden, jähzornig sein.

Avots: ME IV, 117

švirkstenis,

1): auch (mit ir̃) Nötk.;

2): "kas švirkstina" Nötk.

Avots: EH II, 662

švirkstenis,

1) ein Kinderspielzeug (eine Art Schnarre aus einem Knopf, durch dessen Löcher ein Bindfaden eingefädelt ist)
Erlaa;

2) wer schnell spricht
Erlaa;

3) ein Jähzorniger
Lasd. (mit ìr ^2);

4) eine kleine Handspritze aus einem Rohrstengel als Spielzeug
Sessw. (mit ìr ² ). Vgl. li. švirhšlỹnė "Spritze".

Avots: ME IV, 117

švìrkstêt ² : auch (mit ir̃) Nötk.;

1): prasseln
(mit ir̃) Gaiken, Nigr., Salis, Schrunden, Sepkull, Serben, Sessw., Walk, Wolmarshof, Wrangelshof, Zirsten; ce̦puot švir̃kst tauki Gold. kamanas slīd pa sniegu, ka švir̃kst vien Walk. švir̃kst arī braucuot ar ragūm pa granti Gramsden.

Avots: EH II, 662

švìrkstêt ² Kl., Prl., -u, -ẽju,

1) = svirkstêt 1, schwirren Lettg. u. a. n. U., Wessen (plêš drēbes, ka švirkst vien), Spr.: kas švirkstēja gaisā Daugava v. J. 1928, No 1, S. 5. gāju, kājas augstu cilādams, lai nešvirkst zâlē Latv.; knistern: spalvai pa papīri šviŗkstuot Apsk. v. J. 1903, S. 488; prasseln Mar., Freiziņ, Lennew., Bers. u. a.: zari de̦g, ka švirkst, vien Dond. purvi dega švirkstē̦dami BW. 13061. ķēķī sprakst uguns, švirkst pannas Vēr. II, 525. sviests švirkstēja MWM. X, 14. krāsnī švirkst jau tāss Stari II, 416. dzirksteles lēca švirkstē̦damas Jaun. mežk. 10. kažuoks sāks (uz krāsns) švirkstēt ² Pas. IV, 372 (aus Višķi). ak sprakstēšana! ak švirkstēšana! Stari I, 208;

2) zankend erregt sprechen:
Cīruļvējputenis švirkstēja atkal Kaudz. Izjurieši 145. Refl. -tiês, = švirkstēt 1: ja bij rudzi, švirkstējās BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 117

švirkstinât,

1) knistern machen, schwirren machen, prasseln machen:
kuo tu švirkstini man ar papīriem ap ausīm? Ar. švir̂kstinât var arī ar naglu, ve̦lkuot tuo pa kaļkainu siênu Kalz. švirkstināt gaļu uz pannas Austrums, Vīt.;

2) erzürnt und schnell sprechen
Vīt.

Avots: ME IV, 117

švirkstins,

1) = švirkstenis 4 Sermus (mit "ir̂"), eine Spritze Lettg. n. U. (vgl. švirkstenis 4);

2) eine Maulwurfscheuche (eine in die Erde eingegrabene Tonne, in deren oberes Ende durch ein Loch eine Stange gesteckt ist, an der eine kleine Windmühle befestigt ist)
Kreuzb. (mit ìr ^2);

3) ein schwirrendes Geräusch beim Entzweireissen eines Kleiderstoffes
Kl.-Salwen;

4) ein Jähzorniger oder Leichtsinniger
Vīt,; ein Hitzkopf.

Avots: ME IV, 117

švirkstiņš, ein Jähzorniger Vīt., (mit ìr ²⁾ Bers.; "kas švirkst, švirkstē̦dams (truokšņuodams) skrien" Nötk. (mit ir̃).

Avots: ME IV, 117

švirkstît Wid. "ширкать, чиркать".

Avots: ME IV, 117

švirkstuoņa, das Geschwirre: apklusa balsu švirkstuoņa Daugava v. J.1928, No 1, S. 17.

Avots: ME IV, 117

švirksts, ein Jähzorniger Vīt.

Avots: ME IV, 117

uzšvirkstêt, in Erregung geraten: Arvis uzšvirkstēja A. Brigader Daugava I, 13.

Avots: ME IV, 390

uzšvirkstinât, ‡

2) aufflammen machen:
sē̦rkuociņā liesmu uzšvirkstinādama P. Ērmanis Gaidītāji 58.

Avots: EH II, 736

uzšvirkstinât, (prasseln machend) aufbraten: kaut kādā vācu ķēkī uzšvirkstināta kūka Vēr. II, 679.

Avots: ME IV, 390

nùoraût,

5): n. ve̦zumu C.;

6): katrs akmens nuorāva (sc.: izkaptij) švirkstē̦dams baltus zuobus Jauns. J. un v. 142 f.; ‡

7) eine gewisse Zeit hindurch spielen:
viņš jums nuoraus trīs dienas, trīs naktis nuo vietas, neapnicis, nepiekusis Delle Negantais nieks 232; ‡

8) eine Zeitlang schlafen:
n. slaidu dienvidu FBR. XVI, 165 (vgl. auch n. vienu aci ME. II, 838 unter

3); ‡

9) austrinken:
nuorāvis vienu uostiņu Kaudz. Izjurieši 261; ‡

10) "bräunen; rauh werden machen":
aprepējušām un saules nuorautām kājām Vanagu ligzda 44 (ähnlich Jürg., Lemb., Mesoten, Smilt., Trik., Zabeln). vējā nuorauta seja Heidenfeld, Jürg., Serbig., Wolmarshof. ‡

11) mani žags nuorāva Tdz. 55299, ich musste (einmal) schlucken.
Refl. -tiês,

2): raģe nuorāvās Tdz. 57616;

3): "versiechen"
ME. II, 838 zu verbessern in "versiegen"; ‡

5) Sich eifrig abarbeiten
Nötk.: tur bija gan kuo n.; ‡

6) sich zuziehen
Frauenb.: tâ tu vari gan n. lielu suodu par tādām muļķībām.

Avots: EH II, 80

nùovir̃kšķêt, nùovir̃kšêt,

[1) den beim Reissen von Kleidern hörbaren Laut von sich geben
Jürg., Kalz.]: varēja skaidri dzirdēt, ka nuovirkšķēja auklas Saul. [žīds pārplēsa aude̦klu, ka nuovir̃kšēja (nuovirkšķēja Autz, Grünh., nuovir̂kšēja Lis., nuoviršķēja Golg. u. a.) vien N.-Peb., C.; in Sessw. und Fest. so auch das Reflexiv: kad drēbi plēš, tā nuovirkš(ķ)as vien;

2) = nùošvirkstêt: karstie tauki uz pannas nuovirkšķēja ūdeni pielejuot Bers.]

Avots: ME II, 887

nùožvir̃kstêt [PS., Saus, MSil., nùožvir̂kstêt Lis.], = nùošvirkstêt: [brauca tik ātri pa ceļu, ka akmeņi vien nuožvir̃kstēja Jürg., Ermes. sabēra zirņus uz pannas, ka nuožvir̃kstēja vien C. kâ aizdedza paegli, tâ nuožvirkstēja vien PS., (mit "ir̃") Naud., Behnen. "nuožvir̂kstēja" vien ar ragavām pa kāpeni braucuot Serben, Peb., Lös., Sessw. maizi kuožuot nuožvir̃kstēja kāds smilšu graudiņš Autz, Grünh.].

Avots: ME II, 895

pamĩņâtiâs, eine Zeitlang trampeln: vārna pamīņājās un pašvirkstināja ar spārniem Saul. III, 201.

Avots: ME III, 72

saiba,

1) "?": gāju tautu klētiņā, laižu saibu dibinā: ja bij rudzi, švirkstēja VL. aus Linden in Livl. A. V, 1, 620. Dürfte auf estn. saiwas, gen. saiba "Stange"
beruhen;

2) saĩa (?) "ein einzelner Zahn vom holzernen Zahnrad"
N.-Peb.

Avots: ME II, 634

sipêt "fallend schallen": labĩba sip. graudi bira sipē̦dami Warkl. Refl. -tiês "?": laižu šautru apcirknī; ja bij rudzi, sipējās (Var.: sīpējās, švīkstējās, švirkstējās, bukšķējās), ja pe̦lavas, pukšķējās BW. 25853, 5 var.

Avots: ME III, 842

švirbinât, ‡

2) "radīt švirkstuošas skaņas" (mit ir̃) Nötk.

Avots: EH II, 661

švirkš(ķ)êt, = svirkš(ķ)êt: sikspārņi spuokaini švirkš R. Sk. II, 24. ausīs švirkš Mag. III, 1, 104. aizde̦gas švirkšē̦dama egļu ataudze Zeif. III, 2, 200. uguns iet švirkšķē̦dama Alm. Balt. Vēstn., Lennew. švirkš sniega mutuļi atsituoties luodziņa rūtēs Jauna Raža IV, 76. Refl. -tiês, = švirkstêtiês: ja bij rudzi, švirkšējās BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 117

švirkš(ķ)êt, = svirkš(ķ)êt: sikspārņi spuokaini švirkš R. Sk. II, 24. ausīs švirkš Mag. III, 1, 104. aizde̦gas švirkšē̦dama egļu ataudze Zeif. III, 2, 200. uguns iet švirkšķē̦dama Alm. Balt. Vēstn., Lennew. švirkš sniega mutuļi atsituoties luodziņa rūtēs Jauna Raža IV, 76. Refl. -tiês, = švirkstêtiês: ja bij rudzi, švirkšējās BW. 25853 var.

Avots: ME IV, 117

švurkstêt Oppek. n. U. "= smurkstēt" (für smurkšêt 2?); = švirkstêt, schwirren Wessen; švurk- aus švirk + smurk-?

Avots: ME IV, 120

švurkstins,

1) = švurkstenis (mit ùr ²⁾ Bers., Lubn., Saikava;

2) = švirkstins 2 (mit ùr ²⁾ Kreuzb.;

3) ein gewandter, unartiger Junge
Warkl.

Avots: ME IV, 120

tàukums, Fettigkeit, Fettes, Speck: miesas brangums un taukums. netrūkst nedz taukuma, nedz liesuma Purapuķe Humor. u. st. 10. kava luopus un nuo taukumiem arī dieviem vēlēja kādu kumuosiņu LP. VII, 301. uz uoglēm cūkas taukumi švirkst U. b. 85, 73. sagriež taukumu smalkuos gabaliņuos Vīt. 55. ve̦cā mēnesī nevar cūkas kaut, tad taûkums ² izte̦k taukuos AP. izvilka miežam taukumiņu BW. 1466. zaru galiņi pildījās ar smagu taukumu MWM. VI, 842. teļa taukums, ein Schimpfname Gr.-Sessau ("liels palaidnis"), Latv. Av. v. J. 1901, No 6 (Feuil.).

Avots: ME IV, 137

vārkstît, -u, -iju "flechten resp. nähen und binden" Lemburg: auklas švirkstēja viņam ielāpus vārkstuot Tirzm. 103. Mit sekundärem k zu vārstît?

Avots: ME IV, 505, 506

žvir̃kstêt Sassm. ("klirren"), Stenden, = zvirkstêt, švirkstêt: zirņi, akmeņi beŗuot žvirkst Lis. pārgatavuojušies rudzi pļaujuot birst, ka žvir̃kst Sassm. celiņa grants zem kājām žvir̃kst Stenden, N. - Wohlfahrt. dzirdama... pastalu žvirkstēšana un zvirgzdaiņā... ceļa Janš. Bandavā I, 327. ja būs rudzi, tad žvirkstēs BW. 25853, 1 var. (Var.: refl. žvirkstējās 25853 var.). zuobe̦ns kaujuoties žvirkst Sassm., atslē̦gas, nauda kabatā žvirkst Sassm. žvir̃kst de̦guot sausi paegļi Frauenb. cirvji (strādājuot) žvirkstēja Jaun. mežk. 63. vicinādams pātagu, tâ ka aukla žvirkstē̦dama gaisā luocījās 153. žvirkst smiltis ar barību nuokļuvušas starp zuobiem AP., Meselau.

Avots: ME IV, 846

žvirkstinât, = švirkstinât 1: žv. gaļu uz pannas Blaum. Pie skala ug. 264.

Avots: ME IV, 846