Paplašinātā meklēšana

aĩrît, -u, -ĩju, zuobus, die Zähne zeigen, grinsen, lachen: viņš zuobus vien aira. Refl. - tiês, unbändig sein: kuo tu tur airies? AP. [Vielleicht mit sekundärem Ablaut (vgl. gainît: li. ginti) zu irt "sich zertrennen", li. irti "пороть, драть" (kùrmis žẽmę iria), wozu anscheinend auch le. irga "ein grinsender Mensch". Vgl. russ. скàлить зубы, щель: le. šķelt u. a.]

Avots: ME I, 14

‡ àizdaĩrîtiês, bis zu einem gewissen Zeitpunkt saumselig sein, die Zeit arbeitslos verbringen: a. līdz vakaram Warkh.

Avots: EH I, 17

‡ àizvairît, (zurückschlagend, abwehrend) vertreiben Golg.: a. ienaidnieku. Refl. -tiês Ewers, vorbeugen, vorsehen; sich vorbehalten.

Avots: EH I, 61

atdaîrît, zurückstossen, fern halten: gan nuo sākuma gribēja kā atdairīt un atbīdīt A. XII, 500. Refl. -tiês, sich fern halten, sich zurückziehen: dzīvuo nuo visa atdairījušies A. XII, 569, 893; 103. Bers., Erlaa.

Avots: ME I, 153

atvaĩrît, tr., abwehren, fernhalten: preciniekus, mēri LP. VII, 1237. Refl. -tiês, sich zu befreien suchen, ausweichen: nuo preciniekiem LP. VI, 664. Juris atvairījās teikdams Apsk. I, 344.

Avots: ME I, 207

I daĩrîtiês,

1): auch Kaltenbr. (dàirêtiês ² ), Wessen; "slaistīties apkārt, stāvēt dīkā" Kurmene: neiet vidā (hinein), bet dairās ap pakšiem Kaltenbr.

Avots: EH I, 303

I daĩrîtiês, -uos, -ījuos,

1) umhergaffen, unentschlossen destehen, saumselig sein
Bers., Laud., Fest., [dàirītiês ^2] Nerft, sich genieren: divi dur,, divi dairās (Rätsel). prasi jel. kuo dairies? [zirgs dairās un neiet uz priekšu Kreuzb.] zẽ̦ns vēļ nav aizgājis uz skuolu; dairās vien Dobl.;

2) auf der Hut sein, sich fürchten
[mit aî ² N. - Bergfr.]: sargāties, dairāties, tīrumnieku zeltenītes. nakts spīganas kairās, kas dienas gaismas nedruoši dairās A. XX, 661. man dairās iet rijā, juo tur gulējis miruonis Etn. III, 18;

3) fliehen
Kabill.: uz akmeņa nesēdēju, nuo akmeņa dairījuos, lai tas mans arājiņš nuo kruodziņa dairījās [(Var.: dairējās, vairījās) BW. 27066]. kāda es dairījuos [Var.: vairījuos, sargājuos, bēgu], tāds man gadījās BW. 26988, 2;

4) Unsinn machen, sich müssig umhertreiben
Bers., [dairēties St.]: kuo tur dairies. Zu li. dairýtis "umhergaffen", dairus "оглядливый, опасливый"; dyrėti "оглядывать тайком",, apr. endyrītwei "ansehen", [nnorw. tīra "stieren, gucken", ae., as. tīr "Glanz" u. a. (s. le. daiļš), vgl. Holthausen IF. XXXV, 132, Bugge PBrB. XXI, 425, Trautmann Apr. Spr. 328, Persson Beitr. 369.

Avots: ME I, 432, 433

II dairîtiês, sich spalten, sich spalten lassen: šī malka labi dairās. In der Bedeutung von "bersten, platzen" namentlich die Komposita mit ie-, iz-, pār-. Entweder mit Ablautsentgleisung (vgl. Le. Gr.§ 39 e) zu le. dìrât, li. dirti (vgl. z. B. poln. dranki "Leuchtspäne", ai. dr,ņāti "spaltet" ), oder aber zu li. dailýti, slav. dèliti, got. dailjan "teilen"].

Avots: ME I, 433

ìedairîtiês, bersten, platzen: krāsns iedairījusies.

Avots: ME II, 8

I izdairîtiês, sich entwinden: izdairījās nuo viņa ruokām A. XII, 413.

Avots: ME I, 724

II izdairîtiês, = izblandīties: jau malu malās izdairījies Etn. III, 18.

Avots: ME I, 724

III izdairîtiês, sich spalten lassen: šis malkas gabals brangi izdairījās [Etn. III, 18.]

Avots: ME I, 724

izvaĩrît: darbā slimuo vietu grūti i. (= izsar̂gât) Nötk. Pr. Skardžins stellt Arch. phil. IIl, 49 f. dazu li. išvairė´ti "išrieti, išvýti, išguiti".

Avots: EH I, 493

izvaĩrît, lokal auch izvairuôt, izvairât BW. 6199 (Var.: izvairāsi, izvairuosi 6200). gribē̦dams māsiņu nuo tautām izvairuot 26205, 2. ārsti nemācēja brūces izvairīt nuo strutuošanas dīgļiem A. XX, 116. Refl. - tiês,

1) sich häten, vermeiden
(mit abhäng. Inf.): izvairījuos dzert Rainis. izvairuos uz viņa pusi skatīties Vēr. II, 424;

2) ausweichen, sich bergen, entgehen:
ragana grib zē̦nu nuoķert, bet zē̦ns izvairās LP. I, 51. izvairījies nuo sviediena V, 46.

Avots: ME I, 824

‡ knaĩrîtiês, -uôs, -ījuôs Mesoten, sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen: vistas knairās Mesoten. tā viņi (= putni) te knairījās un mazgājās Virza Straumēni3 66 f.

Avots: EH I, 627

nùodairîtiês: "nuoslinkuot" (mit ài ² ) Oknist; gribēju tikt pie pavarda, bet nuodàirījuos ² vien ("nevarēju pietikt") Saikava.

Avots: EH II, 38

nùodairîtiês, trödeln, nicht vom Flecke kommen, [sich umsehen Wid.]: laikam viņa gribēja kuo sacīt, bet nuodairījās vien Balss. tad kādu laiku jānuodairās Rainis. viņš šuodien ne˙maz nebija skuolā, nuodairījās vien Dobl.

Avots: ME II, 771, 772

padairîtiês, ‡

4) eine Weile unentschlossen zögern Wessen; eine Weile unnütz die Zeit vertreiben
Oknist.

Avots: EH II, 126

[padairîtiês,

1) "zu schlagen sich anschicken"
Warkl.;

2) "vergebens zu ziehen versuchen"
Kreuzb.;

3) sich ein wenig, eine Weile fürchten
Bauske.]

Avots: ME III, 14, 15

paĩrît: auch Frauenb., Puhren, (mit aî ² Kal., Rutzau; dzeršu rītu, pairīt-dien BW. 2021, 2 (aus Schrunden).

Avots: EH II, 136

paĩrît, für parît, übermorgen in West-Kurl., z. B. N., Katieten, Ahs., [Lin., paîrît ² Dunika; wohl mit kurischer Epenthese aus parît].

Avots: ME III, 34

‡ pairītā BW. I, S. 896, № 18721, = paĩrît.

Avots: EH II, 136

‡ paĩrîtu ² PlKur., (mit aî ² ) Dunika, Kal., OB., Rutzau, BW. 25083 (aus Sackenhausen), = paĩrît.

Avots: EH II, 136

[pãrdairîtiês, = pãrplîst, pāršķelties: dēlis pārdairījies Etn. III, 18.]

Avots: ME III, 152

pavairîtiês: jāpavairās nuo viņa ... tev būs Pas. XIII, 81.

Avots: EH XIII, 186

pavairîtiês, eine Weile ausweichen, meiden: p. nuo slāpjuma, (sich wehrend) nuo suņiem; pavairies ļaunu valuodu!

Avots: ME III, 131

pìevaĩrītiês C., sich in Acht nehmen (mit aî ² ) Salis.

Avots: ME III, 307

smuktairīti (voc. s.)! BW. I, S. 797, № 26, 7 "?"

Avots: ME III, 969

I vairît,

1): "sargāt" (mit ài) AP.; nezin kas nuo tās vairīja (hielt fern, wehrte ab)
ļaudis Stērste A. Z. 97. "Paulīne vairīja ar ruoku" ME. IV, 442 zu ersetzen durch "Paulīne ... vairīja ar ruoku, it kâ kad jau ... viņai nāktu klāt". Zur Etymologie s. auch Skardžius Arch. Phil. III, 50.

Avots: EH II, 750

I vairît, -u, -ĩju,

1) hüten, wehren, abwehren
U., (mit aĩ ) AP., Bauske, C., (mit ài ² ) Fest., Golg., Sessw., (mit ài ) Nötk., (mit aî ² ) Bl., Siuxt, Stenden, Wandsen : acis vairīt nuo gaismas C. u. a. zirgs vaira kāju (nuo akmeņiem) Stenden. bēgu dienu, bēgu nakti augumiņu vairīdama (Var.: vairuodama, glabādama, sargādama) BW. 13353. augumiņu vairīdama nuo netikla tē̦va dē̦la 13372. augumiņu nuo kauniņa vairīdama 6540. māte, vairī (Var.: glabā) meitu! 13415 var. kur nu likšu, kur vairīšu... vaiņadziņu? 13330, 1 var. kara ļaužu diezgan būs, kuo vairīt dumpiniekus Boriss Godunovs 48. Paulīne vairīja ar ruoku Krišs Laksts 73. nāk nevairāmas atmiņas Rainis Tie, kas neaizmirst 85;

2) warnen
Dr. Refl. vaĩrîtiês Arrasch, C., Schujen, Widdrisch, (mit aî ) Jürg., (mit aî ² ) Pankelhof, Salis, Siuxt, Stenden, Wandsen, (mit àî ² ) Erlaa, Fest., Golg., KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, Schwanb., Sessw., Sonnaxt, sich hüten, sich erwehren U., Memelshof, ausweichen: sunīt[i]s rēja, puisīt[i]s nāca, nezin[u], kura vairīties BW. 6385. kas nuo sīvas baidījās, lai nuo manis vairījas 9394. kuŗa nuost vairījās (Var.: kas nuo manim... bēga), tā būs mana līgaviņa 11341, 2. nuo bajāra vairījuos BW. piel. ² 5104. vairās kâ nuo ilkss gala Dobl. izgudrēm vairījās manis Odiseja IV, 64. sle̦pkava vairīdamies atteica Dīcm. pas. v. I, 57. Wenn von vairītiês "ausweichen" (wozu das aktive vairīt später hinzugebildet sein kann) auszugehen ist zu li. įvairùs "sich schlängelnd", air. fiar "schief", ae. wīr "gewundener Schmuck" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 226.)

Avots: ME IV, 442

II vairît, = vairêt: saule, zeme..., kuo nuo manis vairījat? paņe̦m tē̦vu, māmuļīti, vēl grib īstu bāleliņu BW. 27402, I.

Avots: ME IV, 442

‡ atglâbt, retten (perfektiv), auskurieren Siuxt: a. guovi ar zâlēm. Refl. -tiês (unter atglêbtiês),

1): saimniecība bija atglābusies pēc neražas gadiem R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 190. atglābies nuo slimības Kurmene; ‡

2) sich erwehren:
ar... pame̦luošanu varēs a. (= atvairīties) Salasīšana 101.

Avots: EH I, 142

dàiļš [C., daĩļš Nigr., Ruj., Walk, Neuenb., Tr., Salis], daîļš ² Kand., [Pl.], daĩls [Rutzau n. RKr. XVI, 124 ^2, O. - Bartau], daîls (Linden in Kurl., Ogershof), zierlich, nett, niedlich, anmutig, hübsch, schön: dailu rāvu ābuoliņu BW. 17089. kas... nuo daiļa augumiņa 6559. lai ce̦p daiļi kukulīši 8117. sukā savus daiļus matus 14132. nav ne˙viena daiļa puiša 10983. augat, mani daiļi zirgi 15905, 11. daiļu dziesmu es dziedāju 563. skaista piere, daiļa mute od. daiļa mēle 10975. te nu mana daiļa ruota 15932, 4. aug man daiļa līgaviņa 15905, 4. daiļa, skaista tautu meita 5400, 1. skaista meita, daiļa meita, tā bij puišu vīlējiņa 6885. - daiļam daiļa indeve LP. III, 40. viņa izskatījās daiļa kâ eņģelītis Grünberg. Adv. daiļi, daili: daiļi dziedāt BW. 204, jāt 6646, spēlēt 13646, 17, pastaigāt 6770, tecēt 13730, 27. brūnītis galvu daiļi ne̦s 13838. Nebst li. dailus "zierlich", [neutr. daĩlu, am ehesten zu ai. dīdēti "scheint, leuchtet", gr. δέατο "schien", schwed. tīra "leuchten", (vgl. auch le. dairīties "umhergaffen" ), norw. tīr "Glanz", an. tìrr "Ehre, Ruhm"; dagegen nach J. Schmidt Vok. II, 486 f. und 418 zu ae. til "tauglich, gut", got. gatils "passend" u. a.].

Kļūdu labojums:
dziedāt BW. 204 = dziedu BW.224,11

Avots: ME I, 431, 432

I daĩras, daires,

1) unheimliches Gefühl, unbehagliches Grauen, Angstgefühl
Lub.: reizām viņai uznāca savādas dairas Janš. man bailes nav, bet tik daires Etn. III, 18. [Der Anklang an la. dīrus "grausig" ist wohl nur zufällig, denn. le. dairas ist wohl eine Ableitung von le. dairīties 1.]

Avots: ME I, 432

III dairas, grosse Holzsplitter Bers. [Zu dairīties "sich spalten"].

Avots: ME I, 432

dairēties, s. I dairīties.

Avots: ME I, 432

[daiva, od. (AP.) daĩve, der Teil eines Ganzen Wid.: daivīte ābuola. Entweder zu got. dailjan "teilen" u. a. (s. dairīties ^2), oder zu ai. dayatē "zerteilt", gr. δαίομαι "teile".]

Avots: ME I, 433

dir̃nêt [Salis, Muremois], -u od. -ēju, -ēju, intr., quienen, siechen, müssig, sich langweilend dastehen, sich aufhalten, auf etwas warten: kuo nu stāviet, kuo dirniet Alm. par velti man te jādirnē Krem., jādirn Salisb., Gr. - Sess. brāļa zirgs ar suni nuoskumuši, galvas nuolaiduši, dirn nuokautajam blakus LP. VI, 733. viņš dirn kâ aita Gr. - Sess. [Vielleicht aus * dīrinêt] = li. dyrinė´ti "gesenkten Kopfes langsam umhergehen"; [vgl. noch li. dýroti "mit gesenktem Kopfe dastehen" und le. dairīties I].

Avots: ME I, 470

izlaicîtiês [(li. išsilaikýti "sich erhalten") "izvairīties nuo termiņa" Karkel; izlaicīties (="izvairīties") nuo darba Tadaiken, Sessw., Trik., Golg., Druw.: vai tu duomā te uz darbu atnācis izlaicīties? Sessw.].

Avots: ME I, 760

‡ izlumstîtiês Lis., ausweichen (izvairīties): i. nuo darba.

Avots: EH I, 464

jaire Nerft, = aĩre; Plur. jaires, die Schaukel [Kreuzb.], N. - Schwanb., Liwenh., Jauns. In dieser Bed. auch jairas: es neiešu jairiņās (Var.: jairītēs) ne ar vienu šūpuoties BW. 32252, 1. [nekar jairu jūrmalī! BW. 32258, 1 aus Kreuzb.]

Avots: ME II, 95

kuŗš (li. [kuriàs] od. kur̃s), kuŗais, welcher, substantivisch u. adjektivisch gebraucht:

1) als Interrogativpronomen; fragt nach einem von einer gegebenen Anzahl. Die gegebene Anzahl wird angezeigt

a) durch
nuo mit d. Gen.: kuŗš nuo jums tuo darījis, wer von euch hat das getan?

b) im Vokativ: kuŗš, ļautiņi, dzirdējāt? wer, ihr Leute, hat gehört?
BW. 439;

c) gewöhnlich durch den Zusammenhang:
te ir daudz puķu, kuŗu lai es tev duodi? Adjektivisch: kuŗas zemes, kĘdu ļaužu, brālīt, tava līgaviņa? BW. 21262. In indirekten Fragesätzen: sunītis rēja, puisītis nāca; nezin, kuŗa (od. katra) vairīties BW. 6385;

2) als Relativpronomen,

a) lehnt es sich an ein folgendes Nomen an, und im Hauptsatz steht ein hinweisendes Fürwort:
kuŗš puisītis atminēs, tas būs mans arājiņš. kuŗa dziesma laba bija (var.: kuŗa laba dziesma bija; kas bij laba, gre̦zna dziesma), tuo divi reizes izdziedāju BW. 592. kuŗi vēji nepūtuši, tie pūš manas vilnānītes 14252;

b) bezieht sich auf ein vorhergehendes Wort:
laime, laime tai mātei, kuŗai (var.: kam) meitas skaistas auga BW. 7701. lai raudāja pašas tautas, kuŗas mani raudināja 191;

c) kuŗš bezieht sich auf ein Nomen des vorhergehenden Satzes, und im dem zu dem Relativstaz gehö rigen Hauptsatze steht
tas: viens grib manu lielu pūru, uotrs daiļu augumiņu; kuŗš (Var.: kas, kuŗais) grib daiļu augumiņu, pie tā iešu dziedādama BW. 9476;

3) kuŗš kommt nicht selten als ein zweites Fragewort in einem Fragesatze vor:
kas kuŗam par tuo jāzina? was muss wer darüber wissen? wer muss darüber was wissen? A. XI, 102. kas kuŗam kaite bij, ka es kūlu līgaviņu? BW. 27149. kuo nu mēs kuŗam bijām ļaunu darījuši? Apsk. dievs tuo zina, citu gadu kur mēs kuŗa dziedāsim BW. 269. cik tiem kuŗuo reizi tās pašas naudas A. XIII, 460. Ebenso in abhängigen Nebensätzen: runājiet, labi ļaudis, kuo kuŗais zinādami BW. 8856. lai tirguotāji dara, kuo kuŗais grib A. XIII, 453. es gan re̦dzu, uz kurieni kuŗš ceļš iet Kaudz. M. mēs kaujamies ap pūriem, kuŗam kuŗu pūru paņemt;

4) die fragende Bedeutung von kuŗš ist vielfach verblasst, namentlich in den indirekten Fragesätzen un hat die Funktion eines indefiniten Pronomens ("der eine, der andere","jeder")
angenommen: diezin, kuo kuŗais pelnījis, Gott weiss, was jeder verdient hat Dok. A. nuomirst tē̦vs, māmuliņa, mēs bērniņi malu kuŗš, es stirbt der Vater, die Mutter, wir Kinder werden jedes nach seiner Richtung zerstreut BW. 3939. dzīvuojam kâ kuŗais, savu malu kuŗš, wir leben je nach den Umständen, jeder an seinem Ort. mūs Laimiņas izdalīja malu kuŗu tautiņās BW. 3874. apraugiet savu kuŗš 8624. ja uotram prasa, kâ tam iet, tad atbild: "kâ kuŗuo reiz, dažreiz suoļiem, dažreiz rikšiem" Etn. II, 110. duomādama vien staigāju, kur kuŗais gabaliņš BWp. 817. kāda kuŗa diena bija, tādu sedzu villainīti 5648. runas vīri klanījās, kâ kuŗš spēja Kaudz. M. kâ nu kuŗuo reizi dzīvē nenuotiek! wie geschient es manchmal in Leben! A. XVIII, 119. viņi izklīzdami apmetās kur kuŗais, sie liessen sich der eine hier, der andere dort nieder Vēr. II, 8. maiss pārplīsis, un mājas izbirušas kur kuŗā starp citiem pagastiem, und von den Gesinden sei das eine hier, das andere dort ausgefallen LP. VI, 203. kādu viņš apņēmis? tuo kuŗu, wen hat er geheiratet? die erste beste Matkuln. In dieser Funktion treten vor kuŗš die Wörter ik, jeb, kaut: ik pie kuŗas stenderītes pa buntei atslēdziņu BW. 30776. kaut kuŗais nuo jaunlaika virzieniem A. XI, 626 (s. ik˙kuŗš, jeb˙kuŗš); oder es tritt katrs, viens hinter kuŗš: raganas izskatījušās kâ kuŗa katra sieviete LP. VI, 5. par vilkaci tikt varēja kuŗš katrs VII, 853. tas var atgadīties kuŗam vienam Apsk. [Vgl. Le. Gr. §§ 381 - 2.]

Avots: ME II, 328

II pidelis (daneben [feminin?] pidele) Grünw. "viegls, l,·uszīgs cilvē̦ks, kas mīl apkārt staigājuot vairīties nuo smagāka darba".

Avots: EH XIII, 230

pìevairinât od. pievairīt "(etwas Schweres) heran-od. hinzurücken, -stossen, -schieben": p. kuo smagu pie sienas Warkl.

Avots: ME III, 307

rise Fest., Golg., A.-Schwanb., risce Aahof, das eingefahrene Geleise auf dem Wege: riteņi te̦k pa risi Fest. lai izvairītuos nuo iebrauktam meža ceļa rises dzilajām grambām Vīt. 68. Nebst rist IV, risums und risiens zu an. rista "Ritz", rista "schneiden, ritzen", mhd. rist "Pflugschar", ai. rišyati "wird versehrt", av. raēša- "Spalt in der Erde" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 345 f.; vgl. auch Persson Beitr. 334 f. und 842.

Avots: ME III, 531

I šņīps! Interjektion: kas nemāk vairīties, tam šņīps! kvarte pār krūtīm A. XX, 950.

Avots: ME IV, 96

tairis,

1) = truoksnis, Lärm: taisījuši lielu tairi Pas. VI, 203;

2) "?": tairu, tairu, smuktairīti, nu ir ziņģes pa˙galam! . . tur sēž . . . māte, ziņģes, tairus rakstīdama BW. I, S. 797, No 26, 7. gans šuorît dzied tikai tairus vien (nur den Refrain tairarā, ohne jeden Text)
Bauske.

Avots: ME IV, 123

tràukt: auch N.-Wohlfahrt,

1): auch Nötk., (mit àu ² ) Kaltenbr.; kaî trâuks ² (= spers) guovs slauktuvī Auleja;

2): auch Nötk.; sabiedrību kājās traukšu Blaum. Raksti IX ⁴ (1937), 16;

3): "laufen, schnell eilen"
(mit aû ² ) Seyershof; Padroni trauca stāstītāju. viņam taču tik maz laika A. Upītis Kailā dzīvība 205. runāja vārdus steigā traukdams Ģertr. 30. trauc (= dze̦n) mājās (scil.: cūkas; acc.) Pas. IX, 414. līdz Mārtiņiem traûca2 linus izstrādāt A.-Ottenhof;

4): auch Sonnaxt;

6): auch Liepna;

8): "traucjam" ME. IV, 225 zu verbessern in "trauc jam", und das Zitat aus Pas. II, 47 ist zu streichen, s. Augstkalns FBR. XVIII, 191. Refl. -tiês,

1): sich beeilen
- auch (mit aû ² ) Seyershof; Drusts stipri traucās. laika ... bij maz A. Upītis Pirmā nakts 264;

2): traucās dieva kumeliņš Tdz. 54644; ‡

3) "vairīties" (mit aû ² ) Salis. Subst. traukums, ‡

4) tràukumi ² Linden in Kurl., in der Handmühle grob gemahlenes Gerstenmehl zum Schweinefüttern;
traucējs,

1): bārinīte, tī asaru traucējeņa BW. 4262. Zur Etymologie s. auch Walde Vrgl. Wrtb. I, 731.

Avots: EH II, 691

‡ vaîdît ² , -u, -īju Siuxt, = vairît I: nuo tam jau dikti vaida. Refl. -tiês "vairīties, sargāties" Siuxt, ("?") Tdz. 44424.

Avots: EH II, 748

III vaĩruôt RKr. XVI, 201 Anm., = vairît I, 1: vaiņadziņ, vairuo (Var.: vairā) mani šuoruden! ja tu mani nevairuosi, duoš(u) tautieša māsiņai BW. 6200. augumiņu vairuodama 13353 var.; 13372, 1 var. Refl. -tiês,

1) = vairîtiês: sunīt[i]s rēja, puisīt[i]s nāca, nezin[u], kura vairuoties (Var.: vairīties) BW. 6385 var. nenāce labi ļaudis, uz tevim vairuojās (Var.: nedrīkst vairs labi ļaudis tevis dēļ bildināt) 14847, 2 var. kuo, nelieti, vairuojies? atduod manu gredzeniņu! 6292, 1;

2) "?": kuo gar (Var.: ar) mani vairuojies? BW. 27402 var.

Avots: ME IV, 443

II vaizîtiês ² Gudenieki, (mit ài ² ) Erlaa, -uôs, -ĩjuôs "vairīties": viņš vaizās nuo darba Gudenieki.

Avots: ME IV, 445

vàlbît ² Golg., Vīt., valˆbît Kr., valˆbît ² Bl., Pankelhof, -u, -ĩju, (die Augen) rollen, verdrehen L., U., Birsgaln, Preekuln, Sessw., Wain.: aiz lielām dusmām viņa acis vien valbīja Sessw. priecīgi acis valbīdams Janš, Mežv. ļ. I, 19. kâ viņš acis valba nuo vienas lietas uz uotru Ruhental n. Etn. I, 58. kuo nu valbi savas acis? vainīgs jau esi! Vīt. dīvaiņi valbīt acis Austr. Refl. -tiês,

1) sich verdrehen, rollen (von den Augen gesagt)
Vīt. (mit àl ² ): viņam acis valbījās Vīt.;

2) die Augen rollen, verdrehen
MSil. (valˆbîtîes ² ar acīm), Erlaa, Rite̦-Rutzau, Schibbenhof, Sessw., (mit al˜ ) Wain.; die Augen verdrehn und das Gesicht verziehn Bers., A.-Schwanb., Smilt., (mit alˆ ) Kreuzb., (mit alˆ ² ) Nogallen, (mit al˜ ) Stuhrhof: kuo nu valbies!

3) herumschleichen, zu Winkel kriechen
Für. I;

4) "izvairīties (ausweichen)
nuo kādas darīšanas" Laud.: kuo tu tik daudz valbies! Laud. Wohl zur Wurzel von velt "wälzen"; etwa mit dem b von vaibît(iês)?

Avots: ME IV, 450