Paplašinātā meklēšana

akna: aknas Spr., Kühnheit.

Avots: EH I, 66

akna, akne, gew. plur. aknas, [je̦knas Dnd.], aknes, aknis, die Leber; akņu-zāle JK. II, 66, Leberblümchen (Anemone hepatica); mit der Leber werden die Euter der Kühe, aber auch die Milch verglichen: tesmeņi kā aknītes Tr. piens kā aknes Tr. Sprw.: ste̦n kā aknu pārēdies. [Bei Kurmin 233 infl. aknys aus e̦knas = li. dial. ẽknos, woneben jãknos oder jẽknos. Le. e̦knas und li. ẽknos haben wohl, wie li. èras neben jèras "Lamm", im Sandhi ein i̯ - nach Konsonanten eingebüsst, worauf le. akn- durch Kontamination von e̦kn- und jakn entstehen konnte. Hierzu weiter die gleichbedeutenden ai. yákṛt, gen. s. yaknáḥ, gr. ή˜παρ, gen. s. ή'πατος, lat. jocur oder jecur, gen. s. jecinoris, s. Walde Wrtb. ² unter jecur, Trautmann Apr. Spr. 367, Boisacq Dict. 326 f. mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 65

aknaînis, starker Mann: tas ir tik aknainis Etn. III, 145.

Avots: ME I, 65

aknaîns: aknains rūgušpiens, feste Sauermilch, von der sich noch keine Molken absondern Ramkau.

Avots: EH I, 66

aknaîns, bröckelig, nach der charakteristischen Eigenschaft der Leber: aknains akmens Etn. III, 145.

Avots: ME I, 65

‡ madakna, calendula officinalis Auleja.

Avots: EH I, 776

paknaîbît, tr., freqn., wiederholt (etwas) kneifen: viņš tai vaigus paknaibīja MWM. VIII, 487.

Avots: ME III, 46

[paknaisît, ein wenig kratzen: p. pakausi Warkl. Refl. -tiês,

1) sich ein wenig kratzen
Drosth.: grāvracis nuoņurdeja, paknaisījās, tad pēkšņi... uzlēca sē̦dus Veselis Saules kapsē̦ta

Avots: ,

‡ paknauzêtiês "pakasīties, paberzēties" Nötk.

Avots: EH II, 143

‡ saknabinât Smilt. "saknābāt": s. augļus, kartupeļus.

Avots: EH XVI, 418

saknaģuôt, verzapfen.

Avots: ME II, 651

saknaîbît, tr., freqn., (wiederholt) zusammen-, zukneifen, kneifend zerbröckeln Spr.: saimniece ar pirkstiem saknaiba maizes gabalu cāļiem Ahs.

Avots: ME II, 651

saknaîdît, tr., kneifend zerquetschen, (mit den Fingern) zerbröckeln, saknakšķinât, tr., anstossen, dass es schallt: glāzes K. Müller.

Avots: ME II, 651

saknapinât, tr., knapp machen, verkleinern, reduzieren: uzturu; izteiksmes līdzekļus Vēr. II, 237.

Avots: ME II, 651

‡ saknarbât Renzen, zerstechen, zerbeissen (von Insekten): gan tevi bites saknarbās!

Avots: EH XVI, 418

apstaknîtiês: auch N.-Peb. n. Latv. Saule. 5.617. Dazu auch ein Aktivum: biedri drusku apstakna (zirgus halten an) P. W. Šis ar mani tiesāties? 3, Bers.

Avots: EH I, 116

[bruôdi Saussen, = aknas gruõdi. Vielleicht zu an. brandr "Balken, Brett".]

Avots: ME I, 342

[* e̦knas, erschlossen aus ostle. aknys (richtig?) Kurmin 233 unter wątroby, = aknas. Sonst ist aus Lettgallen nur oknys bekannt, weshalb Kurmins aknys niederle. a haben kann.]

Avots: ME I, 566

gre̦ncumi, Überbleibsel von geschmolzenem Fett ; Dobl. n. Etn. I, 138, 57. gre̦ncumi ir īsti cūku bē̦ŗu ēdiens. cūkas cīpslas, aknas u. t. t. saliek katliņā un grauzdē jeb vāra, pie kam atlikušuos sausumus ē̦d ar maizi vai kartupeļiem Ogershof n. Etn. I, 20.

Avots: ME I, 650

II îksis (ME. I, 835 unter īksts I nur der nom. pl. īkši) Auleja, Kaltenbr.. Līvāni, Liepna, Zvirgzdine, die Niere: izraun aknas un īkšus Pas. X, 86. mūdājas kai (= kâ) i. taukuos Birkerts Latv. sakamv. 3099. zirgam kauc īkši - auch Bērzgale, Meselau, (mit î ² ) Jürg.

Avots: EH I, 500

je̦knas (li. jẽknos), die Lieber Dond.: ste̦n kâ je̦klu pieēdies Sassm. [Vgl. akna.]

Avots: ME II, 109

I kams,

1): ezis sarāvies kamā Warkl. aitām retžams visas aknas kamā saaugušas nuo plaktēm AP. bišu k. - auch AP., Serben;

2): ein Kloss aus gestossenen, gekochten Erbsen, Bohnen, Kartoffeln und Hanf
Mahlup; eine Speise aus gestossenen Erbsen, Bohnen und Kartoffeln Wessen; ein Kloss aus weichgekochten Erbsen und zerstossenem Hanf Sessw.

Avots: EH I, 583

klaknêt, -u, - ẽju, intr., lange auf etwas vergeblich warten, müssig sein, quienen: saimnieks pats kruogā un siltumā, bet zirdziņš klakn ārā aukstumâ Bers., Lasd., Laud. mēs klaknam te visu dienu, salkdami un laiku velti nīcinādami A. XVI, 1133. [Zu r. клёкнуть "verwelken, schrumpfen" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 511)?]

Avots: ME II, 211

‡ knaũsêt, zu erschliessen aus paknaũsêt.

Avots: EH I, 628

kvelˆdinât ² [auch Gr. - Essern, Salis, kvel˜dinât Neuermühlen, Weinsch., Wandsen, Dunika], tr., brühen, abbrühen L., Smilt.: kveldina cūkas zarnas, plaušas, aknas, sirdi, iekšas Gr. - Sessau. kveldināt apzīmē aknas, plaušas un citas luopu iekšas applucināt Kursitten, Kand. ; [in Libau dafür angeblich kvel˜inât (vgl. kvellêt)].

Avots: ME II, 352

I lìekums, der Überfluss, Überchuss L., die Nutzlosigkeit, Zwecklosigkeit, die Kleinigkeit: bet tev sirds sažņaudzas pas savu liekumu A. XX, 882. ne˙re̦ti šie liekumi tâ pārņe̦m pašu lietas kuoduolu, ka pēdējais vairs grūti izluobāms A. XV, 373. jums ir tāda māte, kas par visiem sīkumiem un liekumiem zin un pruot gādāt Seib. māmiņ, cik pretīgi man visi šie liekumi! Seib. Der Plur. liekumi, Abfälle beim Schlachten, das Eingeweide: liêkumi ² [Dunika] ir luopu vai putnu iekšas, zarnas, kuņģis, aknas, plauši, sirds, liesa, grāmata, arī kāju gali un purns. liekumi piede̦r pie gardākajiem tautas ēdieniem N. - Bartau, Rutzau, Gold. Etn. II, 129. tu, tēviņ, cūku kavi, kur tie cūkas liekumiņi? BW. 21108. Zu lìeks.

Avots: ME II, 497

nĩcinât, fakt. zu nĩkt, tr., quälen, zerstören, zu nichte machen, dem Untergang entgegenbringen: tautu; es tevi tikmē̦r nīcināšu, kamē̦r nuonīcināšu badā Sassm.; mühsam verbringen, totschlagen (von der Zeit): mēs klaknam te visu dienu salkdami un laiku velti nīcinādami A. XVI, 1133. nevajadzēs citu dienu nīcināt Latv. viņš ir tik labs, ka viņš darba dienas nakti nīcina manis dēļ Jauns.

Avots: ME II, 746

[nuõpūtas "cūku liekumi(aknas, plaušas)" Planhof.]

Avots: ME II, 835

‡ pakņaîbît Oknist, = paknaîbît.

Avots: EH II, 143

piẽns (li. píenas), Demin. piẽniņš, piẽnutiņš BW. 32419 var., die Milch: Sprw. piena kâ jūŗa. piens kâ akna. tik putna piena trūkst od. putna piena vien trūkst (gesagt von einem, der sich sehr reich dünkt). tam vēl piens nuo lūpam nav nuožuvis od. tam vēl mātes piens aiz lūpas (von einem Gelbschnabel). guovīm piens raguos iet (die Milch wird weniger). saīdzis, kâ sagājis piens, katliņā piededzināts A. v. J. 1892, S. 256, guovs tikai trešuo pienu Saul. III, 85, die Kuh ist zum drittenmal milchend geworden (in Salis dafür: trešā pienā). (guovs) gaŗāku pienu, länger milchend Degl. Ve̦c. pilskungs 55, īsu pienu, kurze Zeit milchend Golg. - biezs piens od. biezpiens, Quark; jauns piens Etn. I, 68, Beestmilch; kaņepjupiens, in Lis. kaņuppiens, eine flüssige Speise aus ungeröstetem Hanf; ķē̦rnas p. Kursiten, ķē̦rnu p. U., ķērnes p. Mazvērs. Luopkuopība III, 77, die Buttermilch; kupināts p., dicke, gekäste Milch U.; putna od. putnu p., Vogelmilch; raganu p., vermeintlich von Hexen in Viehställen und auf der Erde verschüttete Milch Etn. III, 44. rūdzis p. od. rūgušpiẽns, skābs p., gegorene, saure Milch; salds p., frische, süsse Milch. sveķu p. Schwanb., Bers., Kosenhof, Beestmilch; vēršu od. vērša piens, der Schaum, der sich beim Aufkochen der Milch bildet Mag. XIII, 2, 54, Lis., Bers.; vilka piens, euphcrbia Antrop. II, 39. piena sulas, Molken. piena ziediņi, die in gekochter Milch übrig bleibenden Milchkügelchen, wenn das Beste abgenommen worden U. piena māte, eine gute Milchkuh U. piena drudzis "slimība, kuŗu dabū dažas mātes 3 dienas pēc dzemdēšanas" Etn. II, 165. piena zuobs Kaudz. M. 318, der Milchzahn. piena puika,

a) ein Gelbschnabel:
vai nu katrs piena puika tūliņ precinieks? MWM. VII, 805;

b) einer, der lauter gute Tage gehabt
U. - piena dadzīši, Gänsedistel (sonchus oleraceus L.) RKr. II, 78; piena puķītes, platanthera bifolia Rich. Etn. I, 30; piena zâle, lathraea squamaria Kokn. n. KKr. III, 70. piena putns, ein Vogel Ramāns. pieni Lis., = piẽņi. Zu npers. pīnū "saure Milch", av. paēman- "Muttermilch", payah-, ai. payaḥ "Milch", li. papíjusi kárvė "eine Kuh, die beim Melken die Milch nicht mehr zurückhält", pýdyti "zum Milchgeben reizen", ai. páyatē "strotzt" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb.II, 73f.

Avots: ME III, 276, 277

puns: auch Kaltenbr., Sonnaxt, (Beule) Saikava, ("Geschwulst") Wessen: p. pierē BW. 8424. luopam aknas saaugušas punuos AP.

Avots: EH II, 326

ranka, der Einschnüt, die Kerbe Wid.; der Streifen, Strich; (Kreuzb.) die Falte: paknapa ce̦pure iespiež pierē lielu ranku Sassm. rankas (blaces) aude̦klā Hen. Dieses rank- neben rant- in rantît; aus rantk-?

Avots: ME III, 477

‡ sakņaîbît ² Frauenb. ("vor 50 Jahren"), = saknaîbît.

Avots: EH XVI, 418

sakņaîns U., akna%C3%AEns">saknaîns, sakņuôts Wid., saknuôts PlKur., viel Wurzeln habend, mit Wurzeln bedeckt U.: sakņaini ce̦lmi A. Upītis. saknuots uozuols LP. VII, 817. saknaiņ[u] lī dumiņ[u] (Var.: ce̦lmainā līdumā) BW. 28254, 1.

Avots: ME II, 653

‡ skaišņis, = skaĩšs, skàitlis: nuoduot kuo ar skaišņi Peb. tai skaišņē ìetilpst i[r] plauši, aknas. sirds un viss cits Austriņš Raksti VII, 266.

Avots: EH II, 498

šķira,

1): šis darbs jau nāk pa˙visam savā šķirā AP. jai ir sava š., sie gehört zu einer andern Konfession
Kaltenbr. nu man vairs neiznākuot šķiras un būšuot jāiet krievuos Austriņš Raksti VII, 201. aknas ir uz divi šķiri (uz divām šķēlēm) Seyershof;

2): auch (mit r ) Gr.-Buschh.; ganīja aitas ar guovīm kuopā, - nebija šķiras Sonnaxt. vai tad tu duomā, ka mēs netaisām ne˙kādas škiras? ... par motōra malumu mēs ņe̦mam dārgāk Jauns. Raksti III, 163; ‡

4) = šķir̃me (wo?): tam ne˙maz nav šķiras; ‡

5) der Schlitz am Frauenrock
AP.

Avots: EH II, 637

‡ trumains "ar trumiem apaudzis": trumaiņas aknas Siuxt. ve̦cs suns paliek t. Sonnaxt.

Avots: EH II, 698

vasa,

1) Feuchtigkeit des Bodens
Kawall n. Ü. ("scheint in Livl. unbek.");

2) ein Wald mit feuchtem, blauen Lehm enthaltendem Boden
Arrasch; "ein kleiner, gemischter, stellenweise ausgehauener, sonniger, grasreicher Wald" Kosenhof. - Wenigstens in der Bed. 1 nebst ievasa und wohl auch vasa zeme zu ahd. waso "feuchter Erdgrund", and. waso "caespes" u. a., s. Fick Wrtb. III ⁴ , 404, Trautmann Wrtb. 343, Walde Vrgl. Wrtb. I, 308,Petersson Griech. u. lat. Wortst. 28 und Zur Kenntnis 12 f. Būga hat dazu RSI. VI, 16 auch li. Vasintà und Vãsaknas (und Aist. Stud. 18 auch apr. Gwaitewesse pratum) gestellt.

Avots: ME IV, 484

zvirgzdains: z. akmens - auch Liepna, Mahlup. dažam luopam ir (pēc izskata) zvìrgzdainas aknas AP.

Avots: EH II, 815