Paplašinātā meklēšana

apziņa, das Wissen um etw.,

1) die Aufsicht, die Fürsorge:
vakarbrālis līgaviņu tur savā apziņā, ka tai nenuotiek ķibele RKr. VI, 87;

2) bez apziņas, ohne das gehörige Wissen bei einer unzähligen Menge, daher unzählig, ungemein viel, reichlich:
tur uz reizi gadījušās zemenes bez apziņas LP. IV, 217. ķēniņa pilī viesu bez apziņas IV, 52, 161;

3) das Bewusstsein:
pie skaidras apziņas būt, bei klarem Bewusstsein sein Kaudz. M. le̦pnā apziņa, ka Sofiju pavadījis, tā arī bija kuo vērts A. XX, 105;

4) das Gewissen,
gew. mit dem Zusatz sirds: sirdsapziņa.

Avots: ME I, 137

sir̂dsapziņa, das Gewissen: sirdsapziņa pārme̦t nepareizi darītas lietas SDP. VIII, 7.

Avots: ME III, 844

aĩrêklis, das Ruder: es pamazam zaudu apziņas airēkļus A. XV, 84.

Avots: ME I, 13

apcìrknis PS., apcir̃knis C. (ap + cìrst),

1) ein kastenähnliches, aus einem Bretterverschlag bestehendes Fach in der lettischen Kornkammer, der Kleete, Kornkasten,
in Ober-Kurl. aruods genannt: nabagam pavasarī visi apcirkņi tukši;

2) auch sonst ein Fach, eine Abteilung zur Aufbewahrung verschiedener Gegenstände:
naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082. siena šķūnis jau apcirknī pilns Vēr. I, 257;

3) übertragen wie das deutsche Schrein:
dvēseles apcirkņuos, im Schrein der Seele. visi mūsu ievē̦ruojumi mīt mūsu apziņas apcirkņuos DJ. II, 74; ziņu apcirknis, die Nachrichtenrubrik in einer Zeitschrift Vēr. II, 254. nuo apputējušiem senatnes apcirkņiem viņš iznesa un atdeva jaunajai pasaulei neievērībā pame̦stās garīgās mantas Vēr. I, 1289;

4) Brunnenbrüstung:
stipriem gruodiem izbūvē̦ta aka, ar augstu apcirkni virsū Druva III, 9 (Saul.).

Kļūdu labojums:
jāizmet teikums (zu streichen ist der Satz): naudas istabā bijuši trīs apcirkņi pilni ar naudu LP. VII, 1082.

Avots: ME I, 79

apklusinât, tr., beruhigen, beschwichtigen, stillen, zum Schweigen bringen: māte nevarēja suni apklusināt Etn. III, 62. bē̦rns nebija nemaz apklusināms Etn. IV, 128. Kalebs apklusināja ļaudis I Mos. 13, 31. šuo ļaužu pašapziņa ar spaidiem vien nebūs apklusināma Apsk. apklusināt bateriju, zum Schweigen bringen A. XX, 295.

Kļūdu labojums:
I Mos. = IV Mos.

Avots: ME I, 95

bikstît, -u, -īju, tr.,

1) wiederholt stechen, stochern:
b. ar uolekti. piespiežuos pie eglītes, egle biksta adatām. viņu dedzina un biksta apziņa Duomas II, 1398;

2) schüren:
uguni, pagales, māte bikstīju nesadegušuos sprunguļu galus Vēr. II, 648;

3) anspornen, antreiben:
daudz arī nevar bikstīt, gan˙drīz aizkaitina LP. V, 366. [Etwa zu ahd. bic "Stoss, Stich"? vgl. Prellwitz Wrtb. ² 489 f.]

Avots: ME I, 295

ê̦sti, nagender Schmerz: sirdsapziņas ē̦sti, Gewissensbisse MWM. 1899, 478. Nach U. nur in der Verbindung sirdsē̦sti, sirdē̦sti, Herzenkummer gebräuchlich. Bei St. ēstes: ēstes sev darīt, sich selbst nagenden Kummer machen.

Avots: ME I, 577, 578

ìeaûgt, hineinwachsen, sich einwurzeln: bij ieauguse apziņa Vēr. I, 1439. Kaspars bij ieaudzis Annužas sirdī Kaudz. M. 171. [brālītim pieci pauti ieauguši BW. 35064.] Refl. - tiês, Wurzeln fassen, sich einwurzeln: nuo sākuma stādi aug lē̦nām; ieaugušies, tur˙pretim, ļuoti ātri Konv. ² 1128.

Avots: ME II, 2

izplaûcêt, izplaucinât, tr., zum Blühen, zur Blüte bringen, erblühen machen: zied ziediņš savāds, smaršīgs izplaucē̦ts Stari II, 839. sala bija uz viņas bālajiem vaigem izplaucējusi sārtas ruozes Asp. sabiedriskā apziņa jau nuo laika gala bij izplaucinājusi savu īpatnējuo kultūru Vēr. II, 1384.

Avots: ME I, 781

izvir̂t (išvìrti),

1) hervorquellen:
tur+pat izve̦rd mazs avuotiņš LP. VII, 489. nuo kurienes upīte izvirst LP. VII, 1219. nuo avuota izviris tumšs, rāvains ūdens LP. 654.

2) fig., entspringen, ausbrechen:
pašapziņa, kuŗa izve̦rd ne tikai nuo prāta, bet arī nuo jūtām Vēr. I, 1234. sirdī ne̦stais rūgtums izvira vārduos;

3) ausgekocht werden:
izvirs kāpuosti bez putraimiem BW. 25052. vēl pusdiena nebijusi izvirusi LP. VI, 517. izvirušas sēnes Nigr.;

4) tr., auskochen:
putru;

5) tr., fig., hervorsprudeln:
sirds izve̦rd mīlestību G. L. - In Peb. und Naukschen sei dazu ein Präteritum izverdu [?] bekannt.

Avots: ME I, 830

izziêdêt, intr.,

1) auf -, emporblühen:
sarkanais dābuoliņš nuo saknītes izziedēja BW. 10603;

2) aus -, verblühen, verwelken:
izziedējušas pieneņu galviņas MWM. VI, 841. tautu meitu vainadziņš izziedējis, izputējis BW. 24276. tā bija ve̦ca meitene gaŗu seju un izziedējušām acīm Latv.;

3) eine Zeitlang blühen:
savu pavasaru izziedējis, tītenītis snauž bezapziņas snaudā RKr. VII, 79.

Avots: ME I, 832

mazum, mazumis, mazums, Adv., wenig: vai tas mazum piedzīvuots! B. Vēstn. malkas ce̦nas ir mazumis cē̦lušās B. Vēstn. vai mazums luocījies es sirdsapziņas muokās MWM. VIII, 172.

Avots: ME II, 575

ne-ĩstenĩba, die Nichtwirklichkeit, Unechtheit: pašapziņas neīstenība Stari II, 391; naudas neīstenība.

Avots: ME II, 716

nùomàkt, tr., überwältigen, überwinden, vernichten: tu nuomāc visus, kas manu dvēseli apbēdina Psalm 143, 12. manas dusmas mani gandrīz ir nuomākušas 119, 139. sveša, ļauna griba bija pārveikusi, nuomākusi manu labuo gribu Plūd. vispārības apziņa viņam galīgi nuomākta Vēr. I, 1438. [tevi nuomākt Pas. II, 177]. Refl. -tiês, sich bewölken: debess nuomākusies.

Avots: ME II, 817

‡ pašapzinĩba,* = pašapziņa (?): iedvest pašapzinību Pumpurs Raksti I, 161.

Avots: EH XIII, 178

pašapzinîgs* selbstbewusst: pašāpzinīgi paskatījās uz citiem Vēr. I, 1303. pašapziņa*, das Selbstbewusstsein: pašapziņas pilnais skats Egl.

Avots: ME III, 111

sabēdinât, tr., bekümmern, betrüben: tā apziņa . . . var cilvē̦ku . . . stipri sabēdinat Plūd. LR. III, 58, viņa tikai gribēja tuo labi sabiedēt, krietni sabēdināt un pārmācīt Janš. Dzimtene ² I, 25.

Avots: ME III, 593

spaîds C., Kl., Prl., spaids ² Iw., der Druck, Zwang; die Presse; vina spaids, die Kelter IV Mos. 18, 27, rakstu spaids, die Buchdruckerpresse U.; spaidi, Bedrängnis, Folter U.: kas tevi izvedīs nuo spaida Apskats 1903, S. 37, spaidu darbi, Zwangsarbeiten. spaidu brīdī palīdzēt ar naudu Aps. J. III, 11. sirdsapziņas spaidi Jauna Raža IV, 33. viņu spaiduos staipa MWM. VI, 408. kuruos vīna spaiduos tuo (vīnu) gatavuo U. b. 64, 33. Auch ein nom. pl. spaidas: visas spaidas (Nöte, Bedrängnisse) un vaidas Zeif. Chrest. II1, 318.

Avots: ME III, 980

svārstîgs, veränderlich, unbeständig, schwankend RKr. XVII, 142: uz skats ir svārstīgs Duomas II, 878. viņa svūrstīgās dabas (gen. s.) A. Up. Sieviete 135, svārstīga pašapziņa Duomas I, 1277.

Avots: ME III, 1145

uzsprikstêt,

1) = uzsprakstêt 1: svece beidzuot degt vairāk reižu uzsprikstēja; (fig.) uzsprikstēja (duoma)..., skrēja... apziņas tumsā kâ dzirkstele un dzisa Veselis Saules kaps. 25;

2) = uzsprakstêt 2: dzirkstele var uzsprikstēt uz ruokas;

3) auffunkeln (vom Blick):
Dziruļam... acis laimīgi uzsprikstēja A. v. J. 1902, S. 195.

Avots: ME IV, 383