Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'aušāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'aušāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)

aušāt

aũšât, ‡

2) = aũšâtiês 2 (mit âu 2 ) Kaltenbr. Refl. -tiês,

2): kâ nu liels cllvē̦ks tâ var aušaties! Salis.

Avots: EH I, 188


aušāt

aũšât, (li. áuščioti), -aju, schwatzen, faseln, aus der Schule plaudern: kuo jūs, aušas, aušājat BW. 8402, 2, was faselt ihr Faslerinnen? Refl. aũšâtiês, aušêties,

1) faseln, dummes Zeug reden
(tukšus nieku runāt PS.): kuo tu au šājies? Was redest du da für dummes Zeug? PS.;

2) albern, sich albern oder unruhig aufführen, unartig sein, tollen:
bē̦rni, neaušājaties, Kinder, seid nicht unartig!

Avots: ME I, 230


aušāt

aušât, aušêt ist ein terminus technicus für pakšiem vaigu tēst, d. h. die Enden des runden Baubalkens etwas behauen, um die Norken besser abzeichnen zu können U. Nach PS. heisst das Verb aũsuot. [Nach Bielenstein Holzb. 12 zu àuss.]

Avots: ME I, 230


aušāties

aušâtiês,

1): zirgs nuobīdās, sāka a. Zvirgzdine;

2): sich angstlich, schüchtern gebärden
Linden: kuo nu aušājies!

Avots: EH I, 188


aušāties

aušâties, -ãjuos, die Ohren spitzen (von Pferden); bestürht sein Lind. n. Mag. XIII, 2, 65; Lasd. n. A. X, 2, 67. Zu àuss; vgl. àusîties.

Avots: ME I, 230


gaušāt

gaušât(iês): neniekuojies un negaušājies! P. W. Šis ar mani tiesāties? 16, Druw.

Avots: EH I, 388


gaušāt

gaušât Lös., - ãju, gaušâtiês Vīt., Unsinn schwatzen, langweilig erzählen: nevajag tâ gaušāt Saul. A. XXI, 404.

Avots: ME I, 613


gaušāties

gaušât(iês): neniekuojies un negaušājies! P. W. Šis ar mani tiesāties? 16, Druw.

Avots: EH I, 388



noplaušāties

nùoplaušâtiês Wolm. n. U. (unter plaušāties), durch und durch nass werden.

Avots: EH II, 75


paaušāties

paaũšâtiês, ein wenig albern, Unsinn treiben: lai jaunie paaušājas!

Avots: ME III, 5


plaušāties

plaušâtiês, durch und durch nass werden Wolm. n. U.; zu plauša.

Avots: ME III, 327


saaušāt

saaũšât, tr., intr., zusammenklatschen, -schwatzen: ciema aušas saaušāj[u]šas, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402, 2.

Avots: ME III, 590



traušāties

traušâtiês Etn. III, 148 "sich fürchten". Anscheinend zu r. трусъ "Feigling", osorb. truchły "ängstlich" u. a.; vgl. auch traušs 2.

Avots: ME IV, 227

Šķirkļa skaidrojumā (5)

ausīties

àusîtiês (zu àuss), austies [?] Purap.,

1) aufmerksam, ängstlich horchen, die Ohren spitzen:
es klausuos, es ausuos, kas aiz kalna velējas BW. 12730. kuo tu ausies kā zaķis? viņi sāka ve̦ctē̦va ruņā ausīties A. VII, 611, Etn. II, 176; Lasd., Sessw., Adsel n. A. X, 2, 66; Sissegal;

2) sich schnell bewegen [?], sich anstrengen:
puisis laikam grib saimniekam patikt, ka viņš tā aũsâs Ronneb. sirmgalvis ausās kuo teikt Purkalītis; Drostenh.;

3) sich unsinnig gebärden, albern:
kuo tu ausies kā nejēdzīgs MWM. V, 526. Bed. 3 lässt sich aus der Bed. 1 leicht entwickeln: aus "die Ohren spitzen"(von Pferden gesagt) gelangt man zu "scheu werden; sich albern betragen", vgl. das alle diese Bedeutungen aufweisende aušāties. Weniger klar ist die Bed. 2; in Ronneb. unterscheidet man àusîtiês 1 von aũsîtiês 2.]

Avots: ME I, 227


mādīt

mâdît [Kr.], -u, -ĩju,

1) herbeischaffen
L.; mit der Hand winken; zurechtlegen U.; bereiten: tu savu spē̦ku rādi, kur mēs vairs nespējam; tu palīgu mums mādi, kuo mēs vairs nere̦dzam. tam, kas tam sirdi rāda, viņš slastus, spruostus māda. dievs, kas vajaga mums, māda Diez. [sē̦tu apkārt mādīt (?), einen Zaun herummachen Diez. n. U.;

2) in
Peb. u. Burtn. n. U., = aušāties;

3) foppen
Arrasch;

4) "schimpflich fortjagen"
Schujen.] Refl. -tiês,

1) sich zubereiten, unternehmen
Diez n. U.;

2) [mâdîtiês Trik., Arrasch], = māžuôtiês, Possen treiben, Faxen machen, gaukeln Burtn., Wolm., [Weissenstein, Marzenhof. - Wohl zu māt, s. Zubatý AfslPh. XVI, 399 1 und Prellwitz BB. XXVI, 310].

Avots: ME II, 576, 577



trusls

I trusls,

1) faul, vermodert
Erwalen;

2) = trausls, leicht brechend, spröde, bröcklig U., Alswig; Bauske, Bers., Dunika, Gr.- Buschh., Gr: Würzau, Kurs., Lennew., Lub., Mesoten, Mitau, Nigr., Odsen, Peb., Pernigel, Platohn, Ringen, Römershof, Salis, Schibbenhof, Schujen, Schwitten, Segewold, Sessw., Stenden, Wandsen: sapuvis kuoks ir trusls Romershof. kuoks ar ļuoti trusliem zariem Konv. 1532. tev, elksnīt, trusla miza, tu lūkam nederēji BW. 11521. neizkustini man kāpšļus rāduot..., cik viņi ir trusli! Rainis Visja n. 1. 23. kâ uzsit pa pakulām, galuotnītes tŗusli sašķīst gabaluos Pas. V, 447 (aus Gotthardsberg); "quabbelicht" L.;

3) scheu
Alswig;

4) faul, träge
Nötk.;

5) = truls, stumpf: trusla izkapts Grawendahl;

6) kurz und dick (von Menschen)
Aahof, Selsau;

7) "klein, winzig (von Lebewesen)"
Bauenhof. Zur Bed. 3 vgl. traušs 2 und traušāties.

Avots: ME IV, 248, 249


žauklēties

žaũklêtiês Bauske "sich wie ein žauklis 2 benehmen; aušāties" Kurmene.

Avots: ME IV, 790