Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'audzīte' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'audzīte' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (8)

audzīte

[audzīte, Pflegetochter Trikaten.]

Avots: ME I, 216


augstraudzīte

aûgstraũdzĩte, die Hochblickende, Beiwort des Frosches LP. VI, 47; VII, 720.

Avots: ME I, 217


cietaudzīte

ciêtaûdzīte, Grundfeste, Pippau (crepi L.) RKr. II, 70.

Avots: ME I, 396


daiļaudzīte

daiļaûdzĩte, die Schöne, das Schönchen, ein schönes, verzärteltes Mädchen: māsiņ, manu daiļaudzīti [Var.: dailaudzīti], kur bij man tevi likt BW. 3511.

Avots: ME I, 431


drīzaudzīte

drīzaûdzīte, die schnell Wachsende (Epitheton des Hanfes im VL.): kaņepīte, drīzaudzīte BW. 2848.

Avots: ME I, 501


druvaudzīte

druvaûdzĩte, die im Felde Wachsende. Epith. des Hanfes: kaņupīte. druvaudzīte BW. 2848, 4.

Avots: ME I, 505



vieglaudzīte

vieglaûdzīte, ein verwöhntes (eig.: leicht aufgewachsenes) Mädchen: gauži raud vieglaudzīte...: kâ būs šķīt atvasītes mīkstajām ruociņām? BW. 21930, 2 var.

Avots: ME IV, 653

Šķirkļa skaidrojumā (26)

ataudze

ataûdze, ataûga, ataugs G., ataûgs, eig. der Wiederwuchs,

1) ein wiedergewachsener neuer Wald, Hain, Hegewald:
rīksti griezu bē̦rzataugas maliņā BW. 15449; 1015; 13389, 4;

2) der Sprössling:
ķirši sit ataugas, die Kirschen treiben Schösslinge Grünh. man tie mieži, man tie rudzi, tev mīkstās ataudzītes BW. 28228. Lizetet līdz ar savu ataudzi, L. mit ihrem Sprössling, Kinde B. Vēstn.

Avots: ME I, 148


ātraudzis

ãtraûdzis, f. -dze, auch ãtraûdzẽjs, f. -ja, der (die) Schnellwüchsige, Aufschössling; beliebtes Beiwort des Hanfs: kaņepīte, ātraudzīte BW. 2848, 2; ãtraûdži PS., ātraudžu kartupeļi od. rāceņi, frühreife Kartoffeln.

Avots: ME I, 244


dižaudzis

dižaûdzis, gross, hoch gewachsen: kâ es tevi nevaināju, dižauguša, netikuša Ltd. 776; dižaudzīte, Epitheton des Hanfes im VL.: kaņepīte, dižaudzīte BW. 2848.

Avots: ME I, 474


draudze

dràudze (li. draugė˜, Gesellschaft, Genossenschaft),

1) die Gesellschaft, Genossenschaft, Verbindung, Menge, Schar:
nu lustīga meitu draudze BW. 988. panāksnieki, vilku draudze 20996. eņģelīšu draudzīte 4993. satiek tautu liela draudze 13559. mežā irbju liela draudze 11323. šķiŗaties, zuosu draudze 17605. cūku draudze 29194. liela luopu draudze, eine Menge Vieh. Der Lok. draudzē im VL. = kuopā, zusammen: šurp ganiņi, turp ganiņi, kam draudzē nedzeniet 761. cāļi te̦k draudzītē 16574, 1;

2) die (kirchliche) Gemeinde, Parochie, das Kirchspiel;
draudzes skuola, Parochieschule; draudzes tiesa Kirchspielsgericht; brāļu draudze, die Herrhutergemeinde;

3) im Hochlett. als das Femin. zu dràugs, die Freundin
Zb. XVIII, 430; dafür gew. dràudzene.

Kļūdu labojums:
BW. 988 = BW. 988,9

Avots: ME I, 491


garaudzis

gaŗaudzis, fem. - dze, der (die) Langwüchsige: kas nuo rudza gaŗaudzīša? BW. 11917. māsīcēm, gaŗaudzēm, cūku saru vilnainītes. Besonders beliebtes Epitheton des Hanfes: kaņepīte, garaudzīte.

Avots: ME I, 605


garausis

gaŗàusis: kaņepīte gaŗausīte [?] (Var.: gaŗaudzīte) BW. 2848; 2 var.

Avots: EH I, 385


garausīte

gaŗaustīte "?": kaņepīte gaŗaustīte [?] (Var.: gaŗaudzīte, gaŗausīte) BW. 2848, 2 var.

Avots: EH I, 385


kaitēt

II kàitêt 2 ,

1): kaķis kaitē ar peli Warkl., Zvirgzdine;

2) auf einem Musikinstrument spielen
(kàitēt 2 ) Zvirgzdine. Refl. -tiês: auch Bērzgale, (mit ài 2 ) Oknist, (mit 2 ) AP. skaistie mati, kas ar jums kaitēsies? Kaudzītes Matīsa dziesmiņas 1872, S. 6.

Avots: EH I, 575


kaņepe

kaņepe: Demin. kaņepiņa BW. 8361 var., kanepīte BW. piel.2 2848, 2, kaņepīt[i]s BW. 2848, 7 var.; kaņepīte, gaŗaudzīte BW. 2848, 6. zīle dzied kaņepēs 10217, 2 var.; vēja k., paris quadrifolia Ramkau; raibās kaņepes, eine Speise, bestehend aus gestossenem Hanf, Quark und Sahne Ramkau. Zur Etymologie s. auch E. Lewy IF. LIII, 122.

Avots: EH I, 585


kārslis

II kārslis Kaudzītes Matīsa Dziesmiņas 1872, S. 49 "Halbinsel"; vgl. kārsis 2.

Avots: EH I, 603


kaudze

kàudze: gen. plur. kaudzu BW. 33060 var., Demin. acc. s. kaudziņu BW. 25615, Demin. verächtl. kaũ džele Dunika,

l): stabu k., ein zwischen 4 Pfosten eingerichteter Heuschober mit einem stellbaren Dach
Ramkau; = braģis I 2 Linden in Kurl.; ‡

3) Demin. kaudzīte, ein gewisses Strickmuster
Linden in Kurl.

Avots: EH I, 593


nozāļot

nùozâļuôt,

1) intr., sich begrasen:
ciesām nuozāļuojuse smilšu kaudzīte apzīmē vietu, kur viņa kareivja kauli trūd Aps.;

2) tr., vergiften:
dē̦ls sasējis nuozāļuotuos suņus ar astēm kuopā LP. VI, 322;

3) die Frucht durch Nledikamente abtreiben.
Refl. -tiês, sich vergiften: māsa mēģinājusi nuozāļuoties B. Vēstn.

Avots: ME II, 890


pajukām

pajukãm, pajuku Adv., gemischt, dazwischen, durcheinander: dadžu lapas pajukām BW. 6621, 9. sēt sē̦klu pajuku Baruons. [siens pajuku (vermengt) ar ābuoliņu Für. baptistu draudzītes dzīvuojuot izkaisītas un pajuku ar svešas tautības un svešas ticības ļaudīm Janš. Dzimtene V, 18. kad... visi pajuku strādā, saimnieku kārtas ļaudis nevar nuoskatīties vien, cik dažas kalpu sievas un meitas ir brašas 442.]

Avots: ME III, 36


pārsaukt

pãrsàukt,

2): (berufen)
sieva aiz˙vien atsaucas: "vīrs, vīrs, mans vīrs"; tad viņu pārsauc: "kuo nu vīruo?" PV.; (verrufen, rügen) par vienu lìetu gan Šilingu pārsauca: nav ļāvis zemnieku bē̦rnus laist tālākās skuolās Austriņš Raksti IV, 502. dzīves laikā Mārtiņš tika ... pārsaukts se̦klu rakstu pēc Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224. ‡ Subst. pãrsaukums, Rüge, Vorwurf (?): sāka dzirdēt pārsaukumus, ka nedrīkstuot rādīties gaismā Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 116. par tuo sāka celties pret "Mājas viesi" lieli pārsaukumi Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 265. ass pārsaukumu rakstiens ebenda 82; ‡ pãrsaucējs (f. -ēja Austriņš Gaŗā jūdze I, 184), ein Rüger: ne˙viens Mārtiņa pārsaucējs nav iespējis ne˙kā šai ziņā svarīgāka izmeklēt Kaudzītes Matīsa Atmiņas I, 224.

Avots: EH XIII, 210



pieiet

pìeiet,

1) zu-, hinzu-, herzugehen, -kommen:
ķēniņš pieiet abiem nabadziņiem un uzprasa, kur tie dzīvuo LP. VI, 1, 310, gauži raud lē̦taudzīte, smalku birzi piegājuse: kâ būs šķīt atvasītes? BW. 21930, 2. gan pieies tā dieniņa 20702, 1. mirstams laiks pieiet Für. I unter iet;

2) betreffen, ertappen
U.: viņš pieiets, ka savu brāli gribējis apzagt, man hat ihn darauf betroffen, dass er seinen Bruder bestehlen wollte U.;

3) von Kommenden gefüllt werden:
pilna ustabiņa bārenīšu piegājuse BW. 5051. - pieeams, pieietams, zugänglich: viņā dzeai piemīt vispārpieejama vienkāršība Vēr. 1, 1322. augstākuo jušanu, kāda tik cilvē̦kam pieietama I,1447, puķe ziedēja... grūti pieejamā vietā LP. VII, 42. Subst. pieiešanā, der Zutritt: labs mūsu kundziņš, ... ļaudīm druoša pieiešana BW. 31335. nav ne˙kur pieiešanas U., man findet nirgends ein Unterkommen, pìegãjẽjs, ein Angekommener: tev vēl pašai nav ne kaktiņš iedzīvuots; kur tad liksi vēl piegājējus? Mērn. laiki 13.

Avots: ME III, 253, 254


pusaudze

pusaudze (unter pusaûdzis 2): es meitiņa pusaudzīte BW. 35114, 2 var.

Avots: EH II, 330


pušaudzis

pušaûdzis (f. -dze), = pusaûdzis, der Halbwüchsling: lielas meitas kalnā dzied, pušaudzītes lejiņā BW. 276, 1.

Avots: ME III, 437


smalce

smalˆce,

1): auch A.-Schwanb., (smalˆcīte) Saikava; ‡

2) = smalˆkumi (?): kaudzīte sīki satē̦stas malkas smalces A. Brigadere Skarbos vējos 324. gaiss... pilns uogļu smalces un tvana Līg. medn. 329.

Avots: EH II, 532


staudzītis

staudzītis (od. staudzīte?) "?": ap staudzīti (Var.: tīnīti) līguojuot Tdz. 44202 (aus Lubn.). Vgl. staudžītis.

Avots: EH II, 572


ugunīt

ugunît: dūlēt jeb u. Austrinš Raksti VII, 273. Dazu das nomen actionis ugunîšana bei R. Kaudzīte Burtnieks 1934, S. 498.

Avots: EH II, 711


uzkaudze

uzkàudze, die Aufhäufung ūber dem Mass Bers., Wid.: pielasi ve̦se̦lu pūru ar labi lielām uzkaudzēm... ābuoļu! Vīt. 30. viņš nebij vēl... puspuram uzkaudzes piekrāvis 31. apcirkņiem uzkaudzes MW. pilns mans pūriņš, uzkaudzītes vien vajag BW. 25615, 3. pilna klēts rudzu, miežu, ar uzkaudzi bē̦rnu lāva 25744.

Avots: ME IV, 340


uzradīties

uzradîtiês, ‡

3) entstehen, sich bilden:
(siena) kaudzīte uzradījusies (= same̦sta) Linden in Kurl.

Avots: EH II, 731


vienaudzis

viênaûdzis

1) f. -dze, wer allein aufgewachsen ist (vom einzigen Kinde gesagt):
māsiņ mana, vienaudzīte! BW. 12446, 1 var. kaimiņu bē̦rni vienaudži samīlas un sapre̦cas Seibolt;

2) Part. praet. act., allein aufgewachsen:
māsiņ mana vienauguse (auf die einzige Schwester bezogen) BW. 12218, 4. vienaugusi (kann als vien[a] augusi aufgefasst werden) mātes meita 21844, 1 var.

Avots: ME IV, 656


zemraudzītis

zemraudzĩtis, zemrauģĩtis "?": kuo raugies, zemraudzīt, uz manām kājiņām? BW. 17083. kuo raugies, zemraudzīti, vai tu manis neredzēji? 10056. neraugies, zemrauģīti! ne pēc tevis tā meitiņa 12175 var.; zemraudzīte "?"LP. VII, 320. Zur Bed. vgl. li. žemžiũra "ein Gluper (der immer zur Erde sieht)".

Avots: ME IV, 712


žņaugot

žņauguôt, bedrücken: bē̦das arī tevi žņauguo Kaudzītes Mat. Dziesmiņas (1872) 2.

Avots: EH II, 821