Paplašinātā meklēšana

aûgums,

2): tas ir mazs kâ tupiņš, ne˙maz auguma nav Ramkau;

3): trīs augumi, drei Generationen
BielU. mums trīs augumiem bijuši pa pieci bē̦rni AP.; ‡

6) der Trieb, Schössling:
nevar vis tur ļaut ganīt: aplauza visus jaunuos augumiņus AP.

Avots: EH I, 185, 186

aûgums (li. áugumas "Wuchs"),

1) das, was gewachsen ist, Wachstum, Wuchs:
tavu augumu, kā šuogad audzis, o über das Wachstum, wie es in diesem Jahre gewachsen ist. rudzi re̦ti augumā, der Roggen ist undicht gewachsen Ar. 1012. triju gadu augums, was in dri Jahren gewachsen ist BW. 8583. gada augums, der Jahreswuchs, der Ring (an Bäumen). bē̦rzu spēcīgie augumi JR. V, 69. [nedzeršu vairs nuo... auguma (= augļiem)... vīnakuoka Glück Mark. 14, 25]. augumā iet, wachsen, zunehmen;

2) wie etwas gewachsen ist,

a) die Form und Gestalt des Körpers: die äussere Erscheinung:
balts Ar. 987, brašs, paže̦ns, skaists, daiļš, stalts BW. 27569, pilnīgs, salīcis Kaudz. M. 2, slaids, smuidrs, šmaugs, sadurtins (Etn. IV, 3) augums. man uzbūra zalkšu augumu LP. V, 210. rītu jās trīs tautieši man augumu lūkuoties Ltd. 1068. Auf mehrere Personen bezogen auch im Plur.: abām vieni augumiņi BW. 317;

b) die Länge, Grosse:
vīra augumā, manneshoch; divu vīru augumā Kaudz. M. 10. iet suolīšaus skaitīdams, augumiņu mē̦ruodams Ar. 453;

c) der Körper, der Leib selbst:
skaidrs augums, intakter, keuscher Leib Ltd. 919. meita glabā, sargā savu augumu BW. 6526; 6528; meitas augumu maitāt, ein Mädchen schänden. luodes tavam augumam nekuo nepadarīs LP. VI, 856. puika apsedzis putnu ar savu augumu LP. III, 81; IV, 87; V, 166; VI, 861. dusin savu slinku zirgu, savu slinku augumiņu. [šim... vīram augumu jemt un nuomaitāt Manz. Post. III, 96];

d) oft umschreibende Bezeichnung für die Person [vgl. dazu ahd. mīn līp oder afrz. mon cor(p)s "ich"]:
lieli mazi tē̦va dē̦li gribēj(a) manu augumiņu BW. 1946, wollten mich zur Frau haben. puškuot savu augumiņu Ar. 822, sich schmücken. viņš jau sen būtu nuoēdis savu augumu, er hätte schon längst sich selber (sein Leben) zerstört U.;

3) die Gesamtheit der gleichzeitig lebenden (wachsenden) Menschen, Generation, Geschlecht:
nuo auguma uz augumiem, von Geschlecht zu Geschlecht. strādā Anglija jau augumiem A. XX, 128. tas jau mazākais savi augumi trīs atpakaļ LP. VII, 1210. rada būt kādam trešā augumā, mit jem. im dritten Grade verwandt sein. e̦smu ar tuo rada nuo baltas ķēves trešā augumā Etn. II, 45 (scherzhaft), verwandt mit dem siebenten Suppenschnitzel;

4) ein Abschnitt der Lebenszeit (des Wachstums), das Alter:
zē̦na, jaunekļa, vīra, vecīša augums, Knaben-, Jünglings-, Mannes-, Greisenalter Aps. III, 4;

5) = auguo- nis Mar.

Avots: ME I, 220, 221

‡ dailaûgums, = daiļaûgums: kas nuo puiša dailauguma BW. 11917, 7 var.

Avots: EH I, 302

daiļaûgums: anch BW. 11917, 7.

Avots: EH I, 302

daiļaûgums, die schöne Gestalt, der stattliche Wuchs: kuo līdz puiša daiļaugums Römershof.

Avots: ME I, 431

daugums [li. daugùmas], für daũdzums, Erlaa n. U., [Rutzau].

Avots: ME I, 445

drĩzaûgums, der schnelle Wuchs; s. drīzgājums.

Avots: ME I, 501

gaŗaûgums, der schlanke Wuchs: kuo līdz rudza gaŗaugums BW. 11917.

Kļūdu labojums:
achlanke = schlanke, hohe

Avots: ME I, 605

ìežmaugums, die Einschnürung: viņa ķermenis dabuon gre̦dze̦nveidīgus imežmaugumus. spilve̦ns nuo zilgana tūka ar tādiem pušķīšiem iežmaugumuos A. XII, 526.

Avots: ME II, 93

‡ nuošmaugums Lubn., die durch nuošmaugans bezeichnete Eigenschaft substantivisch aufgefasst: baļķim ir liels n.

Avots: EH II, 97

putnaugums* "?": aiznesa baltuo, viegluo putnaugumu A. XXI, 541.

Avots: ME III, 441

raugums, wonach man schaut, was geschaut wird U.: tie auga . . . tē̦vam, mātei par acu raũgumu, par lielu prieku Lautb. - dieva raugums, Gottes Gabe Ruj. n. U. Zu *raugt I.

Avots: ME III, 487

stal˜taûgums, ansehnlicher, stattlicher Wuchs; kas nuo puiša staltauguma (Var.; garauguma), kad nav laba tikumiņa! BW. 11918 var.

Avots: ME III, 1042

apaûgt (li. apa,ugti), intr., bewachsen: jauks kalniņš apaudzis ar uozuoliem LP. V, 416. pirkstā iedūrusies skabarga, tāpēc tas apaudzis Palzm. u. a.; sīkas nātres apaugušas uozuoliņu BW. 21482. Subst. apaugšana, das Bewachsen; apaugums, das Bewachsensein: e̦ze̦ru nebūsi laikam apaugumu dēļ redzējis Laps. 22.

Kļūdu labojums:
Bewachsensein =Bewachsensein, das Herumgewachsene

Avots: ME I, 75

apdvèst, auch apdvest, tr., umhauchen: augums - jaunības spirgtuma apdve̦sts Vēr. I, 1031. stādiņš, kuo viņi apdveš savām nuopūtām Aps. V, 16.

Avots: ME I, 83

ataûgt (li. atáugti), intr., wiederwachsen: maize aug tīrumā, man varīte neataugs Ar. 181; ataûgums, der Wiederwuchs: egļu ataugums A. XX, 323.

Avots: ME I, 149

atzale (unter atzala),

1): kad mati nuoiet, tad ataug atzalītes Fest.;

2): atzales ruodas rudenī; piem., zirņiem un pupām, kad pirmais augums jau nuokaltis Schibbenhof.

Avots: EH I, 182

aûgulišks: wachsend, im Stadium des Wachstums befindlich Kurmene: a. augums, de̦guns.

Avots: EH I, 185

brašs [Ruj., Salis, Bers., Warkhof, Nigr.], stattlich, herlich, tüchtig, flott: brašs augums, zē̦ns, sarīkuotājs; braša dzīve; darināt brašas kāzas. [Zu an. bragr "der Vornehmste", braga "funkeln", brag "Glanz, Auftreten", mhd. brehen "glänzen", ae. bregdan "schnell bewegen, schwingen"? Oder nach Petersson Etymol. Misz. 3 zu bhṛša-ḥ "gewaltig, stark"?]

Avots: ME I, 324, 325

cḕ̦ls [C., K., Lis., Warkhof, Kreuzb.], (zu celt),

1) hoch, schlank, geschmeidig, prächtig:
cē̦ls augums; cē̦ls un iznesīgs cilvē̦ks. diža, cē̦la, smuidra liepa, vēl cē̦lāka tautu meita. liela, cē̦la istabiņa BW. 24119. kur tu jāsi, cē̦lais puisi? BW. 14438, 4;

2) hoch, erhaben, hochfliegend, [eitel
U.]: cē̦la vieta, cē̦li mērķi, cē̦la cerība;

3) erhaben zufolge der Lockerheit, locker:
cē̦la zeme [Saussen, Kalz., Kreuzb., Bers., Ubbenorm]; cè̦la ² [Erlaa] kviešu maize. cē̦lu maizīti es izcepu, bišu šūņu cē̦lumā BW. 8178;

4) gewandt, erhaben (von der Rede):
kas tā tāda dziedātāja ar cē̦luo valuodiņ?

5) gewandt, graziös, niedlich:
viegli, viegli, cē̦li, cē̦li manu pūru cilājiet BW. 16679, 8. Tenis saņēma biedrus ar savu ierastuo juoku valuodiņu un cē̦liem smiekliņiem Kaudz. M.; cē̦ls sitiens Kaudz. M. 13.

Avots: ME I, 377

II daiļvijîgs, schön, geschmeidig: d. augums Druva II, 502.

Avots: ME I, 432

II dairas "kuoka augums" [wohl = Jahresringe, Jahrwachs der Bäume]: kuoks ar smalkām dairām Etn. III, 18.

Avots: ME I, 432

dalbis (unter dal˜ba),

5): auch Kegeln und Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 616, (mit al˜ ) Orellen;

7): auch (mit al˜ ) Upesgrīva; "kuoks kūļu celšanai" ebenda; ‡

11) der Pflanzensteogel
Grob. (mit al˜); "spēcīgs puķes asns, jaunaugums" (mit al˜ ) Wirginalen.

Avots: EH I, 304

drukns, stämmig, klein und recht dick, vierschrötig, kräftig, stark: viņš drukns, plecīgs, neveikls kâ lācis Purap. drukns augums, kuoks, uozuols, jē̦rs PS. puikas saķēra putnu, nevis lē̦ni un mīlīgi, bet īsti drukni Aps. [Nebst drukts. drūkts wohl zur Wurzel von li. drútas od. drūktas "stark, dick", kymr. drûd "fortis, strenuus", ai. dhruvá-ḥ "fest stehend, beständig", gr. δροόν. ἰσχυρόν Hes. u. a. bei Trautmann Wrtb. 61.]

Avots: ME I, 503

ganît: abwehxen - auch Saikava, Salis: ar lapām mūsas g. pruom Saikava; ‡

2) tītarus g. Stenden, Durchfall (Diarrhöe) haben:
Refl. -tiês;

3): tavs augums licina tevi labi ganījušuos Janš. Mežv. ļ. II, 329; sich mästen:
cūka ē̦d un ganās sevi Sonnaxt. drīžāk ganās ar pienu Kaltenbr.; ‡

4) sich hertuntreiben:
nez kur tas nu ganās, ka nenāk mājā! Orellen.

Avots: EH I, 382

gražu sluota, ein Hexenbesen, "sluotai līdzīgs zaru saaugums pie bē̦rziem un alkšņiem": ar gražu sluotām baida ietiepīgus nerātnus bē̦rnus - gražus Mar. n. RKr. XV, 114. Zu * grazis.

Avots: ME I, 642

iẽslaids, ieslaide̦ns,

1) etwas abschüssig:
ieslaids kalns;

2) ziemlich schlank:
ieslaids augums Spr.

Avots: ME II, 66

ìežņaûgt, einschnüren, einzwängen, einquetschen: spilve̦ns viņa galvu iežņaudza kâ skrūvēs Vēr. II, 1313. Refl. - tiês, ìežņaudzītiês, sich einschnüren, sich einquetschen: vai, dēliņ, kur tu gribi te iežņaugties LP. IV, 140. Subst. ìežņaûgums, die Einschnürung: taļļas iežņaugums MWM. IX, 413.

Avots: ME II, 93

jaûnaûdze, jaûnaûgs,

1) der Tieb, Schössling:
izdarināmas ēršķenāju jaunaudzes, kas tikai velti nuove̦lkuot spē̦ku Baltp. durteklis - nuo auga nuogriezta jaunaudze (viengada zars, dze̦nuols) Konv. ² 724. jaunaugs - tā gada jaunais augums kuokiem Siuxt. kad asinis spļauj, tad jādzeŗ jaunaugu apsīšu mizas, savārītas kuopā ar vaivariņiem Kokn. n. Etn. IV, 117;

2) ein junger Waldwuchs,
jaunmežs.

Avots: ME II, 99

‡ kņats "stalts, stingrs, iznesīgs" Schibbenhof: k. augums.

Avots: EH I, 636

krups, winzig: krups augums, Zwerggestalt. bē̦rni paliek krupi Gg. I, 48.

Avots: ME II, 287

‡ III lauķe, das Gesicht, seja (?): uz seju vien skatīdamies var... piekrāpties: dažai ... tā l. gan ir balta un jauka, bet ne tâ viss augums Janš. Bandavā II, 126. lielākajam pa˙visam bēdīga l. Līgava I, 225.

Avots: EH I, 723

I lê̦na, lēne,

1) [lē̦na "tauku plēve" Wessen], ein dünnes Häutchen (am Fleisch, über der Grütze), der Schimmel:
tauku lê̦na Mar. n. RKr. XVI, 123. dīķi, kas apauguši ar lēni Konv. ² 2054;

2) eine moorige, sich bewegende Stelle
Aps., Lub., Etn. IV, 130: lē̦na ir e̦ze̦ra aizaugums Golg., [lê̦na "e̦ze̦ra sūneklis" Kr.];

3) die Weiche (am Leibe):
vē̦de̦ra lēne Aps., Etn. IV, 130. Vgl. lēmene.]

Avots: ME II, 460

ļìmt, -mstu, -mu [Jürg., Arrasch, Wolm.,] C., [ļim̂t ² Talsen, Iwanden, Gr.-Essern, Wandsen, Bauske], lim̂t ² Kand., [lim̃t Neu-Wohlfahrt], intr., knicken, sinken, zusammensinken: jau pie pirmā suoļa viņš ļima Saul. puķe pēc puķes pār spīduošuo asmeni ļimst Jaun. dz. 65. augums pats ļima viņam pretim A. XXI, 261. Vgl. limt.

Avots: ME II, 540

lùokans,

1) biegsam, geschmeidig, schmiegsam, gelenkig, behende:
sasēja sluotu nuo luokaniem bē̦rzu zariem LP. VI, 836. luokana valuoda, luokans augums. lācis prasa, vai vecis nevaruot šim pirkstus arī luokanus padarīt LP. VI, 265. kur, bāliņ, tu dabūji tik luokanu kumeliņu? BW. 29657, 4. luokana, piekļāvīga ļaužu šķira Vēr. I, 1435.

Avots: ME II, 524, 525

[ļùmt N.-Peb.], ļùmt ² , ļumstu, ļumu [Mar. n. RKr. XV, 125, Lis., Bers., ļum̂t ² Dond.], intr., zusammenknicken, sinken, zusammensinken: kājas ļumst Zalkt. drēbju gabali, viegli čaukstē̦dami, ļumst zem kājām AU. viss augums ļuma uz viņu pusi Duomas III, 1057, grīšļa nuogriezumi ļuma zem kājām A. XVII1, 395.

Avots: ME II, 543

pãrnest, ‡

2) vertragen:
ruokas darba nepārne̦s, augums ļaužu valuodeņas Tz. 54820. kam jāpārne̦s caurrauja vējš Pēt. Av. IV, 102.

Avots: EH XIII, 207

pasîks, ziemlich winzig, klein: pasīks augums, pasīka balss.

Avots: ME III, 99

[paslaids, = paslaîks: p. augums.]

Avots: ME III, 101

paslaîks, ziemlich schlank: paslaiks jauneklis, augums, bē̦rzs.

Avots: ME III, 101

pìeaûgt,

1) anwachsen:
Sprw. pieaudzis kā zars pie kuoka JK. II, 469. pieaudzis pie sirds, ans Herz gewachsen;

2) hinzu-, dazuwachsen:
mežs, cik nuolauzts, tik pieaug LP. I, 47;

3) wachsen, zunehmen, sich vermehren:
tumsa vēl pìeaug Vēr. II, 135. šņuksti aiz˙vien pieauga A. XVII, 581. zvans skanēja... kā pìeaugdams Kaudz. M. 328. truoksnis... daudz lielāks un juo stipri pieauguošs Kaudz. M. 161;

4) heranwachsen,
Part. pìeaudzis, erwachsen: Sprw. pieaudzis un tak vēl muļķis. bē̦rns pieaug par vīru Kaudz. M. 60. viņš arī tā pat reiz liels pieaugs A. XI, 99. nuomiris, atstādams atraikni ar nepieaugušu dē̦lu LP. V, 259. gāja... precībās, kur zināja pieaugušu ve̦damu meitu BW. III, l, 25. pieaugušu meitu ņēmu BW. 11370;

5) vollwachsen:
e̦ze̦rs... zālēm pieaudzis LP. V, 386. lauki purva puķu pieauguši BW. 16363. Subst. pieaûgšana, das (Her)anwachsen, Zunehmen: iedzimtības pieaugšana Konv. ² 742. pieaûgums, der Zuwachs: matu pieaugums MWM. VI, 398. iedzīvuotāju pieaugumu plūdina pāri Baltijas ruobežām Apsk. v. J. 1903, 459.

Avots: ME III, 237

pìetikt,

1) an etwas, zu etwas kommen, herankommen, sich nähern:
sitis ļaudis, kur tik pieticis Etn. IV, 72. ne˙kâ un ne˙kâ muļķītim pietikt LP. IV, 221. gudruojuši visādi šim pietikt Etn. II, 77;

2) ausreichen, hinreichen, genug sein, genügen:
Sprw. ar "paldies" vien nepietiek. pietiks ir atliks (ruft man einem Kargen zu) Seew. n. U. augums bija tev, māsiņ, ne auguma vien pietiek (Var.: ne auguma vien ir gan) BW. 5383, 1. nakti vežu līgaviņu, dienu laika nepietika 18411 var. stallī ragi neiegāja, laukā rūmes nepietika 32416, 5. ievainuotais bijis nuo asiņu nuoplūšanas jau ļuoti vājš... tas varējis pietikt vēl kādas piecas-sešas stundas Janš. Dzimtene V, 112. tas būs krietns cilvē̦ks, un ar tuo pietiek Alm. Kaislību varā 104. vai vēl nepietika, ka mani grāvī iesviedi? LP. lI, 21. vīram pietika, kuo Krišus tam sacīja VI, 1, 515. ņemi šuo zuobinu un cērti, ka katram ar cirtienu pietiek! IV, 226; part. pietiekams, pietiekuõšs, genügend; befriedigend: pietiekams ce̦ns Trik. pietiekami liels gabals Kaudz. Ve̦cpiebalga 23. ganāmie pulki neienesa pietiekuoši daudz uzturas A. v. J. 1899, S. 305;

3) (mit etwas) auskommen, sich begnügen:
stiprais vēl smādējis nūju par vieglu, bet pietikt jau varuot LP. VI, 1, 457. visi ē̦d, cik vien jaudā, tikai jaunajam pārim jāpietiek ar nuo dalītuo tiesu BW. III, 1, 19. - Part. pieticis, = pãrticis, wohlhabend, sein Auskommen habend: saimnieks arvien bijis pieticis LP. VI, l, 66. - Refl. -tiês, sich genügen lassen, begnügen U. Subst. pietikšana, das Auskommen U.

Avots: ME III, 304

priekštecis (f. -ce), prìekšte̦cê̦tãjs Kaudz. M., der Vorgänger, Vorfahre: kāda individa lielais augums tiek uzskatīts kâ priekšteču mantuojums Vēr. I, 1382. pēdējie var mācīties, kuo viņu priekšteči savāgaitā pieredzējuši Latvju tauta XI, 1, 3. viņš juta patīkamu nuogurumu, laikam veselības priekšteci A. v. J. 1899, S. 469. Anniņai sākās nebaltuo dienu priekšteces MWM. VIII, 496.

Avots: ME III, 398

‡ puskupris, ein halber Buckel (Höcker): nelielais ... augums ar puskuprīti mugurpusē A. Upītis Ģertr. 68.

Avots: EH II, 332

*I raugt, zu erschliessen aus ieraugt (= ieraudzît) und raugums.

Avots: ME III, 487

sadilt, intr., (durch ständigen Gebrauch) sich zerreiben, völlig abgenutzt werden; (fig.) sich verkleinern, winzig resp. dünn, mager werden: Sprw. sadilis kâ īle̦ns. sadilušas dzirnaviņas BW. 8040. piekūst mans kumeliņš, sade̦l kaltas kamaniņas 18090. dziedāja, dziedāja, palika klusu: pietrūka dziesmiņu, sadila mēlīte 914. ruokas āda ir pret tuo vietu sadiluse Krišs Laksts 3. zēģele paspīdēja, sadila un izgaisa tālumā Skalbe. sadilst augums acīm re̦dzuot A. XX, 327.

Avots: ME II, 610

sadurtins augums Bers., kurzer, kleiner, untersetzter Wuchs.

Avots: ME III, 617

sagumt AP., intr., auch refl. -tiês, sich (zusammen)biegen Wid., sich senken, sich beugen, sich bücken, sinken : kārklu luoki sagumst N.-Peb. n. Latv. Saule 1926, S. 411. tas neluocījās un nesaguma Blaum. viņa salīka un saguma pa˙visam Zalktis I, 21. viņa ar visu augumu saguma uz priekšu Duornas III, 1178. viņas augums saguma pie Juŗa krūtīm A. v. J. 1898, S.277. reizēm diriģents saguma pa˙visam maziņš Upītis Sieviete 47. tas veikli saguma pie zemes; un šāviens pārgāja pāri Latv. viņa pamazām sagumuse gultā Upītis Nemiers 69. viņa saguma dre̦bē̦dama uz krē̦sla Austr. Šveņķis sagumās atkal pār savu... cepeti Duomas I, 4.

Avots: ME II, 632, 633

sagur̃t, intr., matt, müde, schwach werden: tur tev sagurs ne˙vien kājas, bet visi kauli A. v. J. 1897, S. 531. izstaipīdams savus sagurušuos kāju stumpjus Jaun. mežk. 172. viņa vēl vairāk sagura A. XX, 648. sagurušais augums ebenda 618: es biju saguris, it kâ kad es būtu daudz pūlējies un paveicis Latv. cilvē̦ks jūtas vispārīgi saguris MWM. IX, 823.

Avots: ME II, 633

sakļaût Domopol, tr., zusammenschmiegen, zusammenlegen: papeles ar... kuopā sakļautiem zariem Latv. viņš sakļāva ruokas pār galvu Akurater. putni ar sakļautiem spārniem Saul. I, 125. čūska ar sakļautiem, zvīnainiem spārniem Zalktis I, 24. Refl. -tiês, sich (seitwärts, schief gegeneinander Kronw.) neigen; sich zusammenschmiegen, -pressen, -drücken; zusammensinken; sich schliessen (von Blumen): šis šķūnis ilgi neturēs: gluži sakļāvies Erlaa. labība sakļāvusies N.-Peb. slieces sakļāvušās Kronw. grābeklis sakļâvies Wessen. ve̦cā ce̦pure pa˙visam sakļāvusēs Vēr. II, 1239. sakļāvusēs platmale A. XX, 642. virve sakļaujas viņa ruokās A. Upītis. dubļi sakļaujas tūliņ kuopā MWM. VII, 324. līdzrunātaji sakļaujas tik šauri, ka ne˙viens viņu nevar ieraudzīt B. Vēstn. viņa spēcīgais augums bija tâ kâ sakļāvies A. v. J. 1900, S. 726. viņš izskatījās vēl vairāk sakļāvies nekâ agrāk Vēr. II, 907. ziedi sakļaujas pie pārgruozībām ebenda 408. lapiņas sakļāvušās viena pie uotras ebenda 409.

Avots: ME II, 651

‡ šāmet PV., bis zu dieser Stelle: tavs augums ir pie manis š.

Avots: EH II, 624

saŗukt Dunika, sarukt, intr., zusammenschrumpfen U., einschrumpfen (eig. und fig.): sīkais augums it kâ saruka Purap. ve̦cs, izkaltis, sarucis vīriņš Latv. viņa saruka arvien mazāka MWM. X, 40. kustuonīši sausumā pilnīgi saŗūk Vēr. II, 1056. sarukuse viņa āda Latv. nuo skumības sarucis mans vaigs Psalm 31, 10. visu rītu nee̦smu ēdis, man vē̦de̦rs ir tâ sarucis Dond. vadmala veļuot saŗūk Nigr. smadzenes arvien vairāk saŗūk Vēr. II, 925. naudas maks sarucis Erlaa. tālums it kâ saŗuka: mēs atkal bijām viens uotram tik tuvu Latv. vācieši pārnāca sarukušā skaitā MWM. VIII, 385. - kad tu saŗuktu! dass du verschrumpfest! Mag. XX, 3, 38.

Avots: ME III, 726

saũle,

1): s. vēl leiša gaŗumu Frauenb., die Sonne ist (am Nachmittag) noch hoch am Himmel.
svešu sauļu iemītnieki Skalbe Raksti IV (1938), 127. nuo saules līdz saulei AP., Meselau, N.-Rosen, Spahren, vom Sonnenaufgang bis zum Sonnenuntergang. vasaru tie vienā saulē cēlās, uotrā likās pie miera Aps. J. Raksti I ² , 94. čigānu s. (der Mond) - auch Meselau. puišu (od. puiškanu Alant Vils Poem pa kulšen 41) s. N.-Rosen, Neu-Salis, der Mond. saules augums Luttr., ein paar Stunden vor Mittag: vai būs vēl daudz kuo pļaut? - vēl kādu labu saules augumu Janš. Dzimtene III, 41. saules brālis, ein müssiger (gew. schlecht gekleideter) Herumtreiber Riga: viņš ... iztaisījies par tāda mākslīgu saules brāli ("?") IV, 138. uz svītrainām, zvaigžņainām ..., ziedainām un saules ("?") se̦gām Vindedze 64 (vgl. saũlains ‡ 2). saũles sunītis Frauenb., = saũlsunītis;

2): kādi stādiņi nav dieva saulītē! AP.

Avots: EH XVI, 460

sàusnējs C.,

1) dürr; hager, mager
Schwanb., Golg., Lös., Aahof, Druw., Meselau, Drobbusch; "pasauss (cilvē̦ks, vējš, laiks)" Nötk., Bers., Fest.; = sausējs U.: gaŗš, sausnējs, pavecīgs vīrs Kaudz. M. 69. augums viņai slaids, bet sausnējs R. Sk. I, 79;

2) sàusnēji, ein feiner, weidenartiger Strauch
Ronneb., Roop: es krūmuos salasīju sausnējus, bet viņš... lika tuos sārtā Kļaviņš; "dürre, nicht abgehauene Bäumchen" Nötk.; dürre Äste Vank., Adsel, Golg.; "skuostām līdzīga sausa tīruma zâle" Grawendahl; "nuokaltuši kaņepju sēklinieki" Sessw., N. - Peb., Druw.;

3) s. sausne;

4) Sausnēja, Name eines Waldes
Lvv. I, 31;

5) sàusnējs neine Stelle am od. im Walde, wo trockenes Moos und hartes Gras wachsen"
Drobbusch, Stomersee, Odsen.

Avots: ME III, 776

šļaugans,

1): "šlaũgans" ME. IV, 65 zu verbessern in "šļaũgans"; "nuoguris; vaļīgs" (mit aũ) Behnen: š. me̦zgls. maiss šļaũgani (lose, locker)
sasiets AP., Lesten; "kraftlos; ermüdet" (mit aũ) AP.: nuo balles pārnācis gluži š. Alswig, N.-Peb. gadās, ka guovs tesmens ir š. (mit àu ² ), tas ir, neierietējis slimības vai cita ieme̦sla dēļ Bers. š. ir siena ve̦zums, kas nav labi saspiests un sasiets ar virvēm un buomi N.-Peb.;

2): šļaugana (= gluda un slīpa) var būt kāda priekšme̦ta mala Meselau;

3): vē̦de̦rs palicis tīri š. (mit aũ) AP.;

4): šļaugana dūša - auch Alswig;

6): š. ("gaŗš") augums Meselau.

Avots: EH II, 644

šļe̦ñgans Frauenb., Wolmarshof, schlaff U., kraftlos: augums bij šļe̦ngans un slābs Upītis Sieviete 270. cieti nesavilkta stīga ir šļe̦ngana Grünw. Wohl mit šļ- für altes sl-; etwa als ein Kuronismus zu schwed. slinka "schlottern", dän. slunken "schlaff" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 713)?

Avots: ME IV, 70

I smaĩls: auch (mit aĩ ) Ruhental, (mit aî ² ) Zögenhof; spitz (mit ài ² ) Kaltenbr.; vīri, kuriem augums stingrs, s. un ciets Latv.

Avots: EH II, 532

šmaugaîns, =šmaugans, šmaugs: augums">šmaugainais augums Vēr. II, 30. saslējis savus šmaugainuos luocekļus A. v. J. 1900, S. 777.

Avots: ME IV, 81

smaugs, schlank Mag. IV, 2, 147, U., (mit aû ² ) Ubbenorm. - Subst. smaugums, der schlanke Wuchs U. Nebst šmaugs wohl zu poln. smug(a) "schmaler Streifen, Enge", an. smuga "enge Öffnung", ae. smûgan "schmiegen", mnd. smuk "geschmeidig, schmuck, zierlich" u. a., s. Zubatý AfslPh. XVI, 413, Fick Wrtb. III4, 531 f., Waide Vrgl. Wrtb. II, 254 f.

Avots: ME III, 954

šmaũgs: auch ("schlank") Ramkau, (mit àu ² ) Erlaa, Nautrēni, Skaista, Sonnaxt, Warkl., (mit au) A.-Schwanb. Subst. šmaugums: (priedes) visas vienu šmaugumiņu BW. 18341 var.

Avots: EH II, 648

šmaũgs N.-Peb. n. Latw. Saule 1925, S. 378, AP., Drosth., šmaûgs Ronneb., Smilt., Warkl., šmàugs ² G.-Buschhof, Golg., Kl., Lis., Mar., Prl., Saikava, Selsau, šmaûgs ² Kalnzeem, Ruj., Selg., Wandsen, = smaugs, schlank, geschmeidig U., Spr., Bers., Lös., Mar.; (fig.) gut, vortrefflich: šmauga rīkste Bers., Ronneb., Etn. IV, 146. izganīju purvu purvus, šmaugas (Var.: smuidras) rīkstes nedabūju BW. 29561 var. šmauguo pātagu Krišs Laksts 27. priežu šmaugie stàvi A. v. J. 1898, S. 12 (ähnlich: 1902, S. 101). siliņā šmaugas (Var.: smaugas) priedes BW. 30419. bē̦rzu šmaugie zari Aps. VI, 3. šmauga egle Saikava. šmauga galuotne A. XX, 742 (ähnlich: Vēr. I, 830. šmaugas auga atvasītes BW. 27296. kâ čūskas . . . šmaugi Apsk. v. J. 1903, S. 295. šmaugas, tieviņas dāmas Liev. Brez. un Hav. 153. šmaugs nuo auguma Saikava. šmaugām ūsām JR. V, 61. uzvalks krita plānuos, mīksti šmauguos līkumuos MWM. IX, 337. šmaugs pirdiens. šmaugs (visā garumā) kritiens AP. šmaugs (wuchtig) sitiens Meiran. nuoskaitīja pa... vaigiem pa pusducim šmaugu pliķu Izglītība v. J. 1910, S. 648. tavu šmaugu (stipru, dūšīgu Ar.) sitēju! Kaudz. M. 49; Adv. šmaugi, = slaidi: Ektors pasit asti tâ labi šmaugi uz vienu un uotru pusi Saul. I, 96. cielaviņa . . . astīti šmaugi salīguo Krišs Laksts 11, le̦dus gabali griezās . . . šmaugi pe̦ldē̦dami MWM. X, 244. sēdies iekšā un laidīsim (wollen wir fahren) šmaugi! Sudr. E. MWM. v. J. 1896, S. 843 (ähnlich S. 321). šmaugi pakritu Saikava. dē̦ls bija viegli un šmaugi dzīvuodams iztērējis ... naudas ... RA. Subst. šmaugums, die Schlankheit, Geschmeidigkeit Bezzenberger Le. Di.St. 176: Janis visā savā brašajā šmaugumā Janš. bē̦rzu šmaugumu Duomas II, 306.

Avots: ME IV, 82

staipekļaîns, sich windend, kriechend (von Gewächsen): staipekļains... augs Konv. ² 985. gurķu staipekļains augums 2719. staipekļainās vītes 1165.

Avots: ME III, 1040

stràujš: auch (mit àu ² ) Oknist,

2): s. (mit aũ ) zirgs Ramkau. māte bij straûjāka ² pie darbiem, tē̦vs bij tads lē̦ns Orellen. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās darba gaitā, brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un s. Anna Dzilna 176;

3): straujā kalniņā BW. 1669 var.

Avots: EH II, 584

stùlms,

3): ruokas s. - nuo e̦lkuoņa līdz plaukstai AP.; kāju s. (ostle. stûms < stułms) "stilbs" Auleja;

4): zābaka s. AP., C., N.-Peb., (mit ulˆ ) Auleja (mit ū < uł ), Drobbusch, Heidenfeld, Kaltenbr., Smilt., (mit ulˆ ² ) Dobl., Kegeln, Ziepelhof, Zögenhof; zeķes s. Auleja (mit ū < uł ), Kaltenbr.;

5): ē̦kas s. stāvēja kâ viena gabala Jauns. J. un v. 108; ‡

6) "stāvs, augums": nū vaira ce̦pure nepiepasēja pie visa stulma Jauns. Raksti VIII, 384.

Avots: EH II, 594

sveņķuôtiês "?": viņas slaikais augums sveņkuojās uz Antuona pusi Saimn. un zelt. kal. 1893, S. 27.

Avots: ME III, 1151

trijâds U., Dond. n. FBR. VI, 63, = trejâds, dreierlei, dreifach: trijāda (Var.: trejāda) valuodiņa BW. 13872, 1. vainedziņu trijādiem ziediņiem: pupu ziedi, zirņu ziedi, sarkanais ābuoliņš 5858. bija mans augums trijādu ruotu: bij zīļuota, bij pērļuota, bij sudraba matpiniņš 5662.

Avots: ME IV, 234

‡ truñte Frauenb. "kāds pieaugums pie auguoša kuoka".

Avots: EH II, 698

uzdzirkstît (unter uzdzirkstêt),

1): (fig.) Anna uzdzirkstīja skaļuos smiekluos Anna Dzilna 43. vijīgais augums brīžiem gausi ... kustējās ..., brīžiem ... uzdzirkstīja luokans un straujš 176; ‡

2) u. skatu, einen sprühenden Blick werfen:
Anna ... uzdzirkstīja māsai naida un sāpju pilnu skatu Daugava 1933, S. 322. ‡ Subst. uzdzirkstījums, (abgeschlossenes) Aufsprühen, ungestümes Auflodern: ekstazes uzdzirkstījumi Austriņš Raksti V, 65.

Avots: EH II, 722

uzkrišņi, Schutt: vē̦lākais pieaugums (pakalnam) cēlies nuo dažādiem uzkrišņiem un... sade̦gušu māju atliekām Ezeriņš Leijerk. II, 139.

Avots: ME IV, 344

vasaraûdzis (li. vasaraugis "ein Jahresschössling"),

1) "augums%20nuo%20kuokiem">vienas vasaras augums nuo kuokiem, ātraudzis" Vīt.;

2) ein Füllen, das nur einen Sommer alt od. im Frühjahr gefallen ist
L.;

3) ein Weichling
Vīt.: kuo nu ar tādu vasaraudzi duomā iesākt pie grūtiem darbiem! Vīt.;

4) f. vasaraudze, auch vasarauģe, ein junges Mädchen, ein Backfisch:
appre̦c jaunas skuķes, dažreiz vēl tīras vasarauģes Janš. Dzimtene ² I, 271. skuķīte, kuŗa vēl nebija labas vasaraudzes gaduos III, 281.

Avots: ME IV, 484

vidišķs, vidišks Oknist,

1) vidišķs St., vidišks U., der mittlere:
vidiškai māsai Pas. 11, 139 (aus Lixna). pa˙priešku ve̦cākīs, pēčāk vidiškīs, pēčāk jaunākīs Zbiór XVIII, 284. gen. s. vidiškā, dat. s. vidišķejam Pas. Vi, 388 (aus Welonen). vidišķu vai ze̦māku pakāpņu Kaudz. Jaunie mērn, laiki I, 132;

2) mittelmässig
(vidišks) U.; mittelgross: vidišķie pusmē̦ra cilvē̦ki Veselis Saules kapsēta 153. vidiški apme̦klē̦ts teātris. augums vidišks Konv. 3. vidišks vasarājs Golg., Ogershof, Oknist, Saikava. brauc vidiškuos rikšķuos Saikava;

3) mittelbar
(vidišks) Wid.

Avots: ME IV, 578

I viñgrs (li. vingrùs "sich schlängelnd") IW. Lin. (unbek. in Arrasch, Golg., Jürg., Kaltenbrunn, Kl., Oknist, Ruj., Schwanb., woim.),

1) elastisch; fest:
vingra miesa Dond. vingra gaita Bers. vingri suoļi Lubn. vingrs (fest anliegend) zābaks Stenden, zeme jau brangi vingra (uzsalusi) Wandsen;

2) frisch, hurtig, geschickt
L., U.: pazīdami manu vingruo un veikluo ruoku Janš. Mežv. ļ. II, 272. vingras ruokas (geschickte Hände) C. vingra mēle Dunika. vingrs vīrs Kaudz. M. 81. - Subst. vingrums,

1) die Festigkeit, Elastizität
Frauenb.;

2) die Hurtigkeit, Geschicklichkeit
U.;

3) = augums">augums Hasenpot n. U. Wohl ats ein Kuronismus nebst vinguruoties, ve̦ngrs und vengre (s. dies) zu apr. acc. s. wīngriskan "List" und le. Uogre (ein Flussname); s. auch Leskien Abl. 355, Būga KS. I, 73 und Rozwadowski RSI. VI, 55.

Avots: ME IV, 599, 600

I virst (li. vir̃sti "umfallen; werden"), -stu, -tu,

1) werden
U., (prs. ve̦rtu) N.-Bartau: zem manu acu viņa augusi, virtusi Janš. Nīca 53. virstuošā individā attīstās ... īpašības Vēr. Il, 1170. kas nuo šādām . . . precībām labs virtīs galā! Janš. Precību viesulis 19. es iešu tev līdza . . . , - kas virst, virst! Janš. Bandavā I, 13. duosimies uz priekšu, lai virst kas virzdams! Mežv. ļ. I, 153. nuo ilgi zīdītiem puišeļiem virst vis˙lielākie sieviešu draugi Dzimtene ² III, 37;

2) sich vermehren (von Tieren gesagt)
Frauenb. (mit ir̂ ² ): kur paskaties, tik ņudz un virst Apsk. v. J. 1903, S. 221;

3) wallen: virst... aumaļum asinis LP. V, 44. biezas asinis virta nuo šķē̦luma Deglavs MWM. v. J. 1896, S. 779. gaviles . . . iz krūts man virst Seifert Chrest. 3, 53. tur pāri uguns strūkles virst Apsk. v. J. 1903, S. 220;

4) fallen, stürzen
(mit ir̂ ² ) Rutzau: virst gar zemi;

5) "grimt uz leju, puostu", ausarten (häufiger in der Zstz. mit iz- ) Bers.: augums pēc auguma pamazām virtin virst, kamē̦r izvirst pa˙visam Vīt.;

6) vgl. atvirst. Refl. -tiês, = virst 2: lai virtes (Var.: viešas) man telītes kâ liepiņas krūmiņā BW. 16455 var. (aus Sauken). lai *viršas (> vieršas; Var.: viešas) man telītes 1326, 9 var. (aus Sauken). Zu vḕrst; die Bed. 2 kann in den Mundarten, wo ir zu ier geworden ist, durch viesties beeinflusst sein.

Avots: ME IV, 614

‡ zilgansalns: bläulich schitnmelfarbig: briežu tēviņa ... zilgansalnais augums A. Upītis Pirmā nakts 109.

Avots: EH II, 807

I žmaugs,

1) Subst., die Schlinge
mit aû ) Kalz.; Plur. žmaugi, die Schlinge (mit aû ) Meiran, Saikava, (mit aû ² ) A. - Ottenhof; die Fesseln (mit àu ² ) Saikava; eingeschränkte, bedrückte Verhältnisse (mit aû ) Adl., C., Heidenfeld, Kl., Meiran, Selsau: tev žmaugs kaklā Kalz. likt zirgu žmauguos A. - Ottenhof. viņš šuos žmaugus nuokratījis Meiran, Saikava. viņš tika nuo šiem žmaugiem vaļā C. arestants nuokratīja savus žmaugus Saikava. dzīvuo kâ žmauguos Adl. u. a. dzīvuo lieluos žmauguos (sehr eingeschränkt) C.;

2) Adj., = šmaũgs, schlank, hoch gewachsen U., (mit aũ ) Bauske, (mit aû ² ) Frauenb., Selg., Wandsen: žmauga egle Frauenb. žmaugs kuoks Oppek. n. U., Selg. žmaugs augums Bauske, Wandsen, žmauga meita kâ priede Mag. IV, 2, 143.

Avots: ME IV, 821