Paplašinātā meklēšana

bass,

1): atradu viņu vēl basu Sessw. atnācis kāds b. puišelis Dunika; ‡

2) weiss (von den Füssen eines Pferdes oder Hundes)
Dunika, Grob., Stenden: b. (weissfüssig) suns Stenden. (zirgs) tumši bē̦rs, . . . kājas basas Janš. Dzimtene II ² , 56; ‡

3) "pliks" N.-Laitzen: tas ir gluži pliks un b. Oknist. viņš nuoplīsis pa˙visam b. Memelshof, Prl.

Avots: EH I, 206

bass (li. bãsas, aksl. босъ, adh. bar "nackt"), barfüssig, barfuss: kas Laimiņu mīļi lūdza, tam Laimiņa basa te̦k Ar. 1828. dzīrās tautas agri jāt, dzīrās mani bas(u) atrast BW. 14079. Gew. mit kāja verbunden: nāc Laimiņa, kad es lūdzu, ir basām kājiņam. ar basiņām kājiņām BW. 33289. [vgl. Fick Wrtb. I ⁴ , 88 und Liden IF. XVIII, 416.]

Avots: ME I, 266

‡ appeîķuôtiês ² Bassen, Schnehpeln "sich erkundigen, nachfragen": a., kâ klājas. Vgl. ‡ appēķuôtiês; mit ei aus ē?

Avots: EH I, 104

‡ apraũšņât Bassen, = aprušinât: a. kartupeļus pe̦lnuns. ej, apraušņā kartupeļus! Jānis nu˙pat būs beidzis vagāt Vank.

Avots: EH I, 108

atte̦ka (unter attaka),

1): upe te̦k deviņām atte̦kām BW. 33844,4;

3): im Wald od. auf einer Wiese angestautes Wasser, das sich von einem grösseren Wasserbassin angesammelt hat
Siuxt.

Avots: EH I, 175, 176

bāga, die Basspfeife des Dudelsacks Mag. II, 3, 144 und Bielenstein Holzb. 727.

Avots: ME I, 271

bàlē̦ns ² [Lös.], Bers., AP., bàlene ² Erlaa,

1) ein verwelktes, gelb (eig. blass) gewordenes, falbes Blatt einer Pflanze, namentlich des Kohls:
iesim dārzā bālē̦nu lasīt Sessw.; dievam bij par varu skaisti rāceņi, ve̦lnam tikai izdēdējuši laksti un sapuvuši bālē̦ni LP, VII, 1176;

2) ein basser Mensch
Lasd., AP.: mans Antuoniņš neē̦d ne˙kā, - tīri kā bālē̦ns Kaudz. M. 99.

Avots: ME I, 271

I bàlss, -a [C., Kreuzb., Mar., Laud., Warkhof, Kaunata], Kand. (li. bal˜sas), bàlss, -s [Wolm., PS., Saussen, Ruj., Lis., Bers., Glück], auch balse BW. 407 [u. Glück], Demin. balsiņš, balstiņš, balsiņa, balstiņa, balsīte BW. 318, 2437,

1) die Stimme, der Ton:

a) eig., aizsmakusi, baiga, barga, duobja, klusa, le̦daiņa, maza, mīlīga, rauduoša, rupja, skaļa, skaņa, skarba, skumīga, smalka, vāja, žēlsirdīga balss, eine heisere, furchtbare, strenge, tiefe
od. dumpfe od. Basstimme, leise, eisige, kleine, liebliche, weinende (weinerliche), grobe, helle, laute, herbe, traurige, feine, schwache, barmherzige Stimme;

b) übertragen: sirds balss, die Stimme des Herzens,
pē̦rkuoņa b., des Donners Stimme;

c) bibl., saucēja balss tuksnesī, die Stimme des Rufers in der Wüste;

d) balss aizkrīt, aizņemta, balss cieti, die Stimme versagt;

e) balsi luocīt, modulieren, oft von der Stimme der Nachtigall, aber auch von Menschen:
luoki balsi tautu meita. balsi pazaudēt, verlieren; balsi cilāt, mit dem Ton steigen (St.), nuolaist, mit dem Ton fallen; balsi vilkt, den Ton ziehen;

f) pilnā balsī bļaut, rāties, raudāt, saukt, aus vollem Halse schreien, mit lauter Stimme schelten, weinen, rufen.
Ebenso: šķaudīt, vaimanāt visā balsī, aus voller Kraft niesen JK. III, 2, mit lauter Stimme jammern A. XIII, 1, 37. es visā balsiņā saucu savus bāleliņus BW. 13332. nelabā balsī bļaut, mit jämmerlicher, unnatürlicher Stimme schreien; kliegt vienā balsī, unaufhörlich schreien Kaudz. M.; aber auch: dzīvuot vienā balsī (immerfort) pa kruogu; viņš kasās vienu balsu vien, er kratzt sich immerfort (Saulhof);

2) die Stimme, das mit Hilfe der Stimme Ausgedrückte:
dievs paklausīs tavu balsi, Gott wird deine Stimme erhören;

3) die bei Beratungen, Beschlüssen, Wahlen abgegebene Stimme:
savu balsi nuoduot, seine Stimme abgeben; balsu vairums, Stimmenmehrheit;

4) tev ir jauka balss, du hast eine schöne Stimme.
ja būs mums vieni balsi, būsim brāļu līgaviņas BW. 310. dziesma neskanēja gan˙drīz kā uz balsīm Kaudz. M. 131; stabule uz divpadsmit balsīm, eine Flöte mit 12 Stimmen LP. IV, 222. ērģeļu balsis, Orgelstimmen; lūpu, mēlīšu, palīgu, stabuļu balsis, Labial-, Zungen-, Neben-, Flötenstimmen Konv. ² 771. - balss nuolaidums un pacē̦lums, die Senkung und Hebung der Stimme. Zu bildêt, li. bal˜sas "Stimme, Ton", apr. billīt "sprechen", adh. bellpn "bellen", [ai. bhaṣ̌a-ḥ "bellend", bhāṣ̌atē "redet" u. a.; s. Fick Wrtb. I ^4, 92, Fortunatov BB. VI, 217 f. und Z. XXXVI, 31, Trautmann Apr. Spr. 312, Petersson Ar. u. arm. Stud. 75 u. a.].

Avots: ME I, 255

[* bimbe̦ss (gespr. bìmbass ² ), ein träger, ungelenker Mensch Domopol; vgl. bimba 3.]

Avots: ME I, 296

‡ dižbase Anzen, der Bass.

Avots: EH I, 324

I juoms, ‡

4) das Becken, Bassin (eines Flusses):
Salacas ūdeņu j. uzņe̦m sevī gan˙drīz visus Valmieras apriņka ziemeļdaļas ... ūdeņus Melnalksnis Mazsalaca 10:

Avots: EH I, 570

ķiskâds, irgend einer, ein beliebiger; ķiskas, irgend jemand: ķiskas pajēma ķiskādu meitu; ķiskas atjāja panākstuos Bassen BW. 20848, Kalleten, Nigr. Vgl. ķiskad.

Avots: ME II, 386

[ķũķis, ein Roggenhäufchen (statiņš) Bassen im Kreis Hasenpot; ķùķītis ² Bers. "ein Bündelchen".]

Avots: ME II, 393

[kûls ^2,

1) "zu dreschendes Getreide" Bassen im Hasenpotschen Kreis,
auch = kuls I ^1, kluons ;

2) kūls Spiess n. U., = kūlis I ³ und (in dieser Bed. kûls ² MSil.) kūla I ;

3) kũls Gold., hartes Sumpfgras ;
vgl. kūla II ^1.]

Avots: ME II, 336

[linkaine LD., linkaja Kawall n. U., liñkats Bassen, ein langes WeiberKopftuch]; liñkainis [Wirgen], dial. für lìkainis 2: sieviešiem aptina ap galvu linkaini BW. III, 3, 871. linkainis ir aude̦kla gabals, kuo apsien ap vaŗa vaiņagu Alschw., RKr. XVI, 106, 191. [Wohl ein Kuronismus.]

Avots: ME II, 472

paũka, die Bassgeige Ruj.

Avots: ME III, 127

I pluocis,

1) "staigna vieta pļavā" Gold. n. Etn. IV, 166, pluôcis ^2, eine moorige, sich bewegende Stelle Ahs.; pluõcis, ein Torfmoor Hasenp., eine sumpfige und unfruchtbare Stelle Lautb.; als Sumpfnamen: pluocis Lvv. II, 103, 116, pluõcis II, 5, 9, pluoču purvs II, 119, pluôču ² purvs II, 47;

2) ein (leerer) Fleck, die Lichtung:
ābuoliņa laukā lieli pluõči, kur nav ābuoliņa Dond. viņi izkļuva kāda prāvāka klajumā - kāda pluocīša malā Janš. Dzimtene V, 408. Aumalis kādā pluocī ieraudzīja... briežu pāri I ² , 159;

3) eine (Sumpfwiese Bassen) Wiese
- pluocis Lvv. II, 132, 133, 142, (liel)pluocis II, 148, pluõcis II, 16, 95, pluoči II, 118, pluõču pļava II, 122, pluoce II, 22, pluõces II, 93, 97. pluocis "ciesaiņa aramzeme" Matkuln, "apars" Walgalen, "nuozē̦lusi zeme laukā" Selg. n. Etn. IV, 166; ein Hümpel im Sumpf Kr. Talsen. - Vgl. auch die Gesindenamen Pluõcis Lvv. II, 11, 22, Pluôcis ² II, 44, Pluõči II, 11, Pluôči ² II, 107, 109, 115, 138, 148, Pluôcleiši ² II, 103 und Pluõcenieki II, 101. In der Bed. 1 (und 3?) etwa (mit ō-Abtönung) zu plācis II; in der Bed. 2 zu plankums?

Avots: ME III, 363, 364

suluôts, = suluojs: kuplajā, suluotajā zâlē Saul. III, 178. nuo suluota sarecējuma Konv.2 489. suluotam lupam Stari 1, 142. galviņas - mīkstas un suluotas Krišs Laksts 11. suluots bass Leijerkaste I, 20.

Avots: ME III, 1120

tvertne,

1) "pajumte cilvē̦kiem" (mit er̂ ) Warkl.;

2) der Behälter, der Bassin:
ūdens (ūdeņu Domas III, 361) tvertne Dr. strūklakas tvertne Dr.

Avots: ME IV, 291

uztapt,

1) auf etw. gelangen
(perfektiv), hinaufgelangen Amboten, Bassen, Dunika, Ekengraf, Pilten, Rutzau, Sauken, Schrunden, Stenden: uztapt uz īstā ceļa. grūti nācās uztapt kalnā. viņš nevar uztapt pa kalnu augšā Bassen. pakritis, nevar uztapt vairs augšā ehenda. (fig.) viņš uztapis augstu (hat einen hohen Posten erreicht) dienuot Pēterburgā Stenden;

2) zum Sprechen verleiten
Stenden: runājām par meža darbiem, bet es zinu, kas šim ģeld: uztuopu par medībām, kâ viņš saka, tâ 3 stundas runāja Stenden;

3) = iztapt 2 Lubn.;

4) das Gespräch leiten auf:
pielabinādamies baruonam uztapuši, kas tam patīk Stenden;

5) auf etw. kommen:
tuo es nevaru uztapt, ich kann nicht darauf kommen Für. I (unter tapt).

Avots: ME IV, 391

uztecêt (li. užtekė´ti "aufgehen"),

1) auf etw. fliessen
(perfektiv): ūdens nuo jumta uztecēja viņam uz galvas. ūdens uztecējis uz le̦dus un sasalis Schrunden, Serbigal u. a.;

2) hinauflaufen, gewandt und eilig hinaufgehen
Bassen, Bixten, Irmlau, Kurmen, Pilten, Serben, Stenden, Stockm.: uztecēt kalnā, uz krauļa;

3) umherlaufend sich einfinden (z. B. von Hunden)
Selg.: mums vakar uztecējis svešs sivē̦ns Ar.;

4) anlaufen
Für. I (unter tecēt): kur viņš man iesita, tur uztecēja liels zilums Stenden. ruokas uzte̦k Manz. Post. I, 252.

Avots: ME IV, 391

I žĩgât,

1) = džīgât 2, čīgât I, schlecht (auf einem Saiteninstrument) spielen Nötk. (mit ĩ ), Pilda (mit ì ² ), Aiviekste: lieluo Grieču (einen Bass) žīgāt Purap. J. str. 39;

2) weinen, flennen
Aiviekste;

3) viel leeres Zeug reden
Pilda.

Avots: ME IV, 813