Paplašinātā meklēšana

birznieks Lng., der an od. in einem Birkenhain wohnt.]

Avots: ME I, 299

pìelũkuôt, ‡

3) beaufsichtigen:
viņam... bija jāsāk р. mazais brālȩ̄ns Birznieks-Upītis, Pel. akm. st. (1938), S. 18. pielūka uguni! Salis.

Avots: EH II, 260

pìestèigt, ‡

2) = pìestèigtiês (?): kad sāka stādit ķiguļus, viņa piesteidza un nesa tik˙pat kâ citi Birznieks-Upītis Pel. akm. st. (1938), S. 66. mūsa... piesteigusi... krūt[i]s palaitīja Tdz. 37439.

Avots: EH II, 274

puñdele: auch E. Birznieks-Upītis Podiņos, S. 11; "eine" ME. III, 412 zu verbessern in "ein".

Avots: EH II, 325

riķis: auch (ein Zaunstecken) Assiten, Grob., OB., Rutzau, (ein Zaunstecken; eine Holzstange) Iw.: ieraka stabus vienu nuo uotra riķa gaŗumā Iw.; riķi "sē̦ta" Nigr.: pārlipt riķiem pāri Dunika; riķu žuogs Frauenb., Schrnnden, Janš. Apsk. 1902, S. 17, Birznieks-Upītis Podiņi, S. 1; riķu dārzs Grob., = dārzs ar riķu žuogu.

Avots: EH II, 371

skal̂gans ² : auch Allendorf, Kand., Pilten, Pussen, Sirgen, (mit al ) Sackenhausen n. BielU., Puhren, BW. 2966 (aus Windau), 23475 var. (aus Garrosen, Gr.-Ekau, Siuxt), Suitu k. .N.e 436; rīta skalganiņi mēslienā izslaucīti BW. 13982 (aus Neuhof, Kr. Goldingen). sasprē̦gājušās rūtis nuostiprina skalganiem Birznieks-Upītis Pel. akm. stāsti (1938) 54. Ein Familienname Skalgans Plvv. I, 136 (aus Lašupe unter Luttr.).

Avots: EH II, 499

II sklanda: kādā slīpā sklandā kamanas pasitās uz leju Birznieks-Upītis Pastariņš skolā 108.

Avots: EH II, 505

‡ sklandains, auf dem es sklandas II gibt: ceļš ir glums un s. Birznieks-Upītis Pastariņš skolā 16.

Avots: EH II, 505

II skrajš: s. mežs Behnen, Erwalen, Laidsen, Lipsthusen, Postenden, Spahren, Talsen, Warkl. skraja vieta (kur re̦ti kuoki) Warkl. debess paliek skraja ebenda. skrajā vārpā Latv, konv. vārdn. s. v. gladiola, tikai kādās skrajās būdiņās ... uguntiņš paspīdeja Hugenberger Kapeiķu grāmatiņas No 2, S. 21. Subst. skrajums: auch Lipsthusen, Postenden, Tals.; aiziesim uz tuo skrajumu! Stenden. viņš ieraudzīja skrajumu Birznieks-Upītis No rīta 39.

Avots: EH II, 506

skrudzaîns: auch (mit -aiņš ) Iw. (vom Maserholz); grīznu un skrudzaiņu dziju Janš. Dzimtene I, 67. skrudzainas skaidas Birznieks-Upītis Pastariņš skolā 52.

Avots: EH II, 512

I sukrs,

2): auch (Adv. sukri) Grünh.; saņemšuoties tuoties citās dienās sukrāki Birznieks-Upītis Pastar. skolā 83. - "pilsē̦tu" ME. III, 1118 zu ersetzen durch "pilsē̦tu Pas. VI, 284 (aus Selg.)". Zur Etymologie s. auch E. Lidén KZ. LXI, 8.

Avots: EH II, 601

‡ tĩklājs, Spinngewebe: zirnekļi bija ietinuši rugājus savuos ... tīklājuos Birznieks-Upītis Pel. akm. st. (1938) 77. zirnekļa t. A. Upītis Sm. lapa 332.

Avots: EH II, 685

‡ tiptene, ein Kopftuch (aus einem bestimmten Stoff?): atnesa Trīnei un Ieviņai pa dze̦lte̦nai tiptenei Birznieks-Upītis Pel. akm. st. (1938) 77. lielā ve̦cmātes t. A. Brigadere Dievs, daba, darbs 142.

Avots: EH II, 683

tupesis U., Mag: IV, 2, 151, Ugalen n. FBR. VII, 18, Dond., Frauenb., Gramsden, Gr.-Essern, Kurs., Nigr., Selg., Stenden, tupezis U., Kand., Wandsen, ein (runder Dond., Wandsen) Heuhaufen; Heuschober; tupesis Dr., Dunika, Durben, Gold., Grobin, Kalleten, Kurs., Nigr., Demin. tupestiņš, tupezis Windau, ein kleiner Getreidehaufen (auf dem Felde): siena tupesis A. v. J. 1892, S. 203. trums sēž kâ siena tupesis Br. 197. sausu sienu krauj tupešuos un vilcina pie šķūņa Dond. kā siena tupesis nuosēdis priekšā Lautb. Niedr. Vidvuds S. 25. tupešuos sakŗautu sienu Janš. Mežv. ļ. II, 323. miežu tupesis Dunika, Kurs., Nigr. auzu tupesis Nigr., Grobin. auzu un miežu tupestiņi izmē̦tāti šur tur pa laukiem Birznieks-Upītis. salmu tupesītis BW. piel. ² 2470, 3. tupesis atlika laidaru kaisīt BW. 20364. - Scherzhaft auf ein Mädchen bezogen: Līzīte tupesis aizgaldā sēd BW. 20959. Zu tupa.

Avots: ME IV, 266, 267

I uzdzìt,

1): u. stīpu Iw. u. dakšas vai se̦kumus uz kātu (Iw.), kātā (Saikava). u. laivu krastā Kaugurciems. izmēgināja šūpuotnes: ... uzdzina šūpuodamies kāju balstu vienā augstumā ar šķē̦rskuoku Birznieks-Upītis Pelēkā akm. stāsti (1938) 41. ūsas ... uzdzītas pēc jaunākās muodes Apsk. 1903, S. 484. vīrs, kuŗš, ja mājas neuzdzīs, tad nuodzīvuot jau nenuodzīvuos Jauns. Raksti V, 100; ‡

2) (Vieh) treibend auffinden:
ne tev[i] tur gan[i] uzdzina, ne uzjāja pieguļnieki BW. 6468,7; ‡

3) sich verschaffen (auftreiben):
kur lai ... uzdze̦n tādas zumas? Janš. Līgava I, 101. Refl. -tiês,

1): kalnā jau ar ve̦zumu neuzdzīsies Saikava. u. kalnā ganīt Kaltenbr.;

5): kuo nu tu uzdzenies? vai tad rītā nebūs diena? Seyershof.

Avots: EH II, 722

uzsliekt, Refl. -tiês,

1): vai tad šis var ar kuo u. (gönnen)?
Pē̦rkuons ... ve̦cus pesteļus neuzstiecuoties (= neciešuot) Pas. XIII, 272; ‡

2) "?": gan Birznieks suolījās iet kruogā, ja viņa dienu mājās neuzsliecīšuoties Zeibolts Likt. 110. pa dienu Lapiņš ar meitu neuzsliecās viņa mājās, bet dzītin dzina ārā, tikai vakarus viņi ... pavadīja kuopīgi ebenda.

Avots: EH II, 733

uzstũrêt, ‡

4) = uzšũpât: puiši centās u. (šūpuotnes) juo augstāki Birznieks-Upītis Pel. akm. stāsti (1938) 42.

Avots: EH II, 735

‡ večpātaga Birznieks-Upītis Podiņos 55, = večpāte̦ga.

Avots: EH II, 767

viļūknis, = viļaka 4 (?): ar katru suoli stumjamais lēšķis pieauga, un . . . beigās . . . šļūca ve̦se̦la siena guba ar apaļiem viļūkņiem apakšā Birznieks-Upītis.

Avots: ME IV, 598

‡ virbains "?": aiz virbainā žuoga Birznieks-Upītis Podiņos 29.

Avots: EH II, 786

‡ II žuknis Selg., die Gabelung eines Baumes: liepu žuknī iespraustie brucekļi E. Birznieks-Upītis, Atpakaļ uz laukiem 49. Hierher gehört auch žukņu arkls ME. IV, 829.

Avots: EH II, 821