Paplašinātā meklēšana

‡ àizbradât Spr.,

1) hinwaten, fortwaten:
pīlē̦ni nez kur aizbradājuši;

2) zutreten:
guovis aizbradājušas izraktuo grāvi;

3) teilweise niedertreten:
miežu lauks gar ceļu aizbradāts. Refl. -tiês, allmählich zugetreten werden: grāvītis aizbradājies cieti.

Avots: EH I, 11

‡ apbradât,

1) watend (schwerfällig schreitend) (eine Anzahl von Stellen) niedertreten, zertreten:
a. duobes, visas malas;

2) watend beschmutzen:
a. kājas Wolmarshof. Refl. -tiês, sich watend beschmutzen Wolmarshof, Zvirgzdine.

Avots: EH I, 74

‡ atbradât

1) her-, zurückwaten;

2) guovs atbradājusi nagus, die Kuh hat sich die Hufe wundgetreten Salis;

3) starķis atbradājis nuo purva uz dārzu vardes, der Storch hat, im Sumpf watend, die Frösche von da in den Garten hergescheucht
Bērzgale. Refl. -tiês,

1) bis zum eigenen Überdruss waten:
bē̦rni nevar a. vien;

2) längere Zeit waten
Saikava: uogu lasītājas pa pīsu atbradājās Warkl. kuo me̦s (= mēs) ar neatbradājāmies pa mežu, - lai nu šie bradā! Saikava.

Avots: EH I, 136

bradât,

2): beim Sprechen radebrechen
Diet. ‡ Refl. -tiês, (längere Zeit) waten: abjiem grib b. pa panč kam Saikava. - bradãt I, 321 durch bradât zu ersetzen.

Avots: EH I, 236

bradāt, - āju, [auch bradīt L., = bradýti, slav. broditi], freqn. von brist, waten: pa dubļiem, pa upi; mit den Füssen treten: kuo tu, krievs pa manām pupām bradā; Verkehrtes, Albernes sprechen Hug.

Avots: ME I, 321

ìebradât, ‡

2) watend eintreten
(tr.) Strasden (> iebradet): ziemu te iebradā taku, kad te staigā. man pa˙priekšu vajadzēja ie. ceļu; tad tik viņš nāca.

Avots: EH I, 504

ìebradât, herein -, hineinwaten.

Avots: ME II, 4

izbradât, ‡

2) = izstaîgât 3 (vulgär): es tuo mežu e̦smu izbradājis pē̦du pie pē̦das Salis.

Avots: EH I, 435

izbradât, tr., aus-, abtreten: labību puiši ar vīzēm izbradāja BW. 12557. Sprw.: krievs, leitis tava tē̦va pakšus izbradās, wird zufolge deines leichtsinnigen Lebens in dein Haus als Herr einziehen. Refl. -tiês, nach Herzenslust waten: nu bē̦rni labi izbradājušies pa dubļiem.

Kļūdu labojums:
abtreten: labību... 12557 = abtreten; schmutzig treten: (paladziņus)... 12559

Avots: ME I, 718

nùobradât,

3): strādnieki nuobradājuši bre̦ngu stigu pa mežu Saikava. Refl. -tiês, ‡

2) eine Zeitlang waten, trampeln, mit Mühe tretend gehen:
eču visu cēlienu nuobradājies pa mežu Saikava.

Avots: EH II, 33

nùobradât, tr.,

1) abtrampeln, ab -, niedertreten:
pļavu, zâli, labību. miežu lauku nuobradāšu BW. 32746, 2. kam viņš mana brāļa jumtu ar kājām nuobradāja 18544;

2) watend beschmutzen:
bē̦rni pa dubļiem od. pa rasu nuobradājuši apavus od. kājas;

[3) einen Weg eintreten
U.] Refl. - tiês, watend sich benetzen, sich beschmutzen: vai kâ bērni nuobradājušies!

Avots: ME II, 764

pabradât, ‡

2) radebrechen:
pa krieviski māk gan p. Diet.

Avots: EH II, 121

pabradât, intr., ein wenig waten: pa ūdeni. Refl. -tiês, vergnügt eine Weile waten: pabradāsimies pa upi!

Avots: ME III, 9

pìebradât, volltreten, watend unsauber machen: nedzeŗ[a]t purva ūdentiņu! ve̦lna bē̦rni piebradāj[u]ši spalvainām kājiņām BW. 28994. kāds būtu viņa svē̦tākuo un tīrākuo sirds kaktiņu piebradājis ar rupjām kājām A. XX, 242.

Avots: ME III, 239

sabradât, tr.,

1) zertrampeln;

2) (durch Schmutz) watend besudeln; volltrampeln:
kājas viņam bija sabradātas A. XXI, 404. sabradāt istabu, grīdu. Refl. -tiês, watend nass und schmutzig werden: bē̦rns sabradājies pa mārku.

Avots: ME III, 596

uzbradât, auftreteu, auftrampeln: vardei uzbradāt virsū Salis.

Avots: ME IV, 318

I brasls [C., PS., Ruj., braslis Iwanden.], braslājs, auch brasla [Ronneb.],

1) die Furt, die Stelle, wo man durchwaten
(bradāt) kann: nav visur braslas, kur straujš ūdens. brasli izbridām BW. 35440;

2) ein kleiner mit Gras bewachsener Bach, den man durchwaten kann
Naud.;

3) akmeņu brasls, eine lange reihe von Steinen, ein Steindamm:
stiepjas šaurs akmeņu brasls (akmeņu rinda), pa kuru var tālu ieiet kājām Alaukstā LP. VI, 449.

Avots: ME I, 324

[iz,- Verbalpräfix; es bedeutet,

1) aus-, heraus-, hinaus-,
z. B. izlīst nuo krūmiem; izdzert visu alu;

2) zer-, ver-, auseinander,
z. B. izpuostīt pili; izklīst: izklât;

3) die Vollendung der Handlung,
z. B. izcept maizi;

4) die Vollziehung der Handlung bis zur Genüge od. bis zum Überdruss,
so namentlich in der Reflexivform, z. B. kungs izskatās, kungs izsmejas;

5) die Vollziehung der Handlung durch eine Reihe von Subjekten (z. B. ve̦cie iedzīvuotāji visi izmira) oder die Beziehung der Handlung auf eine Reihe von Objekten (z. B. visus darbus izdarīt), auf eine gewisse Zeit od. einen gewissen Raum in ihrem resp. seinem ganzen Umfang
(z. B. visu gadu izkalpuot; visu purvu izbradāt);

6) im Hochle. wird iz auch im Sinne von uz gebraucht (s. iz II); vgl. Le. Gr. § 534].

Avots: ME I, 712

I lañckât: l. (bradāt) pa ūdeni Warkl.; "schnell gehen" PV.

Avots: EH I, 719

‡ lâpačât C., (mit â ² ) Zögenhof, = làpačuôt ² : l. (bradāt) pa istabu.

Avots: EH I, 728

ļuôgu ļuôgam iet, schwankend, taumelnd, wackelnd gehen Etn. IV, 33; [ļuogu ļuogām (kreuz und quer, in verschiedenen undzwargekrümmten - Richtungen) izbradāta zâle Bauskel.

Avots: ME II, 546

meņ̃ģêt,

1): auch (mit èņ ² ) Wessen; "mī(dī)t" Wessen, (mit eņ̃ ) Gr.-Würzau: mālu mèņģē ² Warkl. n. FBR. XI, 122; pa dubļiem bradāt" (mit èņ ² ) Kaltenbr. Refl. -tiês.

1): auch Seyershof, Saul. Raksti I, 157; meņ̃ģēšanās, das Spielen
Ladenhof n. FBR. XI, 81 u. a.; ‡

2) "mīdīties" Gr.-Würzau.

Avots: EH I, 801

[nùoslam̃pât,

1) beständig der Nässe aussetzend, schnell abtragen
Golg.,Grünwald; "nuodriskāt"(drēbes, mit "àm") Serben, Peb.; im Kot (Schuhzeug od. Kleider) beschmutzen: n. jaunuos svārkus Autz, Seppkull, Salis;

2) "nuostaigāt, nuobradātu: n. grīdu; n. stigu pa zâli Mar.;

3) unbeholfen und mühsam hingehen:
nuostrādājies vēl nuoslampāju līdz kaimiņiem Mar. - Refl. -tiês,

1) sich im Kot beschmutzen
Kokn.: viņa ienāca pie manis nuoslampājusies Salis;

2) "einen resultatlosen Gang tun"
Dickeln: nuoslampājuos vien (uz pagasta namu iedams) un ne˙kā neizdarīju Nikrazen.)

Avots: ME II, 850, 851

I nùoviļât, tr.,

1) sich wälzend niederdrücken, lagern machen:
iešu, miežus nuoviļāšu BW. 32746. pļavā zâle nuomīdīta, nuovijāta un nuobradāta JU.;

2) sich wälzend beschmutzen:
nuoviļātas biksītes Por. Refl. -tiês, sich abwälzen, sich wälzend womit bedecken: ar spalvām. viņa prasījusi, kur šis tāds balts ar sniegu nuoviļājies JU.

Avots: ME II, 887

‡ pabrèņģêt ² Saikava "pabradāt": p. pa dubļiem Heidenfeld, Lubn. tādi dubļi, ka ir neduomā p. uz priekšu Saikava.

Avots: EH II, 122

pìebrist,

1) zu-, hinzu-, herzuwaten:
viņš piebrida līdz... kalnam Dīcm. pas. v. I, 71;

2) = piebradāt: p. istabu.

Avots: ME III, 240

rûgsnis Tirs. n. RKr. XVII, 75,

1 ) ein aufgeweichter, nasser Morast:
mums ir purvs kâ rūgsnis izrūdzis. laidarā tīrais rûgsnis (= staiga, izbradāta vieta) Wolmarshof;

2) regnerisches Wetter, wenn es stark bewölkt ist und ununterbrochen fein regnet:
nu jau ir uotrā diena, ka laiks ir tik˙pat kâ rūgsnis.

Avots: ME III, 567

salamžuôt,

1) "sasist" Serbigal (scherzweise; mit am), Grundsahl: viņu vajaga krietni salamžuot Seibolt;

2) "(istabu, drēbes, apavus) savazāt, sabradāt" Nötk., Ronneb., N. -Schwanb.;

3) "liederlich fertignähen od. anfertigen"
MSil. Welonen, Baltinov;

4) = salamžât Jürg.;

5) "(unpassende Kletder) anziehen":
s. visādas drēbes sev mugurā N. -Peb.

Avots: ME II, 666

saļe̦kât,

1) knetend mit Wasser vermischen:
s. mālus Wrangelshof; zusammenkneten, -quetschen: s. uogas Lenzenhof;

2) "sabradāt": s. zābakus Mar., Smilten, Allendorf, Salisb. u. a.; s. kājas Dunika; mit unsaubern Füssen besudeln: peles saļe̦kājušas pienu netīru Nötk. bē̦rni saļe̦kājuši sedzeni Wolmarshof;

3) zahlreiche Spuren hinterlassen:
te laikam daudz zaķu, ka tik daudz pē̦du saļe̦kāts Vank.

Avots: ME II, 678

saplekšinât,

1) ankieben
(intr.) lassen: milti ap dzirnavām saplekšināti Brīvzemnieks Mūsu taut. pas. I, 21;

2) flach und glatt schlagen od. zerdrücken
Wolm., Ermes, Ruj., Lettg.; mit der Hand sadauzīt (z. B. weichen Lehm, Brot) Roop, Mar., Sessw., Salisb., Allendorf u. a.;

3) abtrampein, abtreten:
gani tâ saplekšinājuši tīrumu, ka grūti uzart Mar. pīles saplekšinājušas miežus Wolmarshof;

4) "sabradāt" (zeķes, pastalas); (mit Kot u. a.) besudeln Lös., Odsen, Stomersee, N. - Laitzen, Jürg.; "piemĩt istabu slapjām kājām" Orelien; aitas saplekšinājušas (saminušas, sabuojājušas) sienu N. - Peb.;

5) aus einer weichen Masse nachlässig anfertigen:
s. nuo māliem dažādus kustuoņus Jürg.;

6) mit Lehm vermauern
Wolmarshof;

7) = saņudzinât, savelt 2: s. linu kuodeļas Druw.

Avots: ME II, 702

I skrìne ² Mar. n. RKr. XVII, 139, skrīnis AP.,

1) ein Kasten
Infl. n. U. (skrīne), Nigr. (skrĩne), Kleiderkasten Infl. (skrīne), Gr.-Buschhof (skrìnis ^2), Mehlkasten Nerft (skrīnis), Drosth. (skrĩnis): jās nuoģērba drēbes un rūpīgi glabāja savās skrīnītēs Pas. IV, 202 (aus Dagda). tādi lieli skrīņi pilni visādiem ritumiem Gr.-Buschh.;

2) ein roher Bretterkasten am Erdboden zum Kalkbereiten
(Amboten, Neuhausen, Nikr.) od. Lehmtreten U. (skrīns, skrīnis), N.-Kurl., Dunika, Kaleten, Nigr., Nikr. (skrĩne), Wessen, Matkuln, Vank. (skrīne), eine runde Grube zum gleichen Zweck Rönnen, Grünh.: ej skrīnē mālus bradāt! Hasenpot. lai tuop māla skrīne par abru Jauns.;

3) getretener Lehm
Biel. n. U. (skrīnis, skrīns), Dobl. n. Etn. I, 121 (skrīnis); auf einen Haufen zusammengeführter Lehm und Grant, der von Pferden getreten wird Naud. (skrīnis); (skrĩne) ein Behälter od. eine Grube für Spülicht und Abfälle Salgaln; ein Schmutz- od. Kehrichthaufen Daudsewas; (weicher) Lehm od. Kot (in grösserer Menge, z. B. auf einem schlechten Wege): pa tādu mālu skrīni . . . brizdami mēs gan ne līdz vakaram nenuobrauktu Janš. Bandavā I, 18. (tirgus klajuma) lejasgals atradās vienā dubļu skrīnī Dzimtene ² III, 177. viņš mīcījies pa dubļu skrīni Gaweesen, LP. VI, 621. - skrĩnī sist, cirst(ies) "plötzlich aus dem eingefahrenen Geleise seitwärts herausgleiten" Ahs.: pa sklide̦nu ceļu braucuot ragus ar juoni cirtās skrīnī, un malkas ve̦zms apgāzās Ahs.;

4) liekais skrīnis, Wasserschleuse
Karls.; e̦nkura skrĩnis, die Öffnung im Floss Karls;

5) skrìnīte ^2, ein zylinderförmiges Gefäss aus Lindenrinde Saikava. Nebst li. skrỹnè "Kasten"
aus mnd. schrin "Schrein". Zur Bed. -1 vgl. r. скрыня "ближайшая к плотинѣ часть мельничнаго пруда".

Avots: ME III, 895

slampât ‡

4) sabradāt, savazāt slapju" (mit am̃) Nötk.; "piemīt netīru" (mit am̃ ) AP. Refl. -tiês, ‡

2) sich ohne Arbeit umhertreiben"
(mit am̃ ) Seyershof.

Avots: EH II, 520

šļampât U., Wessen, -ãju, šļampuôt U.,

1) = slampât, liederlich einhergehn U.; im Kot waten St., Spr., Bers., Fest., Lasd., Laud., Zirsten, (mit àm ² ) Lubn., Pilda, Saikava, Schwanb., "sabradāt bikses" Wessen; mit schmutzigen Füssen (die Diele) schmutzig treten (mit àm ² ) Kalz., Selb., Stockm.;

2) schwelgen, schlemmen
Allunan n. U.; saufen (mit am̃) N. - Peb.;

3) fortgesetzt regnen (beim Schlackenwetter)
N. - Peb. (mit am̃). Aus d. schlampen.

Avots: ME IV, 63

šlùokât ² (so zu lesen!): "izbradāt" (mit uõ) Lems.

Avots: EH II, 643

šļuõkât: "bradāt" Salis. Refl. -tiês, s. oben unter šļuoka ‡ 3.

Avots: EH II, 648

stigât, -ãju, stiguôt,

1) "geradeswegs vorwärtsgehn", im Getreidefelde od. in einer Wiese mit hohem Gras trampeln
AP., "izbradāt pļavu, labību stigu stigām" (stigāt) Aahof, Meselau, N. - Schwanb., Laud., Lasd., Mar., Erlaa, Lis.: viņš ar gaŗiem suoļiem stiguo par apsē̦tuo lauku pāri Liev. Brez. un Hav. 221;

2) stigât Mar., N. - Wohlfahrt, Laud., Lasd., Sawensee, Nötk., Sermus, Schujen, Erlaa, Wid. (tr.), Sessw., C., PS., MSiI., Nigr., Stenden, stiguôt U., Celm., Nigr., eine revisorische Linie durchhauen
U.: mēs (= mērnieki) alejā stiguodami nuocirtām paris liepu Ezeriņš Leijerk. I, 177.

Avots: ME IV, 1066

I tèce ² : "ūdens pelce; izbradāta vieta" Warkl.; "slapja vieta mežā, kur tādas kâ iztakas" (mit ê ² ) Ramkau; das alte Flussbett der Aa Zemzare Lejasc. 114; aiz kalniņa tēcītē BW. V, S. 240.

Avots: EH II, 677