Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'bunka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'bunka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

bunka

bun̂ka 2 [Salisb.], ein [bauchiger] Krug [ohne Henkel], ein ölkrug Bergm.; [ vgl. buncis].

Avots: ME I, 352

bunka

buñka [Ruj., bùnla PS., bunka Widdrisch, Bers.], ein Rippenstoss: pamāte bija ķē̦rusēs pie bunkām un sitieniem Duomas II, 194.

Avots: ME I, 352

Šķirkļa skaidrojumā (6)

bungāt

II bungât, - āju,

1) (Wäsche) klopfen
PS., Lis.;

2) bùngât 2 Kreuzb., U., Rippenstösse geben.
Refl. - tiês, klopfen: kāds bugājas pie durvīm Sassm. Nach Zupitza Germ. Gutt. 160 zu aschwed. bunka, mnd. bunken "schlagen".]

Avots: ME I, 351

kliega

kliega Ar., = klaĩga 1: kur gaviles un kliegas Fürecker, Bunka.

Avots: EH I, 620

preikuris

‡ preikuris (aus Libauer Akten vom Ende des 17. Jahrh., s. Fraenkel Rev. des ét. indo-eur. II, 44), Häusler (?). Dieselbe Präfixform prei- (s. auch preĩda und (?) preĩlis I) auch im Wiesennamen Preikulene Plvv. I, 53, aus Pormsaten (mit Dissimilation zum ehemaligen Gesindenamen Preekur ebenda 54?) und im Gesindenamen Preykur (ehemals) ebenda 72 (aus Bunka) resp. Preikur ebenda 110 (aus Virga), Preîkuŗi 2 ebenda 101 aus Tadaiķi (mit eĩ Lvv. II, 45).

Avots: EH II, 314

žāva

I žāva,

1): dzar žāvas muižu Ceļi III, 120 (aus Sonnaxt);

2): wer viel gähnt
(mit ã) Ruba;

3): auch (mit ã) Bunka.

Avots: EH II, 818

žļadzināt

žļadzinât,

4): "nachlässig (Wäsche) waschen"
Bunka, Luttr.; "4) mit" ME. IV, 814 und "5)" ebenda zu verbessern in "5) mit" resp. "6)";

6): leeres Zeug schwatzen
Alschw.; kuo žagatas žļadzināja? VL. aus Schnehpeln FBR. XVIII, 30; "kladzināt" Selb.

Avots: EH II, 819

žūra

I žūra,

1): mit ũ Schwarden;

4): auch OB.; "skābs auzu miltu ķīselis" mit ũ Ahsw., Gramsden; uogas bija vienā žũrā (Brei?)
sakritušas un saspiedušās Kaugurciems;

7): "ar ūdeni nuolaistījies cilvē̦ks" (mit ũ) Bunka.

Avots: EH II, 823