Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'bunka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'bunka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)

bunka

bun̂ka 2 [Salisb.], ein [bauchiger] Krug [ohne Henkel], ein ölkrug Bergm.; [ vgl. buncis].

Avots: ME I, 352

bunka

buñka [Ruj., bùnla PS., bunka Widdrisch, Bers.], ein Rippenstoss: pamāte bija ķē̦rusēs pie bunkām un sitieniem Duomas II, 194.

Avots: ME I, 352

Šķirkļa skaidrojumā (5)

bungāt

[II bungât, - āju,

1) (Wäsche) klopfen
PS., Lis.;

2) bùngât 2 Kreuzb., U., Rippenstösse geben.
Refl. - tiês, klopfen: kāds bugājas pie durvīm Sassm. Nach Zupitza Germ. Gutt. 160 zu aschwed. bunka, mnd. bunken "schlagen".]

Avots: ME I, 351

kliega

kliega Ar., = klaĩga 1: kur gaviles un kliegas Fürecker, Bunka.

Avots: EH I, 620

žāva

I žāva,

1): dzar žāvas muižu Ceļi III, 120 (aus Sonnaxt);

2): wer viel gähnt
(mit ã) Ruba;

3): auch (mit ã) Bunka.

Avots: EH II, 818

žļadzināt

žļadzinât,

4): "nachlässig (Wäsche) waschen"
Bunka, Luttr.; "4) mit" ME. IV, 814 und "5)" ebenda zu verbessern in "5) mit" resp. "6)";

6): leeres Zeug schwatzen
Alschw.; kuo žagatas žļadzināja? VL. aus Schnehpeln FBR. XVIII, 30; "kladzināt" Selb.

Avots: EH II, 819

žūra

I žūra,

1): mit ũ Schwarden;

4): auch OB.; "skābs auzu miltu ķīselis" mit ũ Ahsw., Gramsden; uogas bija vienā žũrā (Brei?)
sakritušas un saspiedušās Kaugurciems;

7): "ar ūdeni nuolaistījies cilvē̦ks" (mit ũ) Bunka.

Avots: EH II, 823