Paplašinātā meklēšana

I dêjums, die vollendete Handlung des Eierlegens.

Avots: ME I, 461

II dẽjums, die vollendete Handlung des Baumaushöhlens, das Resultat dieses Aushöhlens, der ausgehöhlte Bienenstock: atskrējušas trīs bitītes, vainuo manu dējumiņu Ltd. 4753. es uzkāpu uozuolā, jauna puiša dējumā BW. 2291.

Avots: ME I, 461

III dējums krūtīs, die Milch in der Mutterbrust U.

Avots: ME I, 462

kuõpzàudẽjums, der Gesamtverlust Konv. ² 1353.

Avots: ME II, 347

pũdẽjums: auch (der Brachacker) Saikava, (pl. t. pùdējumi ² ) Kaltenbr.

Avots: EH II, 341

pũdẽjums, s. pũdēt.

Avots: ME III, 445

salˆdẽjums, s. salˆdêt.

Avots: ME II, 668

atspè̦kuôt, tr.,

1) entkräften, der Kraft
(spè̦ks) berauben: pūķi ve̦lnam palīdzuot milzus atspē̦kuot Etn. I, 108; nuolādējums atspē̦kuots JK. V, 145;

2) die Beseikraft nehmen, widerlegen:
tie nevar atspē̦kuot ģeoloģijas liecību Pūrs III, 79. neatspè̦kuojams, unwiderleglich RKr. VII, 71. atspè̦kuojums, die Widerlegung: ieruņu atspē̦kuojums Vēr. II, 334.

Avots: ME I, 195

brīdêt, - ēju, [brîdêt ² Nigr.], - dît, - u, - īju, tr., rügen, warnen, vexieren: vienu laiciņu blusas mani brīdēja LP. VI, 402. nebrīdē māsu manu BW. 26099. Subst. brĩdējums, die Warnung: tās balss, kâ brīdējumam par spīti, viņa sirdī bij silti ieglaudusies MWM. VIII, 326. Vgl. brīdinât.

Avots: ME I, 333

gruzdums, gruzdējums, das Schwelen: gruzdējuma dūmuos turēt bē̦rnu, kuo sauc par svēpēšanu Etn. I, 66. gruzduma smaka, brenzliger Geruch. gruzdumi, Grieben: gruzdumi - dradži, kuo dabū cūku taukus kausējuot Etn. I, 44, [Ronneb., Smilt., Lis.].

Avots: ME I, 666

izklaîdêt, izklaîdinât [li. išklaidìnti], izklaîdît, tr.,

1) zerstreuen, vertreiben:
palaidnīgi bē̦rni dažkārt izklaidē savas drēbes Ahs. it kā pilienu ruožu eļļas izklaidē pa ve̦se̦lu jūŗu... Asp. vējš izklaidē un aizdze̦n miglu MWM. XI, 305. izglītuotās šķiras tik re̦tas un izklaidē̦tas A. XX, 625. izklaidēt skumjas MWM. IX, 907. lugas gaita tuop izklaidināta A. XII, 322. pa visām galerijām izklaidīgi viņa darbi Vēr. II, 617. izklaidīt, aussperren (Buchdr.) Dr.;

2) (als Neologismus) zerstreuen, konfus machen:
šādi lieki skati izklaidē uzmanību A. XIII, 382. duomas bij izklaidē̦tas A. XII, 618. ne˙maz nee̦smu izklaidē̦ts Vēr. II, 141. Refl. izklaidētiês, - îtiês, - uôtiês, sich zerstreuen, konfus werden: viņš gribēja atstāt savu saimniecību, lai varē̦tu izklaidēties B. Vēstn. pats viņš itkâ izklaidījās Fall. tas bij sajucis un gluži izklaidējies B. Vēst. vēl nebija izklaiduojies tumšais gara stāvuoklis Druva II, 14. Subst. izklaidējums,

1) das Zerstreute;

2) * die Zerstreuung:
tas būs īsti labs izklaidējums B. Vēstn.

Avots: ME I, 751

‡ II kļàusts Blieden "puosts, zaudējums": padarīt lielu klaustu.

Avots: EH I, 625

paspẽle; der Verlust: nuo tam viņam izcēlās tikai paspēle; besser: zaudējums.

Avots: ME III, 105

pìedēt,

1) (Eier) zulegen (der Brüthenne)
U. od. noch welche (Eier) legen (von der Henne);

2) volllegen (mit Eiern):
puspūru pautu piedēju LP. VI, 1, 242;

3) anschweissen (Eisen)
U., Kreuzb.; dazu das Subst. piedējums, Angeschweisstes: tas piedējums var ...izjukt MWM. VI, 29;

4) die Därme beim Wurstmachen ausfüllen
U.;

5) "?": tā spindzele tur būs tev pllnas ausis piedējusi Purap. D. 212; wohl (übertragen) zur Bed. 2 gehörig.

Avots: ME III, 245

‡ pũdījiens "pūdējums, mē̦sluojums" AP.: kad ābuliņu sēj zem rudziem, tad viņš lielāks izaug. rudziem pūdītā zeme un viss tas p. paliek ābuliņā.

Avots: EH II, 341

salˆdêt Prl., Wolm., fakt. zu salˆt, tr., frieren lassen U.; gefrieren lassen: saldēt kumeliņu Biel. 747. ilgi saldēja mūs[u] māsu laukā BW. 18809. vējš saldē viņam muguru MWM. VI, 644. ass, saldējuošs rīta vējš A. XX, 943. Refl. -tiês, sich erkälten U. (imperfektiv): vai man bija tevis dēļ tik ilgi saldēties? BW. 16884. - Subst. saldēšana, das (Ge)frierenlassen; salˆdêšanâs, das Sicherkälten; salˆdẽjums,

1) das einmalige, vollendete (Ge)frierenlassen:
maksājiet... manu ruoku saldējumu! BW. 25679;

2) Gefrorenes:
aveņu, zemeņu saldējums; salˆdē̦tãjs, wer (ge)frieren lässt; der Frost, das Frösteln: man it kâ saldē̦tājs caur visiem kauliem skrej Rainis.

Avots: ME II, 668, 669

spuôstnieks Bers., Nötk., jem., der Fallen stellt: muižai zaudējums velti ēdināt spuostnieku Duomas IV, 462.

Avots: ME III, 1035

I trûdêt,

1): auch Saikava, (mit û ² ) Orellen, (3. p. prs. trûdē ² ) Seyershof; tur trūdēja tē̦vs, māmiņa Tdz. 49496. pilna kuģu trūduošiem līķiem Skalbe Raksti IV (1938), 12;

2): (zeme) trūdēs manu augumiņu Tdz. 49520. zeme trūd nesējiņu 38307. Subst. trûdêšana: (lapas) dara zemes trūdešanu BW. 1951 var. Subst. trûdējums: gadās sauss t., kad visi karpeļi satrūd Seyershof.

Avots: EH II, 699

I trûdêt Kl., Lös., Prl., (mit û ² ) Iw., Līn.,

1) intr., prs. trūdu, modern, verwittern, faulen
U., Ledmannshof n. Latv. Saule 1924, S. 169, Salis, (mit û ) Wolm.; in Eiter übergehn Biel. n. U.;

2) tr., = trūdināt: ai zemīte trūdulīte, tu trūdēji (Var.: trūdini) dažu labu BW. 27551, 2. - Subst. trûdēšana, das Faulen, Modern, Verwittern: miesa pāries pīšļuos caur trūdēšanu Schwitten; trûdējums, Verfaultes Wid., Siuxt; die Fäulnis Brasche, Spr.: tur sakrājies daudz trûdējumu ² Siuxt. Zu traûds, s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. I, 755 und 762, Persson BB. XIX, 268; Uhlenbeck got. Wrtb. 153, Būga PФB. LXXV, 151; anders (zu li. trandìs "Holzwurm", aksl. trǫдъ "Zunder" u. a.) Walde 1. c. 736.

Avots: ME IV, 250