Paplašinātā meklēšana

‡ àizdakalêtiês, tollend fort-, hinlaufen (von Kindern gesagt): nezin kur nu atkal aizdakalējušies Stuxt.

Avots: EH I, 17

‡ daka "ein kapitelfester Gegenstand" (aus einem handschriftl. Vokabular): šis zirgs ir uz kājām tik stiprs kâ d.

Avots: EH I, 303

‡ *dakainis "?": rudzus kuļ ar spriguļiem, bet vasarāju ar dakaini vien Janš. Mežv. ļ. I, 19. nuosedās uz dakaiņa galu II, 305. iejūdzis četri zirgi katru savā dakainī Līgava I, 267.

Avots: EH I, 303

[dakaisît Drsth., hinzustreuen.]

Avots: ME I, 433

dakalêtiês, ‡

2) "unartig sein" (von Kindern)
Siuxt: kuo tu te dakalējies vie˙nādi? Siuxt; ‡

3) "?": jūs visi pa klēti dakalējaties Daugava 1933, S. 196.

Avots: EH I, 303

dakalêtiês, -ējuos, streiten, zigeunerisch sprechen Kand., Selg. n. Etn. III, 163.

Avots: ME I, 433

[dakàlst Drsth., intr., trocknend ankleben: pie zābakiem dakaltuši māli.]

Avots: ME I, 433

[dakal˜t Drsth., Spr., anschmieden, hinzuschmieden].

Avots: ME I, 433

[dakamât Spr.,

1) hinzuschleppen;

2) (bis zu einer bestimmten Stelle) hinschleppen.]

Avots: ME I, 433

dakarêt,

1): auch Salis;

4): "Tee od. etwas anderes hörbar (um)rühren"
Grenzhof.

Avots: EH I, 303

dakarêt, -ēju,

1) betteln (namentlich von Zigeunern):
man kauns iet dakarēt Ruj., Salisb.;

2) tanzen wie Zigeuner
U.;

3) tasten, suchen
Krem.;

4) = dukurēt Setzen.
Refl. -tiês, suchen, wühlen: kuo tu te dakarējies Krem.

Avots: ME I, 433

‡ dakaris, Kosename für kleine Kinder Salisb.

Avots: EH I, 303

dakaru! Interj. zur Bezeichnung eines dumpfen, stampfenden Geräusches: tam gāja pa bļuodu dikaru, dakaru BW. 19409, 1.

Avots: ME I, 433

[dakas(î)t Spr., hinzuharken.]

Avots: ME I, 433

[dakas(î)t Spr., hinzuharken.]

Avots: ME I, 433

[dakaũlêt Drsth., noch dazu ausbedingen.]

Avots: ME I, 433

‡ dakaût Auleja, Kalfenbr., (ein krankes Tier) abschlachten.

Avots: EH I, 303

[dĩdaka, ein ausgelassener Mensch Trik.]

Avots: ME I, 476

‡ izdakarêt Frauenb. "beschlafen" (vulgär).

Avots: EH I, 440

lîdaka: auch AP., Behnen, Bixten, Burtn., C., Ermes, Jürg., Kal., Katwen, Kegeln, Lemb., N.-Peb., OB., Pankethof, Saikava, Schwüten, Seig., Smilt., Trik., Wolm., Zögenhof: Iīdaciņa gludgalvīte BW. 2716, 1. līdaciņa platastīte 12015.

Avots: EH I, 745

lîdaka, [lîdaks ² Dond.], līdaga, lîde̦ka (li. lydekà) [Dunika, Jürg., Arrasch], līde̦ks [L., Latv. Av. v. J. 1872, № 27 (li. dial. lydèks bei Jaunis Pon. gov. II, 25)], lîdekle ² Turlau, Demin. līdaciņa, līdadziņa, līdeciņa, līdedziņa BW. 7691, līdeciņš 13595, 32, der Hecht (esox lucius). [Zu li. lydis, apr. liede dass.]

Avots: ME II, 477

maudakas, lange, schmale Waldwiesen od. ausgerodete Stellen im Walde, wo die Waldschnepfen sich gern aufhalten Apšciems.

Avots: ME II, 568

‡ pũdaka Seyershof, = pūpêdis 1.

Avots: EH II, 341

sadakarêt, tr., (mit Mühe) zusammensuchen, zusammenbekommen Salis: kuo tu tur nu atkal sadakarēji? (was hast du da wieder zusammengebettelt?) Ruj.

Avots: ME II, 607

I sadakarêt: zusammenbetteln Salis.

Avots: EH XVI, 401

‡ II sadakarêt Frauenb. "(zum erstenmal) schwängern": puisis ir Līzi sadakarējis.

Avots: EH XVI, 401

šķìrdaka ² Aahof, = (š)ķirzaka. Dissimiliert aus *šķirgaka (aus šķirgata + šķirzaka)?

Avots: ME IV, 43

šņardakas AP., Nasenschleim; dissimiliert aus *šņargakas?

Avots: ME IV, 91

spļaũdakas Wolm., Ronneb., Smilt., spļaudakas L., Mag. IX, 2, 223, Pas. III, 228 (aus Warkh.), spļaũdalas PS., spļaudalas L., Manz. Lettus, U., spļaudaļas Glück, spļaudas LKVv., Wid., spļaudeklis U., splaũdekļi Sassm., Salis, spļaũde̦kli Wolm., spļāvekļi RA., der Speichel, das Ausgespieene: es neapslēpu savu vaigu nuo nievāšanas un spļaudaļām Glück Jesaias 50, 6. kamē̦r cilvē̦ks dzīvuo, izme̦t viņš... spļaudaļas Sirach 10, 9. cits acīs spļaudakas ieme̦t Diez. nuo ve̦lna kraukaļām ulz spļaudekļiem cilvē̦kiem cē̦lušās iekšas Etn. II, 144. - dzęguzes spļaudakas od. spļaudekļi, der Kuckucksspeichel, eine weisse, schleimige Masse auf einigen Pflanzen, besonders Weiden und Gräsern, den Aufenthaltsort eines Insekts bezeichnend Ar. laumas spļaudeklis, gasteromycetes. Nebst li. spjáudals (Bezzenberger Lit. Forsch. 174) zu spļaudît.

Avots: ME III, 1007

špļàudakas ² (das a der 2. Silbe kann hochle. für e, sein) Gr.-Buschh., Ogersh., špļaũde̦kli Dunika, šplaũdeklis C., (mit àu ²⁾ Saikava, Sessw., šplàudekļi ² Prl., = spļaudakas.

Avots: ME IV, 101

sundaka U., sundaks Wid., sunde̦ga U., sundurs U., die Wandertasche, das Tornister (auf r. сундукъ "Koffer" beruhend); prũšu sundaka U., das Ei der Tarakanen. Figürlich vom Bauch: šis sundaku grib pildīt LP. VI, 781.

Avots: ME III, 1121

‡ àizblūšķêtiês, anfangen (für eine kurze Zeit) zu lärmen, eine ganz kurze Zeitlang lärmen: tikkuo aizblūšķējās, zaķis aizskrēja Schwanb. laivas galā kas aizblūškējās, līdaka pruojām Lubn., Saikava.

Avots: EH I, 10

àizgaņģis,

1) der Abtritt, geheimer Ort.
Aps.;

2) ein länglicher Raum hinter einem gegenstande, z. B. eine längliche Wiese hinter einem Walde:
gar,e̦ns pļavas gabals aiz meža stūr,a vai ar zemes strēmeli atdalīts gar,e̦ns ūdenskrājums Lauva. gadījās kāduos aizgaņģuos arī pa līdakai noķert Jaunsudr.;

3) der Raum zwischen zwei Gebäuden
JK.;

4) die Einöde, Wüste.

Avots: ME I, 26

aptẽrêt,

1) verzehren, aufessen:
līdakas aptērē zivis;

2) verprassen:
visu mantu.

Avots: ME I, 130

‡ II apvilnît

1) herumlaufen um
Trik. (mit ìl ), Oknist: a. ap lauku;

2) mit dem Schwanz eine wellenförmige Bewegung machen
Saikava: līdaka apvilˆnīja un pazuda dziļumā.

Avots: EH I, 126

‡ aũda Salis "upes atvars": audas (gespr.: oũdi) ir nuo tāda iznesuma, kur ūdens viņas izgriež, tik dziļa a., ka ne˙maz dibenu nedabū. līdakas dzīvuo audās. Aus liv. *ouda> ōda "Grab"; vgl. estn. haud "Grubë, merehauad "tiefe Stellen im Meerë.

Avots: EH I, 183

be̦strs: "brašs, krietns" Pūņi, Sassm. (be̦stri puiši, rudzi), "brašs, spirgts" Neu-Salis (b. puisis), "mundrs, spēcīgs, plecīgs, liels" Lemsal (b. tēviņš, be̦stra līdaka).

Avots: EH I, 213

[blunkšis, der Lärm des Wassers beim Hineinfallen eines kleineren schweren Gegenstandes, z. B. eines Steines od. Fisches: līdaka apmeta limbu, bij liels blunkšis Lub., Fest., Stelp.]

Avots: ME I, 318

brãlis,

1): b. ar māsu BW. 30987, 3. īstais b. 16625; 19066;

2): "līgavas vai līgavaiņa pavaduonis, braucuot uz baznīcu laulāties" Kaltenbr.; alus brāļi BW. 12241; zvejnieku vīri, amata brāļi, zvejuosim līdakas! 30941; vārda b., der Namensbruder;

4): auch AP. Nach E. Fraenkel KZ. LIV. 300 durch "innere Kürzung" aus *brāterēlis entstanden.

Avots: EH I, 239

‡ dakât,

1) "?": sāk (labībns) metienu d. (ar dakaini) Janš. Līgava I, 267;

2) "mit einem Holzstück (Wäsche im Kessel) quetschen, drücken"
Bauske. Refl. -tiês, unruhig hin und her treten Schnehpeln, Wandsen: zirgs dakājas, ar mušām kaudamies.

Avots: EH I, 303

‡ dakerêt Seyershof, = dakar%C3%AAt">dakarêt 1: iet d. pa mājām maizi.

Avots: EH I, 303

dikaru, Interj., s. dakaru.

Avots: ME I, 466

dze̦lˆte̦nbrũns, gelbbraun: līdakai ir dze̦lte̦nbrūna mugura Sassm.

Avots: ME I, 542

dziļums, die Tiefe: divu pē̦du dziļumā. zwei Fuss tief. nuo e̦ze̦ra dziļumiem iznāk liela līdaka LP. VII, 479. dziļumus rakt, grübeln Sieckeln n. U.

Avots: ME I, 550

iedzelksnis Adsel, = iedzirklis I: līdaka, ārā netikdama nuo murda, bij uzgriezusies uz iedzelkšņa.

Avots: ME II, 13

‡ izdakât,

1) "?": izdakā metienu ar zirgu un dakaini Janš. Me˛v. ļ. I, 19;

2) "izbakstīt 2" Schibbenhof: ienest kruķi un i. uogles, ka var (krāsni) slaucīt un maizi laist (krāsnī) iekšā! Smilten. i. piesalušu vai piebāztu trauku Schibbenhof.

Avots: EH I, 440

izšķetinât, tr.,

1) entfasern, loswickeln:
izšķetinātas villainas drēbes A. XX, 2. līdaka izšķetinājusi makšķeres auklu. izšķetināts cigārs Kaudz. M.;

2) ausspinnen, entwickeln, abstrahieren:
likumu Pūrs III, 86. Refl. - tiês, sich los -, entwickeln, sich ergeben: likums izšķetinājas nuo pārgruozībām pasaulē Pūrs III, 88.

Avots: ME I, 810

jūka,

2): "trübes Wasser"
Segew.: neganta j. nāk pa Gauju lejā. līdaka aizskrēja, j. vien pakaļ palika.

Avots: EH I, 569

lîde̦ka (unter lîdaka): auch Auleja, Ruj., Rutzau, ·Salisb., Seyershof, (mit ĩ ) PlKur., Demin. līdeciņa BW. 13595 var. (aus N.-Autz).

Avots: EH I, 745

‡ līde̦kla Jumpraweeten, = daka">lîdaka.

Avots: EH I, 745

ļimins "der Sprung": ļiminu mest, einen Sprung machen: nu jau līdakas nērš: upē ļiminu vien me̦t Lubn., Etn. I, 122.

Avots: ME II, 540

lĩsmens Smilt., [Kosenhof, līsme̦ns Nötk., lĩsmenis Wenden, Serben], lĩsmins [auch Trik.], eine moorige, schwankende Stelle, sumpfiger Seerand: e̦ze̦ri aizauguši lieliem līsminiem LP. VII, 1289. [Um Wenden und Serben līsmenis auch ein hingestreckt sich sonnendes Lebewesen; ähnlich wohl auch lĩsme̦ns: līdaka guļ kâ līsme̦ns Nötk. - Aus līksmenis?]

Avots: ME II, 490

I maĩle (auch PS., Drosth., N.-Peb., Arrasch, Jürg., Wolmarshof, màile ² Lis., Neu-Laitzen, maîle ² Gr.-Rönnen, Usmaiten, Lemburg], màila ² [Alswig], der Rebs (cotegonus albula) L., St., Mag. III, 161, Smilt., Sassm.; der Weissfisch (alburnus lucidus) Wenden; (maza se̦klūdeņa zivtiņa, pirksta gaŗumā un gan˙drīz apaļa Dond.; mailīte St., der Löffelfisch, Gründling, maĩlīte Līn., ein kleiner Fisch]: rau, kur līdaka mailīti keŗ! Treum. ja mailīte varē̦tu, tad līdaku aprītu RA. [Zu li. máila od. maĩlius "kleine Fische", slav. mělъkъ "klein, fein", s. Būga PФB. LXXII, 191 und Trautmann Wrtb. 165.]

Avots: ME II, 550

makšķerniẽks, der Angler: makšķernieks asaŗus, līdakas ķers A. I, 34.

Avots: ME II, 555

[nḕrst Jürg., Arrasch., Warkl., Kl.]. nêst ² Rojen, [Bauske, Ruj., Salis, Sassm.] (li. ner̃šti), -šu, -su, intr., laichen, sich begatten: upē nērsa plauži Etn. II, 80. ja aprīlī vardes nērš dzelmēs, tad gaidāma sausa vasara Etn. II, 126. līdakas jau nēršuot Austriņš. [vardes nērš gurcekļus N. - Schwand.] Zu nā`rsts.

Avots: ME II, 742

‡ nùomakšķerêt, mit der Angel fangen: n. ... divi līdakas Janš. Dzimtene V, 365.

Avots: EH II, 66

nùonārstuôt, intr., das Laichen beendigen: ja līdakas pavasarī ātri nuonārstuo, tad e̦suot īss sējams laiks Etn. II, 72.

Avots: ME II, 824

‡ pelêdne Warkl. "līdaka zem le̦dus": rudiņ, tikkuo nuosalst pirmais le̦dus, puikas iet pelēdņu sistu.

Avots: EH XIII, 221

pragarîgs, gierig, gefrässig: pragarīgā līdaka, duod man mieru! Pas. III, 426 aus Atašiene.

Avots: ME III, 376

‡ pulˆkšnêtiês, -ējuos Auleja, plätschern ("kustuoties kult ūdeni, raduot zināmu skaņu"): līdakas pa ūdini pulkšnējas.

Avots: EH II, 324

III riêzt: līdaka jau riêž muguru Saikava. krūtis r. Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 83. suņi astes rieze Tdz. 57571, 1 (ähnlich 59231, Auleja). "rćižtis" ME. III, 551 zu verbessern in "réižtis".

Avots: EH II, 380

I riñduks Schrunden, Lautb., Gr.-Essern, Frauenb., U., auch rindaks, riñdaki Bauske, = liñdraks, der wollene od. halbwollene Weiberrock von der Taille bis unter die Kniee Sickeln, Kabillen, Laiden n. U.: man vajaga rinduciņu (Var.: rindaciņa, lindraciņu) BW. 7088 var. man māmiņa nuoaudusi dancuojamu rinduciņu 7474, 1 var. re̦dzu savu vīra māti bez rinduku (Var.: lindraku) staigājam 25360, 1 var. meita meitu vaicājās, cik gabalu rindakam (Var.: lindrakiem) 5687, 4 var. meitai rindakuos vien ķeras Līguotnis Stāsti II, 43. Wohl dissimilatorisch aus rindraks.

Avots: ME III, 528

sapals (li. šãpalas "Döbel", ai. š̍aphara-ḥ "cyprinus sophore") Karls., sapalis Jummardehn, Dünakarpfen, Alant(sbleyer) (leuciscus idus L.) L., St.; Bergm. n. U.; RKr. VIII, 104; leuciscus cephaleus L. Natur. XXXVII, 38; squalius dobula Wenden; baltais sapals, der Eisfisch (leuciscus grislagine L.) Natur. XXXVII, 39; squalius leuciscus Wenden: Sprw. apaļš kâ sapals Kav. Ve̦ntā līdakas un sapalus sazvejuojuši Janš. Dzimtene ² II, 235. viņš aizsprāgs kâ sapals pruojām I, 45. Zur Etym. vgl. Loewenthal AfslPh. XXXVII, 380 und Niedermann Berl. phil. Wochenschr. XXIII, 1305.

Avots: ME II, 696

šķaũnacis Ermes, Karls., (mit àu ² ) Golg., Gr. - Busch., Lis., šķaûnacis C., Smilt., šķaunacis U., RKr. VIII, 104, šķàunece ² Saikava, šķàunice ² Buschhof, šķàunaks ² Altenwoga, šķaunats U., Rkr. VIII, 104, šķaunete AP., Bers., Erlaa, šķaũnadzis Brucken, šķaûnadzis C., šķaũnadze Barbern, (mit àu ² ) Altenwoga, Kroppenhof, Lubn., Meiran, Warkh., šķaunacu zivs Konv. ² 3595, der Karpfen (cyprinus carpio L.) RKr. VIII, 104; der Alant (leuciscus idus): pie karpu jeb šķaunadžu saimes piederīgas zivis Konv. ² 1647. kad sāks nērst līdakas, plauži, šķaunadzes un citas lielas zivis Latgalits 1922, V, 2 _3. Vgl. auch skaunacis.

Avots: ME IV, 22

‡ šķelˆksnains (sic!) Linden in Kurl. "?": šķelksnaini zirņi. līdakai šķelksnaina gaļa.

Avots: EH II, 630

‡ šķelˆksne Linden in Kurl. "muskuļu šķiedra": līdakai katrā gaļas šķelksnītē pa vienai asakai.

Avots: EH II, 630

šķiẽdralˆce Kabillen, die Eidechse. Wohl aus *šķierdalce < *šķirdalce; vgl. šķirdaka.

Avots: ME IV, 52

I smal˜stît: auch Dobl., (mit alˆ ) Alswig, Auleja, Schwanb., Trik., (mit alˆ ² ) Allasch, AP., Jürg., Kegeln, Lemb., Lems., Mesoten, Morizberg, Ramkau, Seyershof, Stenden, Zögenhof. ‡ Refl. -tiês, wiederholt schöpfen (intr.) Salis: pa bļuodu nevar s. (mit alˆ ² ). tur nu viņi tagad ... uz ceļiem nuotupušies smalstījās tērcē un ... izšķīra ... jautājumu, vai tie tur bij laši, līdakas vai sami A. Upītis Laikmetu griežos II, 163.

Avots: EH II, 533, 534

sper̂t,

1): s. (stossen)
kuo kaktā Sonnaxt; schnell giessen ebenda; sneŗamais Spiess, ein Knüttel od. Stock zum Schlagen; ‡

2) schnell laufen, eilen
Kaltenbr.: tas ne˙kuo nav ievē̦ruojis un spêris ² tik virsū Siuxt. Andžiņš speŗ raudzīt, kas tur ir Windau n. Latv. Saule 796. lēc, saulīt, rītā agri, sper pa luogu ustabā! BW. 4366, 2; ‡

3) (plötzlich) stark schlagen
Kaltenbr.: s. ar ragiem vē̦de̦rā; ‡

4) von sonstiger intensiver Tätigkeit:
kad spēris virsū, tad nuošāvis gan vilku Frauenb.; ‡

5) speŗamais Seyershof "pika nuo pupām un kaņepēm, kuo ē̦d mirušuo piemiņas dienā". Refl. -tiês: (buciņš) trūkas un spērās ar visām četrām brāzmīgā sparā Delle Negantais nieks 218. s. pretī (uzbrucējam) Auleja. tis nu gan spersies ("sasliesies") pretīmā tam knēveļam Bērzgale. (līdaka) speŗas velcei pakaļ ar vēl lielāku niknumu Jauns. Raksti V, 343. smaka par daudz spērās nāsīs Linden in Kurl. s. ("nejauši nuokrist") dubļuos zemē Seyershof. pirmuoreiz guovis ganuos dze̦nuot, apakš sliekšņa jāpaliek nītis, - tad labāk audeklis speŗas ("?") Lttic. 1572. Subst. spêrējs od. spê̦rãjs, wer mit dem Fuss ausschlägt: ar kāju spē̦rājiņa (Var.: spērējiņa) BW. 18668.

Avots: EH II, 548

spļaudekļi (unter splaũdakas): dze̦gužu s. - auch (mit aũ ) Seyershof.

Avots: EH II, 555

‡ špļaũde̦kls Dunika, Kal, OB., = spļaudakas.

Avots: EH II, 655

spļāvekļi, s. spļaudakas.

Avots: ME III, 1007

strīdaks oder (comm.) daka">strĩdaka Ermes, Bauske, ein Streitsüchtiger.

Avots: ME IV, 1091

*sunds oder *sunda "?": piekūst manas kājas, ruokas tādu sundu (Var.: tempi) vadājuot (gemeint ist ein Bär) BW. 25681 (aus Schlehk). Etwa abstrahiert aus einem deminutivisch aussehenden *sunduks (aus r. сундукъ, woher sundaka; zur Bed. vgl. sumka)?

Avots: ME III, 1121

sûnuôt,

1) sûnît Saikava, Lubn., Selsau, Sessw., Adl., Gr. - Buschhof, mit Moos bewachsen:
lai... bērnība... sūcnuo kā šis akmens Stari II, 512. nekuoptas ābeles sāk sūnīt Fest. līdakas nāk sūnīt ("ar sūnu apaugt") Lub. sūnuotu celiņu Pas. IV, 382;

2) tr., mit Moos verstopfen
Wid. Subst. sûnuotājs, wer mit Moos bewāchst: mežs, tu sūnuotājs! Druva I, 616.

Avots: ME III, 1133

tik (li. tìk "nur"),

1) soviel; so sehr; so oft:
lai kungam tik prātina, cik vilniņas vēzīšam BW. 31391. nuoskaita tik puišu kâ meitu (eben soviel Burschen wie Mädchen) BW. V, S. 219. nuo zirgiem tik vēl ir (ist nur soviel nachgeblieben) kâ kauli un āda JK. III, 73. ne˙viena vīrieša nav mājā: tik ir kâ sievieši (es sind nur Frauen) LP. III, 59. tik trūcis viņam, ka bē̦rnu (es haben ihm nur Kinder gefehlt) 78. ne tik, nicht soviel U. tik i(r) bija! und mehr gab's nicht, - da haben wir's! U. neduod, dievs, tik sērdieni, kâ es biju serdienītis BW. 4136. cik ies meitas ruožu raut, tik (so oft) tās mani apraudās 13250, 47 var. - tik un tik, so und so viel: tik un tik ļaudis gāja darbu me̦klē̦dami Seifert Chrest. II, 185. - ne tik, nicht einmal soviel; um so weniger: viņš vairs ne tik nava piedabūjams pie ruotaļām Saul. III, 176. dzīvs būdams nee̦smu tuo darījis, nuomiris ne tik LP. VI, 177. jūs ne tik neziniet VII, 177;

2) so:
tik liels, so gross. miesa tik balta it kâ garu pirksti Kra. Vīt. 142. viņš lūdzies tik mīļi, tik mīļi LP. III, 40. ne tik daudz kâ me̦lns aiz naga Brasche. pārnest tik daudz ūdeņa, ka bē̦rniem nuodzerties LP. III, 102. tik ilgam meklē, kamē̦r apmaldās JK. III, 66. izmācījies tik tālu, ka sapratis LP. III, 66. tik tiešām, so wahr: tik tiešām kâ saku: tuo meitu precēšu LP. VI, 820;

3) = tikai l, nur: dziedu, dziedu, kuo es dziedu, tik raudāt neraudāju BW. 127. lai tik nāk, mag er nur kommen St., U. paņēmis krietnu šķē̦stu . . . un tik gājis kūtī iekšā Etn. II, 88. meita kaulu kambarī iekšā un tik krauj kâ krauj kaulus JK. III, 72. me̦lnais ņe̦m . . . kančuku ruokās un tik slānī kâ slānī ērzeli 74. bet ķēniņa meita tik nē un nē (sagt nur immerfort nein) 69. namiem rūtis izbirst, un paši nami tik tâ, tâ (nur kaum) nuoturas LP. I, 78. zirgu dzīt, cik tik ieiet (soviel nur möglich) 187. viņš tev tik paskatās uz baļķi A. v. J. 1899, S. 112. bet ej tu šim līdz, - na, tuo tik vien ne (nur das nicht)! Etn. II, 75; 4) auch in den Verbindungen tik tik, tik tikkuo, = tikkuo, beinahe (tik ne), kaum, so bald als: mūs[u] māsiņa lē̦tdabīte, tik tā līdzi neaizgāja (beinahe wäre sie mitgegangen) BW. 598, 1. izdevu kažuoku, tik nenuosalu 2600, 1. tur viņš tâ dzēra, tik nepārsprāga 19357, 5. dieva dē̦ls, saules meita par Daugavu ruokas deva, tik tie ze̦lta gredzentiņi nesabira Daugavā 33757. tik es ruoku neiedevu sīvājam tautietim Biel. 1269. lācis tik tik ve̦lnam nav saberzis kaulus LP. VI, 387. tik (kuo) es kļuvu mājās St., ich bin kaum nach Hause gekommen. tik tik varējuši lielām muokām nuoturēt LP. VI, 725. tik tik vēmiens nenācis veruoties V, 9. puisis tik tik patapis nuosprukt VII, 834. atstājis tuo tik tik pusdzīvu Etn. IV, 72. gan˙drīz, gan˙drīz jan asaris tik tik nebija jau līdakas zuobuos LP. VI, 918. tik tikkuo viņš streipe̦lē̦dams izvairās nuo... karietes A. XI, 461. tik tikkuo atturējušās Janš. B. 201. tik varglīte beidze runāt, kai dzird, ka... Pas. V, 372 (aus Nīcgale);

5) = tik˙pat, so wie so, doch, dennoch: tik (Var.: tik˙pat) tev bija, dē̦lu māte, meitu mātes jālūdzas BW. 23611, 1 var. māte duos, es neiešu, tik tu manis nedabūsi Biel. 1242. diekuojuos i(r) lūdzuos, - tik ij nedeva saimnieks zirga Alksnis-Zundulis;

6) tik-tik, tik - kâ, sowohl - als auch :
viņi visi - tik māte, tik meita - . . . kuopā ēda un . . . dzēra Pas. IV, 10 (aus Schrunden). bija . . . darba pilnas ruokas, tik kungiem, tik zemniekiem Alm. Rud. 11. tik šaimal, kâ viņmal strauta Janš. Dzimtene ² III, 126;

7) tik uz tikām, zur Genüge viel
Sessw.: pratinu tik uz tikām vārdu pa vārdam Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, 98; dies tik uz ist wohl eine falsche Schreibung für tikas (s. dies);

8) tik kâ, kaum.
Adsel. Wahrscheinlich in proklitischer Stellung aus tiek gekürzt. In alten Texten auch: tikt (li. tikt).

Avots: ME IV, 181, 182

traûds: auch (mit au) Kalz. n. BielU.; līdakas gaļa un šķirgatas aste ir tràuda ² ("trausla") Nautrēni.

Avots: EH II, 691

uzrĩt, verschlingen: suns uzrijis visus ķiļķe̦nus. uzrīt zâlēm ūdeni virsū, auf die Arzenei (d. h. nach der Arzenei) eilig einen Schluck Wasser trinken (perfektiv). Refl. -tiês, anbeissen (vom Fisch): līdaka uzrijusies uz āķa.

Avots: ME IV, 373, 374

uzvḕrst,

1) auf etw. od. jem. richten, lenken, wenden:
uzvērst (aufstülpen?) vē̦rstuvi (arklam) uz uotra lemeša C. savu vainu uotram uzvērst;

2) umwälzen:
zemi uzvērst (Praet. -su) ar arklu Dond. Refl. -tiês,

1) sich aufwärts richten:
līdaka uzvērsās (= uzpeldēja) uz augšu Saikava;

2) = uzveltiês: sniegs man uzvērtās uz galvu Dunika.

Avots: ME IV, 398

vēteris, = veñteris I: līdeciņa (līda) vēterī (Var.: venterī) BW. 3690. vēterī ielīdusi branga līdaka Fossenberg, Nitau. Aus r. вятерь dass.

Avots: ME IV, 572

zeĩdaks Rutzau "ar bultām šaujams stuops"; die Armbrust Ar.: kâ zeidaka izšautas strēles Janš. Bandavā II, 307; dafür zaidaks Kra. Vīt. 23. Aus li. zeidōkas (saidokas) "der Köcher".

Avots: ME IV, 703

I žubeklis,

1) žubeklis, U., žubērklis Lubn., PS., Trik., Wenden, Wolm., žubē̦rkls Meiran, = žuburs I, eine ästige Stange zum Aufschichten, Trocknen von Getreide, Klee u. s. w.: ābuoliņa kuokus sauc arī par žubērkļiem Planhof;

2) žubeklis im Libauschen n. U., Grobin, Kalleten, Rutzau, žube̦kls Dunika, Gramsden, žuberklis Wid., = žebērklis, ein Fischeisen: ņem žubekli un cērt tai līdakai virsū, kas tur tik lē̦ni pe̦ld! Grobin. Wenigstens in der Bed. 2 wohl ein Lituanismus; vgl. li. žubèrklas "ein Fischeisen, Aalstecher" (zu žuvìs "Fisch" und der Wurzel von lat. ferīre "stechen", le. bars, bãrt?).

Avots: ME IV, 827