Paplašinātā meklēšana

dardedzis (unter dardedze): auch Satingen.

Avots: EH I, 308

dārdedzis, der Regenbogen Karls.; vgl. dardedze.

Avots: ME I, 447

dar̂vdedzis, darvdeģis, darvinieks Spr., darvenieks, der Teerbrenner.

Avots: ME I, 442

‡ dedzis Lubn. n. BielU., = deģis.

Avots: EH I, 313

‡ gardedzis Strods Par. vōrdn. 76 "?".

Avots: EH I, 383

‡ uogļdedzis, ein Kohlenbrenner: ve̦ca uogļdedžu vieta A. Upītis Sm. lapa 119.

Avots: EH II, 742

padedzis,

1) "?": bet šis jaa krīt virsū kâ sila padedzis Degl.;

[2) sila padedzis "eine Rodung"
(?) Gaweesen.]

Avots: ME III, 16

sadedzis, s. sadegt.

Avots: ME II, 608

‡ sādždedzis, ein Dorfanzünder: ne kâ uzvarē̦tājs ..., bet kâ laupītājs un s. Napoleons Maskavā bijis Maskavas ... nodedzināšana ... (1813). S. 10.

Avots: EH XVI, 469

snèdedzis ² , sneidedzis "ein Eisen zum Ausschlagen von Löchern" Zalmuiža n. Latv. Saule 1924, S. 168.

Avots: ME III, 976

vindedzis L., U., mundartl. (z. B. in Wessen) für und aus vindedzis, der Branntweinbrenner,

Avots: ME IV, 599

vĩndedzis St., U., vīndedze Lubn., comm., vīndeģis U., der Branntweinbrenner: vīndedzis jums gan dzirdīs BWp. 1737, 1.

Avots: ME IV, 639

àizdegt,

1) tr., anzünden:
aizdedz uguni. lampa vēl nav aizde̦gta Vēr. I, 615;

2) intr., sich entzünden, vom Euter der Kühe zufolge grosser Hitze oder zufolge zu grosser Anhäufung von Milch im Euter, wenn die Kühe nicht lange gemelkt sind:
tesmenis guovij aizdedzis. Häufig totum pro parte: guovis par daudz pieriet un pat sāk aizdegt A. XVIII, 239. Auch auf die Milch übertragen: guovij piens aizdedzis Kand. Refl. -tiês, in Brand geraten, sich entzünden, entbrennen: nuo smilgas citreiz pils aizde̦gas. Sprw.: viņš aizdegās dusmās. Auch - für sich anzünden: aizdedzuos (dial. aizsadedzu) gar,u skalu BW. 7597.

Avots: ME I, 22

apdegt, intr.,

1) ringsumher anbrennen, Brandwunden bekommen;
es parušināju apde̦gušās pagales Aps. IV, 6;

2) versengt werden:
apde̦guse zāle LP. VII, 339;

3) einbrennen, von der Sonne gebräunt werden:
viņš ieskatās savas sievas saulē apde̦gušā ģīmī Blaum.;

4) abbrennen, durch Feuer beraubt werden, verarmen:
nav vairs ne skalgana, tā apde̦guši LP. VI, 148, es ist kein Pergel mehr vorhanden, so abgebrannt sind wir, d. h. so ist unser Pergelvorrat verbraucht. tas apdedzis, der ist abgebrannt, verarmt durch Feuer A. XV, 2, 5.

Avots: ME I, 81

‡ I bìngalis ² Domopol "dedzis%20pagales%20gals%20jeb%20mieta%20gals">nuodedzis pagales gals jeb mieta gals, kas mē̦tājas pa pagalmü.

Avots: EH I, 220

‡ dārdadzis Bewern, Lixna, = dedzis">dārdedzis.

Avots: EH I, 311

dardedze St., [Kalz.], dardedzis Manz., der Regenbogen. [Nach Leskien Nom. 525 zu dards, scheckig? oder (vgl. darva, Regenbogen ) aus darvdedze?]

Avots: ME I, 439

‡ dārdedze Wirginalen, (mit ā`r ² 0 Alt-Sehren, = dedzis">dārdedzis.

Avots: EH I, 311

[I dusulains od. dusuļains, satvīcis, sadedzis: d-i milti, d-s siens, d-a (gubā sakarsusi, sadzeltējusi) zâle Mar.]

Avots: ME I, 522

izde̦ga (li. ìšdaga),

1) eine ausgebrannte Stelle im Walde, Brandstelle;
izde̦gas - vieta, kur mežs izdedzis, bet īpaši sūnājs, tā ka tur ve̦'lāk sa- krājies ūdens, nedziļš Gold. n. Etn. I, 32. kâ gan uguns izde̦gās ieme̦tusēs? Aps. izde̦gā aug tikai stiebri un zaķa lini AU.;

2) die Rodung:
žē̦luo, dievs, tuo tautieti, kas izde̦gu (Var.: de̦gumus) dedzināja! BW. 29264, 2. izde̦gā baļķi cirtu 22020. izde̦gā zaļa zāle 29239;

3) eine von der Sonnenglut ausgebrannte, versengte Stelle:
saules izde̦gā tirkš sienāzis A. XX, 516.

Avots: ME I, 726

izdegt [li. [išdègti], int., ausbrennen: labība, zāle izde̦gusi, mežs izdedzis. kad bij iespe̦rts, izdega gan+drīz ar visiem pamatiem Kaudz. M. Verwünschung: kad tev mute ar zilu uguni izde̦gtu!

Avots: ME I, 726

kad,

4)

g): es teicu, k. es neiešu Dunika, Kal. OB.; ‡

8) = kaût 1: dabūjam k. gaļas paēst Pas. VIII, 95. re̦dz: pīles pe̦ld... nuoduomājis: nav malkas, nav zirga, būs k. pīles kāzām XII, 397 (aus Lubn.); ‡

9) "= kamē̦r" Sonnaxt: k. šie izguļas, puisis pruojām. bē̦rns sadedzis, k. izdzirst.

Avots: EH I, 573

‡ kãršelis NB., ein Fladen (rausis) zum Prüfen der Öfentemperatur: krāsns pārkurināta: k. sadedzis.

Avots: EH I, 604

ķuģis, ein verstümmeltes Glied, tāds luoceklis, kam kāda daļa nuoņe̦mta Druw.; ["apdedzis kuoks krāsns uzrušināšanai" Lös.; ķuģītis "ein Stöckchen" Jürg.; "eine kleine Krücke" Alswig, Mar.; "zars, ķeģis" Grawendahl; "apdrupusi pīpe" Sessw., eine kleine Pfeife Naukschen].

Avots: ME II, 391

nùodrùkstît ² : auch Warkl. ‡ Refl. -tiês "?": asi un nuodrūkstīdamies runāja Vindedzis Ciema spīg. 234.

Avots: EH II, 41

[padegt (li. padègti), eine Weile brennen (intr.): malka drusku padega un apdzisa. krāsns jau bija labi pade̦gusi od. (reflexiv) pade̦gusies. padedzis "etwas verbrannt" Für. I.]

Avots: ME III, 16

pìedegt, anbrennen (intr.): bieza putra ir piede̦gusi. de̦sas vāruot katla dibe̦nā ieliek salmus vai žagarus, lai nepiede̦g Etn. II, 137. pavāram pavārnīce, lai katliņš nepiedega BW. 29878. Auch übertragen gebraucht: tē̦vs vien bij tâ kâ piededzis pie tā Uoliņa Kaudz. M. 19. Subst. piede̦gumi, das Angebrannte: sāka piede̦gumus izkasīt A. v. J. 1902, S. 131. plācenis bez piede̦gumiem ļuoti glude̦ns LP. V, 367. atkasi nû grāpja piede̦gumus! Wain.

Avots: ME III, 243, 244

pìerastiês, sich finden, einfinden, sich dazu-, hinzugesellen: man šī lieta pieradusēs, ich habe diese Sache gefunden Libek Pūķis 51. pieradās arī daži nuovada ļaudis, kam tika paklausīties Alm. Kaislību varā 127. mediniekam pieruonas jaunskungs LP. VII, 475. tam pieruodas biedrs I, 51. pieradās pilns (wurde voll von sich einfindenden Tänzern) plāns dancuotāju Rkr. XVI, 219. pieradies ve̦lns itin sadedzis LP. V, 131. cik nuodzeruot (nuo mucas), tik pieruonuoties V, 239.

Avots: ME III, 283

sadegt,

1): sadedzis "= dusulains" ME. I, 522 (unter dusulains I);

2): s. pīpes Kaltenbr., zusammen anrauchen;
‡

3) tr., verbrennen, brennend beschädigen:
kas vienreiz pirkstus sadedzis, tas citu reiz tuos ne aplam pie uguns bāzīs (gebranntes Kind fürchtet das Feuer) Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Kind").

Avots: EH XVI, 402

sadegt,

1) intr., verbrennen:
es tevi metīšu krāsnī, lai tu sadedzi Dīcm. pas. v. I, 55. gunī degt, nesadegt BW. 6561. kad tu zilām ugunīm sade̦gtu˙! dass du mit blauen Feuern verbrennest! Mag. XX, 3, 39. - ē, sadega nagi! sagt man zu jem., der beim Kartenspiel einen falschen Stich nehmen will Etn. IV, 93. - kâ sa˙dedzis, sehr schnell, aufdringlich (eig.: wie verbrannt): nāk kâ sa˙dedzis virsū. mācās virsū kâ sa˙dedzis Kav. lapsa pruojām bij kâ sa˙de̦gusi Seifert Chrest. III, 2, 217. Sprw.: pie darba kâ redzi, pie ēdiena kâ sa˙dedzis (d. h. mit der Arbeit hat es keine Eile, wohl aber mit dem Essen). āpšelis radniecēm kâ sa˙dedzis (wie erpicht) virsū LP. I, 170. tur viņš aizgāja kâ sa˙dedzis Lapsa-Kūm. 89. Das Part. sa˙dedzis auch rein adjektivisch gebraucht - schnell, sehr eilig, aufgebracht: bagātnieks sa˙dedzis (uztraukts) ieskrējis pie tē̦va dē̦la LP. III, 100. visi gari sa˙de̦guši klāt V, 220. pieradies ve̦lns itin sa˙dedzis V, 131, te saimnieks sa˙dedzis klāt VI, 53. brālis sa˙dedzis uz pili ar zvē̦riem pruom VI, 762;

2) tr., anzünden
(auf mehrere Objekte bezogen): baznīcā sveces sade̦gtas LP. V, 67. zārks, kuram abās pusēs sade̦gtas spuožas sveces De̦glavs Rīga II, 1, 332.

Avots: ME II, 608, 609

sagruzt (?) " ganz trocken, dürr und leicht zerfallend werden": sagruzušas ("izkaltušas, sabe̦rztas" Erwahlen) lapas Bers., Fehteln; " sagruzušas (= sagruzdušas) zeķes" Lettin; zeķei karstumā sagruzis (apdedzis) papēdis Sessau ; "sagruzis siens" Schujen.

Avots: ME II, 630

sal˜ms: unbek. in Auleja; kas nuo gaŗa rudzu salma? BW. 11918, 2. ne salmiņš nečaukstēja 35198, 3. salmu gubenīt[i]s 2470; man s. pārdedzis Wolm., mir ist die Lust (an etwas) vergangen.

Avots: EH XVI, 426

saũlguôze C., Mag. IV, 2, 141, Nigr., Wid., saũlguôzis PS., sàulguôzis ² Kl., saũlguôzis ² Iw., auch saules guozis Lautb. Luomi 134, saul(s)guoznis, saulguozme RKr. IX, 5, die Sonnenhitze, der Sonnenbrand U.; eine den Sonnenstrahlen ausgesetzte Stelle Nigr.: saulguozī gulēt, sich sonnen, in der Sonnenhitze sich wärmen lassen U. liksies... lielceļa malā saulguoznī paguozīties LP. V, 273. jaukā saules dienā izgājuši rijas priekšā pagulēt saulsguoznī 128. mušas saulguozī jau skraidīja Nigr. saulguoznī nuogatavuojušās uogas Janš. viss nuodedzis, nuosvilis saulguoža zaigā JR. V, 145. saulguožuos jau ziedēja gaiļbikses A. v. J. 1900, S. 324.

Avots: ME III, 773, 774

skaigals, skaigulis U., ein Pergelstück: paņēmis vienu skaigalu, kas abuos galuos bijis apdedzis LP. VI, 166. Mit skaig- aus skaidg-.

Avots: ME III, 865

I skutājs: "sīku kuoku mežs" Saikava; ein Dickicht von kleinen Fichten und Kiefern, wo der Boden mit dürren Zweigen und Nadeln bedeckt ist Kaltenbr.; "izdedzis meža gabals" Holmhof.

Avots: EH II, 517

I slâpsna ² Bauske, slâpsne Saikava, ein grösserer Fleck, ein Streifen, eine Flache: mežs izdedzis slāpsnām vien Laud. lauks nuosē̦ts slàpsnām ² (in Streifen, strichweise) Kl., Bers., Heidenfeld. labība slāpsnām (slāpsnēm Saikava) sakritusi veldē Laud. klajumuos slāpsnām sniegs nuokusis ebenda. jūras šauruma abās krastmalās jāneitrālizē zināma zemes slāpsna Latv, Zu slâpt 3-4 resp. (wenn mit ps aus bs) zu slābt; zur Bed. vgl. z. B. mnd. lappe "Stück, Lappen", and. lappo "Zipfel, Lappen" : isl. lapa "schlaff herabhängen", nhd. laff "schlaff" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 432).

Avots: ME III, 923

sver̃ķis Ramelshof, ein in der Sonne Eingebrannter: sarkans saulē nuodedzis kâ sverķis.

Avots: ME III, 1151

uzdegt,

2): šis kâ uzdedzis uz tuo labumu Skalbe Raksti IV (1938), 212. "Vīt." ME. IV, 324 zu ersetzen durch "P. W. Šis ar mani tiesāties? 12". ‡ Refl. -tiês Jürg., Siuxt, = ìedegties: piepeši uguns uzdedzās.

Avots: EH II, 720

uzdegt (li. uždègti "anzünden"),

1) anzünden
(perfektiv): uguni;

2) Part. praet. act. uz˙dedzis, verpicht (auf etw.): gadās... pircējs un sāk uz˙dedzis kaulēties Vīt.

Avots: ME IV, 324

*vardedze (oder *vardedzis?), erschlossen aus dem acc. s. vardedzi (wo?) "Regenbogen".

Avots: ME IV, 476

vīndeģis (unter vĩndedzis): auch Pas. XIV, 265, Austriņš Raksti VII, 144.

Avots: EH II, 793