I ziêds (li.
žíedas "die Blüte"),1) die Blüte, Blume L., U.:
zieds BW. 11329.
kad ieviņa ziedus kārs 7221 var.
lai viņš mani tâ mīlēja kâ bitīte sila ziedu 7249.
baltu ziedu 4197.
e̦ze̦rs zied zilu ziedu 3668.
griķīt[i]s zied baltraibiem ziediem 23027, 1.
izne̦s manu ruožu dārzu pa vienam ziediņam 15716.
kuoku ziedu vainaciņš 6045.
kuo nākat... mūs[u] zemē ziedu raut? 16310. Sprw.:
cilvē̦ka mūžs raibs kâ pupas zieds Br. sak. v. 173.
zemes māte Jāņuos pilnā ziedu krāšņumā Pūrs I, 111.
saules stars raisa nuo ruožu pumpura... ziedu Austr. kal. 1893. S. 41.
salna nuokuož puķēm ziedus Stāsti Kraukļ. kr. 7.
tauriņš puķītes ziedu aplidina LP. VI, 916.
bites iet ziedā (Golg., Gr. - Buschh., Kaltenbrunn, Lubn, Saikava, Selsau, Warkh., Zvirgzdine) od.
zieduos (A. XX, 264, C.) od.
skrien zieduos (Etn. II, 127),
die Bienen fliegen aus, um Honig zu suchen. bites ar ziedu (Lubn.) od.
ziediem (C.)
nāk mājā, kommen mit dem Blütenstaub zurück. - ūdens ziedi, Wasserlinsen (lemna L.) RKr. II, 73; Konv.
2 1062:
linu mārks pārklājies (ūdens) ziediem Saikava. -
ziedu diena, ein gewisser Tag im Jahr Saikava;
ziedu mēnesis R. Sk. II, 256,
der Juni St., U.; ziedu laiks (laiki) L.,
die Blütezeit. pašuos zieda gaduos LP. VI, 30,
in den besten Jahren, in den Mannesjahren. dzeršana bij stipri zieduos (florierte) Janš. Nīca 35.
uz zieda duot Ar.
"uz asna duot";2) die Blüte, Blütezeit: pat˙laban... bija zirņu zieds Aps. VI, 5.
jēriņus pirmuoreiz cirpa ievu ziedā (zur Zeit der Faulblaumblüte) Etn. II, 122.
ja ievu ziedā līst lietus, tad arī rudzu ziedā būs lietains laiks Üxküll.
krusa ķeŗ (sc.:
linus) vai nu ziedā vai īsi pēc zieda Vīt 25.
man aizbēga līgaviņa pašā rudzu ziedinā BW. 27174;
3) Erstlinge, Erstlingsfrüchte U.;
4) ein Geschenk, eine Gabe (von Früchten U.),
eine Spende Spr.;
das Brautgeschenk; eine Spende, die irgendwo hingelegt wird, wobei die Person des Finders nicht in Betracht gezogen wird Dond.;
ein Opfer; die Steueŗ Abgabe Wid.:
ņem par ziedu, mīļa Māŗa, pirmuo pādes dāvaniņu! BW. 1138.
ziedam (par ziedu St.)
duot, zur Art geben mit dem Wunsche auf guten Fortgang U.
ūdenī... iemeta ziedam kādu vērdiņu naudas, kuo ve̦cmāte paturēja BW. I, S. 186.
viņa meklē palīgu pie kādas... sieviņas, tai vai prievīti, vai linu gurstiņu ziedam nuone̦sdama 189.
māte, ar bērniņu pirtī nuogājuse, nuometa kādu naudas gabalu un, nuopē̦rusēs, iziedama atkal atstāja tai vietā, kur mazgājusēs, kādu prievitu par ziedu 191.
katrā mājā bija vieta, kur ziedu nuolika dieviem kuo apēst LP. VII, 286.
sle̦pe̦ni ne̦sušas ziedu Pē̦rkuonam un Laimei Janš. Bandavā II, 24.
vajadzēja kādu ziedu (naudas gabalu vai citu kuo) nuolikt kūtī BW. III, 1, S. 17.
ieliek brūtes gultā sudraba naudu ziedam 78.
ziedu mešana jeb zieduošana 59.
pirmie ziedi - dāvanas pēc mazā, uotri pēc lielā brandeviņa, trešie - pūrs BW. III, 1, Anm. zu Nr. 15556, 1.
atmijam nu, tautieti, kuo zieduos (während der Verteilung der Brautgeschenke) izmijām: atduod manus ziedu cimdus, še tavs krusta dālderīt[i]s! BW. 15792.
nedabūju ziedu uz līķi likt, es fehlte an dem Gelde, das nach abergläubischem Gebrauch der Leiche in den Sarg mitgegeben wird U.
uzlikt uz ežiņas kādas zeķītes ziedam Libek Pūķis 24.
briežus ar tev ziedam kaus RKr. VIII, 3.
ziedu mest avuotā Golg.
vātis jāmazgā pret sauli te̦kuošā ūdenī un pēc tam ūdenī jāieme̦t zieds (naudas vai drēbes gabaliņš) Etn. IV, 117.
kuo Ve̦ntai ziedu (als Geschenk) devu? BW. 18448.
ļaunie cilvē̦ki nuometa... luopu kūtī vai laidarā ziedus, kâ pelīti vai uolu Etn. III, 44.
zieda tiesu duot Nigr.,
als Honorar geben. lai paliek jums zieda tiesai par glābumu Janš. Precību viesulis 25.
ziedu nauda L.,
a) ein Opfer an Geld, um dadurch für etwas Gedeihen, Fortgang zu gewinnen U.;
b) auch
zieda n. Golg., Jürg.,
"maza virsmaksa" Ruj.
pārduot par zieda naudu, sehr billig verkaufen Baldohn, Golg., Jürg.
ja jūs par... braucieniem dabūtu ne tikai tāduzieda naudu Saul.;
c) "Geld, das einem gegeben wird, nur damit er 'Geld' habe" Adiamünde, Salis.
iedeve kâ dēļ zieda, sagt man, wenn sehr wenig gegeben worden ist Kaltenbrunn;
5) ein Weniges, ein kleiner Teil: tikai tāds nieks un zieds vien bija Gr. - Buschh.
kâ nu tâ bez maksas? taču kādu ziediņu Pas. IV, 43 (aus Selg.).
visur tikai bij zieds paņe̦mts nuo tā, kas palicis mājās A. Brigader Daugava I, 309.
kuo mēs... zinām, tas nav ne zieds nuo tā, kuo agrāk zināja Janš. Mežv. ļ. I, 379;
sìena ziêdi, die feinen abgebröckelten Teile des Heus;6) Schimmel L.
(ziedi), U.;
7) eine Art Ausschlag auf der Haut Konv.
2 1391:
mazam bē̦rnam, tikkuo piedzimušam, uz ģīmja un visas miesas ruodas ziediņi, kas nuodziest sešās nedēļās. kuŗam bē̦rnam vairāk ziedu, tas baltāks, kad liels izaug Frauenb.
bē̦rniem bijuši tādi miesas ziedi, daži nuo tam arī apmiruši Alm. Meitene no sv. 45;
8) ziedi U., auch
sievas ziedi Mag. IV, 2, 143, Sunzel,
mēnešu ziedi V.,
sarkanie ziedi Wid.,
die Menses der Frauen: mīļa Māŗa dusmuojās uz jaunām sieviņām: atraduse sievu ziedus kumeliņa pēdiņā BW. 1132.
lai nere̦dz sveši ļaudis manu ziedu nuobirstam 7373.
liepiņai māsiņai ik mēneša ziedi bira 11915. -
baltie ziedi Etn. II, 149,
fluor albus: lauka dievkuociņus dzeŗ pret baltajiem ziediem Etn. I, 110;
9) ziedi Fehteln, ziediņi Stockm. n. Etn. I, 41, Drosth.,
in frische Milch gebröckelter Quark; ziedi Erlaa, Kokn., Oppek., W. - Livl. n. U.,
ziediņi Burtn., Peb., Serben, Sessw. n. U.
"saure, gewärmte Milch, ehe sie gesalzen ist"; ziedi Lös.,
ziediņi N. - Peb.
"putas nuo suliņām pēc biezpiena izņemšanas nuo puodä: nesālītu pienu (Quark) ieliek (iedrupina) saldā pienā un ē̦d šuo un nuosauc par ziediem Etn. II, 137.
baruo mani, māmuļiņa, ar tiem piena ziediņiem! BW. 2924 (ähnlich: 10051, 1);
10) ein (farbiger) Punkt, Fleck: siênai uztriept ziedus (beim Streichen der Wand). ziliem ziediem cimdus adu BW. 7248 var.;
11) ziediņi, bunte, gemusterte Handschuhe: brūtes pasniedza kungam ziediņus (rakstaiņus cimdus) Sadz. viļņi 191;
12) Korn auf der Flinte L., St., U.;
13) ziediņu duošana, ein Spiel Etn. III, 28.
Avots: ME IV,
739,
740