Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'dzīvāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'dzīvāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)
atdzīvāt
‡ atdzîvât,
1) = atstràdât 1, für etwas seinerseits eine entsprechende Zeit hindurch arbeiten Siuxt: saimnieks iedeva rudzus; par tiem nu būs jāatzīvā;
2) (nach r. отживáть) eine bestimmte Zeit hindurch unter bestimmten Bedingungen verleben:
kas atdzīvās trīs gadi par kalpu, tam būs muna meita Pas. VIII, 291 (aus Lettg.; ähnlich 300). Refl. -tiês, von schwerer Krankheit genesen BielU.
Avots: EH I, 140
1) = atstràdât 1, für etwas seinerseits eine entsprechende Zeit hindurch arbeiten Siuxt: saimnieks iedeva rudzus; par tiem nu būs jāatzīvā;
2) (nach r. отживáть) eine bestimmte Zeit hindurch unter bestimmten Bedingungen verleben:
kas atdzīvās trīs gadi par kalpu, tam būs muna meita Pas. VIII, 291 (aus Lettg.; ähnlich 300). Refl. -tiês, von schwerer Krankheit genesen BielU.
Avots: EH I, 140
dadzīvāties
‡ dadzîvâtiês, mit der Zeit vermögend werden (etwas erwerben) Kaltenbr.: mes netikām dadzīvājušies. tagad nevar d˙da cūkām.
Avots: EH I, 301
Avots: EH I, 301
dzīvāt
dzîvât: auch (mit î 2 ) Schrunden. n. FBR. XIII, 105, Lesten n. FBR. XV, 29,
1): auch (mit î 2 ) Frauenb., Gold., Siuxt, (> dzîvet) Strasden, (> dzîvt) Popen, Pussen, Rothof, jāsāk dz. zeme Siuxt. dz. gar sìenu ebenda. viņi tagad dzīve ar sìenu Stragden;
2): auch (mit î 2 ) Orellen (hier neben dzîvuôt 2 ), Siuxt. Refl: -tiês,
1): auch - Mahlup, (mit î 2 ) Orellen, Siuxt. (dzîvetiês 2 ) Strasden: dz. ar lellēm Mahlup; ‡
2) tev labi dzīvājas (nach r. живется), du hast gutes Leben
Pas. VIII, 317. tam la bāk dzīvājas IX, 451.
Avots: EH I, 362
1): auch (mit î 2 ) Frauenb., Gold., Siuxt, (> dzîvet) Strasden, (> dzîvt) Popen, Pussen, Rothof, jāsāk dz. zeme Siuxt. dz. gar sìenu ebenda. viņi tagad dzīve ar sìenu Stragden;
2): auch (mit î 2 ) Orellen (hier neben dzîvuôt 2 ), Siuxt. Refl: -tiês,
1): auch - Mahlup, (mit î 2 ) Orellen, Siuxt. (dzîvetiês 2 ) Strasden: dz. ar lellēm Mahlup; ‡
2) tev labi dzīvājas (nach r. живется), du hast gutes Leben
Pas. VIII, 317. tam la bāk dzīvājas IX, 451.
Avots: EH I, 362
dzīvāt
dzîvât [PS., dzîvât neben dzìvât 2 Mar. n. RKr. XVII, 109], -āju [li. gývoti "leben", apr. gīwu "lebst"],
1) arbeiten, (eine Arbeit) verrichten Stenden:
vai darbiņa nedzīvāju BW. 6912. In Alschw. wurde erklät: strādāt ir smalkāki, dzīvāt rupjāki teikts;
2) leben
Mag. XIII, 2. 59. Refl. -âtiês, spielen: bē̦rni dzīvājas.
Avots: ME I, 559
1) arbeiten, (eine Arbeit) verrichten Stenden:
vai darbiņa nedzīvāju BW. 6912. In Alschw. wurde erklät: strādāt ir smalkāki, dzīvāt rupjāki teikts;
2) leben
Mag. XIII, 2. 59. Refl. -âtiês, spielen: bē̦rni dzīvājas.
Avots: ME I, 559
iedzīvāt
‡ ìedzîvât, erwerben Auleja: ne˙kādu mantu nebij ledzīvājis Frauenb. Refl. -tiês, = ìedzîvuôtiês 2: atduošuot, ka[d] būšuot iedzīvā[ju]šies Pas. XII, 43.
Avots: EH I, 512
Avots: EH I, 512
izdzīvāt
izdzîvât,
1) verleben:
izdzīvāt daudz gadu Auleja;
2) durchleben:
e̦smu pasauli izdzīvājis (= ilgi pasaulē dzīvājis) un daudz pieredzējis Frauenb.;
3) = izputinât 3 Frauenb. Refl. -tiês,
2): zur Genüge arbeiten
Frauenb.;
4): i. nuo kā Siuxt, lebend allmählich etwas verlieren:
i. nuo bitēm.
Avots: EH I, 445
1) verleben:
izdzīvāt daudz gadu Auleja;
2) durchleben:
e̦smu pasauli izdzīvājis (= ilgi pasaulē dzīvājis) un daudz pieredzējis Frauenb.;
3) = izputinât 3 Frauenb. Refl. -tiês,
2): zur Genüge arbeiten
Frauenb.;
4): i. nuo kā Siuxt, lebend allmählich etwas verlieren:
i. nuo bitēm.
Avots: EH I, 445
izdzīvāt
nodzīvāt
‡ nùodzîvât,
1) = nùodzîvuôt 1: nuodzīvāju tur trīs gadi Siuxt;
2) = nùodzîvuôt 2: dē̦ls māju nuodzīvajis Salis. nuodzīvet visu naudu Strasden (-et kann hier auch aus -uot entstanden sein);
3) = nùodzîvuôt 4: pulkā darbu nuodzīvā Tdz. 50201. siens jau būs nuodzīvāts (= siena darbi jau būs beigti) Siuxt. di[v]padsmit dienu jānuodzīvā (= jānuostrādā) Frauenb. nuodzīvet (= nuokuopt, nuostrādāt) sìenu, pļavu Strasden. kaŗuotes ar smilktīm n. spuožas Frauenb., die Löffel mit Sand blank putzen. Refl. -tiês,
1) = nùodzîvuôtiês 1: nuodzīvājies ar me̦lnu mēli Frauenb.;
2) sich mit etwas beschäftigend schmutzig werden
Siuxt: senāk bē̦rni cepa pīlādžu uogas uz uoglēm un pie tam nuodzīvājās it kâ čigāni.
Avots: EH II, 43
1) = nùodzîvuôt 1: nuodzīvāju tur trīs gadi Siuxt;
2) = nùodzîvuôt 2: dē̦ls māju nuodzīvajis Salis. nuodzīvet visu naudu Strasden (-et kann hier auch aus -uot entstanden sein);
3) = nùodzîvuôt 4: pulkā darbu nuodzīvā Tdz. 50201. siens jau būs nuodzīvāts (= siena darbi jau būs beigti) Siuxt. di[v]padsmit dienu jānuodzīvā (= jānuostrādā) Frauenb. nuodzīvet (= nuokuopt, nuostrādāt) sìenu, pļavu Strasden. kaŗuotes ar smilktīm n. spuožas Frauenb., die Löffel mit Sand blank putzen. Refl. -tiês,
1) = nùodzîvuôtiês 1: nuodzīvājies ar me̦lnu mēli Frauenb.;
2) sich mit etwas beschäftigend schmutzig werden
Siuxt: senāk bē̦rni cepa pīlādžu uogas uz uoglēm un pie tam nuodzīvājās it kâ čigāni.
Avots: EH II, 43
pārdzīvāt
pãrdzîvât (unter pãrdzîvuôt),
3): nauda bija pārdzīvāta Pas. XII, 352;
4): nuo malkas ciršanas bija grūti p. Pas. XII, 464. skrituļus taisīja, - ar tuo vien varēja p. Auleja. duomādama, kei mūžeņu p. Tdz. 52977. p. bez darba Kaltenbr. jie nuo tam pārdzīvā ebenda. ar vasaras ce̦puri vien pārdzīvāja ebenda; ‡
5) verleben, verbringen (eine Zeit):
pārdzīvājuši nedēļu Pas. XII, 375. nēģu mazuļi pārdzīva smiltīs Salis.
Avots: EH II, 199
3): nauda bija pārdzīvāta Pas. XII, 352;
4): nuo malkas ciršanas bija grūti p. Pas. XII, 464. skrituļus taisīja, - ar tuo vien varēja p. Auleja. duomādama, kei mūžeņu p. Tdz. 52977. p. bez darba Kaltenbr. jie nuo tam pārdzīvā ebenda. ar vasaras ce̦puri vien pārdzīvāja ebenda; ‡
5) verleben, verbringen (eine Zeit):
pārdzīvājuši nedēļu Pas. XII, 375. nēģu mazuļi pārdzīva smiltīs Salis.
Avots: EH II, 199
piedzīvāt
pìedzîvât, ‡
3) erlangen, erwerben, bekommen:
iedams (sc.: ubaguos) jis piedzīvāja daudzi manta Pas. X, 82. pūru, kuŗu es piedzīvāju par trīsdesmit gadu V, 139 (aus Makašēni). meita... piedzīvā[ju]si bȩ̄rnu XIV, 256.
Avots: EH II, 249
3) erlangen, erwerben, bekommen:
iedams (sc.: ubaguos) jis piedzīvāja daudzi manta Pas. X, 82. pūru, kuŗu es piedzīvāju par trīsdesmit gadu V, 139 (aus Makašēni). meita... piedzīvā[ju]si bȩ̄rnu XIV, 256.
Avots: EH II, 249
piedzīvāt
pìedzîvât,
1) erleben
Wolm., C., Lautb.;
2) = pietaisīt (4) ar gružiem Golg., Līn., Gr.-Essern.
Avots: ME III, 248
1) erleben
Wolm., C., Lautb.;
2) = pietaisīt (4) ar gružiem Golg., Līn., Gr.-Essern.
Avots: ME III, 248
sadzīvāt
sadzîvât (unter sadzîvuot),
2): auch Siuxt; ‡
5) geschlechtlichen Verkehr haben:
kuo nu vairs darīs, kad bij jau sadzīvājuši? nu jāpre̦c vien nuost! Orellen. Refl. -tiês,
1): auch Auleja; ‡
2) sich befreunden
Orellen.
Avots: EH II, 407
2): auch Siuxt; ‡
5) geschlechtlichen Verkehr haben:
kuo nu vairs darīs, kad bij jau sadzīvājuši? nu jāpre̦c vien nuost! Orellen. Refl. -tiês,
1): auch Auleja; ‡
2) sich befreunden
Orellen.
Avots: EH II, 407
uzdzīvāt
Šķirkļa skaidrojumā (14)
dundurs
duñdurs: auch Salisb., (mit ùn 2 ) Kaltenbr.,
1): ka juo d. nuone̦stu (Ausruf des Entzückens, der Freude),
kai Edgaram labi bija dzīvāt Pas. V, 171 (aus Makašeni);
2): die Hummel
Grenzhof.
Avots: EH I, 342
1): ka juo d. nuone̦stu (Ausruf des Entzückens, der Freude),
kai Edgaram labi bija dzīvāt Pas. V, 171 (aus Makašeni);
2): die Hummel
Grenzhof.
Avots: EH I, 342
dzīvot
dzîvuôt,
1) leben (im Gegensatzt zu tot sein):
kamē̦r dzīvuo, tikām mācies. kas dzīvuo, tas ē̦d; [wachen L.: vai jau dzīvuo, ist er schon wach? bē̦rns jau dzīvuo U., ist schon wach];
2) leben - mit Angabe der Art und Weise:
guodīgi, labi, laimīgi, plaši, priecīgi, rāmi, raže̦ni, smiedams, zaļi dzīvuot; dzīvuot vienā līksmībā; dzīvuot kâ dieva ausī, ar dievu uz pusēm, kâ gailis pa papuvi, kâ pa jē̦ra vilnu, kâ pa kāzām (herrlich). guodīgi dzīvuot grūti, bet labi; dz. bēdīgi, nelaimīgi, neē̦rti, naidīgi, ienaidā; dzīvuo kâ suns ar kaķi; dzīvuo kâ brāļi, rēķinās kâ žīdi (ironisch); dzīvuo kâ pa miglu, kâ maisā iebāzts. viņš dzīvuo uz nebē̦du (flott, ausschweifend). kâ putns zara galā (unsicher, in ewiger Gefahr). dzīvuo tâ, ka arī citi var dzīvuot;
3) leben, hausen mit Angabe des Ortes:
dzīvuojam kur kuŗais, katrs pa savu malu. pīles tur dzīvoja A. XX, 722. dzīvojamā ē̦ka, istaba, Wohngebäude, Wohnstube;
4) mit eines Akk. der Zeit und des Inhaltes: dzīvot kur divi gadus, ilgu, laimīgu mūžu, dzīvojis cilvē̦ks, ein Bejahrer
U., gew. piedzīvuojis c. LP.IV, 121;
5) arbeiten, beschäftigt sein
Durben, Grobin, [Dond.] (s. dzīvāt): tu dzīvuoji dižu darbu BW. 3641. divas stundas dzīvuoja gar vienu galvu 16939. kuo tad tu tur dzīvuo raudādams?
6) die Arbeit der Kinder tun, spielen:
viņš iesāka ar skaidiņām dzīvot MWM. VII, 16; in dieser Bedeutund gewöhnlich das Refl. -tiês: bē̦rni dzīvojas pa plānu.
Avots: ME I, 560, 561
1) leben (im Gegensatzt zu tot sein):
kamē̦r dzīvuo, tikām mācies. kas dzīvuo, tas ē̦d; [wachen L.: vai jau dzīvuo, ist er schon wach? bē̦rns jau dzīvuo U., ist schon wach];
2) leben - mit Angabe der Art und Weise:
guodīgi, labi, laimīgi, plaši, priecīgi, rāmi, raže̦ni, smiedams, zaļi dzīvuot; dzīvuot vienā līksmībā; dzīvuot kâ dieva ausī, ar dievu uz pusēm, kâ gailis pa papuvi, kâ pa jē̦ra vilnu, kâ pa kāzām (herrlich). guodīgi dzīvuot grūti, bet labi; dz. bēdīgi, nelaimīgi, neē̦rti, naidīgi, ienaidā; dzīvuo kâ suns ar kaķi; dzīvuo kâ brāļi, rēķinās kâ žīdi (ironisch); dzīvuo kâ pa miglu, kâ maisā iebāzts. viņš dzīvuo uz nebē̦du (flott, ausschweifend). kâ putns zara galā (unsicher, in ewiger Gefahr). dzīvuo tâ, ka arī citi var dzīvuot;
3) leben, hausen mit Angabe des Ortes:
dzīvuojam kur kuŗais, katrs pa savu malu. pīles tur dzīvoja A. XX, 722. dzīvojamā ē̦ka, istaba, Wohngebäude, Wohnstube;
4) mit eines Akk. der Zeit und des Inhaltes: dzīvot kur divi gadus, ilgu, laimīgu mūžu, dzīvojis cilvē̦ks, ein Bejahrer
U., gew. piedzīvuojis c. LP.IV, 121;
5) arbeiten, beschäftigt sein
Durben, Grobin, [Dond.] (s. dzīvāt): tu dzīvuoji dižu darbu BW. 3641. divas stundas dzīvuoja gar vienu galvu 16939. kuo tad tu tur dzīvuo raudādams?
6) die Arbeit der Kinder tun, spielen:
viņš iesāka ar skaidiņām dzīvot MWM. VII, 16; in dieser Bedeutund gewöhnlich das Refl. -tiês: bē̦rni dzīvojas pa plānu.
Avots: ME I, 560, 561
gaist
gàist: auch (mit ài 2 ) Zvirgzdine n. FBR. X, 25, ("verschwinden, verloren gehen") Auleja, Kaltenbr., Lixna, Saikava, Sonnaxt, Warkl.: jam bijuse tī nelaime, ka gaisuši bē̦rni Pas. IV, 517 (aus Dricēni). taî dzīvāt nevar; labāk g. (sterben) Zvirgzdine. guoteņa gaisa (krepierte) ebenda; citaidi man jāgaist (sonst muss ich umkommen) Pas. I, 148; siechen, nicht gedeihen Auleja: maize šuogad pa˙visam neaug - gaist i[r] gaist; zugrunde gehen (vor Armut) Zvirgzdine; aus dem Gebrauch kommen Kaltenbr.
Avots: EH I, 378
Avots: EH I, 378
ģist
grūts
grũts,
3): (fig.) katrs bija g. ar savām duomām A. Sprūdžs Asaru liekņa 43. luops uz grūtām dienām (trächtig)
bijis Sonnaxt;
4): auch Pas. VII, 292 (aus Lettg.), VIII, 436 (aus Atašiene), Oknist n. FBR. XV, 194, Lixna, Saikava, Seyershof, Warkl.: grūta lāpsta FBR. IV, 68; ‡
6) schwer, heiss, stickig (von der Luft):
g. laiks, schwüles Wetter Sonnaxt. g. gaiss istabā Seyershof. istaba ir grūta, die Luft in der Stube ist stickig AP.; ‡
7) adverbial gebraucht: man nebija g. Baltinow n. FBR. XI, 135. jam dzīvāt bija g. Pas. XI, 73 (aus Makašēni).
Avots: EH I, 413
3): (fig.) katrs bija g. ar savām duomām A. Sprūdžs Asaru liekņa 43. luops uz grūtām dienām (trächtig)
bijis Sonnaxt;
4): auch Pas. VII, 292 (aus Lettg.), VIII, 436 (aus Atašiene), Oknist n. FBR. XV, 194, Lixna, Saikava, Seyershof, Warkl.: grūta lāpsta FBR. IV, 68; ‡
6) schwer, heiss, stickig (von der Luft):
g. laiks, schwüles Wetter Sonnaxt. g. gaiss istabā Seyershof. istaba ir grūta, die Luft in der Stube ist stickig AP.; ‡
7) adverbial gebraucht: man nebija g. Baltinow n. FBR. XI, 135. jam dzīvāt bija g. Pas. XI, 73 (aus Makašēni).
Avots: EH I, 413
klusīgs
klusîgs: schweigsam Sirach 25, 19 ; klusīga meita Frauenb. klusīgi dzīvāt Orellen, k. bē̦rns Frauenb., ein still liegendes (schlafendes) und wenig weinendes Kind.
Avots: EH I, 624
Avots: EH I, 624
padzīvot
padzîvuôt, padzîvât,
1) infr., längere, lange Zeit leben, sich seines Lebens freuen, aufleben:
iet tautās, vai neiet, vai vienai padzīvuot? BW. 9420. suodi, dievs, ļaunus ļaudis, duod labiem padzīvuot! 9139. ļauj man viegli padzīvuot! 27078. sievas arī (ļuoti līksmi šuonakt padzīvuoja Latv. kâ, meitiņa, tev klājas, kâ līdz šim padzīvuoji? BW. 26541, 17. pa dzīvuojis vīrietis, ein ältlicher, bejahrter Mann; padzīvuojusi sieviete, ein bejahrtes Frauenzimmer. bija jau stipri padzīvuojuse Etn. II, 87;
2) tr., ausrichten, zu Ende bringen:
nāc, dieviņ, pats palīdzi, gŗūta darba padzīvāt! BW. 6933. Refl. -tiês,
1) [padzîvâtiês PS.], gemütlich, in behaglicher Ruhe leben, die Zeit verbringen:
diezgan jau nu tu izdzīvuojies, tagad vari padzīvuoties mierā A. XI, 107. pa jaukuo vasaras laiku padzīvuosi mies pa zaļumiem Latv.;
2) spielen:
saimniece savu gada ve̦cu meitiņu nuoliks meža malā padzīvuoties LP. lV, 169.
Avots: ME III, 23
1) infr., längere, lange Zeit leben, sich seines Lebens freuen, aufleben:
iet tautās, vai neiet, vai vienai padzīvuot? BW. 9420. suodi, dievs, ļaunus ļaudis, duod labiem padzīvuot! 9139. ļauj man viegli padzīvuot! 27078. sievas arī (ļuoti līksmi šuonakt padzīvuoja Latv. kâ, meitiņa, tev klājas, kâ līdz šim padzīvuoji? BW. 26541, 17. pa dzīvuojis vīrietis, ein ältlicher, bejahrter Mann; padzīvuojusi sieviete, ein bejahrtes Frauenzimmer. bija jau stipri padzīvuojuse Etn. II, 87;
2) tr., ausrichten, zu Ende bringen:
nāc, dieviņ, pats palīdzi, gŗūta darba padzīvāt! BW. 6933. Refl. -tiês,
1) [padzîvâtiês PS.], gemütlich, in behaglicher Ruhe leben, die Zeit verbringen:
diezgan jau nu tu izdzīvuojies, tagad vari padzīvuoties mierā A. XI, 107. pa jaukuo vasaras laiku padzīvuosi mies pa zaļumiem Latv.;
2) spielen:
saimniece savu gada ve̦cu meitiņu nuoliks meža malā padzīvuoties LP. lV, 169.
Avots: ME III, 23
pielīkt
‡ II pielĩkt Frauenb., = pìelīgt II: meitas pielīka kulstītus linus, saimnieces pielĩka ruokas darbu dzīvāt līdz ziemassvȩ̄tkiem.
Avots: EH II, 259
Avots: EH II, 259
redzināt
redzinât, tr., fakt.,
1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;
2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;
3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;
4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.
Avots: ME III, 503, 504
1) sehend machen
Kokn. n. U.; sehen lassen, hinweisen auf: neredzini māsu manu! Hasenp.; zu sehen, schauen auffordern: "redz(i), redz(i)!" - "kuo tu mani redzini?" Nigr.;
2) Karten legen, nach Karten wahrsagen
Dubena n. Etn. I, 31;
3) (scheltend zur Arbeit) anspornen, antreiben:
brālītim sudrabuoti matu gali; nedrīkst kungi vārdā saukt, ne vagares redzināt (Var.: drīzināt, brīdināt, bildināt, pie darba radzināt od. raidināt) BW. 3429 var. saimīti redzināt 22073. gan tu, līķe, taisna tapsi, kad es tevi redzināšu (Var.: rūdināšu) 23316, 8 var, priedi, egli vējš luocīja, kas snaudaļu redzināja (Var.: muodināja)? 21983 var. drīkstēsi redzināt... dē̦la līgaviņu BW. 3046 (aus Gr.-Kruhten). tautu dē̦la māmuļīte kd me̦llā bambālīte. drīkst[i] tu mani redzināt, baltu putu gabaliņu! RKr. XVI, 227. dzīvāt gāju tautiņās, ne dieveŗus redzināt ebenda 143. ņemsies mus rāt un redzināt Janš. Čāp. 57;
4) zum Essen nötigen
N.-Bartau: ēda gaļu... un cits citu redzināja, lai tik(ai) ē̦duot - gaļas e̦suot LP. VI, 26. In den Bedd. 1-2 zu redzêt, in den Bedd. 3-4 zu radzinât 2.
Avots: ME III, 503, 504
salānis
‡ salànis 2 Kalupe n. FBR. XVIII, 38 ("?"),
1) ein Nachbar aus demselben Dorf:
ar salāņiem labi sadzīvāt Auleja;
2) ein Mensch vom Lande
Auleja.
Avots: EH II, 424
1) ein Nachbar aus demselben Dorf:
ar salāņiem labi sadzīvāt Auleja;
2) ein Mensch vom Lande
Auleja.
Avots: EH II, 424
skonīgs
smalks
smal̂ks,
1): s. sniedziņš nāk Linden in Kurl. s. (= plâns) priekšauts AP. smalka dzijs Kaltenbr. smalka zems (Boden)
ebenda. s. (mazs, sīks augumā) cilvē̦ks Auleja. smalki ziediņi Saikava. meita tāda maza, smalka ("vāja") Linden in Kurl.;
2): s. ("le̦pns") kungs AP. pa smalkam (= smalki) dzīvāt Saikava. Adv. smal̂ki: malku s. saskaldīt Saikava. s. (= sīki, maz) ēst ebenda. piens te̦k s. (tievā strūklā) Sonnaxt. kad mieži s. (= sīki, niecīgi) auguši, tad pļauj ar gaŗkāti Seyershof. s. (sehr) dzirdīgs cilvē̦ks Sonnaxt. viņš tik s. (gut, genau) nedzird Salis. runāt tik s. (gebildet) kâ nuo grāmatas Saikava. s. (luxuriös) dzīvāt ebenda. s. (= gluži) pliks Siuxt. bija jau s. (= gluži) vakars klāt ebenda. Subst. smalkums: tuo smalkumu (ebenso fein) samalu BW. 5334. smalki vērpu ...; aiz tā liela smalkumina mazgi vien mugurā 7343 var. Plur. smal̂kumi: "smalkie salmi, kuo labību kuļuot dabū klājienu nuopurinuot" Ramkau; "izkulti miežu, kviešu, auzāju salmi" Seyershof; siena s. (sabirzumi) AP.; "siena, ābuoliņa vai salmu pabiras" Salis. "smulks" ME. III, 952 (in der etymologischen Notiz) zu verbessern in asmulkans".
Avots: EH II, 533
1): s. sniedziņš nāk Linden in Kurl. s. (= plâns) priekšauts AP. smalka dzijs Kaltenbr. smalka zems (Boden)
ebenda. s. (mazs, sīks augumā) cilvē̦ks Auleja. smalki ziediņi Saikava. meita tāda maza, smalka ("vāja") Linden in Kurl.;
2): s. ("le̦pns") kungs AP. pa smalkam (= smalki) dzīvāt Saikava. Adv. smal̂ki: malku s. saskaldīt Saikava. s. (= sīki, maz) ēst ebenda. piens te̦k s. (tievā strūklā) Sonnaxt. kad mieži s. (= sīki, niecīgi) auguši, tad pļauj ar gaŗkāti Seyershof. s. (sehr) dzirdīgs cilvē̦ks Sonnaxt. viņš tik s. (gut, genau) nedzird Salis. runāt tik s. (gebildet) kâ nuo grāmatas Saikava. s. (luxuriös) dzīvāt ebenda. s. (= gluži) pliks Siuxt. bija jau s. (= gluži) vakars klāt ebenda. Subst. smalkums: tuo smalkumu (ebenso fein) samalu BW. 5334. smalki vērpu ...; aiz tā liela smalkumina mazgi vien mugurā 7343 var. Plur. smal̂kumi: "smalkie salmi, kuo labību kuļuot dabū klājienu nuopurinuot" Ramkau; "izkulti miežu, kviešu, auzāju salmi" Seyershof; siena s. (sabirzumi) AP.; "siena, ābuoliņa vai salmu pabiras" Salis. "smulks" ME. III, 952 (in der etymologischen Notiz) zu verbessern in asmulkans".
Avots: EH II, 533
vairāks
vaĩrâks,
1): auch Blieden, Kal., OB., Popen; tas v. nav dzīvātājs Lesten n. FBR. XV, 26; ‡
2) als ein adjektivischer Komparativ:
zin nākuotni, kuŗa par tagadni ir vairāka (grösser?) Rainis Dz. un d. II, 164.
Avots: EH II, 750
1): auch Blieden, Kal., OB., Popen; tas v. nav dzīvātājs Lesten n. FBR. XV, 26; ‡
2) als ein adjektivischer Komparativ:
zin nākuotni, kuŗa par tagadni ir vairāka (grösser?) Rainis Dz. un d. II, 164.
Avots: EH II, 750