Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'eģis' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'eģis' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (42)

apdeģis

apdeģis, der Abgebrannte N.-Bartau.

Avots: ME I, 81


beģis

beģis, ein altes Pferd N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 618.

Avots: EH I, 211


breģis

breģis, einer, der mit den Händen in einer Flüssigkeit, in Schmutz oder Kot herumrührt (breģē) Golg.

Avots: EH I, 240



deģis

deģis, der Branntweinbrenner.

Avots: ME I, 453


dimbeģis

dimbeģis, eine sumpfige Stelle Ternushof.

Avots: ME I, 468


dūleģis

[dùleģis 2 Hopfenhof "eine Stange (purga). mit der man Fische ins Netz scheucht ".]

Avots: ME I, 527


dzieģis

dzieģis, der Heilende: ārsti un dzieģi Atvari un brasli 49. [Wohl kurisch, mit ģ aus ď (zu dziedêt).]

Avots: ME I, 562


eģis

eģis, ein leinener Gurt, der für Betten und Stühle gebraucht wird Sassm.

Avots: ME I, 566


ērbeģis

ẽrbeģis U., LP., VII, 473, ērberģe L., St., ērberģis MWM. VI, 142, ẽrbẽģis PS., ẽrbẽķis C., ein acc. pl. ẽrbeķīšus BW. 25823, [ẽrbiķis Salis], die Herbere, das Nebengebäude, das Wohnhaus. [Aus mnd. herberge.]

Avots: ME I, 574



ieģist

ìeģist, ‡

2) sich merken:
tēmē ie. laiku, kad ābeles puo(r)tējamas! Saikava; ‡

3) = ieģistiês 1: kas nu var visu tâ ie.? Fest. tuo viņa steigā piemirsa atstāt. mēs arī tikai nupat ieģidām Daugava 1936, S. 150; ‡

4) = ìeģistiês 2: kamē̦r Ģirts ieģida apgaismuot tuo Daugava 1936, S. 117. Refl: -tiês,

1): ieģiduos, ka maisu nebiju paņēmis Saikava.

Avots: EH I, 516


ieģist

ìeģist, bemerken U.: acumirklī ieģiedu visu J. R. VII, 145 Refl. - tiês [Bers., Nigr.],

1) sich erinnern, sich besinnen
U.: [nūle vien iesaģida... bāleliņi, kur māsiņa BW. 18365, 2 var.];

2) auf etwas verfallen:
tagad ieģiduos meitas uz jūŗmalu sūtīt LP. V, 297.

Avots: ME II, 21, 22


kadeģis

kadeģis: auch Bahten, Gramsden, Kal., Pampeln, Preekuln: nīcenieki . . . kuņu kāra kadeģuos BW. 12825 var.

Avots: EH I, 573


kadeģis

kadeģis Nigr., Gr. - Essern, [Medsen, Grobin, Ober - Bartau, Gaweesen, Perkunen, Tadaiken, Wirginahlen], der Wacholder. [Wohl ein Lituanismus.]

Avots: ME II, 131


ķeģis

I ķe̦ģis,

1): auch Bersteln, Ermes, Lemb., N.-Peb., Serbig., Trik., Zögenhof (unbek. in Bērzgale, Dunika, Nikrazen, Saikava, Schnehpeln, Stenden, Windau); "kūjä Ronneb., "spieķis" Salis, Selg.; galvu atbalstīja uz līku ķeģīti Janš. Apsk. 1902, S. 17. - Schwers Unters. 63 erinnert an ndl. kegge "ein Keil".

Avots: EH I, 693


ķeģis

I ķeģis,

1) die Krücke
Burtn., [Janš., Wolm.]: ar ķeģi jau uz kruogu nelēks Blaum. ;

2) der Hieb, Schlag:
viņš dabūja tādu ķeģi, ka tagad vēl žē̦luojas Peb., C.

Avots: ME II, 360


ķeģis

II ķeģis: sarkankājainie ķeģi ... zvidzina sniega putām aplipušajuos pīlādžuos A. Jansons Burtnieks 1931, S. 30. Nach Sehwers Unters. 62 f. aus balt.- d. Kegge [echt deutsch?].

Avots: EH I, 693


ķeģis

II ķeģis, Birkenzeisig (fringilla linaria) Natur. XXXVII ; Konv. 2 2319.

Avots: ME II, 360


ķeģis

III ķeģis (als Bezeichnung der Freier gebraucht) "?": liela pulka ķeģu jāja BW. 13441, 1.

Avots: ME II, 360


klieģis

kliẽģis: ein Kind, das noch nicht spricht Frauenb.

Avots: EH I, 620


klieģis

kliẽģis, der Schreihals Smilt., Bers. Zu kliegt.

Avots: ME II, 232


kneģis

kneģis Selg. n. Etn. IV, 97, etwas, womit man schlagen kann, sitamais.

Avots: ME II, 245


kreģis

kreģis Dünsb. Divp. gui. jumpr. 8 "?" Gleieh kraģis II?

Avots: EH I, 647



lieģis

I liêģis: aus nd. lēg "niedrige Fläch Tal", s. Schwers Unters. 71.

Avots: EH I, 752


lieģis

I lieģis, grosse, ebene Wiese, wo üppiges Gras wächst Etn. II, 17; [liẽģi "Wiesen" (als Eigenname?) Wolmarshof]. Zu liêgt. [Vielmehr aus dem Germanischen? vgl. mnd. lege "niedrig", legede "Wiese".]

Avots: ME II, 494


lieģis

[II liêģis 2 "liêdzējs" Bauske, Segewold, Tirsen.]

Avots: ME II, 494


padeģis

padeģis (unter pade̦gulis): auch Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH II, 126


pareģis

pareģis, f. -ģe, pareģuonis, pareģuons, pare̦guons, der Seher, der Hellseher, der Wahrsager: bē̦rnam dzimstuot pareģis pasakuot, kāds mūžs jaunpiedzimušam būs. viņi bi juši lieli pareģuoņi LP. VII, 679. mācīšuos pareģuona amatā V, 303. laika pare̦guons, der Wetterprophet Aps. zīle liela pareģuone (pare̦guone BW. 2581) BWp. 2581.

Avots: ME III, 89


preģis

preģis, das Aussehen, "ģīmja izskats" Katzd.: mans nelaiķis bija uz tādu pašu preģi kâ tavs vīrs. abas meitas ir uz vienādu preģi.

Avots: ME III, 385


reģis

reģis, der Seher, Hellseher, Prophet Wid.: garu reģis MWM. X, 149.

Avots: ME III, 504


reģis

I reģis: auch Janš. Līgava I, 161.

Avots: EH II, 363


reģis

II reģis "?": grābeklis ir ar virbiem jeb zariem pataisīts r., ar kuo sienu grābj Dünsb. Bērnu draugs I, 27.

Avots: EH II, 363


seģis

seģis Autz n. U., eine Decke, ein grosses Tuch (für Hirten Kurs.).

Avots: ME III, 813


speģis

speģis U., Planhof, Ronneb., Roop, Lemsal, Burtn., spiẽķis, Stock; Reimwort zu ķeģis.

Avots: ME III, 988


steģis

steģis,

3): ein Gerüst, auf dem man Holz sägt
Grawendahl;

4) "ein Stock"
Riga: ja skuoluotājs ielicis skuolē̦nam atzīmi 1, tas kādreiz saka: "man ir s."

Avots: EH II, 575, 576


steģis

steģis,

1) ein schon stramm und sicher gehendes Kind
Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617;

2) ein dicker Mensch
Alksnis - Zundulis;

3) = steķis 1 (ein Holzklotz, auf dem man die Hufe eines Pferdes beschlägt) Adiamünde; ein Gerüst, auf dem man Holz sägt Odsen.

Avots: ME III, 1058


veģis

veģis: auch AP.; man veģi deva BW. 2229. meitiņai ... balti veģi azuotē 5558 var. Demin. veģītis BW. 21154.

Avots: EH II, 768


veģis

veģis Arrasch, C., Dond., Dunika, Karls., Pankelhof, Ruj., Salis, Selg., Wolm. (unbek. in AP., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Luhn., Mahlup, Meiran, Ogershof, Oknist, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw.), der Wecken, die Bretzel, das Weissbrot U., das Franzbrot, die Semmel V., die Striezel Brasche: dižuo ēdienu paē̦duot sabēra uz galda veģīšus, kuŗus vedēji sabāzās kabatā RKr. XVI, 162. tē̦vs pārveda nuo Liepājas veģi (Kringel, süsses Brötchen) Dunika. sviesta veģis, Butterweck Dr. Aus mnd. wegge "keilförmiges Gebäck, Spitzsemmel".

Avots: ME IV, 521


vīndeģis

vīndeģis (unter vĩndedzis): auch Pas. XIV, 265, Austriņš Raksti VII, 144.

Avots: EH II, 793


zleģis

zleģis, schliefiges, schlecht ausgebackenes Brot Golg.: maize gatavais zleģis Golg.

Avots: ME IV, 746

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

ērberģis

ẽrbeģis: Wohnhaus für Knechte Iw.; gaŗām kunga ērbeģam BWp. 80, 1.

Avots: EH I, 372

Šķirkļa skaidrojumā (29)

bulks

bulks Grünhof, Schwanb., (mit ùl 2 ) Oknist, (mit ul˜) Pankelhof, (mit ulˆ) Adsel "= bulka, veģis".

Avots: EH I, 251



darvdeģene

dar̂vdeģene Janš. Dzimtene V, 10, die Frau eines Teerbrenners (dar̂vdeģis).

Avots: EH I, 309



dievredzis

dìevredzis, auch dìevreģis, der Seher, der Wahrsager, der Zauberer: viens dievredzis (pareģis, burvis) zināja vienā kuldā naudas puodu Etn. IV, 128. dievredzīte, beliebtes Epitheton der Meise im Volksliede, seltener des Kuckuks: zīle liela dievredzīte, sava gala nepare̦dz Etn. II, 172. dze̦guzīte dievredzīte BW. 9578.

Avots: ME I, 485



ērbēģis

ẽrbẽģis (unter ẽrbeģis): auch ("Wohnhaus") AP., Orellen, (mit -ê- ) Salisb., (mit è- 2 ) KatrE.; herrschaftliches Wohnhaus Lubn. n. Biel.U.

Avots: EH I, 372



ērberģis

ērberģis (unter ẽrbeģis): ...nedzīvuot uozuoliņa ērberģī. (Var.: muižiņā) BW. 3696 var.

Avots: EH I, 372



kadeķis

[kadeķis Fockenhof, Anneburg, Kurs., Mesoten, Pampeln u. a., = kadiķis; wohl hieraus umgebildet (vgl. kadeģis).]

Avots: ME II, 131


ķebis

I ķebis Smilt., Tirs., Burtn., [Korwenhof], = ķeģis. [Vgl. li. keblỹs "ходуля" und le. ķepis].

Avots: ME II, 358


ķuģis

ķuģis, ein verstümmeltes Glied, tāds luoceklis, kam kāda daļa nuoņe̦mta Druw.; ["apdedzis kuoks krāsns uzrušināšanai" Lös.; ķuģītis "ein Stöckchen" Jürg.; "eine kleine Krücke" Alswig, Mar.; "zars, ķeģis" Grawendahl; "apdrupusi pīpe" Sessw., eine kleine Pfeife Naukschen].

Avots: ME II, 391


ļavāties

ļavâtiês "?": vaigiem ļavājās priekš[ā] smalks galvas seģis Dünsb. Od. 230.

Avots: EH I, 769


padegulis

pade̦gulis Gr.-Essern, [Janš. Dzimtene 2 474], padeģelis Frauenb., [Ringen n. U.], padeģēlis Nerft n. U. (aus li. padẽgėlis), padeģis Frauenb., einer, dem alle Habe abgebrannt ist Bauske: padeģuos od. pādeģeļuos iet, braukt, als Abgebrannter um Almosen bitten Frauenb. lai padeģuos brauc ar ve̦cuo kraķi MWM. IX, 190.

Avots: ME III, 16


paragons

paraguõns AP., = pareģis.

Avots: EH XIII, 166


paredzis

paredzis (?) Lubn. n. BielU., = pareģis.

Avots: EH XIII, 167


paregonis

pare̦guonis Pas. VII, 19; X, 392; XII, 38, 333, Kaltenbr., Warkh., Zvirgzdine, = pareģis; ein demin. Fem. pare̦guonīte Janš. Bandavā II, 180.

Avots: EH XIII, 167


pareģonis

pareģuonis (unter pareģis): dze̦gūze uz luopiem ar e̦suot p., kad luopi kādreiz krītuot Siuxt; fem. pareģuone - auch Pas. XII, 130.

Avots: EH XIII, 167


paregons

pare̦guons (unter pareģis),

2) "=pare̦gs" (?) Seyershof: pašiem tādi izteikumi, tādi pare̦guoni.

Avots: EH XIII, 167


parēgs

parẽ̦gs Salis, parē̦guons ebenda, = pareģis.

Avots: EH XIII, 167



sapļaustīt

sapļaũstît, tr., freqn., mehrfach zusammenmähen, hin und wieder, hier und da mähend zusammensammeln: sienu saviem luopiņiem sapļaustīt LP. IV, 165. sienā, kuo darvdeģis... sapļaustījis celmiena klajumiņuos Janš. Dzimtene V, 478. biju ar šur, tur sienu sapļaustījis Lautb. Luomi 194.

Avots: ME II, 705


spaga

I spaga (in einem handschriftl. Vokabular), = speģis.

Avots: EH II, 544




vaidulis

vàidulis 2 : Demin. vaìdulītis BW. 34357; īsts v. un nelaimes pareģis A. Upītis Laikmetu griežos II, 124.

Avots: EH II, 748



zinātnīgs

zinâtnīgs, kundig, wissend: Meģis zinātnīgi paluocīja galvu A. Upītis Laikmetu griežos II, 27.

Avots: EH II, 808