Paplašinātā meklēšana

apdeģis, der Abgebrannte N.-Bartau.

Avots: ME I, 81

beģis, ein altes Pferd N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 618.

Avots: EH I, 211

‡ breģis, einer, der mit den Händen in einer Flüssigkeit, in Schmutz oder Kot herumrührt (breģē) Golg.

Avots: EH I, 240

dar̂deģis ² Kal., = darvdeģis.

Avots: EH I, 308

deģis, der Branntweinbrenner.

Avots: ME I, 453

dimbeģis, eine sumpfige Stelle Ternushof.

Avots: ME I, 468

[dùleģis ² Hopfenhof "eine Stange (purga). mit der man Fische ins Netz scheucht ".]

Avots: ME I, 527

dzieģis, der Heilende: ārsti un dzieģi Atvari un brasli 49. [Wohl kurisch, mit ģ aus ď (zu dziedêt).]

Avots: ME I, 562

eģis, ein leinener Gurt, der für Betten und Stühle gebraucht wird Sassm.

Avots: ME I, 566

ẽrbeģis U., LP., VII, 473, ērberģe L., St., ērberģis MWM. VI, 142, ẽrbẽģis PS., ẽrbẽķis C., ein acc. pl. ẽrbeķīšus BW. 25823, [ẽrbiķis Salis], die Herbere, das Nebengebäude, das Wohnhaus. [Aus mnd. herberge.]

Avots: ME I, 574

‡ ieģisma Fest. "ieduoma, nuojauta, sajūta".

Avots: EH I, 516

ìeģist, ‡

2) sich merken:
tēmē ie. laiku, kad ābeles puo(r)tējamas! Saikava; ‡

3) = ieģistiês 1: kas nu var visu tâ ie.? Fest. tuo viņa steigā piemirsa atstāt. mēs arī tikai nupat ieģidām Daugava 1936, S. 150; ‡

4) = ìeģistiês 2: kamē̦r Ģirts ieģida apgaismuot tuo Daugava 1936, S. 117. Refl: -tiês,

1): ieģiduos, ka maisu nebiju paņēmis Saikava.

Avots: EH I, 516

ìeģist, bemerken U.: acumirklī ieģiedu visu J. R. VII, 145 Refl. - tiês [Bers., Nigr.],

1) sich erinnern, sich besinnen
U.: [nūle vien iesaģida... bāleliņi, kur māsiņa BW. 18365, 2 var.];

2) auf etwas verfallen:
tagad ieģiduos meitas uz jūŗmalu sūtīt LP. V, 297.

Avots: ME II, 21, 22

kadeģis: auch Bahten, Gramsden, Kal., Pampeln, Preekuln: nīcenieki . . . kuņu kāra kadeģuos BW. 12825 var.

Avots: EH I, 573

kadeģis Nigr., Gr. - Essern, [Medsen, Grobin, Ober - Bartau, Gaweesen, Perkunen, Tadaiken, Wirginahlen], der Wacholder. [Wohl ein Lituanismus.]

Avots: ME II, 131

I ķe̦ģis,

1): auch Bersteln, Ermes, Lemb., N.-Peb., Serbig., Trik., Zögenhof (unbek. in Bērzgale, Dunika, Nikrazen, Saikava, Schnehpeln, Stenden, Windau); "kūjä Ronneb., "spieķis" Salis, Selg.; galvu atbalstīja uz līku ķeģīti Janš. Apsk. 1902, S. 17. - Schwers Unters. 63 erinnert an ndl. kegge "ein Keil".

Avots: EH I, 693

I ķeģis,

1) die Krücke
Burtn., [Janš., Wolm.]: ar ķeģi jau uz kruogu nelēks Blaum. ;

2) der Hieb, Schlag:
viņš dabūja tādu ķeģi, ka tagad vēl žē̦luojas Peb., C.

Avots: ME II, 360

II ķeģis: sarkankājainie ķeģi ... zvidzina sniega putām aplipušajuos pīlādžuos A. Jansons Burtnieks 1931, S. 30. Nach Sehwers Unters. 62 f. aus balt.- d. Kegge [echt deutsch?].

Avots: EH I, 693

II ķeģis, Birkenzeisig (fringilla linaria) Natur. XXXVII ; Konv. ² 2319.

Avots: ME II, 360

III ķeģis (als Bezeichnung der Freier gebraucht) "?": liela pulka ķeģu jāja BW. 13441, 1.

Avots: ME II, 360

kliẽģis: ein Kind, das noch nicht spricht Frauenb.

Avots: EH I, 620

kliẽģis, der Schreihals Smilt., Bers. Zu kliegt.

Avots: ME II, 232

kneģis Selg. n. Etn. IV, 97, etwas, womit man schlagen kann, sitamais.

Avots: ME II, 245

‡ kreģis Dünsb. Divp. gui. jumpr. 8 "?" Gleieh kraģis II?

Avots: EH I, 647

laĩreģis ,* der Wetterprophet Asp.

Avots: ME II, 405

I liêģis: aus nd. lēg "niedrige Fläch Tal", s. Schwers Unters. 71.

Avots: EH I, 752

I lieģis, grosse, ebene Wiese, wo üppiges Gras wächst Etn. II, 17; [liẽģi "Wiesen" (als Eigenname?) Wolmarshof]. Zu liêgt. [Vielmehr aus dem Germanischen? vgl. mnd. lege "niedrig", legede "Wiese".]

Avots: ME II, 494

[II liêģis ² "liêdzējs" Bauske, Segewold, Tirsen.]

Avots: ME II, 494

padeģis (unter pade̦gulis): auch Dunika, Kal., Rutzau.

Avots: EH II, 126

pareģis, f. -ģe, pareģuonis, pareģuons, pare̦guons, der Seher, der Hellseher, der Wahrsager: bē̦rnam dzimstuot pareģis pasakuot, kāds mūžs jaunpiedzimušam būs. viņi bi juši lieli pareģuoņi LP. VII, 679. mācīšuos pareģuona amatā V, 303. laika pare̦guons, der Wetterprophet Aps. zīle liela pareģuone (pare̦guone BW. 2581) BWp. 2581.

Avots: ME III, 89

preģis, das Aussehen, "ģīmja izskats" Katzd.: mans nelaiķis bija uz tādu pašu preģi kâ tavs vīrs. abas meitas ir uz vienādu preģi.

Avots: ME III, 385

reģis, der Seher, Hellseher, Prophet Wid.: garu reģis MWM. X, 149.

Avots: ME III, 504

I reģis: auch Janš. Līgava I, 161.

Avots: EH II, 363

‡ II reģis "?": grābeklis ir ar virbiem jeb zariem pataisīts r., ar kuo sienu grābj Dünsb. Bērnu draugs I, 27.

Avots: EH II, 363

seģis Autz n. U., eine Decke, ein grosses Tuch (für Hirten Kurs.).

Avots: ME III, 813

speģis U., Planhof, Ronneb., Roop, Lemsal, Burtn., spiẽķis, Stock; Reimwort zu ķeģis.

Avots: ME III, 988

steģis,

3): ein Gerüst, auf dem man Holz sägt
Grawendahl; ‡

4) "ein Stock"
Riga: ja skuoluotājs ielicis skuolē̦nam atzīmi 1, tas kādreiz saka: "man ir s."

Avots: EH II, 575, 576

steģis,

1) ein schon stramm und sicher gehendes Kind
Waidau n. Latv. Saule 1927, S. 617;

2) ein dicker Mensch
Alksnis - Zundulis;

3) = steķis 1 (ein Holzklotz, auf dem man die Hufe eines Pferdes beschlägt) Adiamünde; ein Gerüst, auf dem man Holz sägt Odsen.

Avots: ME III, 1058

veģis: auch AP.; man veģi deva BW. 2229. meitiņai ... balti veģi azuotē 5558 var. Demin. veģītis BW. 21154.

Avots: EH II, 768

veģis Arrasch, C., Dond., Dunika, Karls., Pankelhof, Ruj., Salis, Selg., Wolm. (unbek. in AP., Golg., Jürg., Kaltenbrunn, KatrE., Luhn., Mahlup, Meiran, Ogershof, Oknist, Saikava, Schujen, Schwanb., Sehren, Sessw.), der Wecken, die Bretzel, das Weissbrot U., das Franzbrot, die Semmel V., die Striezel Brasche: dižuo ēdienu paē̦duot sabēra uz galda veģīšus, kuŗus vedēji sabāzās kabatā RKr. XVI, 162. tē̦vs pārveda nuo Liepājas veģi (Kringel, süsses Brötchen) Dunika. sviesta veģis, Butterweck Dr. Aus mnd. wegge "keilförmiges Gebäck, Spitzsemmel".

Avots: ME IV, 521

vīndeģis (unter vĩndedzis): auch Pas. XIV, 265, Austriņš Raksti VII, 144.

Avots: EH II, 793

zleģis, schliefiges, schlecht ausgebackenes Brot Golg.: maize gatavais zleģis Golg.

Avots: ME IV, 746

ẽrbeģis: Wohnhaus für Knechte Iw.; gaŗām kunga ērbeģam BWp. 80, 1.

Avots: EH I, 372

‡ bulks Grünhof, Schwanb., (mit ùl ² ) Oknist, (mit ul˜) Pankelhof, (mit ulˆ) Adsel "= bulka, veģis".

Avots: EH I, 251

dar̂vdedzis, darvdeģis, darvinieks Spr., darvenieks, der Teerbrenner.

Avots: ME I, 442

‡ dar̂vdeģene Janš. Dzimtene V, 10, die Frau eines Teerbrenners (dar̂vdeģis).

Avots: EH I, 309

‡ dedzis Lubn. n. BielU., = deģis.

Avots: EH I, 313

dìevredzis, auch dìevreģis, der Seher, der Wahrsager, der Zauberer: viens dievredzis (pareģis, burvis) zināja vienā kuldā naudas puodu Etn. IV, 128. dievredzīte, beliebtes Epitheton der Meise im Volksliede, seltener des Kuckuks: zīle liela dievredzīte, sava gala nepare̦dz Etn. II, 172. dze̦guzīte dievredzīte BW. 9578.

Avots: ME I, 485

‡ ẽbêrģis ² Dunika, = ẽrbeģis.

Avots: EH I, 371

ẽrbẽģis (unter ẽrbeģis): auch ("Wohnhaus") AP., Orellen, (mit -ê- ) Salisb., (mit è- ² ) KatrE.; herrschaftliches Wohnhaus Lubn. n. Biel.U.

Avots: EH I, 372

ẽrbẽķis (unter ẽrbeģis): auch AP.

Avots: EH I, 372

ērberģis (unter ẽrbeģis): ...nedzīvuot uozuoliņa ērberģī. (Var.: muižiņā) BW. 3696 var.

Avots: EH I, 372

‡ ẽrbiģis FBR. XIII, 68, Strasden, = ẽrbeģis.

Avots: EH I, 372

[kadeķis Fockenhof, Anneburg, Kurs., Mesoten, Pampeln u. a., = kadiķis; wohl hieraus umgebildet (vgl. kadeģis).]

Avots: ME II, 131

I ķebis Smilt., Tirs., Burtn., [Korwenhof], = ķeģis. [Vgl. li. keblỹs "ходуля" und le. ķepis].

Avots: ME II, 358

ķuģis, ein verstümmeltes Glied, tāds luoceklis, kam kāda daļa nuoņe̦mta Druw.; ["apdedzis kuoks krāsns uzrušināšanai" Lös.; ķuģītis "ein Stöckchen" Jürg.; "eine kleine Krücke" Alswig, Mar.; "zars, ķeģis" Grawendahl; "apdrupusi pīpe" Sessw., eine kleine Pfeife Naukschen].

Avots: ME II, 391

‡ ļavâtiês "?": vaigiem ļavājās priekš[ā] smalks galvas seģis Dünsb. Od. 230.

Avots: EH I, 769

pade̦gulis Gr.-Essern, [Janš. Dzimtene ² 474], padeģelis Frauenb., [Ringen n. U.], padeģēlis Nerft n. U. (aus li. padẽgėlis), padeģis Frauenb., einer, dem alle Habe abgebrannt ist Bauske: padeģuos od. pādeģeļuos iet, braukt, als Abgebrannter um Almosen bitten Frauenb. lai padeģuos brauc ar ve̦cuo kraķi MWM. IX, 190.

Avots: ME III, 16

‡ paraguõns AP., = pareģis.

Avots: EH XIII, 166

‡ paredzis (?) Lubn. n. BielU., = pareģis.

Avots: EH XIII, 167

‡ pare̦guonis Pas. VII, 19; X, 392; XII, 38, 333, Kaltenbr., Warkh., Zvirgzdine, = pareģis; ein demin. Fem. pare̦guonīte Janš. Bandavā II, 180.

Avots: EH XIII, 167

pareģuonis (unter pareģis): dze̦gūze uz luopiem ar e̦suot p., kad luopi kādreiz krītuot Siuxt; fem. pareģuone - auch Pas. XII, 130.

Avots: EH XIII, 167

pare̦guons (unter pareģis), ‡

2) "= ‡ pare̦gs" (?) Seyershof: pašiem tādi izteikumi, tādi pare̦guoni.

Avots: EH XIII, 167

‡ parẽ̦gs Salis, parē̦guons ebenda, = pareģis.

Avots: EH XIII, 167

pĩlẽģiS Frauenb., Kursiten Ahs., pĩlēģis Gr.-Essern, pĩlēģis Pampeln, pīlẽģis Schwarden, pīlēģis Satingen, Gold., Matk., pīleģis Schrunden, pīleģis JK. VI, 29, Ranken, Lautb., = pīlādzis: Jāņa pīleģis - Jāņa vakarā griezts Br. 446.

Avots: ME III, 232

sapļaũstît, tr., freqn., mehrfach zusammenmähen, hin und wieder, hier und da mähend zusammensammeln: sienu saviem luopiņiem sapļaustīt LP. IV, 165. sienā, kuo darvdeģis... sapļaustījis celmiena klajumiņuos Janš. Dzimtene V, 478. biju ar šur, tur sienu sapļaustījis Lautb. Luomi 194.

Avots: ME II, 705

‡ I spaga (in einem handschriftl. Vokabular), = speģis.

Avots: EH II, 544

spēģis (?) Grosdohn n. Etn. I, 89, = speģis (stiba, nūja).

Avots: ME III, 991

telvēģis Sessw., BW. 31324, 3 var., telveģis BW. 19407 var.; 19407, 15 var., tel˜vẽ̦kis AP., (mit èl ² ) Bers., telve̦kis BW. 19407, 12, = telēķis, der Teller.

Avots: ME IV, 161

vàidulis ² : Demin. vaìdulītis BW. 34357; īsts v. un nelaimes pareģis A. Upītis Laikmetu griežos II, 124.

Avots: EH II, 748

vĩndedzis St., U., vīndedze Lubn., comm., vīndeģis U., der Branntweinbrenner: vīndedzis jums gan dzirdīs BWp. 1737, 1.

Avots: ME IV, 639

‡ zinâtnīgs, kundig, wissend: Meģis zinātnīgi paluocīja galvu A. Upītis Laikmetu griežos II, 27.

Avots: EH II, 808