Paplašinātā meklēšana

‡ àizklèncêt ² Golg., schnell hin-, weghumpeln.

Avots: EH I, 31

apklencêt: a. tīrumus, um die Felder bumpeln VL. n. U. (unter klencêt).

Avots: EH I, 92

apklencêt, herumhumpeln um etw. Kabillen.

Avots: ME I, 95

encêt,

2): reissen, quälen
(mit eñ ) Nötk.; suns encē (tranmda) blusas Kalz.; sehr energisch reissen, Schlagen; scharren Linden in Kurl.; "ātri darīt" Nerft; uodi encē (plagen stechend) Lubn. Refl. -tiês, sich herumzanken auch Sermus, (mit èn ² ) Warkl.; sich prügeln Linden- in Kurl., Bērzgale.

Avots: EH I, 369

grencêt, -ẽju : lange essen Grob. n. Etn. IV, 18 : tas grencē kâ grence A. XIII, 329.

Avots: ME I, 650

ìeklencêt, herein -, hineinhinken: vecis ieklencēja iekšā A. v. J. 1892, S. 119.

Avots: ME II, 27

izencêt, ‡

2) = izplũkât 1: zâļu plūcējas nežēlīgi izeñcējušas pļavu Nötk.

Avots: EH I, 446

izencêt, tr., schelten, gründlich vor-nehmen: seimnieks kalpu labi izencēja Bers., A. - Rahden. Refl. - tiês,

1) sich auszanken, in den Haaren liegen
Bers., [Lind. n. U.;

2) mühsam herauszappeln:
tikkuo izencējās ārā nuo staignuma Nigr.].

Avots: ME I, 734

izķeñcêt, ‡

2) s. unter ‡ izķāpât.

Avots: EH I, 460

izķeñcêt, tr., herausnehmen, aus dem Wasser entweden, stibitzen: ķeseles nuo upes Kand.

Avots: ME I, 759

izlencêt, den richtigen Weg ausmitteln Mag. XX, 3, 207: tādam bija kūmās ite, kas varēja izlencēt BW. 1303 (Var.: izstaigāt). saknei vajaga izlencēt pa zemes dažādajiem šķēršļiem Vēr. II, 802.

Avots: ME I, 763

‡ izpencêtiês Druw. n. RKr. XVII, 72, zur Genüge zanken.

Avots: EH I, 471

‡ I izplencêt Schwanb., Trik., = izpļaũkât.

Avots: EH I, 472

‡ II izplencêt AP., C., Jürg., Lemb., Salis, = ‡ izplencît: Refl. -tiês (mit eñ ) Frauenb. "izdarît palaidnības".

Avots: EH I, 472

‡ ķeñcêt Siuxt, dick (auf)schmieren (pejorativ): tu ķencē sviestu tik biezi kâ mālus; ķen̂cêt Blieden "nuotriept". Zur Bed. vgl. auch izķeñcêt.

Avots: EH I, 695

ķeñcêtiês, -ẽjuôs, schmaddern, etwas Klebriges rühren Grünh., sich unnütz abmühen, trödeln: tad ta nu bē̦rni ķencējas pa biezputru! kuo tu te ķencējies gar traukiem? Kand.

Avots: ME II, 365

klencêt, - ẽju,

1) intr., ungeschickt gehen, humpeln:
četri zemes kle̦ncē̦tāji, vier, die auf der Erde humpeln Biel. R. 214; [kleñcêt C., umherschweifen];

2) trödeln, zottern, müssig die Zeit verbringen: viņš klencē visu dienu pa kruogu Naud. [Dieses Wort kann hier n (vor k) aus m haben (vgl. klemst II) und nebst klincis I und klinkāt mit li. klēnkti "schnell gehen"
und ksl. poklęcati "sich krümmen, hinken" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 514 f.) verwandt sein; vgl. Būga РФВ LXX, 254.]

Avots: ME II, 222

[II kleñcêt C., Autz, klèncêt Serben, Trik., hastig und gierig essen], unästhetisch schlürfen: nu atradu (tautu dē̦lu) piestā putru klencējjuot (Var.: lencējuot, plencējam, lempējuot) BW. 19047, 15.

Avots: ME II, 222

‡ kven̂cêt ² Dunika, stark heizen: k. krāsni.

Avots: EH I, 690

I lencêt,

1): zaķis leñcē pa lauku Salis;

2): auch P.W. Šis ar mani tiesāties? 4; ‡

3) "ve̦lkuot vadu, lenci tuvināt dziļajai pusei" (mit eñ ) Kaugurciems: jālencē pa gabaliņam uz priekšu; jālencē klāt pie dziļās puses.

Avots: EH I, 733

I lencêt.

[1) mit einem Bogen herumgehen, einen Kreis um etw. beschreiben
Wid.];

2) gehen, trollen:
pats lèncē ² kājām Lub.

Avots: ME II, 451

II leñcêt: auch Schujen; unmässig viel essen AP., Jürg., N.-Peb.

Avots: EH I, 733

II leñcêt. - ẽju, tr., schlürfen Smilt.: es aizgāju, es atradu piestā putru lencējam BW. 19407, 14.

Avots: ME II, 451

‡ III lencêt M. 33 "schlecht schreiben":

Avots: EH I, 733

nùoencêt, ‡

2) = nùolîst Wessen; ‡

3) aufessen
AP. (mit eñ ), Saikava: n. visus ābuolus; ‡

4) "nuokast" Meselau: vistas nuoencējušas visu dārzu. ‡ Refl. -tiês "nuopūlēties" Schwitten; bis zur Erschöpfung zanken Heidenfeld, Ruhental: sievas tâ nuoencējušās, ka nevar ne parunāt.

Avots: EH II, 44

nùoencêt, tr., durchprügeln Spr.

Avots: ME II, 782

‡ I nùolencêt Ungurmuiža, durchprügeln.

Avots: EH II, 62

‡ II nùolencêt, beobachten, absehen: labāki nuoskatīties, labāki n. viens uotra dabū, tikumu Janš. Mežv. ļ. II, 267.

Avots: EH II, 62

nùopleñcêt: n. (vertun) māju C., Jürg., Trik. n. (vergeuden) laiku Ermes (mit èn ).

Avots: EH II, 76

nùopleñcêt, tr., beschmutzen, vertun: viņš nuoplencējis drēbes. Refl. -tiês, watend sich beschmutzen: bē̦rns nuoplencējies pa dubļiem Ahs., C.

Avots: ME II, 830

‡ nùovencêt, = nùoventêt: viņam ... ple̦cus nuovencēja ar pletni Druw. n. RKr. XVII, 86.

Avots: EH II, 106

[paencêtiês,

1) = pāecêtiês 2;

2) eine Weile sich herumzanken
Warkl.]

Avots: ME III, 24

[pãrencêt, auskratzen, durchreiben: p. galvu Ar.].

Avots: ME III, 155

‡ pārplèncêt ² Zvirgzdine, hinüber-, hindurchgehen: p. dubļus.

Avots: EH XIII, 208

‡ patrencêt "?": iegāja pie saimniekiem, lai patre̦ncē̦tu brītiņu Veselis Netic. Toma mīl. 136.

Avots: EH XIII, 183

pencêt, ‡

2) (gekochte Kartoffeln zu Brei) stampfen
(mit èn) Burtn., Ermes.

Avots: EH XIII, 223

pencêt MSil. "leichtschlagen" (?); vgl. plencêt.

Avots: ME III, 199

pencêtiês, hartnäckig, eigensinnig streiten: kuo tu ar manî bez ieme̦sla pencējies? Druw. n. RKr. XVII, 72.

Avots: ME III, 199

pìeklencêt, viel klencēt II: p. putras Warkl.

Avots: ME III, 257

pìeplencêtiês De̦glavs, sich voltsaufen.

Avots: ME III, 280

pleñcêt C., -ẽju,

1) pleñcêt Ruj., Widdrisch, mit der Peitsche schlagen, prügeln
U., Zaravič: bē̦rnus plèncēt ² nava labi: vajag ar labu Mar. n. RKr. XV, 130;

2) pleñcêt Arrasch, Salis, Bauske, saufen
Fest. (plèncêt ² ), Golg., schlürfen: sen slavēja tautiņās alva bļuodas, telēķīšus" nu atnāču, nu atradu piestā putru plencējam BW. 19407, 15 var.;

3) durch Schmutz waten
Oppek. n. U., Rozentava, Kreuzb.;

4) plèncêt ² Fest., schlendern:
kruodziņā plencēju alutiņa dze̦rtu VL. Refl. -tiês,

1) ein
plencis sein Saikava n. Etn. IV, 166;

2) "sich aufdrängen; sich in fremde Angelegenheiten mischen"
Rutzau. Zur Bed. 2 vgl. plĩtêt I.

Avots: ME III, 335

‡ saķeñcêt Siuxt,

1) zusammenmischen
(pejorativ);

2) verderben (tr.):
s. putru.

Avots: EH XVI, 422

saklèncêt ² eine gewisse Zeit hindurch klencêt I 1: divi reizes saklencēju līdz mežam Gr.-Buschhof.

Avots: ME II, 650

‡ sakven̂cêt ² Dunika, = sakurinât 1: s. krāsni.

Avots: EH XVI, 422

‡ sapen̂cêt ² Seyershof "saspiest": s. mucā cūkam karpeļus.

Avots: EH XVI, 435

‡ savencêt Druw. n. RKr. XVII, 85, Heidenfeld "sasist, sapērt".

Avots: EH XVI, 465

trencêt, plaudern, plappern: viņi labu brīdi vaļsirdīgi trencēja un aprunāja visus Veselis Tīrumu ļaudis. Zu trenkt; zur Bed. vgl. triekt.

Avots: ME IV, 230

veñcêt Nötk., Wandsen, -ẽju, schlagen, prügeln Meiran (mit èn ² ), Druw. n. RKr. XVII, 85: viņš tuo labi vencēja ar dūri Druw. n. Etn. II, 81; in Meiran auch: eilig tun. Aus ventêt . zvecêt resp. encêt ?

Avots: ME IV, 536

[klañgât C., N. - Peb., Warkl., sich umhertreiben; ungewandt, weit ausschreitend gehen. Nebst kle̦nguot zu germ. hlenk - biegen bei Fick Wrtb. III ⁴ , 110? Vgl. auch klencēt I.]

Avots: ME II, 213

I plĩtêt Karls., Salis, -ẽju,

1) schlagen; klatschen:
plìtē ² viņam pa mugaru! Mar. n. RKr. XV, 131. plītēsim kumeliņus ce̦lmuojā līdumā! BW. 19604 var. zirņus plītēt U., Erbsen ausklopfen;

2) prassen, schwelgen, schlemmen, saufen, durch die Gurgel jagen:
rīt un plītēt, fressen und saufen, ein schwelgerisches, liederliches Leben führen U. piekusušas abas ruokas rudzu putru plītējuot BW. 31115. putru plĩtêt PS. viņi negrib strādāt ne˙kādu darbu, bet tikai rīt un plītēt A. XX, 810. Refl. -tiês, aufs Wasser schlagen, dass es klatscht: puikas upē pe̦ldē̦damies plītējās Plm. n. RKr. XVII, 74.-Subst. plĩtêšana,

1) das Schlagen; Klatschen;

2) das Prassen, Schwelgen, Saufen;
plĩtê̦tãjs,

1) wer schlägt, klatscht;

2) der Schwanz
Brasche;

3) ein Prasser, Schwelger, Schlemmer, Säufer.
Auf nd. plite "Schlag" (vgl. KZ. LII, 123) beruhend? Zur Bed. 2 vgl. le. pitkât. pĩckât, plencēt.

Avots: ME III, 349