atguva
atguva, das Schöpfen: bez e̦lpas atguvas, ohne Atem zu schöpfen Plūd.
Kļūdu labojums:
das Schöpfen = das Zurück-, Wiederbekommen
Avots: ME I, 160
Kļūdu labojums:
das Schöpfen = das Zurück-, Wiederbekommen
Avots: ME I, 160
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'guva' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'guva' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (29)
aizgaite
àizgàite, àizgàita (aus àiz + gàita),
1) Hindernis, Verhindertsein, Mangel an Musse; Unglück, Unfall:
viņa dzīve bij nīkulīga un pilna dažādām likstām un aizgaitām Līb. P. 42; [ja suns uz celiņiem ķēzijas, tad tas ir uz kādu aizgaitu: vai nu būs kādam nuo mājas jāaiziet, jeb būs kāds cits sliktums Erlaa];
2) Krankheit:
kā nu nemirs, viņam tā aizgaita jau agrāki bij Kok.;
3) Ausrede, Vorwand, Grund:
viņš nepaguva ne kaut kā vēl teikt aizgaitei A. XII, 110; grābstījās pēc aizgaitēm A. XII, 813; neatrada nekādas aizgaites, nedz ievē̦ruojama ieme̦sla A. XII, 883; mākslas darbu aizgaitā (unter dem Vorwande, vorschützend) sapulcējās A. XII, 27; varēji jau atnākt, - nebij nekādas aizgaitas (Grund) Grosdohn;
4) ein Gang
(gaita) anstatt eines Andern.
Avots: ME I, 25
1) Hindernis, Verhindertsein, Mangel an Musse; Unglück, Unfall:
viņa dzīve bij nīkulīga un pilna dažādām likstām un aizgaitām Līb. P. 42; [ja suns uz celiņiem ķēzijas, tad tas ir uz kādu aizgaitu: vai nu būs kādam nuo mājas jāaiziet, jeb būs kāds cits sliktums Erlaa];
2) Krankheit:
kā nu nemirs, viņam tā aizgaita jau agrāki bij Kok.;
3) Ausrede, Vorwand, Grund:
viņš nepaguva ne kaut kā vēl teikt aizgaitei A. XII, 110; grābstījās pēc aizgaitēm A. XII, 813; neatrada nekādas aizgaites, nedz ievē̦ruojama ieme̦sla A. XII, 883; mākslas darbu aizgaitā (unter dem Vorwande, vorschützend) sapulcējās A. XII, 27; varēji jau atnākt, - nebij nekādas aizgaitas (Grund) Grosdohn;
4) ein Gang
(gaita) anstatt eines Andern.
Avots: ME I, 25
aizgūt
àizgũt, ‡
3) "eine nicht ganz verheilte Wunde schmerzhaft berühren":
jis aizguva man pirstu Ass. - Kalt.
Avots: EH I, 26
3) "eine nicht ganz verheilte Wunde schmerzhaft berühren":
jis aizguva man pirstu Ass. - Kalt.
Avots: EH I, 26
atpalikt
atpalikt, intr., übrig bleiben: lācīts ķēra, vilciņš guva, kas tur vaira atpalika BW. 27516, 1.
Avots: ME I, 181
Avots: ME I, 181
gūt
gũt: prs. gùnu 2 Saikava, guju Siuxt,
1): erwerben, gewinnen: g. panākumus. satiksmē ar viņu tu vari daudz g.; fangen, haschen
Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Lubn., Saikava: mežsargi guj viņus ruokā Siuxt. ve̦lns guva (etwa: griff zu) ar ... nagiem plêst spalvas Pas: IV; 51 (aus Višķi). kājas dibe̦nu negūst (erreichen nicht) n. 54. XIII, 42;
2): vai tad es varu g. visu nuoņemt? AP. negūst visus izēst Janš. Dzimtene V, 114. dažreiz ir negūst sagrūst (sìenu) gabanās, ka lietus klāt Heidenfeld; ‡
3) bewältigen, fertig verden mit etwas:
māte viena pati nevarēja g. satvēšanu Janš. Bandavā II, 990. Refl. -tiês,
1): slīcējs aiz cisas gūnas Auleja; ‡
2) = r. спохватываться : cikām tē̦vs guvās, meita jau bija tāli Pas. VI, 144 ähnlich XII, 32; ‡
3) sich fangen lassen:
da nārstam zivis gūnas (r. ловятся) ciešāk Auleja. Zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w 37.
Avots: EH I, 422
1): erwerben, gewinnen: g. panākumus. satiksmē ar viņu tu vari daudz g.; fangen, haschen
Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Lubn., Saikava: mežsargi guj viņus ruokā Siuxt. ve̦lns guva (etwa: griff zu) ar ... nagiem plêst spalvas Pas: IV; 51 (aus Višķi). kājas dibe̦nu negūst (erreichen nicht) n. 54. XIII, 42;
2): vai tad es varu g. visu nuoņemt? AP. negūst visus izēst Janš. Dzimtene V, 114. dažreiz ir negūst sagrūst (sìenu) gabanās, ka lietus klāt Heidenfeld; ‡
3) bewältigen, fertig verden mit etwas:
māte viena pati nevarēja g. satvēšanu Janš. Bandavā II, 990. Refl. -tiês,
1): slīcējs aiz cisas gūnas Auleja; ‡
2) = r. спохватываться : cikām tē̦vs guvās, meita jau bija tāli Pas. VI, 144 ähnlich XII, 32; ‡
3) sich fangen lassen:
da nārstam zivis gūnas (r. ловятся) ciešāk Auleja. Zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w 37.
Avots: EH I, 422
gūt
gũt, [gūnu Mar. u. a.], gũstu, gūju od. guju [Durben], (n. U. auch gūmu?), prt. guvu,
1) tr., fangen, haschen, greifen, erlangen, bekommen:
māk tautietis mani gūt 13532. laiks irbes gūt Ltd. 2252. ja baltās nedabūji, gū(j) tuo pašu pe̦lē̦kuo! BW. 12014. kad vilks sāk kazu gūt BW. V, 237. [zuvis gūt Oppek.] meita gribējusi tādu pašu laimi gūt LP. VII, 1095. [viņš kaŗā iet, lielu naudu gūdams U.] Die preussischen Letten kennen dabūt nicht und gebrauchen statt dessen gūt. dvēseli gūt L., Luft schöpfen.] gūdams, nepagūdams, in der Grössten Eile, hasting: šis tik gūdams nepagūdams ūzas zemē, dieser reisst nur in der grössten Eile die Hosen hinunter;
2) mit abhäng. Inf., bekommen, in die Lage kommen: ne daudzi guva viņā mieluoties Rains. Refl. -tiês, schnappen, haschen, streben nach etw.,
mit d. Gen. od. pēc, ungew. uz: krustdēliņa gū damās jūdzu savu kumeliņu BW. 1328; 1617. viņš guvās pēc gaisa Dok. A. uz tautieša gūdamās, atstāju mazus bāleliņus BW. 26624. [Zu gaut (s. dies), li. guvùs "хваткiй" apr. gauuns "empfangen", av. gūnao i ti "verschafft", gav(a)- "Hand", gaona- "Gewinn" u. a.; vgl. Lidén IF. XIX, 318 und Arm. Stud. 120, Zupitza Germ. Gutt. 175, Walde Wrtb. 2 853, v. d. Osten-Sacken KZ. XLIV, 157.]
Kļūdu labojums:
18449 = 13449
lielu naudu gūdams = lielu naudu gūdams "viel Geld sich holen wollend"
bekomme, in die Lage kommen = genügend Zeit haben (pagūt)
Avots: ME I, 687
1) tr., fangen, haschen, greifen, erlangen, bekommen:
māk tautietis mani gūt 13532. laiks irbes gūt Ltd. 2252. ja baltās nedabūji, gū(j) tuo pašu pe̦lē̦kuo! BW. 12014. kad vilks sāk kazu gūt BW. V, 237. [zuvis gūt Oppek.] meita gribējusi tādu pašu laimi gūt LP. VII, 1095. [viņš kaŗā iet, lielu naudu gūdams U.] Die preussischen Letten kennen dabūt nicht und gebrauchen statt dessen gūt. dvēseli gūt L., Luft schöpfen.] gūdams, nepagūdams, in der Grössten Eile, hasting: šis tik gūdams nepagūdams ūzas zemē, dieser reisst nur in der grössten Eile die Hosen hinunter;
2) mit abhäng. Inf., bekommen, in die Lage kommen: ne daudzi guva viņā mieluoties Rains. Refl. -tiês, schnappen, haschen, streben nach etw.,
mit d. Gen. od. pēc, ungew. uz: krustdēliņa gū damās jūdzu savu kumeliņu BW. 1328; 1617. viņš guvās pēc gaisa Dok. A. uz tautieša gūdamās, atstāju mazus bāleliņus BW. 26624. [Zu gaut (s. dies), li. guvùs "хваткiй" apr. gauuns "empfangen", av. gūnao i ti "verschafft", gav(a)- "Hand", gaona- "Gewinn" u. a.; vgl. Lidén IF. XIX, 318 und Arm. Stud. 120, Zupitza Germ. Gutt. 175, Walde Wrtb. 2 853, v. d. Osten-Sacken KZ. XLIV, 157.]
Kļūdu labojums:
18449 = 13449
lielu naudu gūdams = lielu naudu gūdams "viel Geld sich holen wollend"
bekomme, in die Lage kommen = genügend Zeit haben (pagūt)
Avots: ME I, 687
gūtin
iegūt
ìegũt, bekommen, erreichen, erwerben: naudas summas, kuŗas zemnieki ieguva A. XI, 474. ieguva mantu un slavu Nigr. [iegūn jaunas atziņas Latgalietis 1922, IV, 2 1 .] iegūt sirdi Austr. kal. v. J. 1893. stādu uošus, uozuoliņus rijas taka maliņā, lai vējiņš neieguva, lai salmiņus neputina BW. 28788. Refl. - tiês, für sich erreichen, erwerben, bekommen: zemnieki ieguvās pastāvību Pūrs III, 52. drīzi mantu ieguvuos, pie atraitņa aiziedama BW. 22175. Subst. ieguvums, das Erreichte: kultūras ieguvums MWM. X, 627.
Avots: ME II, 21
Avots: ME II, 21
izmaut
‡ III izmaut Schwamb., einen brüllenden Laut von sich geben (perfektiv): guovs nepaguva ne i.
Avots: EH I, 465
Avots: EH I, 465
izrozīties
I izruôzîtiês,
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
[1) sich ausrekeln]:
laucis nepaguva ne nuožāvāties, ne izruozīties Stari I, 291, Aps., Bers., Adsel, Sonn., Mar., Kreuzb.;
[2) sich ausbiegen, krumm uneben werden:
grīda izruôzījusies Warkh.].
Avots: ME I, 794
krāsainums
kràsainums, der Farbenreichtum: pārsvaru ieguva krāsainums, gre̦znums MWM. XI, 161.
Avots: ME II, 267
Avots: ME II, 267
nogūt
nùogūt,
1): auch Pas. VIII, 132, 216, IX, 502; XI, 381, Tdz, 37157, Auleja (mit ù 2 ), Siuxt (mit ũ ); ‡
3) bekommen (?):
šī ... puiku ... nuogūn par vīru Pas. VIII, 150; ‡
4) überraschen
Auleja: aru, aru, i[r] līt[u]s nuoguva. ‡ Refl. -tiês, (für sich) bekommen: kuo, māsiņ, nuoguvies, jaun[a] iedama tautiņās? Tdz. 45890.
Avots: EH II, 48
1): auch Pas. VIII, 132, 216, IX, 502; XI, 381, Tdz, 37157, Auleja (mit ù 2 ), Siuxt (mit ũ ); ‡
3) bekommen (?):
šī ... puiku ... nuogūn par vīru Pas. VIII, 150; ‡
4) überraschen
Auleja: aru, aru, i[r] līt[u]s nuoguva. ‡ Refl. -tiês, (für sich) bekommen: kuo, māsiņ, nuoguvies, jaun[a] iedama tautiņās? Tdz. 45890.
Avots: EH II, 48
otrpus
uotrpus,
1) Adv., andrerseits:
Arvis... zaudēja vienpus tik daudz . . . smaguma, cik uotrpus ieguva . . . jautrības A. Brigader Daugava I, 8;
2) Präp. mit dem Gen. od. Dat.: uotrpus meža LP. I, 13. rumpi lai apruokuot vienpus.., durvīm, galvu uotrpus Pas. III, 321 (aus Uokte).
Avots: ME IV, 425
1) Adv., andrerseits:
Arvis... zaudēja vienpus tik daudz . . . smaguma, cik uotrpus ieguva . . . jautrības A. Brigader Daugava I, 8;
2) Präp. mit dem Gen. od. Dat.: uotrpus meža LP. I, 13. rumpi lai apruokuot vienpus.., durvīm, galvu uotrpus Pas. III, 321 (aus Uokte).
Avots: ME IV, 425
pagūt
pagũt, tr.,
1) über-, bewältigen:
vai duomā, ka tev izduosies ir mani pagūt, tāpēc ka vakar manu brāli nuokāvi? LP. VI, 483. gan viņi abi ar tē̦vu darbus pagūs Janš. [kuo puiši un precinieki bija darījušies šīs... meitenes dēļ, līdz tad Krastenieks beidzuot visus bija paguvis Janš. Bārenīte 58];
2) mit abhängigem Infin. - vermögen, etwas fertig bekommen:
bet šuorīt tiešām paguvis mazumu uzart LP. V, 181. nepaguvu aplīguot savu lielu tīrumiņu BW. 33202. es nepaguvu vinam ne˙kuo nuopirkt AU. [es nevarēju pagūt U., ich konnte nicht dazu kommen;
3) erlangen, erschwingen
Mag. V, 2, 166, U.: it visus paguva pie malas Janš. Tie, kas uz ūdens 22;
4) pagūt darbu U., die Arbeit tüchtig betreiben;
5) fassen
(perfektiv): kungs paguva... sievai aiz ruokas Pas. III, 454.]
Avots: ME III, 32, 33
1) über-, bewältigen:
vai duomā, ka tev izduosies ir mani pagūt, tāpēc ka vakar manu brāli nuokāvi? LP. VI, 483. gan viņi abi ar tē̦vu darbus pagūs Janš. [kuo puiši un precinieki bija darījušies šīs... meitenes dēļ, līdz tad Krastenieks beidzuot visus bija paguvis Janš. Bārenīte 58];
2) mit abhängigem Infin. - vermögen, etwas fertig bekommen:
bet šuorīt tiešām paguvis mazumu uzart LP. V, 181. nepaguvu aplīguot savu lielu tīrumiņu BW. 33202. es nepaguvu vinam ne˙kuo nuopirkt AU. [es nevarēju pagūt U., ich konnte nicht dazu kommen;
3) erlangen, erschwingen
Mag. V, 2, 166, U.: it visus paguva pie malas Janš. Tie, kas uz ūdens 22;
4) pagūt darbu U., die Arbeit tüchtig betreiben;
5) fassen
(perfektiv): kungs paguva... sievai aiz ruokas Pas. III, 454.]
Avots: ME III, 32, 33
pašaut
pašaũt, tr.,
1) schnell unter etwas schieben
[Tirsen u. a.], stecken, [wegstibitzen Grünw., schnell od. heimlich reichen]: pašāvuse ķuoci zem lielā lakata Vēr. II, 650. [it kā gribē̦dams tev palīdzēt, pašaus viņš tev savu kāju Glück Sirach 12,16. viņa paguva pašaut Kārlim vē̦stuli De̦glavs Rīga II, 1, 75. saimniece pašāva (reichte schnell und verstohlen) nabagam gabālu gaļas Frauenburg, Plm.];
2) ein wenig schiessen;
[3) (heimlich) vergeuden:
p. mantu Sessw., Nötk., Schwanb., Selsau, Golg., Lub., Laud., Hofzumberge, Lös., Lis.]: es mākuot gan pašaut mantu Saul. II, 30; ["verlieren": viņš pašāvis visu naudu Wesselshof;
4) pašaut sāņus, vom geraden Weg abweichen;
5) vorschiessen, leihen:
esi tik labs un pašauj man naudu! Plm., Serbigal, Sćhlehk, Sauken, Marzen, Irmelau.] Refl. -tiês,
1) untertauchen, sich schnell unter etwas verstecken:
pīle pašāvusies apakš ūdens LP. IV, 70. ja tu kāda neražana, pašaujies pabeņķē! BW. 1434;
2) hervor-, in die Höhe schiessen:
aste tūlīn pašāvusies ārā LP. VII, 895. puisis augumā labi pašāvies A. XIII, 474.
Avots: ME III, 112
1) schnell unter etwas schieben
[Tirsen u. a.], stecken, [wegstibitzen Grünw., schnell od. heimlich reichen]: pašāvuse ķuoci zem lielā lakata Vēr. II, 650. [it kā gribē̦dams tev palīdzēt, pašaus viņš tev savu kāju Glück Sirach 12,16. viņa paguva pašaut Kārlim vē̦stuli De̦glavs Rīga II, 1, 75. saimniece pašāva (reichte schnell und verstohlen) nabagam gabālu gaļas Frauenburg, Plm.];
2) ein wenig schiessen;
[3) (heimlich) vergeuden:
p. mantu Sessw., Nötk., Schwanb., Selsau, Golg., Lub., Laud., Hofzumberge, Lös., Lis.]: es mākuot gan pašaut mantu Saul. II, 30; ["verlieren": viņš pašāvis visu naudu Wesselshof;
4) pašaut sāņus, vom geraden Weg abweichen;
5) vorschiessen, leihen:
esi tik labs un pašauj man naudu! Plm., Serbigal, Sćhlehk, Sauken, Marzen, Irmelau.] Refl. -tiês,
1) untertauchen, sich schnell unter etwas verstecken:
pīle pašāvusies apakš ūdens LP. IV, 70. ja tu kāda neražana, pašaujies pabeņķē! BW. 1434;
2) hervor-, in die Höhe schiessen:
aste tūlīn pašāvusies ārā LP. VII, 895. puisis augumā labi pašāvies A. XIII, 474.
Avots: ME III, 112
patvarstīt
patvarstît, dann und wann oder mehrere hintereinander haschen: p. cāļus kaušanāi. patvarstīja vienu un uotru, bet vainīguo nesaguva.
Avots: ME III, 126
Avots: ME III, 126
piegūt
pìegūt, vollfangen mit etw.: pieguvis pilnu ve̦zumu zivu Pas. I, 141 (Niedrumuiža); in einer grossen Menge fangen: pats pieguva zivu III, 286.
Avots: ME III, 253
Avots: ME III, 253
priekštiesība
prìekštiesĩba,* das Vorrecht: Valdemārs ieguva puslīdz lielas kārtas priekštiesības M. Aruons. nu reiz bija priekštiesība un brīvība A. v. J. 1896, S. 882: kāda priekštiesība viņai bij uz laimi? Alm.
Avots: ME III, 398
Avots: ME III, 398
ragavas
ragavas, ragus (nom. pl.) Salisb., guvas">raguvas Wallhof, ragutas Katzd., Demin. ragaviņas, ragutiņas, raguotiņas Salis, verächtl. raguteles BW. 23552, die Ragge (prov.), der flache Holzschlitten (das Demin. bezeichnet meist den Rodel-, Kinderschlitten): Sprw. čīkst kâ ve̦cas ragavas. uzvilcis baļķi ar visām ragavām vajadzīgā vietā Upīte Medn. laiki. ielēcis saimniekam ragūs LP. VI, 76. kad puisīši mežā brauc, ciemā te̦k ragutiņu (Var.: ragaviņu) BW. 12742, 1. pieci puiši taisa vienas ragutiņas 7289. vienu slieci raguteles (Var.: ragaviņas) 23552. darīš[u] vieglas ragutiņas 29946, 1. - Als Bed. dieses Wortes gibt St. auch "Kinderfiedel" an. was wohl nur lokal vorkommen mag. Nebst li. rãgės dass. zu rags, s. Thomsen Beröringer 211; Bietenstein Holzb. 555 und Būga KSn. I 232; die Form ragutas ist auf Grund des Demin. ragutiņas (zu ragus) entstanden.
Avots: ME III, 465
Avots: ME III, 465
sadarīt
sadarît,
1): auch Dunika; te bij sviestiņš sadarīts BW. 33411 (ähnlich in Puhren u. a.); 3): auch Dunika; ‡
5) eine Perfektivform zu darît, tun:
Ēpalts paguva drusku attapties. citādi viņs diez kuo būtu sadarījis Līg. medn. 144; ‡
6) (in einen Lastwagen) zusammentun, -häufen:
triju gubu siena nesadarīs vienā ve̦zumā Ramkau. ve̦zumā sadarījām četras stirpas Saikava.
Avots: EH XVI, 402
1): auch Dunika; te bij sviestiņš sadarīts BW. 33411 (ähnlich in Puhren u. a.); 3): auch Dunika; ‡
5) eine Perfektivform zu darît, tun:
Ēpalts paguva drusku attapties. citādi viņs diez kuo būtu sadarījis Līg. medn. 144; ‡
6) (in einen Lastwagen) zusammentun, -häufen:
triju gubu siena nesadarīs vienā ve̦zumā Ramkau. ve̦zumā sadarījām četras stirpas Saikava.
Avots: EH XVI, 402
sagūt
sagũt,
1): auch Preiļi (Kur. Nehrung); jam saguva nezkas aiz bārdas. Pas. IX, 536. Refl. -tiês,
1): kā, māseņ, sasaguvi, jaun[a] iedama tautiņās? Tdz. 44543. saguvies kauluos duŗas Janš. Līgava I, 486;
2): tagad tikai ķēneņš saguvās un saprata ... Pas. XII, 87. saguvās, ka sē̦tā aizmirsa cirvi 132 (aus Makašēni). par naudu jis vēl nesaguvās XIV, 132.
Avots: EH XVI, 412
1): auch Preiļi (Kur. Nehrung); jam saguva nezkas aiz bārdas. Pas. IX, 536. Refl. -tiês,
1): kā, māseņ, sasaguvi, jaun[a] iedama tautiņās? Tdz. 44543. saguvies kauluos duŗas Janš. Līgava I, 486;
2): tagad tikai ķēneņš saguvās un saprata ... Pas. XII, 87. saguvās, ka sē̦tā aizmirsa cirvi 132 (aus Makašēni). par naudu jis vēl nesaguvās XIV, 132.
Avots: EH XVI, 412
sagūt
sagũt,
1) tr., (fest)bekommen, (fest)fangen, erlangen, erwerben, erraffen:
simtiņš gāja manis gūt, tūkstuošs manis nesaguva (Var.: nesaķēra) BW. 13532. ne˙vienas zivtiņas nesaguvu Pas. I, 148 (aus Birzgaļi). cik daudz mēs saguvām eža cisu un... mātaru! Janš. Dzimtene V, 219. saimnieks brauca trīs reizes naudai pakaļ, kamē̦r tuo saguva LP. I, 123. mantu gan saguva, bet ne veselību Nigr. bašu še kungs par kalpiem, kuŗus mans tē̦vs man saguvis Odiseja I, 23. kuo, māsiņa; tu saguvi (Var.: dabūji), jaun[a] iedama tautiņās? 22112 var.;
2) (mit etw.) fertigwerden
Spr.: gals... vilnai būs, nāks lini; kuo nu? - cilvē̦ks viens tak visa nesagūs Austriņš. Refl. -tiês,
1) für sich bekommen, erlangen
Spr.;
2) sich besinnen, zur Besinnung kommen:
kamē̦r Juris atmanījās un saguvās, dabūja vēl pāris . . . šļācienu Vīt. 80.
Avots: ME II, 633
1) tr., (fest)bekommen, (fest)fangen, erlangen, erwerben, erraffen:
simtiņš gāja manis gūt, tūkstuošs manis nesaguva (Var.: nesaķēra) BW. 13532. ne˙vienas zivtiņas nesaguvu Pas. I, 148 (aus Birzgaļi). cik daudz mēs saguvām eža cisu un... mātaru! Janš. Dzimtene V, 219. saimnieks brauca trīs reizes naudai pakaļ, kamē̦r tuo saguva LP. I, 123. mantu gan saguva, bet ne veselību Nigr. bašu še kungs par kalpiem, kuŗus mans tē̦vs man saguvis Odiseja I, 23. kuo, māsiņa; tu saguvi (Var.: dabūji), jaun[a] iedama tautiņās? 22112 var.;
2) (mit etw.) fertigwerden
Spr.: gals... vilnai būs, nāks lini; kuo nu? - cilvē̦ks viens tak visa nesagūs Austriņš. Refl. -tiês,
1) für sich bekommen, erlangen
Spr.;
2) sich besinnen, zur Besinnung kommen:
kamē̦r Juris atmanījās un saguvās, dabūja vēl pāris . . . šļācienu Vīt. 80.
Avots: ME II, 633
sasist
sasist,
1): uz reiz sasituši bungas (haben die Trommel geschlagen)
Pas. XV, 406. s. (zusammenstellen) istabā iene̦stus stāvu kuokus Ar. audums nesasists (mit der Kammlade nicht fest angeschlagen) Saikava;
2): pē̦rkunis sasit ("saspeŗ") Linden in Kurl.; ‡
3) durchprügeln:
paguva mietus un sasita dē̦lu Pas. XII, 442, viņa laikam sasita bē̦rnus, juo tie sāka stipri kliegt Jauns. Raksti III, 83; ‡
4) durch Schlagen bewirken:
paēdis nedrīkst sist karuoti pie bļuodas malas, juo tad var s. badu Lubn. Refl. -tiês,
2): šie nee̦suot vis laulāti, bet sasitušies kuopā dzīvuojuot Sārts Str. 302; ‡
4) sasasitu plaukstiņām BW. 8190, ich schlug (mir) die Hande zusammen;
‡
5) (in einer gewissen Menge irgendwohin) schlagen (intr.):
Mārtiņam asinis sasitās vaiguos A. Upītis Laikmetu griežos II, 166.
Avots: EH XVI, 446
1): uz reiz sasituši bungas (haben die Trommel geschlagen)
Pas. XV, 406. s. (zusammenstellen) istabā iene̦stus stāvu kuokus Ar. audums nesasists (mit der Kammlade nicht fest angeschlagen) Saikava;
2): pē̦rkunis sasit ("saspeŗ") Linden in Kurl.; ‡
3) durchprügeln:
paguva mietus un sasita dē̦lu Pas. XII, 442, viņa laikam sasita bē̦rnus, juo tie sāka stipri kliegt Jauns. Raksti III, 83; ‡
4) durch Schlagen bewirken:
paēdis nedrīkst sist karuoti pie bļuodas malas, juo tad var s. badu Lubn. Refl. -tiês,
2): šie nee̦suot vis laulāti, bet sasitušies kuopā dzīvuojuot Sārts Str. 302; ‡
4) sasasitu plaukstiņām BW. 8190, ich schlug (mir) die Hande zusammen;
‡
5) (in einer gewissen Menge irgendwohin) schlagen (intr.):
Mārtiņam asinis sasitās vaiguos A. Upītis Laikmetu griežos II, 166.
Avots: EH XVI, 446
skuķēnīgs
skuķēnîgs, backfischmässig, mädchenhaft: zaldātene atguva skuķēnīgu jautrību Veselis Daugava 1928, No 4, 428.
Avots: ME III, 902
Avots: ME III, 902
tūkstošais
tũkstuošais, der tausendste: simtiņš gaja manis gūt, tūkstuošais nesaguva BW. 13532 var.
Avots: ME IV, 279
Avots: ME IV, 279
tūkstošs
tūkstuošs (unter tūkstuotis): auch Wessen, (mit ù 2 ) Oknist; simtiņš gāja manis gūt, t. manis nesaguva BW. 13532.
Avots: EH II, 707
Avots: EH II, 707
urjavas
urjavas A. XV, 423, (mit ùr 2 ) Golg., Sessw., lautes Geschrei, Gejohle Adsel; "Hurrah schreien nach Beendigung des Säens oder Mähens" N.-Peb.: urjavu pavadīts A. 1899, S. 361. nuokliedzām urjavas XXI, 341. spē̦ruši vaļā, urjavas kliegdami LP. VI, 208. ieguva . . . skaļākās urjavas (Beifallsgeschrei?) Almansor. kad esi dzīvs, tad dzīvuo uz urjavām ("?")! Jauna Raža IV, 111. urjavu patrioti MWM. VIII, 746, Hurrah.Patrioten. nu būs mazajam sišam prieka vai ar urjavām (?) Austrums. Von urjà abgeleitet?
Avots: ME IV, 305
Avots: ME IV, 305
uzcirst
uzcìrst,
1) hauen, hacken
(perfektiv); (hin)aufhauen: uzcirst cirtienu. paguva uzcirst tam vēl ce̦turtuo cirtienu Janš. Bandavā I, 152. uzcirst ar cirvi uz naglas. uzcirst krustu. uzcirst baļka galam tapu;
2) auf etwas schlagen, hauen
(perfektiv): uzcirst zirgam ar pātagu;
3) aufbauen
U.: ē̦ku (namu, māju) uzcirst Manz. Lettus, U., AP.: klēts būtu uzcirsta Janš. Mežv. ļ. II, 472;
4) aufhacken, aufhauen (hauend öffnen):
uzcirst le̦du Siuxt u. a.;
5) anfertigen
(perfektiv): skaisti jau bija gan uzcirtis (sc.: kurpes) Janš. Dzimtene V, 116;
6) auflockern
U.: salmus uzcirst, das (Sommer)getreide in der Riege beim Dreschen auflockern U. sìenu uzcirst, das Heu mit der Harke wenden U., Etn. III, 72, Salisb., Siuxt u. a.: vālī sagrābtu sìenu žāvēšanai uzcē̦rt Etn. III, 103. Refl. -tiês,
1) man uzcirtās uz akmeņa Siuxt u. a., beim Hauen, Hacken traf ich versehentlich auf einen Stein;
2) sich aufputzen, sich herausschmücken
Siuxt, Vīt. u. a.;
3) energisch, rechthaberisch auftreten, auf etw. bestehen
Vīt.
Avots: ME IV, 321
1) hauen, hacken
(perfektiv); (hin)aufhauen: uzcirst cirtienu. paguva uzcirst tam vēl ce̦turtuo cirtienu Janš. Bandavā I, 152. uzcirst ar cirvi uz naglas. uzcirst krustu. uzcirst baļka galam tapu;
2) auf etwas schlagen, hauen
(perfektiv): uzcirst zirgam ar pātagu;
3) aufbauen
U.: ē̦ku (namu, māju) uzcirst Manz. Lettus, U., AP.: klēts būtu uzcirsta Janš. Mežv. ļ. II, 472;
4) aufhacken, aufhauen (hauend öffnen):
uzcirst le̦du Siuxt u. a.;
5) anfertigen
(perfektiv): skaisti jau bija gan uzcirtis (sc.: kurpes) Janš. Dzimtene V, 116;
6) auflockern
U.: salmus uzcirst, das (Sommer)getreide in der Riege beim Dreschen auflockern U. sìenu uzcirst, das Heu mit der Harke wenden U., Etn. III, 72, Salisb., Siuxt u. a.: vālī sagrābtu sìenu žāvēšanai uzcē̦rt Etn. III, 103. Refl. -tiês,
1) man uzcirtās uz akmeņa Siuxt u. a., beim Hauen, Hacken traf ich versehentlich auf einen Stein;
2) sich aufputzen, sich herausschmücken
Siuxt, Vīt. u. a.;
3) energisch, rechthaberisch auftreten, auf etw. bestehen
Vīt.
Avots: ME IV, 321
uzsprūdīt
uzsprûdît,
1) aufhetzen:
u. kaķam suni Bers., Golg., Sessw.;
2) einen Schuss abfeuern auf:
mednieks paguva vēl zaķam uzsprūdīt Saikava.
Avots: ME IV, 383
1) aufhetzen:
u. kaķam suni Bers., Golg., Sessw.;
2) einen Schuss abfeuern auf:
mednieks paguva vēl zaķam uzsprūdīt Saikava.
Avots: ME IV, 383
vienpus
viênpus,
1) Adv., einerseits:
Arvis... zaudēja vienpus tik daudz.., cik uotrpus ieguva A. Brigader Daugava I, 8;
2) Präp., auf einer Seite:
rumpi lai apruokuot vienpus kūts durvīm, galvu uotrpus Pas. III, 321 (aus Uokte). nuostājāmies vienpus ielas Janš. Bandavā I, 209.
Avots: ME IV, 663
1) Adv., einerseits:
Arvis... zaudēja vienpus tik daudz.., cik uotrpus ieguva A. Brigader Daugava I, 8;
2) Präp., auf einer Seite:
rumpi lai apruokuot vienpus kūts durvīm, galvu uotrpus Pas. III, 321 (aus Uokte). nuostājāmies vienpus ielas Janš. Bandavā I, 209.
Avots: ME IV, 663