Paplašinātā meklēšana

ìecelˆt,

3): nav ... ilgs laiks, kamē̦r šī ... skuola iece̦lta Pēt. Av. II, S. 129; ‡

4) ie. alu "Bier einsetzen" ("ienest") Stender Deutsch-lett. Wrtb. (unter "Bier"); ‡

5) ie. vārdu Segew., eine neue Benennung einführen;
ie. kam vārdu ebenda, jem. einen Spitznamen geben. Refl. -tiês,

1): versehentlich hineingehoben werden:
liku, lai maisu ieceļ munuos, bet šam iecēlies paša ratuos Saikava;

2): iecēlās te labākas aitas Siuxt; ‡

4) sich gewöhnen aufzustehen:
kas rītuos pulksten sešuos iecēlies, tas katrreiz tanī stundā atmuožas Ahs.

Avots: EH I, 506

ìecelˆt,

1) hinein -, hereinheben:
pūlējusies iecelt viņus saulītē A. XXI, 695;

2) einführen in ein Amt, ernennen, anstellen:
kungs ieceļ muļķīti par savu vagari LP. IV, 77. brāli iecēla lielu vīru kārtā LP. IV, 103. meitas brāli iecēla lielā guodā Etn. II, 175;

3) errichten, stiften
U. [?] Refl. - tiês,

1) sich hinein -, hereinheben;

2) aufkommen, in Gebrauch kommen:
auta vietā vē̦lāk iecēlās aube RKr. XVI, 182;

3) gelangen zu:
kur tu tādā zirgā iecēlies? Kav.

Avots: ME II, 5, 6

jaûnìece̦lˆts, eben erwählt, neuerwählt: jauniece̦ltais ķēniņš LP. V, 307.

Avots: ME II, 100

pìecelˆt,

1) zu-, herzu-, hinzuheben, -stellen:
piecel krê̦slu, setze dahin einen Stuhl! U.;

2) aufheben, aufstehen lassen, aufwecken:
(dievs) mani nao gŗūtas slimības piecēlis Evang. gaisma v. J. 1905, S. 13. kas piecels rītā agri? BW.

Avots: ME III, 240

àizbildnis, der Vormund * Kronw.: par aizbildņiem iecelt. cilvē̦ks, kas brīvs, pats savs vienīgais un augstākais aizbildnis Apsk. - baznīcas aizbildnis, Kirchenvormund, statt des entlehnten pērminderis.

Avots: ME I, 19

ganît, - u, ĩju (li. ganýti "hütten", slav. goniti "treiben"), tr., hüten, weiden: cūkas, guovis, luopus. ganāmais od. ganāms pulks, die Herde: būs viens gans, viens ganāmais GL. laiks piecelties, ganāmuos apraudzīt BW. 30208. [ vanags, vilkus ganīt U., abwehren, fernhalten. ] Refl. - tiês,

1) sich erwehren,
wohl nur in der Zstz. mit at -, [= sargāties U.];

2) weiden:
lielceļa malā ganījās aitas, cūkas, guovis, zirgi;

3) sich gütlich tun, sich pflegen, sich nähren:
es par pūru nebē̦dāju, pati tukla ganījuos BW. 16687. ganīšana, das Weilen: līcī laba ganīšana BW. 29313. ganîtãjs, das Hüter: brālīšam sirmi zirgi, divi māsiņas ganītājas Ltd. 757. [Zu dzìt "treiben".]

Avots: ME I, 600

ìecilât, ‡ Refl. -tiês,

1) sich zu (er)heben (aufzustehen) beginnen
Frauenb.: bē̦rns jau iecilājies pats vien;

2) nevar vien ie. Laud. "nevar vien piecelties un uzsākt darbu".

Avots: EH I, 506

‡ iemantinieks, der Erbe (?): vienu nuo ... bē̦rniem ... par savu iemantinieku iecelt Mīlichs 1803, S. 73.

Avots: EH I, 529

klibzaķis, ein lahmer, schwacher, charakterloser Mensch: šādā amatā nevar iecelt kaut˙kādu klibzaķi vai nemāķi Kronw.

Avots: ME II, 225, 226

kùksnîtiês ² [auch Bers.], -uôs, -ĩjuôs, sich zu erheben suchen: bē̦rns samieguojies kūksnījās nuo gultas piecelties Druw., Lub. Vgl. kūsnīties und kūkņāties.

Avots: ME II, 333

màldîgs, irrig, irrtümlich: cilvē̦ku maldīguo prātu dieva vietā iecelt Paw.; maldīgas duomas.

Avots: ME II, 557

‡ nùodūlêt, (unproduktiv arbeitend) vertrödeln (mit ù ² ) Saikava: n. laiku. kad tâ pa vakariem nuodũlē ("lange wach bleibt"), tad rītuos nevar piecelties AP.

Avots: EH II, 42

[nùosluksnît, viel saugend mager machen: sivē̦ni tâ nuosluksnījuši cūku, ka tā tikkuo spēj piecelties Jürg.]

Avots: ME II, 853

‡ pasmagnējs "?": p. puisis Erss Muižnieki 99. pasmagnēji piecelties Garssen, Schwarden.

Avots: EH XIII, 174

ruzma, comm., einer, der viel isst, ein aufgemästeter Mensch, der in seinen Bewegungen ungelenk, ungeschickt ist Trik.: nevar vien piecelties, - kâ ruzma.

Avots: ME III, 566

‡ sakùksnîtiês ² Kalz. n. Fil. mat. 29, sich aufzustehen anschicken: sakūksnījās gan, bet nevarēja vis piecelties (von einem kranken Lebewesen).

Avots: EH XVI, 421

‡ skre̦bulêtiês Seyershof "pūlēties piecelties".

Avots: EH II, 508

svàmpa, ‡

2) der Hintere
PV. (mit am): pacel savu svampu, lai varu piecelt suolu tuvāk!

Avots: EH II, 612

‡ tùosîtiês ² , -uos, -ījuos Auleja "cilāties, mēģināt piecelties".

Avots: EH II, 710

tusnît, -īju: auch Orellen, Schwanb.,

1): stöhnen
Seyershof;

2): tusnīdams (keuchend, sich mühsam fortbewegend ?)
cauri kupe̦nām uz pagastnamu Daugava 1938, 604. ‡ Refl. -tiês, sich keuchend, mühsam bewegen (?): viņa tusnījās uz augša un brīnīdamās juta, ka piecelties varuot gluži labi Ciema spīg. 7.

Avots: EH II, 706

uzcelˆt (li. užkélti "heraufheben"),

1) in die Hohe heben
U., aufheben: uzcelt papīru nuo grīdas. uzcelt bļuodu uz galda;

2) aufrichten, errichten, aufbauen
U.; kuo pa dienu uzcē̦luši (vom Bau einer Kirche gesagt), tuo par naktl nuoārdījls LP. VII, 358. gariņi nuogremdē uzce̦ltuo baznīcu 376;

3) (in ein Amt) einsetzen
(gew. iecelt): Pleša tika par ķēnīnu uzce̦lts Pas. II, 79 (aus Walk). uzcels vēl man ķēniņu! LP. IV, 87;

4) (etwas) aufbringen
U.: viņa tā vārda uzcēlēja, sie hat den Namen (das Wort) aufgebracht U. dziesmu dej ... neturiet ienaidiņu! ne tā mana uzcelšana (izsmiešana), tā senēja ve̦ca tiesa BW. 958. Refl. -tiês,

1) sich erheben, aufstehen:
uzcelties nuo krē̦sla, nuo galda, nuo gultas, nuo miega;

2) aufkommen:
autam zūduot uzcēlās ce̦pures RKr. XVI, 187. paltrakiem nuozūduot uzcēlās zakraki XVII, 30. Subst. uzcelˆšanâs, die Auferstehung.

Kļūdu labojums:
BW. 958. = BW. 958; 5) aufwecken: uzcels man vēl ķēniņu LP. IV, 87
jāizmet (zu streichen) fraze no LP. IV, 87.

Avots: ME IV, 320

vêļi Mar. n. RKr. XVII, 123, Prl. n. FBR. VI, 114, Gr.- Buschh., N.-Laitzen, vēļi Spr. vê̦ļi (und Kompar. vē̦ļâki) Serbigal n. FBR. IV, 58, vēļu Spr., Adv., = vê̦li, vê̦lu, spät: labāk... agrāk piecelties nekâ vēļāk Prl. n. FBR. VI, 113.

Avots: ME IV, 559

vìetnieks (f. -niece), der Stellvertreter; ein gewählter Vertreter: kaut jele dabūtu uz kādu brīdi vietnieku LP. V, 246. vajadzēja... viņai vietnieces gādāt Kaudz. M. 34. vietnieku iecelt Kundziņš Vecais Stenders 30. draudzes vietnieki Konv. ² 794. - vietnieka vārds, vietniekvārds, das Fürwort, Pronomen. Vgl. li. viẽtininkas "Stellvertreter".

Avots: ME IV, 674