duôt,
[duõt Dond., Līn., Tr. neben
duôdu], duôdu, duômu, duonu Schrund.,
devu (li.
dúoti),1) tr.,
geben:a) mit dem Obj. im Akk. resp. (beim Debitiv) im Nom.:
es gan nezinu, kuo devis, ja tik nuo tagadējās klizmas izkļūtu LP. IV, 111.
guodu duot, Reverenz, Ehre erweisen: duod ve̦cam guodu, griez jaunam ceļu ; ruokguodu duot, die Hand küssen. pamācīšana duod gudrību. par viņa guodu es neduodu ne sarkana graša, für seine Ehre gebe ich nichts R. Sk. II, 128.
duod kuokus pilnu muguru, prügeln. labu nakti, labrītu duot, gute Nacht, guten Morgen sagen. mieru duot, in Ruhe lassen. paduomu, paē̦nu, pliķi duot, Rat, Obdach, eine Ohrfeige geben. dievpalīgu duot, grüssen mit den Worten: Gott helfe! ruoku duot, die Bewerbung annehmen, das Jawort geben: man dieviņš pavēlēja atraitim ruoku duot. savu meitu kam duot, im VL. auch mit
uz, aiz konstruiert,
seine Tochter jem. zur Frau geben: uz (Var.:
aiz) arāja māte deva BW. 25954.
vieta, vieta, maize, maize, kur brālīši mani deva 25995.
man tev jāduod taisnība, ich muss dir Recht geben. vainu d., Schuld geben: kādu vainu māsai duodi? vaļu d., freien Lauf lassen, Erlaubnis geben: pļuksti cik gribi, tikai ruokām vaļu neduodi. prātam vaļu duot BW. 10533.
šī de̦vusi kalējam vaļu acu zāles savārīt LP. IV, 167.
ļaunus vārdus d., böse Worte sagen. zāles duot. ziņu d., Nachricht geben: ar zīlīti ziņu devu. duot kājām ziņu, davonlaufen: cūka, sūnās izturēt nevarē̦dama, duod kājām ziņu LP. VI, 260.
meitas vien, meitas vien duod dieviņš duodamuo, gibt unaufhörlich BW. 12074.
duod duodama, māte, meitu! gib nur ja! 14710 ;
b) mit dem partitiven Gen. st. des Akk.:
mutes duot, küssen (selten mit d. Akk.:
duod mutīti Ltd. 2212).
duod, dieviņ, šuodien saules. duod man maizes, ūdens (neben:
maizi, ūdeni) ;2) mit dem Akk. eines Pronomens od. Adjektivs -
schaffen, machen: kādu mani dieviņš deva, tādu māte audzināja BW. 8494.
saka māmiņu gudru sievu, kas māmiņu gudru deva? 17250, 11.
kas tevi tik gudru devis? (iron.) ;
3) mit abhäng. Infin.:
gönnen, besonders in Wunschsätzen, geben (mögen): skauģis neduod ir teļam piedzimt. dievs duod mūsu bāliņam gaŗām augt kaņepēm BW. 13403, 1.
duod tev izčibēt! lai dievs neduod tuo piedzīvuot!4) ohne ein Obj.:
duod man, es duošu tev. juo duod, juo grib. duotu uotram, kaut pašam negribē̦tuos. dievs duod devējam, ve̦lns rauj rāvējam. labāk uotram duot nekâ nuo uotra gaidīt. duot (scil.
sienu, labību) uz ve̦zma, ein Fuder laden. duot, gewähren, lassen (in obszöner Bed. vom Frauenzimmer). ne duots, ne ņe̦mts, ebenso, vollständig derselbe: ne duots, ne ņe̦mts, šis pats ve̦cais uozuols A. XVII, 7.
[duod neduodams, wird gesagt, wenn es übermässig stark regnet U.] ;
5) hauen, schlagen, schiessen: duod, ka lai dzert prasa. duošu, ka zemi grābstīsi. duodi ar pātagu, akmeni (virsū) ; duod viņam pa ribām LP. IV, 6,
gar ausi, pa galvu, pa muti ; duod tam pa ragiem, stich (beim Kartenspiel). devis virsū, - spalvas vien nuoputējušas LP. V, 139.
ta tad nu duod, ka duod,a) jetzt setzt es Prügel,b) jetzt regnet es stark ;6) sich begeben (gew. refl.):
kad mācītājs aizbrauc, tad vīram maišelis atkal uz muguru un duod pruojām uz kruogu LP. VI, 359 ;
7) kas tuo duos? kas tuo deva? Wer wird es geben? Wer gab es? - es sagt der Lette, wenn er das Nichteintreten eines möglichen Falles bezeichnen will. kas nu gaili devis, bijis pušelnieka pūķis LP. VI, 74,
es sei nicht der Hahn, sondern der Drache des Nachbars gewesen. kas nu duos māti, kas nav māte. kas nu vairs deva mani pazīt? kas gan duos nuo vilka luopu suni izmācīt ;8) tas man duots, das war für mich leicht, angenehm: tas bitēm duots LP. V, 344.
suns aicināja, lai kaza nākuot līdz pie šūpuolēm ; kazai tas dieva duots VI, 363.
viņa tapa apaļa un bē̦rni bij kâ duoti Treum. Refl.
-tiês,1) sich geben, einander geben ; ruokā od.
ruokās duoties, sich fangen, ergreifen lassen: zirgs neduodas ruokā. kam tā (manta) nuovē̦lē̦ta, tam viņa duoduoties ruokā LP. VII, 1048.
nedevās kalpam jūgti BW. 15950.
duodies mierā, sei zufrieden. valkājat mūžiņam, cits citam duodamies. jaunlaulātie nāca, labās ruokās de̦vušies BW. III, 1, 53.
ruociņām devāmies BW. 22398.
mutītēm de̦vušies BW. 31149, 2 ;
2) sich begeben: d. uz pilsē̦tu, ceļā, laulībā ; pie miera, dusas duoties, schlafen gehen ; mit abhäng. Inf.:
abi divi devās bēgt, beide ergriffen die Flucht JK. V, 69 ;
3) gelingen, gedeihen: šuogad pe̦kas de̦vušās (Var.:
izdevās) BW. 24745.
beidzuot viņam devās aci uzmest uz skapi. [Zu slav. dati (serb. dà`ti), ai. dātum "geben", arm. et "(er) gab", gr. δώσω "werde geben", la. dōnum, kymr. dawn "Gabe" u. a., s. Trautmann Wrtb. 56 ff., Hirt IF. XXI, 169 ff., Reichelt KZ. XXXIX, 13 u. 43, Berneker Wrtb. I, 178 f., Walde Wrtb. 2 238.]Avots: ME I,
535,
536