Paplašinātā meklēšana

apvilˆgt, -ve̦lgu oder -vilgstu C., -vilgu J. Kaln., intr., ringsum feucht- werden: asarām apvildzis skats Zalkt. I, 106. siena guba par nakti apvilgusi. milti maisā visapkārt apvilguši J. Kaln.

Kļūdu labojums:
feucht- = feucht

Avots: ME I, 136

atvilˆgt C., feucht, weich werden: grāmatām atvilga lapas MWM. VIII, 866. cietā seja atvilga VIII, 498. izkaltušās vārpas nuo mitruma atvilgušas RA. [kaudze tā kā atvilgst A. Up.

Avots: ME I, 210

atzilgt, intr., wieder anfangen zu grünen, sich erholen: rudzi jau it labi atzilguši Smilt., Erlaa, Lub.

Avots: ME I, 212

ìeil˜gt, ‡

2) "= ievil˜cinât" (?) Bērzgale.

Avots: EH I, 516

ìeil˜gt, andauern, sich hinziehen (zeitlich), sich einwurzeln: slimība ieilgst, die Krankheit wurzelt sich ein. ieilgušajiem aizspriedumiem MWM. VI, 175.

Avots: ME II, 22

il˜gt: mit ìl N.-Wohlfahrt,

1): jis nevarēs tik ilgi i. (vorhalten, am Leben bleiben),
juo jam ir diluonis Bērzgale;

2): man tīri siekalas te̦k un vē̦de̦rs ilgst; ja ... visādas ē̦damas lietas kuopā ieraugu Pēt. Av. II, 134; ‡

3) "verlängern"
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH I, 430

il˜gt, -stu, -gu, (li. ìlgti),

1) dauern, währen:
viņa ceļuojumi ilga divi gadi Vēr. II, 271. saruna ilgusi divi stundas Vārds. ilgstuoša slimība MWM. V, 480;

2) sich sehnen:
viņš ilgst pēc manis A. XVII, 817. [Hierher vielleicht folgende Phrase aus Erlaa: kuo tu te ilgsti?]

Avots: ME I, 706

izspilgt: auch N.-Peb. ‡ Refl. -tiês, = izspilgt 1 (?): izspilgusēs ... jaunkundze ar savu ... gre̦znuošanuos Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 16.

Avots: EH I, 482

izspilgt, [izspilˆkt C.],

1) intr., übermütig, anspruchsvoll werden:
puikas jau nu tâ izle̦puši, tâ izspilguši, ka miežu bļina vairs ne+maz ēst negrib Austr.;

2) tr., aufsperren:
skatījusies, acis izspilgusi, kur šis brauc LP. V, 296, Bers., Lub. [Vgl. izpilkt, izpilgt.]

Avots: ME I, 802

nùoil˜gt, intr., verjähren. Subst. nùoil˜gums, die Verjährung.

Avots: ME II, 790

pãril˜gt, [langwierig werden: jāgādā, lai slimība nepārilgst] Bers. n. A. XIV, 1, 409.

Avots: ME III, 157

[paspilgts, ein wenig oder ziemlich grell: paspilgta krāsa.]

Avots: ME III, 105

‡ pastil˜gt NB., ein Gelüste empfinden: e̦smu pastildzis (ich will essen). meita pastilgusi (will heiraten).

Avots: EH XIII, 177

‡ *pazilgt "?": saules meita puķes sēja, pa jūrmali te̦cē̦dama; visa jūreņa pazilga dze̦ltāniem ziedeņiem Tdz. 55089.

Avots: EH XIII, 192

*pilˆgt, pilˆgstu, pilˆgu, zu erschliessen aus izpilˆgt; vgl. *pilkt.

Avots: ME III, 215

sa-il˜gt, eine bestimmte od. längere Zeit (an)dauern.

Avots: ME II, 635

savilˆgt: auch C., Grawendahl, Heidenfeld, Lasd., Meselau, N.-Peb., Saikava, Sessw.

Avots: EH XVI, 465

savilgt Erlaa, Golg., feucht werden: milti maisā savilguši Plm. siens gubā savildzis ebenda. visa labība savilgs U. b. 49, 36, savilgušās matu šķipsnas Saul. I, 12. savilgušas kabatas drāniņas Zalktis v. J. 1908, No 3, S. 3.

Avots: ME III, 787

smilˆgt ² Bl., smilgstu, smilgu, winseln U., heulen (wie Hunde) L.; s. smitkstêt.

Avots: ME III, 962

‡ II smilgt (wo?) "schmerzen (von Zähnen)".

Avots: EH II, 538

*spilˆgt, zu erschliessen aus izspilgt; izspilgt 2 etwa zu ostfries. spalken "spalten" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. 11, 680?

Avots: ME III, 995

‡ II spilgt, erglänzen: debess tālumi klusā ze̦ltā spilgst Skalbe Raksti I (1938), 289. nuo uguns puķe plaukst un zied un sārkst, pret nakti spilgst Rainis Dz. un d. III2, 343. viņa slava juopruojām spuožāka spilgs Austriņš Aizsaulē 130.

Avots: EH II, 550

spilˆgtans, = spilgts: zaļais kuoku spilgtanums Austr.

Avots: ME III, 995

spilˆgtkrāsains, grellfarbig Konv. ² 1983, Plūd. Llv. II, 182.

Avots: ME III, 995

spil˜gts: visa gle̦znā atspuoguļuo spilgtu mieru Blaum. Raksti VI ⁵ (1939), 170.

Avots: EH II, 550

spil˜gts Iw., Wohlfahrt, Salis, Bershof, Siuxt, Behnen, Grünh., Zögenhof, Ruj., spilˆgts Prl., Selsau, Warkl., Drosth., Wolmarshof, spìlgts ² Kl., spilˆgts ² Ruhental, grell, "mirdzuoši spuožs" Freiziņ: spilgta krāsa, aina. puķes ar spilgtiem ziediem SDP. VIII, 41. spilgta krāsu viela Konv. 49. spilgtas debesis Balt. Vēstn. 1904, № 31. spilgta māksla Vēr. 1904, S. 114. spilgti (Adv.) sarkani . . . krūmi. tik spilgti . . . parādījusēs . . . cīņa Vēr. I, 1386. spilgti (schrill?) un īgni iesmieties MWM. 1896, S. 466. Subst. spilgtums, greller, funkelnder Glanz, Grellheit: jauna diena sākās... spilˆgtumā un maigumā Alm. Meitene nuo sv. 100. manām acīm vairs maz spilgtumā, tik drusciņ varu viedēt Erlaa. Zu spaigs 1, spilgans u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 679.

Avots: ME III, 995

stilgt: s. virsū Grob. "uzmākties": viņa stil˜gst vīram virsū, lai tas teic. Vgl. uzstil˜gt(iês).

Avots: EH II, 579

*stilgt, zu erschliessen aus iestildzis; zu stalgs.

Avots: ME IV, 1068

uzil˜gt, noch, länger dauern: mūsu darbs 2 nedēļas uzilga (dauerte 2 Wochen länger, als vorausgesehen) Sessw.

Avots: ME IV, 336

uzstil˜gt(iês) Grobin, = uzmākties, uzstâties I: viņš uzstilgst man, lai es tuo daru. uzstilguos, lai uztaisa dārzam žuogu.

Avots: ME IV, 384

uzstil˜gt(iês) Grobin, = uzmākties, uzstâties I: viņš uzstilgst man, lai es tuo daru. uzstilguos, lai uztaisa dārzam žuogu.

Avots: ME IV, 384

vilˆgt Bers., C., Golg., Lennew., Nötk., -gstu, -gu, feucht werden AP., Grawendahl, Sessw., Vīt.: siênas vilgst Drosth., Lennew. drēbes ūdenī (rasā, miglā) vilgst Bers. slapjā laikā zeķes zābakuos vilgst Vīt. sausa labība uz mitra kluona sāk vilgt un pelēt ders. lini pagrabā sāk vilgt Golg. Zu valˆgs II.

Avots: ME IV, 587

zìlgt ^2, zilgstu, zilgu Mar., blau werden Nötk.: gaiss zilgst Mar. n. RKr. XV, 145; "grün werden" (?) Warkl. (mit ilˆ).

Avots: ME IV, 719

ainâties, -ãjuôs, sich gestalten, sich entrollen: cik tur viss tik krāšņi, tik spilgti viņai pretī ainājās MWM. X, 215.

Avots: ME I, 13

I akuõts, akuôts, auch akuota Ar. 1670, Demin. -iņš, -ņa (zu li. akúotas, apr. ackons "Granne");

1) die Achel, Granne:
miežiem ir akuoti, auzām skaras; ai, rudzīti, ruogainīti, tavu dārgu akuotiņu BW. 27908;

2) der Hachelige, Stachelige, Epitheton der Gerste im Volksliede:
miezīšam, akuotam, saule klāja paladziņu Ltd. 4239;

3) das schöne Äussere, das Glanzhaar gewisser Tiere:
lapsai labs akuots (spalva). par akuotu nuosauc tuo spilgtumu, kas mirdz dažu zvē̦ru, piemē̦ram lapsas, spalvu galiņuos Konv. ¹ ģērbies, mans kumeliņ, akuotiņu spalviņā BW. 17127;

4) der Witz:
tam ir akuots, der hat Witz. vienam akuots mēlē, uotram kauluos A. VIII, 1, 143, der eine hat eine scharfe Zunge, der andere hat körperliche Kraft;

5) = grauds: ņemt uz akuota, auf Korn nehmen;
uz akuota = uz mata, aufs Haar (Sissegal);

6) uz labu akuotu ("auf gutes Glück")
luodi likt (= šaut), Jägerausdruck in Schwitten. [Vgl. auch aksts und Walde Wrtb. ² unter acus, Trautmann Apr. Spr. 298, Zupitza GG. 129, Feist Wrtb ^2. unter ahana und ahs und Fick Wrtb. III ^4, 7 mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 65, 66

atjaũtība, die Fähigkeit sich zu helfen, Schlagfertigkeit, erfinderisches Talent: lai tuoties spilgtāki parādītuos atjautības un apķērības nuozīme cīņā A. XX, 320.

Avots: ME I, 162

atzilt: "?" zu ersetzen durch

1) = atzvilˆt, und rudzi - durch;

2) = ilgt">atzilgt: rudzi a.

Avots: EH I, 182

dèldêt, -ēju, -ēju, tr., abnutzen, verschleissen, tilgen: spē̦lmanis velti bijies, ka kāzās stīgas deldēšuot Neik. vai tie mani zābaciņi bij par velti deldējami BW. 11257. kuo velti par tādām lietām mēli deldēt? Subst. de̦ldē̦tājs, jem., der abnutzt, tilgt, der Tilger: daža laba mātes meita tava mūža de̦ldē̦tāja BW. 8144. Jēzus, grē̦ku de̦ldē̦tājs; so auch grē̦ku deldēšana, die Tilgung der Sünden. Zu dilt.

Avots: ME I, 453

il˜knis: auch Salis, Seyershof; kuiļa ilkni Pas. VIII, 455. uzliec uz ilkņa! iss auf! Saikava. Aus *ilgtnis und nebst ìlkss I und II, ilktis und ilts zu ilgs "lang"?

Avots: EH I, 430

izliêt [li. išlìeti], tr., ausgiessen: Sprw. neizlej netīru ūdeni, kamē̦r tīra nav. kur nu vairs izlietuo sasmelsi od. izlietuo taču nesasmelsi, das Geschehene kann man nicht ungeschehen machen. izliet laimes;

2) ergiessen:
saule izlēja savu spilgtuo gaismu par kauliem apklātuo ceļu RA.;

3) vergiessen:
kas cilvē̦ka asinis izlej, tā asinīm būs izlietām tapt I Mos. 9, 6. Refl. - tiês,

1) überfliessen, verspritzt werden:
tâ ūdeni nest, ka ne˙viens piliens neizlejas Etn. I, 61;

2) sich ergiessen:
nuo krūtīm skaņas Aps.;

3) sich formen, sich beim Guss, beim Giessen (bes. beim Glückgiessen) bilden:
svina gabals izlejas čumurains Etn. II, 2. nezin, kas tur tē̦vam bija izlējies Plūd. II, 321.

Avots: ME I, 765

[izšuve N. - Bartau], izšuvums, die Stickerei: kre̦kla uzkrūts bija izraibināta spilgtiem izšuvumiem A. XIII, 799.

Avots: ME I, 814

II kvḕ̦ls ² [Druw.], glühend, feurig, schimmernd: kvē̦lās krūtis Sil. dedzi un palieci vienmē̦r kvē̦la! Asp. kļūs truoksnis, krāsu raibums spilgtāks, kvē̦lāks Asp. tver, tās ruociņu un velk pie kvē̦lajām lūpām Egl. kvē̦lā vakarā V. Eglītis.

Avots: ME II, 354

nùobrukt, intr.,

1) abfallen, abbröckeln, herabrutschen:
man zeķes nuobrukušas; meton. auch kājas nuobrukušas das Part. nùobrucis, zerlumpt: dažu dienu es staigāju nuošļukusi, nuobrukusi mē̦dz pārveiduoties; tās vai nu pāriet mazgājamā šķidrumā, vai arī zaudē savu spilgtumu; pirmajā gadījumā krāsviela nuobrūk, uotrā nuoplūk Konv. ² 2941;

[2) = nùobalêt: lindraki nuobrukuši Dond.].

Avots: ME II, 765, 766

nuõe̦na ,* die Abschattierung: spilgtas gaismas un tumšāku nuoē̦nu saskaņa MWM. VIII, 290.

Avots: ME II, 782

nùokuôst,

2): vilks nuokuodis zirgu Mahlup; ‡

3) beizend od. ätzend in einen gewissen Zustand bringen
Orellen: ziepes mazgājuot nuokuož bē̦rnam acîs sarkanas. Refl. -tiês,

1): nuo kuņķa nuokuodās FBR. IX, 116;

2): auch AP., Auleja, Frauenb., Mahlup; lai ziedu krāsas nuokuožas spilgtākas A. Brigadere Dievs, daba, darbs 99; ‡

3) unabsichtlich abgebissen werden:
man nuokuodās tikai mazs gabaliņš.

Avots: EH II, 58

saredzêt, tr., intr., erblicken, deutlich erkennen U.: tavu lielu rudzu lauku! trīs dieniņas talki pļāva, vēl maliņas nesare̦dz BW. 28406 var. mūža gala ne˙viens nevar saredzēt JR. IV, 73. bijuse tumša nakts, un viņi... ne˙kā nevarējuši saredzēt JK. dievs sare̦dz blēdi un blēža ceļus Kaudz. M. 157. cik tik vien viņa acis vēl varēja saredzēt Dīcm, pas. v. I, 21. varuot e̦ze̦ra dibinā mājas saredzēt LP. V, 385. dvēsele nav ne sare̦dzama, ne sadzirdama Konv ² 726. Refl. -tiês,

1) sichtbar sein, werden:
sare̦dzas me̦lni putni pret debesi Ezeriņš Leijerk. II, 192. iz viena kakta spilgti saredzējās kas gaišs Vēr. II, 1248;

2) einander (wieder)sehen:
viņam ļuoti gribē̦tuos ar savējiem saredzēties LP. VII, 659. pus˙mūža tē̦vs ar dē̦lu nebij saredzējušies Mācīt. meita 17. uz priecīgu saredzēšanuos (frohes Wiedersehen)! Alm. Meitene nuo sv. 16;

3) sich gegenseitig ausersehen, ein Paar werden
U.

Avots: ME II, 714

I smil˜kstêt C., PS., Wolm., Siuxt, Lin., Iw., AP., Serbigal, Ruj., Karls., Salis, smìlkstêt ² Kl., Prl., Lös., Nerft, Preili, -u, -ẽju, winseln (namentlich vom Hund): suns skatījās smilkstē̦dams Lienai acīs Mērn. laiki 282. luopiņi... nesmilkst ne˙maz par viņas cietuo sirdi LP. IV, 161. lai tās smilkst pēc manis MWM, VII, 814, pagales dzisdamas skumji smilkst Vēr. II, 523. meitas smilkstēja dziesmu meldiņus Sadz.. viļņi 20. jūs smilkstēsiet (werdet euch wimmernd beklagen) man, ka... A. XVII, 584. Bei Stender Pas. 291 auch vom Gesang der Nachtigall. Zu smilgt, smildzêt (wenn mit ks aus gs ) resp. zu smilkt I.

Avots: ME III, 963

spaigs "?": spaiga pusnakts zieduonī Ve̦nsku Ed. Jaunas dzejas 23. spaiga nakts MWM. VI, 356. dzīve netīrā. spaigā D. 116, 55. smaršas spaigas Līguotnis 36. spaîgs ² "ilgts">spilgts, stiprs" (?) Schwitten. Subst. spaigums "?": zieduoņa spaigums R. Sk. I, 5.

Avots: ME III, 981

spalgs,

1) grell
(mit alˆ ² ) Berstlof: vakarā pie... debess spalgi spulguoskaidra zvaigzne Vēr. I,1364. dusētgrib (velītis) tuvu man, caurspīdīgs, spalgs Akurater. līdz zilgumam me̦lnam un spalgam Vēr. 1904, S. 637;

2) schrill
(Serben, Laud., Lasd., Durben), sehr laut Schibbenhof, Irmelau, Mitau, Dunika (mit alˆ), Pampeln, Bixten, Bershof, Pe̦nkule (mit alˆ ² ), Bers., Sehren, Sessw., (mit alˆ) Walk, Ronneb., Raiskum, Warkl.: nuo stacijas piepeši atplūda spalgs svilpiens Skalbe Skaņas izt. 44. kliedza spalgā balst A. 1893, S. 352. spalgas skaņas MWM. VIII, 532, mežā ar spalgu truoksni lūst Druva I, 48. pēkšņi ierībējās spalgi II, 9. spalgāk jau dunēja suoļi Duomas I, 480. spalgs šāviens Serben. suns . . . spalgi aizrejas Plūd. LR. III, 53. sāka knaukšķēt spalgi suņa rējieni Krišs Laksts 52. balss apsīkst spalgajā sunu ņargā Duomas IV, 121. dzirdu spalgu lauska spērienu R. Av. 1912, № 302;

3) sehr kalt Fehsen,
(mit alˆ ) Selsau, trocken kalt (mit alˆ ² ) Salis: spalga ziemas nakts Vēr. II, 771. nāca ziema ar . . . spalgām, lauskuotām naktīm Jauns. III, 314. spalga nakts A. XXI, 26 (ähnlich 297, Saul. III, 95). spalgs ziemas aukstums Saul. III, 85. ziema spalga V. Egl. Eleģ. 93. spalgi salts Jauna Raža Saul. IV, 45. pēc spālga vēja grūdiena Leijerk. II, 62. spalgi iede̦rdzas krūtīs Saul. Meža šalkas 126. Subst. spalgums "?": ziemas pirmajā spalgumā (Kälte?) Jauns. III, 334. Wenigstens in der Bed. 1 nebst spalgât zu spilgts: zur Bed. 3 vgl. spe̦lga.

Avots: ME III, 982

spilˆgši ² Saikava, Adv., = ilgti">spilgti, schrill ("sīka, stipra skaņa"): dzied spilgšāk! Warkl., Wessen; grell Saikava.

Avots: ME III, 995

spilˆkši Warkl., Adv., schrill: juo tās bungas duobji rūca, spilkši spiedza stabulīte Konv. ² 474. Kann anstatt mit k auch mit g geschrieben werden; vgl. spilgti unter spilgts und spilgši.

Avots: ME III, 995

spilˆkts C., spil˜kts Karls., eine andere Schreibung für spilgts.

Avots: ME III, 996

spìlts ² Ar., sauber, blendend weiss. Wohl nebst spilgts, spilkans zur Wurzel sp(h)el- "glänzen" bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 679.

Avots: ME III, 996

zaiguôt, leuchten, scheinen, (in Schujen in mehrern Farben) schimmern, flimmern Erlaa, Lub., Lubn., Meiran, Nötk., Schujen, (mit aĩ ) Assiten, Burtn., Fockenhof, Frauenb., Gotthardsberg, Neuhausen, N.-Peb., Ruj., Schibbenhof, Schwarden, Schwitten, Smilt., Trik., Ukri, Windau, Wirgen, (mit ài ² ) Bers., Lennew., Vīt., (mit aî ) Fehgen, Kokn., Laud., (mit aî ² ) Grenzhof: e̦zars zaiguo Bers., Trik., ūdens zaiguo (von stehendem Wasser gesagt) Ruj. ūdens zaiguo, ja viņā iespīd saule Neuhausen. debess zaiguo Schwitten. zvaigzne krīt zaiguodama N.-Peb. sniegs zaiguo Assiten, Fockenhof u. a. le̦dus zaiguo Lubn., Ukri u. a. apzeltītais baznīcas tuornis sauli = zaiguo Vīt. zīda audumi zaiguo Lennew. apsarmuojušuo kuoku zaruos sāka zaiguot... dzirksteles Saul. JR. IV, 49. nuora balti zaiguo rasas putekļuos Vēr. I, 1157. marguojat, zaiguojat,... viļņi! JR. IV, 142. spilgtā gaismā acīs sāk zaiguot N.Peb. acis zaiguoja vien Saul. I, 140. vaigi... zaiguoja zilgani sārtās krāsās III, 102. brauksim tâ, ka lai visi meži zaiguo! (d. h. sehr schnell) Frauenb. (fig.) humōrs zaiguo Vēr. I, 694. Refl. -tiês, schimmern, leuchten, flimmern Lems. n. U., Nötk., (mit aĩ ) Ruj., (mit ài ² ) Vīt., "durch etwas hindurchschimmern" (mit aĩ ) N.-Peb.: dārgakmeņa gre̦dze̦ns pirkstā zaiguojās vien Vīt. tâ ka zaiguojas priekš acīm, so, dass es vor den Augen flimmert U. vizulīši krāsu krāsās zaiguojas Apsk. v. J. 1903, S. 300. gaisma zaiguojas caur luogu N.-Peb. ruoze smaržā un krāsās zaiguojas, mirdz MWM. v. J. 1899, S. 345.

Avots: ME IV, 681

zalguôt,

1) zal˜guôt Arrasch, Jürg., Nötk., zàlguôt A.-Ottenhof, zalˆguôt Bers., zàlguôt ² Golg., Gr.-Buschh., Jummardehn, Kaltenbrunn, KatrE., Lis., Mahlup, Oknist, Saikava, Selsau, Sessw., Sonnaxt, Vīt., Warkh., zalˆguôt ² Grenzhof, zalguôt Spr., Erlaa, Frauenb., Wessen, zalgât Wessen, (mit àl ² ) Kaltenbrunn, auch refl. zalguôtiês, leuchten, schimmern, schillern;
zàlguôt ² Vīt., grün leuchten: purvā rāvas ūdens zalguo Golg. u. a. eļļa zalguo ūdenī Frauenb., Golg. gaiļa spalvas zalguo Jürg. medņa kakls zalguo Saikava, Warkh. nāk gaismiņa zalguodama (Var.: vizē̦dama) BW. 30903, 2. debess zalguoja vienās zvaigznēs A.v. J. 1899, S. 123. pie debesīm zalguojās zvaigznes JR. IV, 122. me̦lnie strazdi, spalviņām zalguojuot, te̦kāja... V, 60. burbulis, kurš kâ dārgakmens zalguo visās krāsās III, 30, ka[d] nuopucēju naudu, net zalgā Kaltenbrunn. rati bija nuolakuoti, ka zalguoja vien A. v. J. 1896, 526. spīguļuo saulē un zalguo 1897, S. 375. mirdz ūdenī·, zalguo un dzirkst Sudr. E. tā zaiguo un zalguo un zvīļuo zili ze̦ltainām ugunĩm A. XX, 690. zalguo Vidusjūr,ā salas Jaun. Dr. v. J. 1902, S. 301. Mīcei zalguoja skats Apsk. v. J. 1903, S. 376. rudzu lauks jau pa gabalu zalguoja kâ spilgts zaļš deķis Vīt.;

2) "?": manas smadzenes zalguoja Vēr. II, 1261.

Avots: ME IV, 684