Paplašinātā meklēšana

bal˜tmizis (eig. weisse Rinde habend), Grauerle, Weisserle (Alnus incana) Peņģ.: auch pe̦lē̦kais alksnis genannt.

Avots: ME I, 257

‡ beĩzis NB. "ein grosser, die Füsse schieppender Mensch". Zu li. béizas "sliņķis, slaists" ?

Avots: EH I, 211

bìezmizis, der Dickrindige, Epith. der Eiche: uozuoliņš, biezmizītis, lē̦ni lapas darināja BW. 13220.

Avots: ME I, 306

‡ bļuõdlaizis Janš. Līgava II, 203, ein Schüssellecker, Schmarotzer.

Avots: EH I, 234

ceizis, ein Netz Kurisch - Haff n. RKr. XI, 101.

Avots: ME I, 368

‡ grizis Auleja, = dzir̂kste I: g. ieme̦tas nuo pļaušanas, citu reizi kājās nuo iešanas. Aus r. грызь "ноющая острая боль"?

Avots: EH I, 406

‡ izis, ein alles, stark abgenutztes Messer Sessw.: (ironisch) ar izīti buomi griêzu.

Avots: EH I, 451

‡ kreîmalaĩzis ² Frauenb., der Zeigefinger (in der Kindersprache).

Avots: EH I, 647

lìeklàizis, der Freischlucker, Schmarotzer Sudr. E.

Avots: ME II, 495

mel˜nmizis, mel˜mizis, (gen. plur.) mel˜ (n) mizu,

1) schwarzrindig, schwarzschalig:
izrubina mellmizu rutkam caurumu JK. VI, 48;

2) die Schwarzerle;
[mellmižu kuoks, Schwarzellernholz Bielenstein Holzb. 315.]

Avots: ME II, 598

‡ nuõmizis Ramkau, (mit ùo ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 76, ein vom äusseren Rand des Pergelholzes abgespaltener Pergel (skals).

Avots: EH II, 69

pizis, der Knauel, das Wirrwarr: sagājis pizī = sagājis juku jukām čupā Gr.-Sess. Auch gebraucht von einem Menschen, der sich vor Alter od. Krankheit zusammenzieht.

Avots: ME III, 229

reizis (unter reĩze ): nuo tā reiža vairs nav re̦dzē̦ts AP. vienam reižam iznāk ebenda. tam reižam vie[n] jau būs, - vai nu vairāk! ebenda. - reĩžiem, = reĩzēm, manchmal, zuweilen, hin und wieder AP.

Avots: EH II, 364

rùoklaĩzis Ar., auch rùoklaĩža (comm.) Celm., einer, der die Hand zu küssen (eig.: lecken) pflegt, ein Schmeichler: lišķi un līdēji mē̦dz būt arī ruoklaižas Sassm.

Avots: ME III, 581

samizis, = samisis: māmuļīte, kuo tu sēdi samizuse? vai tu biji neve̦se̦la, vai nuorāta jauņuvītes? BW. 23323.

Avots: ME II, 687

tizis, die Weiberbrust, Zitze Riga n. Etn. I, 105: bērns nemierīgs; duod tita pazīsties! Naud.

Avots: ME IV, 199

tiziski iet N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617, lahmen, hinken.

Avots: ME IV, 199

‡ bļuodlaiža, = ‡ izis">bļuõdlaizis: muižnieku b. Kaudz. Jaunie mēm. laiki I, 81.

Avots: EH I, 234

dižcilˆtîgs ,* vornehmer Herkunft, adlig, patrizisch, edel: dižciltīgais tē̦vs Balt. V.

Avots: ME I, 474

iziẽskât [li. išjíeškoti, [aksl. iziskati], tr.,

1) ablausen:
galvu: bē̦rniem vajaga katru dienu galvu izieskāt Ahs. kad galvai vienu pusi izieskā, uotru ne, tad ieskātāju vilks ē̦d LP. VII, 857;

2) fig., durchprügeln, durchbleuen:
gan es tev muguru izieskāšu Tals.

Avots: ME I, 743

‡ mel˜mezis Behnen, Frauenb., Pankelhof, Siuxt, mel˜mêža alksnis Frauenb., Siuxt, die Schwarzeller. Aus mel[n]mizis, s. ME. II, 598.

Avots: EH I, 798

pãrvārsnis,* die Kuppel: debess ar visām zvaigznēm tapa turē̦ta par ļuoti lielu kristala pārvārsni (kupuolu), kas zemi apklāj un uz tās atspiežas Heiki Fiziska geografija (1890) 8

Avots: ME III, 186

puôdalaiža Etn. II,188, puôdlaiža Dr., puôdulaiža Wid., puôdiņlaĩža Salisb., izis">puodlaizis Antrōp. III, 4, der Zeigefinger.

Avots: ME III, 454

puôdlaĩža Ruhtern, izis">puôdlaizis, s. puôdalaiža.

Avots: ME III, 454

reĩze Ruj., Salis, Iw., Serbigal, AP., rèize ² Prl., reĩza Dunika, Līn., Wolm., izis">reizis Vīt. 42, A. v. J. 1897, S. 223,

1) die Schicht, Ordnung, Reihe
U.; das Mal, der Fall: sasēda meitiņas reizītē BW. 13282, 11. uozuoliņi reizītēm (Var.: rindām) saauguši BW. pie1. ² 2803, 2. tur tagad garās reizēs gulēja auzu kuopas Blaum. ziedi, ziedi, rudzu vārpa, deviņām reizītēm (Var.: ailiņām, rindiņām, kārtiņām u. a.)! BW. 28128 var. reizītē (Var.: reizītēm) sareizēju savas baltas villainītes 22970, 7. gara reize, eine lange Reihe (z. B. von Fuhren) U.: liela, gara reize brauca ee̦svainiešu darbenieku BW. piel. ² 316831. vinš sāka atstāstīt lielu, garu reizu (eine lange Reihe von Dingen), kuo visu varuot savienuot ar lauksaimniecību A. v. J. 1899, S. 115. tur ir gara reiza, kuo teikt Janš. Prec. vies. 16. reizās stādīt U., in Reih und Glied stellen. rakstu reize U., die Zeile. - pienāca arī mana reiza, es kam auch die Reihe an mich, meine Reihe LA. tagad, brāļi, jūsu reize, jetzt ist die Reihe an auch JK. V, 1, 27. nu Vaitiņa reiza tâ˙pat darīt Lautb. Luomi 15. Sprw.: par daudz reizām vienreiz tak ķeras. trīs reizas gadskārtā būs tev man svē̦tkus turēt Glück II Mos. 23, 14. vairāk reižu (mehreremal) vīt vaiņagus Kaudz. M. 104. - pirmu reizu (gew. pirmuo reizi) U., das erste Mal. šās reizās Biel. n. U., diesesmal, für jetzt. ē̦damā reize MWM. VI, 582, die Zeit des Essens, die Mahlzeit. vasaras reizā brālis . . . tapa nuoduots, als im Sommer Rekruten gegeben wurden, da wurde der Bruder abgegeben Blieden n. Mag. XIII, 5. burvim uznākusi buramā reize (die Zeit zum Zaubern) LP. VI, 19. gailis jau bija dziedājis nakts reizi Duomas III,218. pie tās pašas reizes (reizas), bei derselben Gelegenheit, zugleich: pie tās pašas reizes iejājis arī tais mājās LP. VI, 182. pie tās pašas reizas tevi aizvedīs uz . . . pilsē̦tu Alm. Kaislību varā 106. - reizē, reizā, in einer Reihe, auf einmal, zugleich: saka vilki te̦cē̦dami: te̦kam visi reizītē! BW. 29429. "pagaidi, iesim reizē!" viņa sauca Blaum. reizē (Var.: līdza) dzimu, reizē augu ar baltuo ābuoliņu BW. 1191, 1. reizā mani māmuliņa ar brālīti audzināja, reizā pirka vainadziņu ar brālīša ce̦purīti BW. piel ² 5981. pašā reizē (reizā), gerade recht, richtig: priekša īsa, pakaļ[a] gara, sāni pašā reizē (Var.: pašā laikā) BW. 20444 var. (von einem Rock). būs tavam zuobam pašā reizē Vīt. 9I. - citā reizē (reizā), ein anderes Mal: ķēniņš saka, lai citā reizē nepārskatuoties LP. II, 72. kuo tu tādā reizē (in solch einem Falle) būtu darījis? ebenda 27. Jeremijus uotrā reizā (gew. uotru od. uotruo reizi, zum zweitenmal) teic, ka . . . Glück Jerem. 52 (S. 217). apgulies uotrā reizē uz tavu labu sānu! Ezech. 4, 6. acc. s. reizi, reizu (gew. reiz, s. d.), einmal, einst: reizu lūdza vīru nāburguos uz kāzām Pas. III, 43. katru reizi, jedesmal, jedesmalig; kâ nu katru (od.: kuŗu) reizi, je nach dem. uz reizi (reizu) od. uz reizes (reizas), auf einmal, plötzlich: Sprw. dari, kuo dari, - uz reizes padari! kas nav uz reizu, tas nav pareizi. es saviju vainagā simtu puķu trīsdesmit. kas uz reizi (Var.: uz reizes) atminēs, tas lai mani bildināja! BW. 5857, 2. kad uguni kur un tā uz reizi neaizde̦gas Etn. II, 78. te uz reizu vecene citām raganām uzsauc Pas. III, 44. pašu reizi, gerade: saule pašu reizi lēca MWM. v. J. 1896, S. 928. nuo reizes (anfangs) prasīja 500, vē̦lāk atlaida par 400 asi Sessw. reizi (reizu) nuo reizes (reizas) od. reizi (reizu) uz reizes (reizas), einmal um das andere, wiederholt: Pilenieks pagasta amatuos tapa lece̦lts reizu nuo reizas Janš. reiz[i] uz reizes klanījuos, meitu mātes lūgdamies BW. 18327. reiz[i] uz reizes mutes devi 24931, 1. reizi par visām reizēm, ein für allemal: atkratīšuos reizi par visām reizēm nuo viņa uzbāšanās Purap. reizi (reizu) pa reizei (reizai), hin und wieder: reizu pa reizei nuomizuoja zē̦nus Purap. kurš reizu pa reizei sāka dauzīties A. v. J. 1897, S. 135. pa reizei visiem nerātnība klāt U., da ist keines, das nicht einmal unartig wäre (von Kindern gesagt). reizēm, reizām, pa reizām U., bisweilen, wechselweise U.: man ir reizēm gluži bail nuõ viņa Kaudz. M. 31. reizēm viņš ... uztaisīja savus spēles namiņus JR. III, 24. reizām daudz un reizām maz Fallijs, reizu reizēm (reizām) od. reižu reizēm, bisweilen, zuweilen, hin und wieder; Mal auf Mal, einmal über's andere U.: kâ jau reizu reizēm teikts RKr. VIII, 80. ve̦lk tik spēcīgi, ka reizu reizām atkrīt atpakaļ Dīcm. pas. v. I, 38. lasītājs... būs jau sen reizu reizām minstinājies, kas tas tāds par jājēju Lautb. Luomi 64. ve̦lns reižu reizēm paslēpšus ap rāceņiem apmeta limbu LP. VII, 1176. - tē̦va (auch: tē̦vu U., tēviņu RA.) reize (reiza), das Vaterunser. mēnešu reizes, die Menstruation. reizes rēķins, das Einmaleins;

2) reizes, die drei Wellen, welche bei hohėr See nach acht kleineren hoch und gross angeschwollen kommen
Peterskapelle n. U. Nebst apr. acc. s. reisan "Mal" und li. reĩzas "Mal" aus mnd. reise "Reise, Zug, Mal" (vgl. Lit. Mitt. I, 64, 132, 241).

Avots: ME III, 506, 507

I rũcinât,

1): dzirnaveņas r. Tdz. 50422. ‡ Refl. -tiês. brummen (?);
Peizistrats ..., ar miegu cīnīdamies, rūcinājās, gribē̦dams vēl gulēt Dünsb. Vecie grieķi II, 164.

Avots: EH II, 387

sagreizt: sagreizis ... pirksts Sārts Druvas san 103.

Avots: EH XVI, 409

sagreizt, intr., schief, krumm werden : sagreizis un satrupējis kuoks A. XXI, 388.

Avots: ME II, 629

sasvīksnât, zerkratzen A. Niedra Fiziskā ģeografija.

Avots: ME III, 753

satrupêt Spr., Druw. n. RKr. XVII, 76, Saussen, Lös., Nerft, intr., verfaulen, vermodern, mürbe, morsch werden: sagreizis un satrupējis kuoks A. XXI, 388. satrupējuši stumburi LP. VI, 141. uozuols satrupēja Etn. II, 112; LP. VII, 742. satrupējušas lapas Konv. ² 2471. satrupējuši kūtsmē̦sli 2069. slapjuos rudeņuos tupeņi satrup zemē Nerft, Golg. drēbe plīst kâ satrupējuse Lös.

Avots: ME III, 766

šaubĩba,* das Wankelmütigsein, die Skepsis, der Skeptizismus: viņa šaubībai... tā gāja palīgā Kundz. Kronw. 64. iztvīcis ērkšķainā šaubības ceļā Pūrs I, 38. var sākt šaubīties paši un vest šaubībā arī jūs Kaudz. Jaunie mērn. laiki I, 52, izklīdināt šaubību 156.

Avots: ME IV, 5

slapdraņķis U., Karls., slapjdrañķis Smilt., Iw., Schlackenwetter U., Regen und Schnee: viņš atmin aukstuos slapdraņķa rudeņus A. v. J. 1900, S. 934. ja slapjdraņķa sniegs snieg LP. VII, 94. dažu gadu ir tāds slapjdraņķis, ka viņi nedabū saulītes redzēt JR. III, 64. Aus slapjš . drañķis; li. šlapdrankis (bei Miežinis) dürfte ein Lettizismus sein.

Avots: ME III, 916

strieguonis, strieguons Dr., striêguôņa ² Dunika, eine morastige, einschiessende Stelle: strieguoņa dūņās A. Niedra Fiziskā ģeografija. kas viņu bij izvilcis nuo nespē̦ka strieguoņa? A. XV, 413. striegons Kalleten "eine Grube, in welche die Mistjauche abfliesst.

Avots: ME IV, 1092

tizu tizām Gotthardsberg, =iziski">tiziski.

Avots: ME IV, 199

uzdàlka ² Saikava, was über das Mass hinausreicht, die Zugabe: kad grantes gubā saber trīs skastes, tad ir vēl maza uzdalka klāt pie kubika Saikava, uzdalkām, dis Zugabe: duod ce̦turtuo uzdalkām! Celm. vienu sauju piemet vēl uzdalkām! Saikava. Wohl mit dem k des Rnssizismns priba(v)ka "Zugabe".

Avots: ME IV, 323

vara, auch vare U., Mar, n. RKr. XVII, 139, auch im Plur. gebraucht, die Macht, die Gewalt: Sprw. kam (kur U.) spē̦ks, tam (tur U.) vara Br. sak. v. 1152. lai variņa, kam variņa, mūs[u] kungam liela vara BW. 31337. tev, brālīti, liela vara 13759. kas tuo (sc.: muižu) baltu balināja? darbinieku sūra vara 31409. maksā, dievs, zirga varu, bāleniņa arumiņu! 27899. kam, puisīti, varas raugi, kam mauc manu gredzeniņu? 6292. tev, dieviņ, spē̦ks, varīte 6933. bij (sc.: māmiņa) varīti iede̦vusi: es varēju druoši malt pretī trim malējiem 7955. gāju kultu, gāju maltu, es varītes nežē̦luoju 6866 (ähnlich: 16406). svešai mātei maizes žē̦l, man bij sāvas varas žē̦l 4447 var. māršas grib manas varas bāliņuos paliekuot 17392. man[a] varīte tâ nuobira kâ . . . sudrabiņš 22078. varītes vilcējiņš Ar. (wohl aus dem VL.), der die Kraft (einas andern) aussaugt. viņam nav varītes AP., C., Erlaa, er hat keine Kraft. ar varu, ar vari, ar varīti, varām, varēm, ar varām, ar varēm Ogershof, PS., Salis, ar varītēm Orellen, Serbigal, Siuxt, Vīt., par vares Saikava, mit Gewalt, mit Anstrengung: ar varu pretuoties nelīdz LP. IV, 100. ar varu izspiest asaras III, 70. vaiņadziņu ar varīti (Var.: variņu) nuovarēt BW. 13331. ar varīti nevediet! 13504. varām ve̦sta nedzīvuošu 13584 var. varēm, tautas, nevediet! 13503, 1. tas raujas visām varēm pruojām tikt Juris Brasa 107. žņaudz juo ar varām! Pas. V, 150 (aus Marienhausen). ar varēm (Var.: ne ar varu) nedabūja BW. 10087 var. cilvē̦ks, kas nuo uotra visu ar varēm grib izdabūt Etn. II, 1. pats līdzi nācis ar varēm A. XXI, 405. spieda ar varēm . . . nagus saujā A. v. J. 1896, S. 885. ar piespiešanuos un varēm viņš varēja ieduomāties 734. ar lielām varēm, mit grosser Anstrengung U. ar varītēm nuoņēma Serbigal n. FBR. IV, 62. teļš . . . ar varītēm uz māju Urellen n. FBR. XI, 46. ar lielām varītēm piedabūju Vīt. - par varu, par vari Mar. n. RKr. XVII, 111, (neben vara) C., Erlaa, Mahlup, Peb., Segewold, Selsau, Wolmarshof, pa vari Biel. n. U., par varas (mit hochle. a gesprochen!) Oknist, par varēm, par varītēm, mit Gewalt; unbedingt; sehr Biel. n. U.: pircējs ... par varu kaulējies pēc saitiņas LP. III, 26. viņš par varu gribējis, lai ... VII, 176. dievam bij par varu skaisti rāceņi 1176. pušām raušu . . . ķēdes, ieš[u] par vari (Var.: varu) tautiņās BW. 18189, 4 var. viņš ... par varēm gribēja būt bezrūpīgi viegls Domas I, 625. vīrelis grib .,. par varītēm līdzi braukt LP. VI, 1, 344. - iet uz varītēm, wetteifern, wettkämpfen. - varas darbs, die Gewalttat U.: varas darbus nedariet! BW. 13503, 1. varas darbu (pie sievietes) darīt St., notzüchtigen. varas (vares Golg.) vīrs, einer, der Macht, Gewalt hat, "vare̦ns vīrs" Golg. vares kungs,

a) ein Tyrann
L.;

b) "= vare̦ns k." Mar. n. RKr. XVII, 111. varas dē̦ls, ein Mensch, der viel verrichtet, ausrichtet Matkuln. varas valdīšana, die Schreckensherrschaft Brasche. Zu varêt und apr, acc. s. warrin oder warrien "Gewalt, Macht". Li. (instr. s.) varu "mit Gewalt" bei Daukantas Lit. Mitt. III, 286 und 300 ist wahrscheinlich ein Lettizismus. Vielleicht weiterhin - wenn der Begriff "Macht, Gewalt" auf eine Bed. "Herrschaft, Eigentum, Besitz" zurückgeht (zur Bed. vgl. ksl. vlastь "Macht": sloven. vlâst "Grundeigentum, Besitz")- zu mhd. wer "Besitzrecht, Gewalt", afries. ware "Verwahrung, Besitz" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 393 und Walde Vrgl. Wrtb. I, 284), wozu le. vērties "schauen". Wie verhält sich dazu estn. wara "Vorrat, Vermögen, Kraft" ?

Avots: ME IV, 474, 475