Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kārba' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kārba' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (18)

atskārbala

atskā`rbala C.,

1) Nietnagel
Sessw.;

2) ein losgerissener, noch am Kleide hängender Streifen; [ein abgesplittertes, aber noch am Stamm hängendes Stück Holz
C.; in dieser Bed. auch atskarbs, atskarba Ruj. oder atskarbe Kalz.];

3) das Zünglein an einem von einem Strohhalm gemachten Pfeifchen
Grünh., Naud.

Avots: ME I, 192


izskārbalāt

izskârbalât 2 Frauenb., zersplittern (tr., Bäume, Holz): zibens var kuoku i.

Avots: EH I, 479


kārba

I kā`rba,

1): auch (mit ã ) AP., Ermes, Kegeln, Lems., Serbig., Trik., Wenden, (mit à ) C., N.-Peb., (mit à 2 ) Memelshof, Oknist, (mit ā ) Schujen;

6): kārbiņa, = ciba II; auch: ein Zündholzkästchen
Renzen; eine kleine Tabaksdose Schujen.

Avots: EH I, 602


kārba

I kā`rba, kārbe Sinolen, AP., karba,

1) [kãrba Jürg., kā`rba 2 Neugut], eine Düte aus Erlen - od. Birkenrinde, worin namentl. Erdbeeren gesammelt werden [Abbildung bei Bielenstein Holzb. 347] PS., C., AP., Lasd., Bers., Serb.; kārba, kārpa - nuoplē̦stu alkšņu mizu pārliec vidū šķē̦rsām pušu un augšgalā izduŗ kuoku cauri A. X, 1, 213. mazajai atnesa kārbīti uogu Etn. IV, 144;

2) kārbiņa, ein Körbchen, eine Schachtel;

3) ein Gefäss aus Birkenrinde:
kārīgi skaidruo ūdeni dzēra, piesmeļuot pilnu tāsu kārbi Poruk A. XXI, 598; gliemežu kārbiņa, Schneckenhaus Brasche;

4) ein Fischerboot zum Lachsfang
Elv., A. XV, 2, 237 [Schlock, Dünamünde, Zarnikau]; kārbas - lielas zvejnieku laivas, kuŗas būvē̦tas nuo galdiem Etn. II, 107. kādi kārbas (Var.: karbas) vilcējiņi BW. 30924;

5) kā`rbiņa Wolm., kā`rbiņš Mag. IV, 2, 119, die Dachpfanne;

[6) kārba, ein ovales, hölzernes Kästchen
U., ganu ciba Sonn., Setzen. Ob nebst li. kar̃bas "Korb" früh entlehnt (und woher), oder ob verwandt mit r. кòробъ "Korb, Schachtel", корòба "Gefäss aus Lindenbast", la. corbis "Korb" u. a., kann nicht sicher entschieden werden; vgl. Thomsen Beröringer 181 f., Berneker Wrtb., 568 f., Trautmann Wrtb. 117.]

Avots: ME II, 194


kārba

II kā`rba 2: auch Oknist, Pilda, Zvirgzdine, (mit ã ) AP.

Avots: EH I, 602



kārbata

kārbata,

1) eine grosse Düte aus Erlenrinde
Bers., Serb.;

2) ein Schimpfwort, auf magere, grosse Frauenzimmer od. Kühe bezogen:
kur nu skriesiet, ve̦cas kārbatas A. XV, 2, 237.

Avots: ME II, 194, 195


pakārbains

pakārbaîns, etwas warzig: pakārbainu seju Kaudz. Izjurieši 37.

Avots: EH II, 142





skārbalains

skārbalaîns: im Stichwort (ME. III, 879) ist ār durch ār zu ersetzen;

2) kreischend, scharf (von der Stimme)
Frauenb. (mit âr 2 ).

Avots: EH II, 504


skārbalains

skārbalaîns, splitterig: dravenieki skārbalaiņu (Var.: skabargainu, skabardainu, sknabatainu) dravi dūra BW. 30329, 1.

Avots: ME III, 879


skārbalas

skârbalas 2 : im Stichwort (ME. III, 879) ist âr durch âr zu ersetzen;

2) skârbala 2 Frauenb., der Splitter.

Avots: EH II, 504


skārbalas

skârbalas 2 Ahs., Lumpen: nuo ve̦cā kre̦kla skārbalas vien atlikušas; bei C. auch ein sing. skā`rbala. Zu skar̂bs.

Avots: ME III, 879


skārbalāt

skā`rbalât C., sich zerfetzen, abgelumpt werden.

Avots: ME III, 879



skārbans

skãrbans "nuoplīsis, nuoskārbanājis apģē̦rbs" Gramsden.

Avots: ME III, 879

Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (1)

karbača

kārbača, eine Art Peitsche: ar kārbaču džindžalāja BW. 33532, 1. aste vien atlika kārbaču (Var.: kančuka) tiesai 19289 var. Vgl.kar̃bača.

Avots: EH I, 602

Šķirkļa skaidrojumā (12)

dulbotne

dulbuotne "?": zvejas kārbas bija pilnas līdz dulbuotnēm Citu tautu rakstn. XIV, 12. [Zum entlehnten dulbārts "Dollbord des Bootes"?]

Avots: ME I, 513


karba

[II kar̃ba Jakobshof, ein kleines Kästchen; vgl. kārba I.]

Avots: ME II, 161


kārbinieks

kārbiniẽks,

1) der Schachtelmacher
Dr.;

2) kārbiniekiem izduot heisst: einem andern ein Kalb zur Erziehung übergeben, welches er dan so lange behält, bis er drei Kälber gehabt hat
Nerft n. U.;

[3) der Leiter einer
kārba 4].

Avots: ME II, 195



skarbs

skar̂bs, Adv. skar̂bi, scharf, streng, rauh, widerhaarig, (Oberl. n. Mag. IV, 2, 145) zänkisch, unverträglich U.: vanagam skarbi nagi BW. 13485. skarba balss Jaunības dzeja 60, Nötk. skarbs bāliņš, skarbs tautiet[i]s, abiem skarbas valuodiņas BW. 20727, 4. tev, tautieti, skarba runa (Var.: bargi vārdi ) 21706, 3 var. cieti un skarbi teica Kaudz. M. 137. ziemelis pūš skarbi, juo skarbi Aps. II, 3. muodere pikta, skarba, kâ pati ērce Libek Pūlcis 5. skarbi dzīvuot, in Unfreundlichkeit und Härte leben U. - Subst. skar̂bums, die Schärfe; die Strenge, Unfreundlichkeit U.: he̦rcogiene prata visus skarbumus nuolīdzināt Vēr. II, 272. ar pūritānisku skarbumu I, 1273. Nebst šķe̦r̂bs, šķir̂ba, skārbala, li. skirbti "sauer werden", poln. szczerb "Scharte", aksl. štrъbь "mancus" zu an. skarpr "scharf, rauh", ae. sceorpan "kratzen", ahd. scurfen "aufschneiden", resp. Zu gr. σχαρφᾶσϑαι· σχεδάννυσϑαι Hes. und (wenn mit f resp. b aus ide. bh ) ae. sceorfan "schürfen", ahd. scìrbi "Scherbe" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 582, Persson Beitr. 566, 862, 889, Brugmann IF. XV, 97, Būga PФB. LXXV, 149, Zupitza Germ. Gutt. 154 f., Trautmann Wrtb. 266.

Avots: ME III, 873, 874


skārbs

skā`rbs 2 , übel geworden, der Ohnmacht nahe: skārba sirds. Zu an. skarpr "eingeschrumpft" u. a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 588)? Vgl. auch skurbt.

Avots: ME III, 879


skarbulis

skar̃bulis Karls., eine Blechdose. Woh1 (mit sekundärem s- ) zu karba II, kārba I.

Avots: ME III, 874


sknabatains

sknabataîns, splitterig: jaunie dravenieki sknabatainu (Var.: skabargainu, skabardainu, skārbalaiņu) dravu dūra BW. 30329, 2.

Avots: ME II, 883


tārba

tārba Aahof, Aps., Meiran, Stockm., Warkl., = kārba I 1; tārba Funkenhof, Nigr., A.-Autz, Gaiken, Hofzumberge, N.-Bartau, Wain., tā`rba 2 Sonnaxt, Mar., Lubn., Borchow, = tarba.

Avots: ME IV, 149


tārbāt

tā`rbât 2 Kokn. "aus Erlenrinde eine tārba (= kārba) herstellen".

Avots: ME IV, 149


turza

turza: "kārba" Beļava; eine Zündholzschachtel (mit ur̃) Seyershof; sē̦rkuociņu tur̃ziņš Salis.

Avots: EH II, 706


uztriekt

uztrìekt, Refl. -tiês: uz tiem (akmeņiem) ... kārbas allaž uztriekušās Bigauņc. 12.

Avots: EH II, 737