Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kļūdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kļūdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizkļūdīt

àizkļũdît, gew. refl. àizkļũdîtiês, hinwegschlendern; zu einem Infinitiv aizkļūst: kur tas aizkļūdis? wo ist der nun hingekommen? Mag. IV, 2,106 [zu kļūt].

Avots: ME I, 33

aizkļūdīties

‡ II aîzkļûdîtiês 2 Sassm., ins Stottern (Stocken, Hapern) geraten: viņam valuoda runājuot aizkļūdās.

Avots: EH I, 32

atkļūdīties

atkļūdîtiês: mēs... te atkļūdījāmies, un mūs vairs nelaida pruojām Janš. Mežv. ļ. II, 493.

Avots: EH I, 149

atkļūdīties

atkļūdîtiês, herschlendern, auf Irrwegen angelangen: nabags beidzuot atkļūdījies pie mums J. Kaln.

Avots: ME I, 167

iekļūdīties

‡ ìekļũdîtiês, irrend hineingeraten, sich hineinverirren: labi dziļi iekļūdījusies mežā Pas. X, 529.

Avots: EH I, 520

izkļūdīties

‡ izkļūdîtiês Segew., entschlüpfen: var jau kādreiz kāds vārds i.

Avots: EH I, 457

kļūdīt

kļũdît(iês): zur Bed. vgl. auch ‡ aîzkļûdîtiês 2 II.

Avots: EH I, 626

kļūdīt

kļũdît, - u, - ĩju,

1) wirklich dasein machen
L., wohin geraten lassen, bekommen, schicken: bij man sniedze audzējama viņā pusē Daugavas; pirku zirgu, daru laivu, tik kļūdīju maliņā BW. 11065, 18322. labi tam, kuo dievs šai pasaulē iekš bē̦du uguns rūda, tāds tuop izmācīts nelaimē, un dievs tam atkal kļūda pēc ciešanas daudz svētības GL.;

[2) zufällig wohin kommen; irren
U.;

3) stammeln
U. mit?] Refl. - tiês,

1) geraten:
tas man sirdī kļūdās, das kommt mit ins Herz, das schwebt mit in Gedanken;

2) umherirren
[Sissegal], ins Wanken geraten, schwanken: pa galvu kļūdījās dažādas duomas Purap.;

3) in die Irre gehen, in Unfall geraten, einen Fehltritt machen, einen Fehler begehen, sich versehen:
kāja kļūdās. Sprw.: mēle melš un vārdi kļūdās. dažās vietās viņš ļuoti klūdījies Paw. viņam kļūdās runājuot, lasuot. uz ve̦cumu visas lietas kļūdās, im Alter wir alles unsicher U. Zu kļũt.

Avots: ME II, 240

kļūdīties

kļũdît(iês): zur Bed. vgl. auch ‡ aîzkļûdîtiês 2 II.

Avots: EH I, 626

nokļūdīties

nùokļũdîtiês,

1): vai ... varēšu izdarīt visu pareizi un kur nenuokļūdīšuos? Janš. Apsk. 1903, S. 163; ‡

2) = nùokļũt: tas nuokļūdās pie baznīcas Pas. IX, 526.

Avots: EH II, 54

pakļūdīties

pakļūdîtiês, ‡

2) sich ein wenig versehen;
‡

3) "?" tava plītēšana ar tādu bezgalīgu nelaimību pakļūdās L. L. Ārste 41.

Avots: EH II, 143

pakļūdīties

[pakļūdîtiês, ausgleiten: kāja pakļūdījās N.-Sessau n. U. (unter kļūdīt).]

Avots: ME III, 46

sakļūdīties

sakļũdîtiês Konv. 2 3199, einen Fehler begehen, sich versehen. sakļũmêtiês,

1) eirien Fehler begehen, sich versehen
Wid.;

2) eine Krankheit bekommen
Ruj., Wid. Subst. sakļūmêšanâs, die Kränklichkeit Ruj. n. U.

Avots: ME II, 651

Šķirkļa skaidrojumā (6)

lumēt

lumêt, -u, -ẽju U., Biel. I, 438, =ļum(d)êt 1; [lumêt"kļūdīties": kâ lumēja, tâ pakrita Segewold].

Avots: ME II, 512

mistrīt

mistrît, ‡ Refl. -tiês Warkl. "kļūdīties": kājas man ejuot mistrījās, un es pakritu.

Avots: EH I, 819

noķūdīties

nùoķũdîtiês, fehlgehen: nuokļūdīties nuo ceļa, vom Wege abkommen; man nuoķļūdījās, ich machte einen Missgriff, schoss einen Bock. te vīram nuokļūdījās LP. VII, 134.

Avots: ME II, 799

samistrēt

samistrêt, samistrît Nötk., samistruôt, tr., vermischen, durcheinandermengen, verwirren: viņš pie tiesas tuo lietu tâ samistrīja, ka nevarēja ne gudrs tikt Nötk. samistruota laulībiņa Zalktis l, 21. Refl. -tiês, sich verwickeln, sich verwirren: mēle samistruojas Etn. III, 140. samistrîtiês "sarežģīties, kļūdīties" Warkl.

Avots: ME II, 687

šumēties

*šumêtiês: "misēties" Muremois, Nötk., Wolm., Wrangelshof: kâ tev tâ šumējās? "kļūdīties" (z. B. beim Laufen ausgleiten) Renzen.

Avots: EH II, 657

šutēties

šutêtiês, ‡

3) "misēties, kļūdīties" Druw.

Avots: EH II, 658