Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kļūdīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kļūdīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizkļūdīties

‡ II aîzkļûdîtiês 2 Sassm., ins Stottern (Stocken, Hapern) geraten: viņam valuoda runājuot aizkļūdās.

Avots: EH I, 32

atkļūdīties

atkļūdîtiês: mēs... te atkļūdījāmies, un mūs vairs nelaida pruojām Janš. Mežv. ļ. II, 493.

Avots: EH I, 149

atkļūdīties

atkļūdîtiês, herschlendern, auf Irrwegen angelangen: nabags beidzuot atkļūdījies pie mums J. Kaln.

Avots: ME I, 167

iekļūdīties

‡ ìekļũdîtiês, irrend hineingeraten, sich hineinverirren: labi dziļi iekļūdījusies mežā Pas. X, 529.

Avots: EH I, 520

izkļūdīties

‡ izkļūdîtiês Segew., entschlüpfen: var jau kādreiz kāds vārds i.

Avots: EH I, 457

kļūdīties

kļũdît(iês): zur Bed. vgl. auch ‡ aîzkļûdîtiês 2 II.

Avots: EH I, 626

nokļūdīties

nùokļũdîtiês,

1): vai ... varēšu izdarīt visu pareizi un kur nenuokļūdīšuos? Janš. Apsk. 1903, S. 163; ‡

2) = nùokļũt: tas nuokļūdās pie baznīcas Pas. IX, 526.

Avots: EH II, 54

pakļūdīties

pakļūdîtiês, ‡

2) sich ein wenig versehen;
‡

3) "?" tava plītēšana ar tādu bezgalīgu nelaimību pakļūdās L. L. Ārste 41.

Avots: EH II, 143

pakļūdīties

[pakļūdîtiês, ausgleiten: kāja pakļūdījās N.-Sessau n. U. (unter kļūdīt).]

Avots: ME III, 46

sakļūdīties

sakļũdîtiês Konv. 2 3199, einen Fehler begehen, sich versehen. sakļũmêtiês,

1) eirien Fehler begehen, sich versehen
Wid.;

2) eine Krankheit bekommen
Ruj., Wid. Subst. sakļūmêšanâs, die Kränklichkeit Ruj. n. U.

Avots: ME II, 651

Šķirkļa skaidrojumā (6)

lumēt

lumêt, -u, -ẽju U., Biel. I, 438, =ļum(d)êt 1; [lumêt"kļūdīties": kâ lumēja, tâ pakrita Segewold].

Avots: ME II, 512

mistrīt

mistrît, ‡ Refl. -tiês Warkl. "kļūdīties": kājas man ejuot mistrījās, un es pakritu.

Avots: EH I, 819

noķūdīties

nùoķũdîtiês, fehlgehen: nuokļūdīties nuo ceļa, vom Wege abkommen; man nuoķļūdījās, ich machte einen Missgriff, schoss einen Bock. te vīram nuokļūdījās LP. VII, 134.

Avots: ME II, 799

samistrēt

samistrêt, samistrît Nötk., samistruôt, tr., vermischen, durcheinandermengen, verwirren: viņš pie tiesas tuo lietu tâ samistrīja, ka nevarēja ne gudrs tikt Nötk. samistruota laulībiņa Zalktis l, 21. Refl. -tiês, sich verwickeln, sich verwirren: mēle samistruojas Etn. III, 140. samistrîtiês "sarežģīties, kļūdīties" Warkl.

Avots: ME II, 687

šumēties

*šumêtiês: "misēties" Muremois, Nötk., Wolm., Wrangelshof: kâ tev tâ šumējās? "kļūdīties" (z. B. beim Laufen ausgleiten) Renzen.

Avots: EH II, 657

šutēties

šutêtiês, ‡

3) "misēties, kļūdīties" Druw.

Avots: EH II, 658