Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kļūda' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kļūda' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

kļūda

kļũda: mit û 2 auch Salisb., Strasden, mit ù N.- Wohlfahrt.

Avots: EH I, 626

kļūda

kļũda, [kļûda 2 Līn., Nurmhusen],

1) ein Unfall, Hinderniss:
ja tik viņam kāda kļūda nenuotiek Lautb. lai dzīves ceļā ne˙kādas kļūdas negadītuos BW. III, 1, 76;

2) der Fehler, das Versehen, der Irrtum:
rakstā daudz valuodas kļūdu. Nebst li. kliaudà "Fehler" zu kļūt (s. dies).

Avots: ME II, 240

kļūdains

kļũdaîns, fehlerhaft: valuoda stipri kļūdaina.

Avots: ME II, 240

Šķirkļa skaidrojumā (16)

apzobis

apzùobis, eine fehlerhafte Stelle im Gewebe, die dadurch entsteht, dass beim Aufziehen der Kette ein Zahn des Weberkammes übersprungen ist: šķietā veŗuot jāraugās, ka kāda zuobstarpa nepaliek tukša bez dzijas. šādu kļūdainu vietu sauc par pārzuobi, arī apzuobi Lasd. n. A. XI, 84.

Avots: ME I, 138

iezagt

ìezagt,

1) durch Diebstahl erwerben, stehlen;

[2) anfangen zu bestehlen:
iezagtas bites neizduodas, Bienenstöcke, von denen gestohlen worden, gedeihen nicht U.] Refl. - tiês, sich herein -, hineinstehlen, herein -, hineinschleichen: šis iezuogas viņas istabā. kâ kaķe es iezaguos līcī Treum. tikai re̦ti stari iezuogas acīs iezagās asaras A. XI, 98. kļūdas iezuogas valuodā, skaudība sirdī.

Avots: ME II, 90

ķirzāt

ķìrzât, -ãju, tr., schelten, durchhecheln: kaut gan viņa vaigi pietvīka aiz kauna, ka tas sāk ķirzāt savas sievas kļūdas A. XVI, 531. Refl. -tiês, zanken Lös. n. Etn. IV, 66, Lub., [ķir̂zâties 2 Nigr.].

Avots: ME II, 386

kļūdīt

kļũdît, - u, - ĩju,

1) wirklich dasein machen
L., wohin geraten lassen, bekommen, schicken: bij man sniedze audzējama viņā pusē Daugavas; pirku zirgu, daru laivu, tik kļūdīju maliņā BW. 11065, 18322. labi tam, kuo dievs šai pasaulē iekš bē̦du uguns rūda, tāds tuop izmācīts nelaimē, un dievs tam atkal kļūda pēc ciešanas daudz svētības GL.;

[2) zufällig wohin kommen; irren
U.;

3) stammeln
U. mit?] Refl. - tiês,

1) geraten:
tas man sirdī kļūdās, das kommt mit ins Herz, das schwebt mit in Gedanken;

2) umherirren
[Sissegal], ins Wanken geraten, schwanken: pa galvu kļūdījās dažādas duomas Purap.;

3) in die Irre gehen, in Unfall geraten, einen Fehltritt machen, einen Fehler begehen, sich versehen:
kāja kļūdās. Sprw.: mēle melš un vārdi kļūdās. dažās vietās viņš ļuoti klūdījies Paw. viņam kļūdās runājuot, lasuot. uz ve̦cumu visas lietas kļūdās, im Alter wir alles unsicher U. Zu kļũt.

Avots: ME II, 240

mutka

‡ mutka, Unglück Lubn.; eine unangenehme Situation; "kļūda, nejaušība" Saikava: iegājis kâ mutkā Grawendahl.

Avots: EH I, 837

nodzesēt

nùodzesêt: rakstīt uz tāfeles, lai var n., kad ir kur kļūdas Salis. uguni n. ebenda, = uguni nùodzèst.

Avots: EH II, 43

pārbalsot

pãrbàlsuôt,

1) überstimmen:
viņš padevās kâ jau pārbalsuots Aps.;

[2) noch einmal abstimmen:
balsuojuot pielaista kļūda, un tāpēc jāpārbalsuo].

Avots: ME III, 150

pārrakstīt

pãrrakstît, tr.,

1) umschreiben etwas Geschriebenes:
pārrakstīt kļūdainuo diktātu;

2) umschreiben, ein Recht auf einen andern übertragen:
mantu viņa pārrakstīja uz vīra vārdu Latv. Refl. -tiês,

1) sich umschreiben, sich an einem andern Ort anschreiben lassen;

2) sich im Schreiben versehen;

3) schreibend über eine gewisse Summe hinaus verdienen:
pār 25 rubļi mēnesī tuomē̦r nav pārrakstījies pāri Vēr. II, 977.

Avots: ME III, 172

pārzobe

I pãrzùobe Vīt., = apzùobis: šķietā veŗuot, jāraugās uz tuo, ka āda zuobiņu starpa nepaliek tukša, bez dzijas. šādu kļūdainu vietu sauc par pārzuobi, arī apzuobi A. XI, 84. dzijas šķietā me̦t pārzuobēm - vienā zuobā me̦t, uotrā ne Etn. IV, 162.

Avots: ME III, 189

paviršu

II pavirši, paviršis, paviršus, Adv., obenhin U., oberflächlich: strādājis pavirši vai kļūdaini A. XX, 138. paviršis ņe̦muot MWM. VII, 906. mums bij iespējams tikai ātrumā un paviršus visu apskatīt A. XI, 148.

Avots: ME III, 139

sadars

sadars,

1): tik diviem pirkstiem saderēja gali kuopā; citi nesanāca sadarā, - viens uotram secen vien nuoskrēja Janš. Līgava I, 176; ‡

2) "kļūda adījuma rakstā" Frauenb.: kad acis aduot nav kâ vajag, tad ir s.

Avots: EH XVI, 402

smurgāt

smur̃gât, ‡

2) "izniekuot" Seyershof: viņš mani trīs reizes nuo vietas smurgāja ar tuo pļavu, - tagad es vairs neticu. Refl. -tiês: "mazgāties laistuot ūdeni vis˙apkārt": pīlē̦ni pa ūdeni smur̂gājas 2 Frauenb.; "darbuoties nemākulīgi, neveikli, ar pūlēm, netīrs kļūdams, darīt kuo neapduomātu, nepiemē̦ruotu vai nevajadzīgu" (mit ur̃ ) Salis: s. ar ēdienu Salis. s. gar kājām ebenda. es vairs neiešu ar baļķiem s. (= mežā baļķus zāģēt) Seyershof.

Avots: EH II, 540

spītiņš

spĩtiņš, der Trotz, das Trotzigsein Stenden, Nötk., Neugut: viņam liels spītiņš pret mani Bauske, Salis, Frauenb. vai priecīgs brītiņš nav skumjām spītiņš? St. - spītiņa māte, die Trotzige: tā tik ir spītiņa māte - skauž, spītē, kur tik piekļūdama Alksnis-Zundulis.

Avots: ME III, 1004

uzkļūt

uzkļũt, auf etw. gelangen (perfektiv), hinaufgelangen LKVv.: uzkļūt kalnā. uzkļūdami nuo mazākiem ceļiem... uz... dižceļu Janš. Mežv. ļ. I, 91.

Avots: ME IV, 343

vaiņa

I vaiņa: auch (mit ài 2 ) Lasd. u. a. n. FBR. IX, 139, Fest., Lubn., Nerft, Wessen,

1): kur vaiņiņas nepierāda, kad grib tautas nicināt? BW. 8562, 2 var. (aus Sessw.);

2): (mit ài 2 ) Oknist, "kļūda, trūkums" Heidenfeld, "defekts, slimība" Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt.

Avots: EH II, 749