Paplašinātā meklēšana

‡ àizbraũkalêt, hin- und herfahrend hingelangen: krāmu žīds aizbraukalējis līdz kaimiņu nuovadam Bauske.

Avots: EH I, 11

‡ àizdakalêtiês, tollend fort-, hinlaufen (von Kindern gesagt): nezin kur nu atkal aizdakalējušies Stuxt.

Avots: EH I, 17

àizkalêtiês,

1) lange Zeit nicht essen, hungern:
bij gan aizkalējies, bet nu ar tāpēc rij Lasd.;

2) angebrütet sein:
uola bij jau aizkalējusies Ruhental [wenigstens in der ersten Bedeutung, wohl zu kàlst; vgl. mnd. hellich "durstig, lechzend" und mndl. hael "ausgetrocknet, dürr"].

Avots: ME I, 30

‡ àizte̦kalêt, hin und her laufend sich entfernen Bauske: cālē̦ni aizte̦kalējuši.

Avots: EH I, 57

‡ apkalêt, sich mit Glatteis bedecken: apkalējis ceļš Bauske.

Avots: EH I, 89

‡ apkalêtiês "buojāties": apkalējušās uolas Bauske.

Avots: EH I, 89

atkalētiês (cf. li. atsikal˜ti, sich anlehnen),

1) sich erholen, wieder zu Leibeskräften kommen (nach einer Krankheit):
kad pie mums atnāca, tad bija tāds nuovārdzis; bet nu jau labi atkalējies;

2) sich laben an Speise und Trank:
ļauj jel atkalēties Etn. I, 58, Ruhental;

3) längere Zeit etwas nicht getan oder etw. vermisst haben und daher sich mit besonderem Eifer daran machen:
tie nu gan ir atkalējušies ar dancuošanu; ņe̦mas nuosvīduši Etn. I, 32, Blieden;

4) mit nuo - sich entwöhnen, entfremden:
bē̦rns atkalējies nuo ve̦cākiem, svešumā dzīvuodams C. viņš pavisam atkalējies nuo darba C. [Zu li. atsikal˜ti gehören wohl nur die Bedeutungen 3 und 4 (vgl. damit li. ãtkalas "неохотный"). Dagegen 1 und 2 gehören wohl nebst le. atkala und apkala zu russ. колѣть "krepieren" (urspr. wohl "erstarren", woraus im Lettischen die Bed. "erstarken" entstehen konnte).]

Avots: ME I, 164

atskalêtiês Katzdangen, hungrig sein, heftig nach etw. verlangen. [Mit eingeschobenem Reflexivpronomen; zu àizkalêtiês.]

Avots: ME I, 191

braũkalêt (unter braũkaļât): auch (mit àu ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Auleja, Kaltenbr., Saikava, Sonnaxt: b. pa pasauli Pas. IX, 476. sāka b. I, 283.

Avots: EH I, 238

brẽkalêt, - ēju, freqn., demin., hin und wieder ein wenig weinen.

Avots: ME I, 330

dakalêtiês, ‡

2) "unartig sein" (von Kindern)
Siuxt: kuo tu te dakalējies vie˙nādi? Siuxt; ‡

3) "?": jūs visi pa klēti dakalējaties Daugava 1933, S. 196.

Avots: EH I, 303

dakalêtiês, -ējuos, streiten, zigeunerisch sprechen Kand., Selg. n. Etn. III, 163.

Avots: ME I, 433

‡ dìkalêt ² Saikava "müssig hin und her laufen".

Avots: EH I, 325

[ìekalêtiês, sich zu sehen beginnen: gans iekalējies mātes Nigr.]

Avots: ME II, 24

I ìekalêtiês: einen heftigen Wunsch verspüren Wolmarshof: man iekalējās gaļas.

Avots: EH I, 517

‡ II ìekalêtiês Zögenhof, = ìelìektiês: galdiņi iekalējušies.

Avots: EH I, 517

izbrakalêt, tr., abjagen, abquälen (vom Pferde) Wain.

Avots: ME I, 718

izbraũkalêt, ‡

2) hinaus-, fortfahren (von mehreren nicht gleichzeitig Fahrenden gesagt)
Kaltenbr.: viesi izbraukalēja pa mājām Pas. VII, 96.

Avots: EH I, 435

izbraũkalêt, hin und her wieder fahrend durchqueren: tas izbraukalē visus ārpagastus Latv.

Avots: ME I, 718

I izkalêtiês, lange etwas entbehren, nuo kaut kā ilgi būt atturē̦tam, piem. nuo ēšanas Lös. n. Etn. IV, 34; heisshungrig sein: e̦smu visai izkalējies Fest., Bers.

Avots: ME I, 747

II izkalêtiês: priekš izkalēšanās nuonīkst Mekons Zelta māj. grām. ³ 168.

Avots: EH I, 452

II izkalêtiês, aus dem Ei hervorgehen M. (gew. izšķilties). [zu li. išsikálti "выбираться, выклюнуться".]

Avots: ME I, 747

‡ izte̦kalêt Oknist, = izte̦kalât.

Avots: EH I, 488

I kākalêt, zögern Peb. n. U.

Avots: ME II, 189

[II kãkalêt, kakeln (von Hühnern, wenn sie brüten wollen) MSil.]

Avots: ME II, 189

I kalêt, Leinwand, Flachs bleichen Oppek. n. U. [Zu kalýbas od. kalývas "mit weissem Halsring" (von Hunden)?]

Avots: ME II, 141

II kalēt: kalêt ² Grenzhof n. FBR. XII, 20, kalê̦t ² Lesten n. FBR. XV, 28: nu jau sen, k. viņš aizgāja Lesten. piektdien trīs nedēļas, k. mira BielU.

Avots: EH I, 577

II kalēt, s. kaleit.

Avots: ME II, 141

‡ *III kalêt, zu erschliessen aus ‡ apkalêt.

Avots: EH I, 577

[- kalêtiês, s. izkalêtiês.]

Avots: ME II, 141

I kalêtiês: pēc vairāk gadu kalēšanās un garēšanās beidzuot viņa ir kuopā ar savējiem Janš. Mežv. ļ. II, 511. viņas pēc mājām ... vairs nekalēšuoties 461. Baibele. ... vairs tâ nekalējas māju 463. man kalas gaļas, ich habe starkes Verlangen nach Fleisch Wolmarshof.

Avots: EH I, 577

‡ III kalêtiês Zögenhof, = kalā mesties.

Avots: EH I, 577

kankalêtiês,

1) prozessieren Lub., Fest.;

[2) "sich einmischend hinderlich sein":
"nekankalējies starpā!" saka strādniekam, kas ar savu neveiklību straucē vai kavē uotru darbā Serben;

3) sich befassen mit, sich kümmern um:
negribēju ar viņu tik ilgi kànkalēties ² Lis., Warkl.].

Avots: ME II, 155

[krãkalêt, - ẽju, schlafend schnarrchen Spahren.]

Avots: ME II, 265

‡ kraukalêt Bērzgale, = kraũkât.

Avots: EH I, 643

lẽ̦kalêt: auch (mit è̦ ² ) Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, Kaltenbr., Lettg.; l. pa kuokiem Pas. XIII, 29 (ähnlich 64). mīcuot krējums ... lē̦kalē nuo puodiņa XI, 401. pa sieksteņas l. Tdz.46120.

Avots: EH I, 736

lẽ̦kalêt, - ẽju, lẽ̦kaļât [auch Nigr.], - ãju, intr., frqn., demin. zu lèkt, hin und wieder ein wenig springen, hüpfen: jē̦ri lē̦kaļā pa nuoru.

Avots: ME II, 456

‡ màukalêt ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 85, freqn. zu màukt, wiederholt (ab)streifen, (über)ziehen Auleja: m. apaušus Auleja. m. gre̦dzinu Pas. VII, 465.

Avots: EH I, 786

‡ nùobrakalêt, beschädigen, vertragen Frauenb.: es tev neduošu jaunās kurpes pa skuolu n.

Avots: EH II, 33

‡ nùobraũkalêt, eine gewisse Zeitlang hin und her fahren: uz zaķiem (auf der Hasenjagd) nuobraukalējām visu dienu Saikava.

Avots: EH II, 33

‡ nùokalêtiês, sehr sehnsüchtig werden: nuokalējusēs tīrā ... āra gaisa Janš. Līgava I, 466. ļuoti nuokalējusēs savēju Mežv. ļ. II, 416 (ähnlich I, 193). ja es kādreiz aplam pēc tevis nuokalēšuos Bandavā II, 333.

Avots: EH II, 51

‡ nùomuskalêt, nùomuskulêt Stender Deutsch.- lett. Wrtb., Kronw. "abwickeln".

Avots: EH II, 71

‡ pabràukalêt ² Kaltenbr., eine Zeitlang hin und her fahren: p. pa pasauli Pas. VII, 465.

Avots: EH II, 122

[padīkalêt Friedrichswald "eine Zeitlang wartend auf einer Stelle hinund hertreten".]

Avots: ME III, 17

‡ pakalêt, = àizperêt: pakalē̦tas uolas Mesoten.

Avots: EH II, 139

I pakalêtiês, ‡

2) = pabadenêtiês Heidenfeld, Meselau, Prl., Saikava: lai pakalējas līdz vakaram.

Avots: EH II, 139

[I pakalêtiês Janš., = pagarêtiês.]

Avots: ME III, 38

[II pakalêtiês (?) "sich ein wenig krümmen": dēļi pakalējušies Zögenhof.]

Avots: ME III, 38

‡ pãrlē̦kalêt, wiederholt od. über eine Reihe von Objekten hinüberspringen: ir jau visi kalni jam pārlē̦kalē̦ti Pas. IX, 108.

Avots: EH XIII, 205

[pate̦kalêt C., Bers., Kreuzb., Warkl., pate̦kaļât Warkl., pate̦kât(iês) C., eine Weile hin und her trippeln od. laufen: bē̦rni var pa istabu pate̦kāt.]

Avots: ME III, 120

rakelêtiês, hier und da ein wenig graben, scharren, wühlen: rakelēties pa zemi, das Land oberflächüch bearbeiten B. Vēstn.

Avots: ME III, 472

rùkalêt ² : upē zivis rūkalē "skraida" Pas. VII, 360 (aus Jāsmuiža). rūkalē (verächtlich!) kai suns, mēli iz˙kāris Warkl.

Avots: EH II, 387

rùkalêt ^2, -ēju, rùkaļât ² Warkl., freqn., hin- und herlaufen Wessen, spielen Dubena: bē̦rni, sivē̦ni rūkalē.

Avots: ME III, 569

‡ sabràukalêt ² Kaltenbr., = sabràukt 3: ve̦se̦lu nedēļu sabraukalēja.

Avots: EH II, 397

‡ sadrākalêt Frauenb., sadrāķêt ebenda, zusammentrakeln.

Avots: EH XVI, 403

sakankalêt, ‡

2) = sakankarêt, mühsam von andern zusammenbekommen
Lis. ‡ Refl. -tiês Lis., sich (mit einem schlechten Menschen) zusammentun.

Avots: EH XVI, 415

sakankalêt, verwickeln, verkuppeln. sakankaļâtiês, sich verheiraten: viņš ir jau sakankaļājies, er ist schon verheiratet Mag. XIII, 2. 53.

Avots: ME II, 645

‡ sate̦kalêt, hin und her laufend (sich herumtreibend) erlangen: nuotaļ te̦kalēja ciemuos, kālīdz sate̦kalēja mazuli Bērzgale.

Avots: EH XVI, 456

saũkalêt: sāka viena uotru s. Pas. IX, 105. staigā jie, saukalē un ... XV, 150; zu nennen pflegen Pilda. Refl. -tiês, ‡

2) wiederholt rufen (intr.):
meklē pa mežu ..., saukalējas, bet dē̦la vis nava Pas. XV, 151.

Avots: EH XVI, 459

saũkalêt Jürg., sàukalêt ² Selsau, Warkl., Gr. - Buschhof, saũkaļât Siuxt, mehrfach, hin und wieder rufen. Refl. -tiês, einander mehrfach, hin und wieder zurufen, anrufen: iedami pa mežu aizmaldās, i šuodien meklē, viens uotru saukalē̦damies Pas. IV, 511 (aus Domopol).

Avots: ME III, 771

‡ sìkalêt ² Saikava "sīkā balsī raudāt".

Avots: EH II, 491

šļùkalêt ² : auch Nerft.

Avots: EH II, 647

šļùkalêt ² Gr. - Buschhof, wiederhoit (ein wenigl glitschen, rutschen Memelshof.

Avots: ME IV, 78

šņàukalêt ² Warkl., = šņaukât, wiederholt schneuzen.

Avots: ME IV, 92

‡ sùkalêt ² Oknist, leckend saugen: bē̦rns sūkalē pirkstu vai sukura gabaliņu.

Avots: EH II, 607

te̦kalêt (unter te̦kalât): auch Gr.-Buschh., Oknist, Sonnaxt.

Avots: EH II, 674

tē̦kalêt U., -ẽju, = tekalêt.

Avots: ME IV, 170

I trè̦kalêt ² Warkl., = trē̦kât.

Avots: ME IV, 233

II trè̦kalêt ² Saikava, schiessen: mednieks sāka trē̦kalēt putniem. Das ē, hier erschlossen aus hochle. ā.

Avots: ME IV, 233

I triẽkalêt Grünwald, -ẽju, viel schwatzen: viņam ... apriebusies šī triekalēšana tur, kur darbs jādara Stad II, 134.

Avots: ME IV, 243

II triẽkalêt Nötk., wiederholt hin und her jagen (treiben): gans visu rītu triekalēja luopus nuo viena gala uz uotru.

Avots: ME IV, 243

uzkalêtiês, = uzkavêtiês: uzkalēties kādā vietā ilgāki AP. Vgl. aizkalêtiês und iz-kalêtiês I.

Avots: ME IV, 338

bakât, -āju, unordentlich stopfen Bers., Spr., Kold.: dažs jaucuot bakā kārtis Ahs.; (auch bakalēt) stampfen. [Nebst li. bãkoti "паковать" als eine Nebenform von pakât "packen" wohl aus dem Germanischen.]

Avots: ME I, 252

braũkaļât, - alât, - āju, auch braũkalêt, - ēju, freqn., demin., hin - und herkarren, - fahren: abi iekāpa kuģī un iesāka braukalēt LP. VI, 504.

Avots: ME I, 325

izkaļuôtiês,

1) aufbrechen (von Blüten)
Kronw. n. U.;

2) = izkalēties II n. A. XIV, 314.

Avots: ME I, 747

kakalze, kakalˆza Mar., ein hart gewordener Lehmkumpen, der durch die Egge nicht fein gemacht werden kann Oppek. n. Mag. XIII, 23: Gulbenē ve̦ci ļaudis stāsta, ka kakalze (sakaltis māla gabals uz lauka) e̦suot vilka māsa un akmens vilka brālis LP. VII, 574. [Vielleicht mit Reduplikation zu apkala (s. dies), aizkalēties (s. dies) und kàlst; zum z vgl. kukurznis, kukulznis und ciekurznis.]

Avots: ME II, 137

kaleit, kalẽt Grünhof, Dalbingen, [kalē̦t Mesoten], kalei U., Spr., bis, solange als: taleit dzēru siltu alu, kaleit kājas līcin līka BW. 14827, 2; 21019. kalēt es ar tevi runāju, viņš atbrauca Naud. kalēt kāzas turēsim, talēt mīļi dzīvuosim BW. 13017. [Vgl. Le. Gr. 821.]

Avots: ME II, 141

II ķe̦kata, ķē̦kata,

1) ein Haufe, eine Menge sich aneinander reihender Menschen
[ķẽ̦katas MSil.]: visi saķērās vienā ķe̦katā Frauenb. ķē̦rušies viņai klāt cits pie cita, kalēt beigās saķē̦rusēs liela ķē̦kata JK. V, 5 ;

2) ķe̦kata, der Fastnachtsnarŗ eineŗ der
ķe̦katās iet: maskuotie viesi saucās par budēļiem, ķe̦katâs, čigāniem BW. V, S. 165 ;

3) ķe̦katâs, [ķe̦katuos Gold.], ķē̦katās iet, lēkt, skriet, Fastnacht laufen.
ķe̦katas ir māju labie gari, kas it īpaši palīdz saimniecēm. tagad ķe̦katās le̦c tikai kādas re̦tas sievietes... kas grib lēkt ķe̦katās, izpušķuo galvu ar dažādi izgraizītiem papīriem... katrā mājā dzied ķe̦katu dziesmas: neba ķe̦katas gaļas dēļ lēca: liniņu labad, balt[u] avetiņu Etn. III, 141. ķe̦katas jeb aitu diena n. Etn. II, 121 der 25. November ; n. U. Fastnacht, in Ekau Weihnachten ; in O. - Bartau - Neujahr Konv. ;

4) ķe̦katas U., Narrenspossen. -
[Die Bed. 2 - 4 beruhen wohl auf der Bed. 1 ; in dieser Bed. wohl aus li. keketa "толпа".]

Avots: ME II, 361

lùgšus, lùgšu, bittend, flehentlich, dringend: es neiešu sētiņā kalēt mani lūgšus (Var.: lūgšu) lūdz BW. 28408. tuos lūgšus raida pruojām Pūrs I, 107.

Avots: ME II, 517

pagastẽ̦ns, pagastniẽks, ein Mitglied des pagasts, ein zum pagasts Gehöriger: sāka te̦kalēt muižas ļaudis, te̦kalēja arī pagastē̦ni Purap. par ieme̦slu bij vājais veselības stāvuoklis un saduršanās ar pagastē̦niem Purap. tur pa lielākai tiesai apmetās viņa pagastnieki A. XVII, 97.

Avots: ME III, 28

sagnauzîtiês, längere Zeit sich anstrengen, eine über die Kräfte gehende Arbeit auszuführen suchen: lielāku laiku sagnauzījuos, kalēt nuosviedu (beim Kampf) Naud.

Avots: ME II, 627

I talēt,

1) soweit:
cik daudz nuo aude̦kla nuogriezi? es talēt nuogriezu. cik augsti bikses uzruotīji? talẽt uzruotīju Grünw., Ekau;

2) talēt Bershof, = taleit U., (mit kurzem e) Laiden, ("mit ē̦") Mesoten: kalēt tu gulēji, talēt uzlija lietus Grünw., Ekau. kalēt (Var.: kamērt) kāzas turēsim, talēt (Var.: tamērt) mīļi dzīvuosim BW. 13017, 8 var. Vgl. taleit und Le. Gr. 821.

Avots: ME IV, 127

te̦kalât L., U., te̦kalât N.-Schwanb., te̦kaļât Wid., -ãju, te̦kalê̦t Nötk., -ẽju, hin und her laufen, trippeln U.: bē̦rni jau te̦kalā N.-Schwanb. kad tas vēl te̦kalēja un skraidīja še apkārt A. v. J. 1896, S. 882. vecene te̦kalā priecīgi kurdama . . . krāsni R. Sk. II, 78. sāka te̦kalēt muižas ļaudis, te̦kalēja arī pagastē̦ni Purap. D. 212, 62. mušiņa... sāk te̦kalēt čakli pa Jurīša apse̦gu Purap. Kkt. 6.

Avots: ME IV, 158

II vataļât, -ãju,

1) unsicher gehen (beim Gehenlernen)
Bauske; "te̦kalēt, skraidīt" Kaltenbrunn: puiši mani neredzēja, kur es maza vataļāju (Var.: rāpaļuoju) BW. 10561, 3 var.;

2) faulenzen, sich ohne Arbeit umhertreiben
Frauenb., Golg.; "nederīgi laiku pavadīt" Siuxt: kuo te valaļā? strādā! Golg. Refl. -tiês, = vataļât 2 Frauenb., Wain.: tu tik vataļājies vien un darīt ne˙kā nedari Wain.; "prast kavēties, laiku pavadīt (von Kindern); sich fröhlich gebärden" Wessen.

Avots: ME IV, 486